Saeimas 2012.gada 16.februāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 16.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu „Par Valsts ieņēmumu dienestu” un iekļaut to Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un iekļaut to Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” un iekļaut to Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Valdis Liepiņš, Juris Viļums, Gunārs Igaunis, Valdis Zatlers, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izskatām apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Dolgopolova, Zemļinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Atvainojiet, bet es atkal runāšu par cilvēkiem – par parastiem cilvēkiem, kuri ir Pensiju likuma subjekti vai klienti – es nezinu, kas jums tuvāks, – tāpēc ka mēs ļoti daudz runājam par tādām globālām lietām: par Satversmi, par valodas politiku, par Latvijas nākotni, bet nerunājam par parastajiem cilvēkiem.

Šis priekšlikums neskar visai daudz cilvēku, kuri gaida to, – aptuveni 3 tūkstoši. Skatoties pa trim gadiem, tie ir aptuveni 800 cilvēki vienā gadā, bet šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, lai mēs šodien izskatītu šo priekšlikumu. Ir ļoti svarīgi, lai komisijas sāktu diskusiju par šo jautājumu.

Es gribu jums atgādināt, ka 8.decembrī mēs pieņēmām likumu „Par valsts pensijām” un atrisinājām šo problēmu cilvēkiem, kuri bija strādājuši kaitīgos apstākļos, pēc pirmā saraksta, bet pilnīgi aizmirsām par cilvēkiem, kuri arī bija strādājuši kaitīgos apstākļos, bet ir iekļauti otrajā sarakstā.

Es saprotu, ka ļoti daudziem cilvēkiem, pieņemsim, Vjačeslavam Dombrovskim, tas neinteresē. Viņš runā par kaut ko, bet neinteresējas par konkrētiem cilvēkiem... (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Neklausās!”) Neklausās... un ir ļoti žēl, ka cilvēkiem tas neinteresē. Vēl nav pagājis pusgads, kopš viņš strādā parlamentā, bet jau neinteresējas par to, ko šeit runā pārstāvji – deputāti no tribīnes. Nu, labi... nekas. Tuvākajā laikā nāks vēlēšanas, un tad mēs redzēsim rezultātus. Es baidos, ka šis politiskais sektors, kurš šodien neklausās, zaudēs vēlēšanās. Mums ir tāda tradīcija, ka šis centrs visu laiku tiek revidēts... (Starpsaucieni.)

Tātad – atkal pie tēmas. Paldies, Vjačeslav, ka jūs klausāties manī!

Sāksim ar to, ka otrajā sarakstā... cilvēkiem, kuri strādā kaitīgos apstākļos, visu laiku bija tiesības iet pensijā ātrāk, bet no 1.janvāra viņi šīs tiesības zaudēja, neskatoties uz to, ka tajā prezentācijā... anotācijā, kur bija runa par iepriekšējiem pensiju likuma grozījumiem, bija rakstīts, ka visiem cilvēkiem, kuri strādāja kaitīgos apstākļos un PSRS laikos maksāja paaugstinātu nodokli, ir tiesības ātrāk iet pensijā.

Pirmajam sarakstam mēs saglabājam, otrajam – ne... Mēs lūdzam ar savu priekšlikumu atsākt šo diskusiju komisijā un atļaut arī šiem cilvēkiem iet ātrāk pensijā.

Es saprotu, ka jums tas neinteresē, tāpēc ka iepriekšējo manu priekšlikumu, kur bija runa par cilvēkiem, kuri audzina personas ar invaliditāti, jūs noraidījāt bez diskusijas. Bet, atceros, iepriekšējā Saeimas sēdē Vjačeslavs Dombrovskis – atvainojos, atkal runa par jums! – lūdza visus projektus, kuri ir tā cienīgi, nodot komisijā un komisijā izrunāt šo problēmu. Runa bija par Darba likumu.

Es piedāvāju arī šo jautājumu atrisināt tādā pašā stilā: nodosim profesionāļiem, uzaicināsim komisijā arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederāciju un visus pārējos sociālos partnerus un izrunāsim, cik tas vajadzīgs. Ja mēs runājam par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, tad jāteic, ka to atbalstīs gan arodbiedrības, gan Latvijas Darba devēju konfederācija.

Es domāju, ka cilvēki, kuri saprot kaut ko no Satversmes, saprot arī to, ka, ja cilvēks samaksājis nodokļus – paaugstinātu likmi –, tad viņam ir arī tiesības saņemt šo pensiju ātrāk. Cilvēki, kuri strādāja kaitīgos apstākļos, maksāja šo paaugstināto likmi. Tas ir pirmais.

