Par Grieķijas ekonomiku un eirozonas nākotni

ES galotņu nākamajā sanāksmē 1.–2.martā jāpievērš uzmanība izaugsmei, deputāti norādīja debatēs ar Padomi un Komisiju. Daudzi deputāti no dažādām politiskajām grupām pauda bažas par pēdējiem taupības pasākumiem, ko Grieķijā īsteno pēc Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un prezidentvalstu trijotnes iniciatīvas.

“Marta samits atšķirsies no citiem,” teica Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens. Viņš norādīja, ka ar “Eiropas pusgadu” un ekonomikas pārvaldības sešu tiesību aktu paketi vajadzētu paātrināt strukturālās reformas un radīt konkurētspēju, nodarbinātību un zaļāku ekonomiku.

Eiropas komisārs Marošs Ševčovičs brīdināja, ka “izaugsme šobrīd stāv uz vietas”. Viņš īpašu uzmanību vērsa uz jauniešu bezdarbu un norādīja, ka Komisija apmeklēs astoņas visvairāk skartās valstis, lai izvērtētu, kā uzlabot ES līdzekļu izmantošanu.

Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dols norādīja, ka gan finanšu tirgu, gan pašas Eiropas Savienības pamatu veido uzticēšanās. “Jāmazina nodokļu slogs uzņēmumiem apmaiņā pret solījumu nodarbināt vairāk jauniešu,” uzsvēra Ž.Dols. “Mums jāuzlabo eirozonas pārvaldība un jāizvairās no pretrunīgiem paziņojumiem,” viņš piebilda, norādot uz komisāres Nēlī Krūsas neseno paziņojumu, ka eirozona spētu pastāvēt arī bez Grieķijas.

Atbildot uz jautājumu par Komisijas nostāju attiecībā uz Grieķiju, Marošs Ševčovičs norādīja, ka “Komisija pilnībā ir Grieķijas pusē”, un uzsvēra: “Mēs vēlamies, lai Grieķija arī turpmāk būtu eirozonā.”

“Prezidentvalstu trijotne pasliktina Grieķijas stāvokli un neatstāj vietu sociālajam dialogam,” norādīja Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs Hanness Svoboda, kurš brīdināja, ka minimālās algas mazināšana Grieķijā vēl vairāk palielinās lejupslīdi un nabadzību.

“Grieķijas valdība ir daudz solījusi, bet maz pildījusi,” norādīja Aleksandrs Grāfs Lambsdorfs. Viņš aicināja īstenot nodokļu sistēmas reformas un privatizēt ostas un enerģētikas nozari, jo “Grieķija vienkārši ir pārāk liela”.

Tomēr “Zaļo” līdzpriekšsēdētājs Daniels Kons-Bendits nepiekrita norādei uz Grieķijas pasivitāti, ņemot vērā līdzšinējos taupības pasākumu viļņus. Viņš nosauca prezidentvalstu trijotni par “neoliberālo Talibanu” un kritizēja to, ka tā pieprasījusi mazināt pensijas, nevis aizsardzības budžetu atbilstoši Grieķijas valdības ierosinājumam. “Komisijas stratēģija “ES 2020” pašlaik sāk līdzināties pasakai,” viņš piebilda.

Eiropas Savienības samiti kļūst par politisku rituālu, norādīja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs Martins Kallanans, kurš uzskata, ka taupības pasākumi nevairo ekonomistu vai tirgus uzticību. Viņš norādīja, ka neviens netic Grieķijas pasākumu efektivitātei, pat ne paši parlamenta deputāti, kas tos pagājušo svētdien pieņēma. Viņš uzsvēra, ka ekonomikas reforma ir svarīga ilgtermiņā, bet “pašlaik Grieķijas ekonomiku spētu glābt vienīgi defolts vai devalvācija”.

Grieķijā valda prezidentvalstu trijotne, ne demokrātija, norādīja grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” priekšsēdētājs Naidžels Faradžs. Viņš uzsvēra, ka Grieķijas ekonomika pašlaik tiek ievilkta “nāves spirālē”, un norādīja, ka trijotnes politika nevis palīdz risināt svarīgākās problēmas, kā jauniešu bezdarbs, bet gan tuvina Grieķiju revolūcijai. Grieķijai vajadzētu pāriet atpakaļ uz drahmām, viņš piebilda.