Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 21.februārī

EM: Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā 2010.gadā

Latvijas primāro energoresursu bilancē atjaunojamie energoresursi (AER) tradicionāli ieņēmuši nozīmīgu vietu. 2010.gadā no AER iegūtās enerģijas apjoms bija 1456 ktoe un tās īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā sasniedza 32,5%.

Latvijas vispārējais mērķis ir 2020.gadā palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā līdz 40%. Izvērtējot progresu AER izmantošanā enerģijas ražošanā, paredzams, ka uzstādītais mērķis 2020.gadā tiks sasniegts, mērķtiecīgi strādājot “Enerģētikas stratēģijā 2030” definētajos darbības virzienos un īstenojot plānotos pasākumus AER plašākai izmantošanai dažādos sektoros un energoefektivitātes palielināšanai. Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmā ir viens no galvenajiem Latvijas attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem. Energoefektivitātes paaugstināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.

2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, kopējais atjaunojamās enerģijas (AE) īpatsvars ir samazinājies par 1,8 procentu punktu un bija 32,5%, kaut gan AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā pieauga par 0,1 procentu punktu, sasniedzot 42,1%, bet AE īpatsvars transportā trīskāršojās, sasniedzot 3,3%. Kopējā AE īpatsvara samazinājums šajā periodā ir noticis, samazinoties AE īpatsvaram apsildē un dzesēšanā, kas veido lielāko galapatēriņa daļu.

Ņemot vērā Latvijā pieejamo ekonomiski izmantojamo AER potenciālu, galvenie izmantojamie AER veidi ir biomasa, galvenokārt kurināmā koksne, kā arī biogāze, vēja enerģija un hidroenerģija.

Elektroenerģijas patēriņa struktūras AE segmentu veido hidroelektrostacijas (HES), vēja elektrostacijas (VES), biogāzes elektrostacijas un biomasas elektrostacijas, kā arī AER izmantojošas koģenerācijas stacijas.

Vislielākais īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā ir apsildei un dzesēšanai, ieskaitot centralizēto siltumenerģiju, tāpēc nozīmīgi strādāt energoefektivitātes palielināšanas virzienā. Tieši siltumenerģētikā ir vislielākās iespējas apgūt vietējos atjaunojamos resursus ar visaugstāko efektivitāti. Visu veidu siltumapgādē – centralizētajā, lokālajā un individuālajā – kā atjaunojamais energoresurss pārsvarā tiek izmantota kurināmā koksne un tās produkti.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu katrai ES dalībvalstij reizi divos gados jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums par tādas enerģijas, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, veicināšanas un izmantošanas progresu.

Ministru kabineta 21.februāra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Latvijas ziņojums par situāciju 2010.gadā, kas tuvākajās dienās tiks nosūtīts Eiropas Komisijai.

EM: Par datu iegūšanu tautas skaitīšanā no administratīvajiem reģistriem

Izvērtējot 2011.gada tautas skaitīšanas norisi un rezultātus, kā arī vairāku Eiropas Savienības valstu pieredzi, Ekonomikas ministrija un Centrālā statistikas pārvalde rosina 2021.gada tautas skaitīšanu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datubāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās. Tomēr priekšnoteikums tam būtu administratīvajos reģistros pieejamās informācijas precizitātes uzlabošana.

Viena no lielākajām administratīvo reģistru datu izmantošanas priekšrocībām salīdzinājumā ar tradicionālajām skaitīšanas metodēm ir samazinātās izmaksas. Ieviešot reģistra sistēmu, noteiktu skaitīšanas statistiku (piemēram, par iedzīvotāju dzimuma un vecuma sastāvu, teritoriālo izvietojumu, nodarbinātību, izglītību mājokļiem un to labiekārtotību) varētu apkopot biežāk nekā reizi desmit gados, turklāt šādos gadījumos būtu tikai jāaktualizē dati, kuri ir mainījušies.

Ar jaunām tehnoloģijām iespējams ne tikai samazināt tautas skaitīšanas izmaksas, bet arī uzlabot iegūto datu kvalitāti, vienlaikus izvairoties no neatbildētības problēmas.

Vienlaikus EM rosina izveidot un vadīt starpministriju (starpinstitūciju) darba grupu, lai varētu laikus izstrādāt priekšlikumus nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai un 2021.gada tautas skaitīšanu varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.

Lai 2021.gada tautas skaitīšanu varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem, jāveic pasākumu komplekss, tostarp organizāciju un komercsabiedrību Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajos pārskatos iekļaujot katra darbinieka profesijas kodu, VID datubāzē nodrošinot informāciju par saimnieciskās darbības veidu pēc NACE klasifikatora visām pašnodarbinātām personām.