Otrais. Ja, pieņemsim, par iepriekšējo likumprojektu – par Darba likumu –, jāteic, ka „pret” bija gan arodbiedrības, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan visi pārējie speciālisti (mēs nodevām to Sociālo un darba lietu komisijai, profesionāļiem uz diskusiju), tad vispār par šo jautājumu jeb par šo tēmu nevajadzētu mums diskutēt. Nodosim, norunāsim un nesēdēsim kā... Valstij tas neizmaksās daudz, bet konkrētie cilvēki, kuri PSRS laikos strādāja kaitīgos apstākļos gan Daugavpilī, gan Liepājā, gan Olainē, šo priekšlikumu gaida. Pilns pasts ir... (No zāles dep. V.Agešins: „Ar vēstulēm!”) Ventspilī arī, paldies, Agešina kungs! Ventspilī arī. Šiem cilvēkiem ir tādas tiesības, jā, un tā ir tikai tehniska kļūda, ka mēs neiekļāvām 8.decembrī šo kategoriju tajos grozījumos.

Sakarā ar to nodosim!... Un tad mēs kā speciālisti Sociālo un darba lietu komisijā šo jautājumu atrisināsim tā, lai nebūtu kaitējuma arī, pieņemsim, valsts budžetam, par ko runās tūlīt parlamentārais sekretārs, kurš mēģinās atkal apstrīdēt manis teikto.

Paldies. (No zāles: „Jābalso „par”!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies.

Paldies, cienījamie kolēģi! Paldies iepriekšējam runātājam, kas tik kaismīgi aizstāvēja šo iesniegto likumprojektu.

Ja mēs runājam par likumprojekta būtību, tiešām jāatzīst, ka tas paredz izmaiņas relatīvi nelielai pensionāru grupai, kas līdzšinējā likuma izpratnē ir veikusi darbus, kuri būtu klasificējami kā kaitīgi un smagi. Taču, pirms pieņemt lēmumu par šā likumprojekta atbalstīšanu vai noraidīšanu, domāju, ka būtu svarīgi iedziļināties šo grozījumu ģenēzē, lai labāk izprastu piedāvāto grozījumu atbilstību sociālās apdrošināšanas sistēmas būtībai un pamatprincipiem.

Ar 1996.gada 1.janvāri valstī ieviestā pensiju sistēma ir veidota pēc apdrošināšanas principiem, kur galvenais kritērijs sistēmas dalībnieku saņemamo izmaksu apjomam ir veikto apdrošināšanu iemaksu apjoms un apdrošināšanas stāžs. Šī sistēma būtiski atšķiras no uz izmaksām balstītās... no pensiju sistēmas, kura darbojas Latvijas teritorijā no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un kurā galvenais kritērijs saņemamo pensiju apjomam un pensionēšanās vecumam bija piešķirtais pensionēšanās statuss un darba stāžs, neskaitot to... nesaistot to ar sistēmas dalībnieka iemaksu kapitālu.

Valsts obligātā sociālā apdrošināšana paredz apdrošināšanu sociālā riska situācijām – vecums, slimība, darbspējas zudums un tā tālāk –, bet neparedz apdrošināšanu pret nespēju turpināt darbu kādā konkrētā profesijā vai amatā.

Ar 1996.gada 1.janvāri tika pārtraukta apdrošināšanas stāža uzskaite, kas noteica tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos apstākļos. Taču likumdevējs ir saglabājis tiesības uz šo pensiju par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 62 gadu vecumam. Tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos... to noteikšanai tiek piemēroti saraksti, kas līdz likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darba apstākļu un profesiju atbilstību darbam, kurš dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Tāds ir saraksts Nr.1 un saraksts Nr.2, kas apstiprināti ar PSRS Ministru padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu.

Jāatzīst, ka šī norma ir piedzīvojusi dažādas peripetijas likumdošanā. 2007.gadā tika veikti grozījumi, kas palielināja tiesības priekšlaicīgi pensionēties. Tad, sākoties krīzei, tās tika atceltas, taču beigās Saeima līdz 2013.gada 31.decembrim nolēma saglabāt iespējas pensionēties no agrāka vecuma, kas pakāpeniski katru gadu no 1.jūlija tiek paaugstināts par pusgadu, līdz tiks sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums, un pieprasīt vecuma pensiju par darbu kaitīgos darba apstākļos.

Lai arī to personu loks, uz kurām attiektos piedāvātie grozījumi pārejas noteikumu 48.punktā, ir neliels, tas sistēmai ir papildu slogs, proti, darbspējīgā persona atstās darba tirgu ļoti agrā vecumā – 48 vai 57 gados. Un tas tiek rosināts laikā, kad sociālajā budžetā ir deficīts un kopumā ir jādomā par pensijas vecuma celšanu.