Jāizstrādā un jāievieš arī likumdošanā mehānismi, kas stimulētu iedzīvotājus sniegt pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informāciju par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu, ieskaitot emigrāciju no Latvijas un atgriešanos Latvijā. Tāpat būtu svarīgi, ka Iedzīvotāju reģistrs pašvaldību iesniegtās ziņas par personas dzīvesvietu reģistrētu tikai adresēs, kas piešķirtas dzīvošanai piemērotiem objektiem un iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietu adreses atbilstu Valsts adrešu reģistra datiem.

Būtu vēlams arī sakārtot un sistemātiski atjaunot informāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, jāturpina precizēt informāciju un kļūdu novēršanu Adrešu reģistrā, kā arī jāizveido profesionālās izglītības iestāžu, koledžu un augstskolu audzēkņu, studentu un absolventu reģistrs.

Vienlaikus uz administratīvo reģistru un citu valstu informācijas sistēmu pamata būtu jāattīsta arī demogrāfiskā un iedzīvotāju migrācijas statistika.

Ekonomikas ministrija 21.februārī informēja Ministru kabinetu par 2011.gada tautas skaitīšanas gaitu un galvenajiem rezultātiem, kā arī iepazīstināja ar priekšlikumiem par nākamās Latvijas tautas skaitīšanas norisi un nepieciešamajiem tās sagatavošanas pasākumiem.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par ERAB darbības paplašināšanu Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā

21.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Dibināšanas līgumā, lai stātos spēkā ERAB darbības ģeogrāfiskā paplašināšana Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā.

ERAB Dibināšanas līgumā šobrīd ir definēts, ka ERAB darbības valstis ir Centrālās un Austrumeiropas valstis, kā arī Mongolija. Ņemot vērā oficiālos Ēģiptes un Marokas pieteikumus kļūšanai par ERAB saņēmējvalstīm, ERAB pilnvarnieku gada sanāksmes laikā tika pieņemts lēmums izstrādāt priekšlikumu paplašināšanas ģeogrāfiskajam pārklājumam, kā arī priekšlikumus grozījumiem ERAB Dibināšanas līgumā paplašināšanas juridiskai apstiprināšanai.

Lai izstrādātās rezolūcijas par grozījumiem Dibināšanas līgumā ERAB darbības ģeogrāfiskai paplašināšanai un ERAB Speciālā fonda līdzekļu izmantošanai potenciālajām saņēmējvalstīm stātos spēkā, dalībvalstīm jāinformē ERAB par piekrišanu grozījumiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

FM: Par Stratēģiskās attīstības plāna uzdevumu izpildi un turpmākajiem uzdevumiem

21.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam, papildinot to ar jauniem uzdevumiem un darbības rezultātiem, kā arī svītrojot jau paveiktos.

MK izskatīja arī FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna uzdevumu un darbības rezultātu īstenošanu no 2011.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, kā arī par svarīgākajiem 2011.gada laikā veiktajiem uzdevumiem. Būtiskākie paveiktie uzdevumi:

• Fiskālās disciplīnas likumprojekta apstiprināšana MK un iesniegšana Saeimā tā tālākai virzībai, 2012.gada budžeta deficīta mērķa ievērošanai nepieciešamo konsolidācijas pasākumu definēšana un likuma “Par valsts budžetu 2012.gadam” pieņemšana;

• ar MK rīkojumu apstiprināta koncepcija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kas uzlabos sniegtos publiskos pakalpojumus un to administrēšanu;

• pilnveidota ES fondu iepirkumu uzraudzības sistēma, samazināts administratīvais slogs atbildīgajām nozaru ministrijām un aģentūrām attiecībā uz Eiropas Komisijā iesniedzamo ES fondu līdzekļu pieprasījumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam;

• turpināts darbs pie publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšanas un izvērtēšanas, kā rezultātā ir izstrādāti un apstiprināti divi pasākumu plāni administratīvā sloga samazināšanai un efektīvākai līdzekļu un resursu izlietošanai publiskajā pārvaldē;

• apstiprināta koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā;

• sagatavota normatīvā bāze, lai atsāktu algotos pagaidu sabiedriskos darbus 2012.gadā;

• apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, un izstrādātas vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā;

• ir turpināts attīstīt ambulatoro veselības aprūpes sektoru, lai sekmētu ekonomisku veselības aprūpes budžeta izlietošanu un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus pēc iespējas lielākam pacientu skaitam un pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai;

• ir sākts studiju programmu starptautiskās izvērtēšanas process, kura ietvaros divu gadu laikā plānots veikt detalizētu studiju programmu izvērtējumu augstākās izglītības iestādēs Latvijā, lai sagatavotu ekspertu ieteikumus turpmākai studiju programmu pilnveidei, konsolidācijai vai slēgšanai, kā arī augstākās izglītības resursu efektīvai izmantošanai;

• parafēti trīs gaisa satiksmes nolīgumi: Latvijas un Kubas, Latvijas un Meksikas, kā arī Latvijas un Pakistānas Islāma Republikas gaisa satiksmes nolīgums;

• apstiprināts Elektronisko prasmju attīstības plāns 2011.–2013.gadam, lai sniegtu Latvijas iedzīvotājiem iespēju apgūt e-prasmes atbilstoši viņu izglītības un profesionālās aktivitātes līmenim; u.c.

Kā galvenie Latvijas ekonomiskās politikas uzdevumi un pasākumi 2012.gada 1.ceturksnī plānā paredzēti:

• turpināt nodrošināt atbilstošu, efektīvu un caurskatāmu ES fondu vadību un apguvi;

• sasniegt Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanas stratēģijā izvirzīto mērķi – pārdot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komerciālās daļas;

• turpināt īstenot Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam ieviešanu;

• sākt “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas” projekta praktisku ieviešanu;

• izstrādāt un apstiprināt attīstības finanšu institūciju optimizācijas plānu;

• iesniegt Saeimai likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju;

• veikt pētījumu par sociālās palīdzības sistēmu, novērtējot pabalstu saņēmēju atkarību no sociālās palīdzības un motivāciju strādāt;

• turpināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbību 2012.gadā.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par jauno personas apliecību izsniegšanas kārtību

21.februārī Ministru kabinets (MK) pieņēma “Personu apliecinošu dokumentu noteikumus”, kuros noteikta Latvijas pasu un personas apliecību jeb identifikācijas karšu izsniegšanas kārtība, nosacījumi, kā arī derīguma termiņi. Jaunā kārtība stāsies spēkā no 1.aprīļa.

Kārtība nosaka, ka turpmāk iedzīvotāji varēs izvēlēties, kādu personu apliecinošu dokumentu izmantot – pasi, jauno personas apliecību vai abus šos dokumentus. Personām, kas ir vecākas par 20 gadiem, pases tiks izsniegtas ar derīguma termiņu 10 gadi, savukārt personas apliecības jeb identifikācijas kartes tiks izsniegtas uz pieciem gadiem.

Tāpat kā jebkuru citu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto pakalpojumu, arī pasi un personas apliecību iedzīvotāji varēs noformēt jebkurā no PMLP teritoriālajām nodaļām neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Jaunā kārtība paredz samazināt laiku, kādā tiks izgatavoti dokumenti. Līdzšinējo 20 dienu laikā turpmāk jauno dokumentu iedzīvotāji varēs saņemt pēc izvēles standarta termiņā jau 10 darba dienu laikā vai paātrinātā kārtībā – 2 darba dienu laikā.

Ministru kabinetā apstiprināti arī “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu”, kuros noteikts, ka valsts nodeva par personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes izsniegšanu būs Ls 10, savukārt jauniešiem, pensionāriem un invalīdiem nodeva būs samazināta – Ls 5.

Turpretī valsts nodeva par pases izsniegšanu turpmāk būs Ls 20, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kā arī pensionāriem un invalīdiem nodeva būs Ls 10. Samazināta nodeva 15 latu apmērā par pases izsniegšanu paredzēta arī personām, kas izvēlēsies noformēt vienlaikus abus dokumentus.

Lai arī sākotnēji jaunās personas apliecības bija plānots ieviest no 1.marta, Ministru kabinets kā oficiālo personas apliecību ieviešanas datumu noteicis 1.aprīli, jo nepieciešams papildu laiks šo karšu starptautiskai atzīšanai.

Ņemot vērā, ka personu apliecības Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi varēs izmantot arī kā dokumentu starptautiskos ceļojumos, līdz 1.aprīlim Ārlietu ministrijai ir jāizplata jaunā dokumenta paraugi ārvalstīm oficiālai atzīšanai citās valstīs.