Tā kā vecuma pensijas apmēru ietekmē ne tikai uzkrātais pensijas kapitāls un apdrošināšanas stāžs, bet arī pensionēšanās vecums, pieprasot pensiju no agrāka vecuma, tās apmērs ir mazāks, nekā pieprasot pensiju vispārējā vecumā. 2011.gadā šādas 1240 piešķirtās pensijas bija par 26 procentiem mazākas nekā vidējās.

Spēkā esošie normatīvie akti Latvijā nodrošina sociālo aizsardzību personām, kuras pirms pensijas vecuma sasniegšanas zaudējušas darbspējas, strādājot kaitīgos darba apstākļos. Proti, personām, kuras ir strādājušas veselībai kaitīgos darba apstākļos un zaudējušas darbspējas pirms pensijas vecuma sasniegšanas, sociālās garantijas tiek nodrošinātas saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Ja persona ir kļuvusi par invalīdu līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, tad saskaņā ar likumu var izskatīt jautājumu par invaliditātes piešķiršanu tai.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka pēckrīzes sociālais budžets darbojas deficīta apstākļos un vēl ir pieņemami pietiekami grūti lēmumi tā sabalansēšanai, kā arī ņemot vērā to, ka piedāvātie grozījumi neatbilst valsts obligātās sociālās apdrošināšanas būtībai un pamatprincipiem, mēs, atbalstot atvieglojumus vienai kategorijai, radīsim precedentu arī citām kategorijām ātrāk... un tā tālāk... Un īpaši tad, ja mēs radām privileģētas grupas pensiju sistēmā... radot īpašas tiesības šīm grupām, mēs samazinām to grupu tiesības, kas ir godīgi veikušas sociālās iemaksas. Tāpēc es aicinu šodien Saeimu šo likumprojektu noraidīt un nevirzīt tālāk skatīšanai komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Dolgopolova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šo likumprojektu nodot tikai Budžeta komisijai kā galvenajai un atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko izstrādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Viļuma, Igauņa, Zatlera, Dzintara, Cilinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Prezidija priekšsēde! Cienījamie kolēģi! Tā kā presē ir radušies zināmi tādi raksti un var būt aizdomas par to, kāpēc tāds Vēlētāju reģistra likuma grozījums ir iesniegts, es gribētu īsi paskaidrot, kāpēc tas tā ir.

Es sākšu ar to, ka ierosinātie Vēlētāju reģistra likuma grozījumi attieksies uz likumiem par Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Tie paredz aizstāt esošo kārtību, ka vēlētāja balsošanas faktu atzīmē ar spiedogu viņa pasē, ar šī fakta atzīmēšanu Vēlētāju reģistrā. Pirmo kārtību (respektīvi, spiedogs pasē) var uzskatīt par samērā primitīvu; to var salīdzināt ar balsotāja pirksta iekrāsošanu, kā tas ir, piemēram, Afganistānā. Šāda kārtība ir neattīstītās valstīs.

Argumenti, kas attiecas uz abiem gadījumiem, respektīvi, uz Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu, ir divi. Taču es gribu tūlīt pieminēt, ka tie nav paši būtiskākie, bet tomēr svarīgi.

Pirmais. Ir tā, ka balsošanas kārtība būs vienādota ar labu vēlēšanu praksi un vienāda visās vēlēšanās Latvijā – pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās –, kā arī tautas nobalsošanā.

Otrais. Tuvākajā nākotnē mēs varēsim iegādāties elektroniskās identifikācijas kartes, kuru pielietošana būs gandrīz līdzvērtīga Latvijas pasēm. Uz kartēm spiedogu nevarēs uzspiest.

Un tagad argumenti, kas attiecas galvenokārt uz Saeimas vēlēšanām. Būtisks arguments ir tas, ka ar pašreizējo praksi, pieļaujot vēlētāju migrāciju uz citu vēlēšanu apgabalu, tiek pārkāpts Satversmes 7.panta burts un gars. Pants nosaka, ka ievēlējamais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Šo migrācijas iespēju izmanto, un līdz ar to ir pārkāpts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips. Nav godīgi, ka vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala balso kādā citā vēlēšanu apgabalā par kandidātiem, kuri Saeimā pārstāvēs šo, nevis paša vēlētāja vēlēšanu apgabalu. Un šo iespēju saredzēja un saviem savtīgiem mērķiem izmantoja Joahims Zīgerists 6.Saeimas vēlēšanās, un mediju reportāžas par vēlākajām Saeimas vēlēšanām norāda uz to, ka prakse turpinās. Līdz ar reģistra ieviešanu nevarēs vairs pārvietot kāda kandidāta atbalstītājus no citiem vēlēšanu apgabaliem uz apgabalu, kurā viņš kandidē, lai saliktu viņam plusus un svītrotu sava saraksta kolēģus, tā cenšoties panākt šī kandidāta nokļūšanu Saeimā.

Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanās veido balsošanas ietvaru un pamatu, bet nenosaka balsošanas kārtību un procedūru. To, saprotams, nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanu procedūrā paver iespēju grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, lai nonāktu pie vislabākajiem risinājumiem vēlētāju līdzdalības veicināšanai un krāpšanās iespēju samazināšanai turpmākajās Saeimas vēlēšanās. Grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai Saeimā.

Grozījumi paredz balsu nodošanu priekšlaicīgi – vienalga, kurā iecirknī, – par vēlētāju... vēlēšanu apgabala sarakstiem (tāpat kā pašvaldību vēlēšanās) un atvieglotu balsošanu pa pastu, kas ir sevišķi svarīgi brīdī, kad tik daudz vēlētāju atrodas ārpus Latvijas. Vēlētāju reģistra atjaunošana samazinātu krāpšanās iespējas, un, ja būtu aizdomas par krāpšanos, varētu precizēt un pārbaudīt aizdomās turētos iecirkņus, un, ja nepieciešams, atkārtot vēlēšanas tikai šajos iecirkņos. Pastāvot esošajai sistēmai, ja neiespiež spiedogu pasē, krāpšanās var notikt vairākos... grūti precizējamos vai pat vispār neprecizējamos iecirkņos... Rezultāts varētu būt tāds, ka būtu jāsaka, ka vēlēšanas ir jāatkārto visā Latvijā. Mēs tad nonāktu bezizejas situācijā, jo nebūtu laika to izdarīt līdz Satversmē noteiktajai jaunās Saeimas sanākšanas dienai.

Vēlētāju reģistrs ir arī pamats eventuālai e-vēlēšanu ieviešanai Latvijā.

Un nobeigšu ar pavisam būtisku apsvērumu. Līdz ar reģistra elektronizēšanu un elektroniskajām identifikācijas kartēm būs iespējama vēlētāju tiešsaiste ar reģistru, un vēlētājiem būs iespēja balsot par sava vēlēšanu apgabala kandidātiem kurā katrā iecirknī pat pēdējā brīdī ne tikai Saeimas, bet arī pašvaldību vēlēšanās. Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot vienalga kurā iecirknī.

Šie visi ir būtiski uzlabojumi...

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

V.Liepiņš. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Acīmredzot atsevišķi likumprojekta autori vienkārši neuzticas vēlētājiem (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un dep. I.Čepānes starpsaucieni.), jo uzskata, ka viņus kāds nemitīgi pārvieto visu laiku no viena apgabala uz otru, turklāt ar autobusiem.

Es domāju, ka šis priekšlikums zināmā mērā ierobežo cilvēka tiesības izvēlēties ērtāko veidu, kā un kur viņam vēlēt un balsot. Es domāju, ka mums jāpadomā par tiem studentiem, kuri dzīvo un ir deklarēti vienā vēlēšanu apgabalā, bet mācās un kādu laiku dzīvo citā vēlēšanu apgabalā, par tiem cilvēkiem, kuri deklarēti vienā pilsētā, bet strādā citā pilsētā. (Zālē pieaug troksnis.)

Un es atceros šajā brīdī vienu latviešu tautas gudrību, kuru es gribu atgādināt likumprojekta iesniedzējiem: „Neaizber vecu aku, kamēr neesi izracis jaunu!”

Es esmu atturīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Liepiņa, Viļuma, Igauņa, Zatlera, Dzintara, Cilinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 13, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par iespējamām izmaiņām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto un izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Pieci deputāti – Reirs, Ozoliņš, Smiltēns, Čigāne un Ojārs Kalniņš – lūdz minēto likumprojektu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” izskatīt kā pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt desmit deputāti – Zatlers, Bite, Lībiņa-Egnere un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat desmit deputāti – Zatlers, Bite, Dombrovskis, Lībiņa-Egnere un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Vējoņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.februārī, ko Prezidijs ir Vējoņa kungam piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.februārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 28.februāra līdz 1.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 28.februāra līdz 1.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 7.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisijas locekļi vienprātīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 12.laidienā