IeM: Par vienotu informācijas uzskaites sistēmu dažādu veidu licencēm, apliecībām un sertifikātiem

21.februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi”, kas paredz regulējumu Licenču un sertifikātu reģistram, kurā tiks apkopotas ziņas par izsniegtajām licencēm un sertifikātiem apsardzes darbības un detektīvdarbības jomā, kā arī civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu, ieroču un speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites jomā.

Reģistrā iekļautajām ziņām būs tiesīgas piekļūt un tās izmantot Valsts policija, valsts drošības iestādes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts robežsardze, tiesa, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Konkurences padome, kā arī pašvaldības.

Par Licenču un sertifikātu reģistra uzturēšanu būs atbildīgs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

IeM: Par inkasācijas caurlaižu izsniegšanu Valsts policijā

21.februārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.61 “Kārtība, kādā izsniedz caurlaides pasta pārvadātāju transportlīdzekļiem, inkasācijas transportlīdzekļiem, Saeimas transportlīdzekļiem, Valsts prezidenta Kancelejas transportlīdzekļiem, Valsts kancelejas transportlīdzekļiem un ministriju transportlīdzekļiem, ar kuriem nogādā pasta sūtījumus”.

Ņemot vērā, ka caurlaižu izsniegšana nav saistīta ar Iekšlietu ministrijas noteikto funkciju īstenošanu, bet ar sabiedriskās drošības nodrošināšanu, grozījumi paredz, ka turpmāk caurlaides komersantiem, kas veic skaidras naudas inkasāciju, izsniegs Valsts policija.

IeM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu transportlīdzekļu rindas mazināšanai uz Latvijas–Krievijas robežas

21.februārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz papildu līdzekļu piešķiršanu Valsts robežsardzei (VRS) 21,7 tūkstošu latu apmērā kravas transportlīdzekļu reģistrēšanai valsts robežas šķērsošanai Terehovas robežšķērsošanas vietā.

Finansējums nepieciešams, lai rastu pagaidu risinājumu 2012.gadam kravas transportlīdzekļu rindas mazināšanai un sakārtošanai uz Latvijas–Krievijas robežas.

Valsts robežsardze pirms Terehovas robežšķērsošanas vietas, realizējot kontroles talonu mehānismu, veic kravas transportlīdzekļu rindas administrāciju, proti, katram kravas transportlīdzeklim, ierodoties pirms Terehovas robežšķērsošanas vietas, tiek izsniegts rindas kārtas numurs.

Visi kravas transportlīdzekļi robežšķērsošanas vietas teritorijā valsts robežas šķērsošanai tiek ielaisti, stingri ievērojot rindas kārtas numuru, kas pilnībā izslēdz rindas apbraukšanas un tirdzniecības risku.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

KM: Par konkursu Latvijas ekspertu izvirzīšanai ievēlēšanai Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdē

21.februārī valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) rīkojumu “Par konkursa atlases komisijas izveidošanu Latvijas ekspertu izvirzīšanai ievēlēšanai Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdē un atklāta konkursa izsludināšanu”.

Konkursa atlases komisijai jāizvēlas divi Latvijas ekspertu kandidāti izvirzīšanai ievēlēšanai Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (Aģentūra) valdē, valdes loceklis un viņa aizstājējs. Kultūras ministrei kandidātu sarakstu noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai MK 2012.gada 27.marta sēdē. Informācija par jaunajiem ekspertiem jāpaziņo Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorātam līdz 2012.gada 1.aprīlim.

Rīkojums paredz izveidot konkursa atlases komisiju un izsludināt atklātu konkursu. Kultūras ministrijai tiek uzdots izstrādāt Latvijas ekspertu pretendentu izvirzīšanai ievēlēšanai Aģentūras valdē atklāta konkursa nolikuma projektu, kuru apstiprinātu konkursa atlases komisija. Informācija par atklāto konkursu un konkursa nolikums tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”, kā arī Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas mājaslapā marta sākumā.

Aģentūras mērķis ir sniegt ES un dalībvalstu iestādēm palīdzību un zināšanas par pamattiesībām, sniedzot atbalstu pasākumu veikšanā un darbības virzienu noteikšanā. Aģentūrai uzticētie uzdevumi ir saistīti ar informācijas un datu vākšanu un analīzi, konsultācijām ziņojumu un atzinumu formā, sadarbības ar pilsonisko sabiedrību un izpratnes par pamattiesībām veicināšanu.

Aģentūras valde ir plānošanas un uzraudzības struktūra, kas nodrošina Aģentūras uzdevumu izpildi. Katra Eiropas Savienības dalībvalsts ieceļ Aģentūras valdē vienu neatkarīgu personu, kurai ir augsta līmeņa pienākumi valsts līmeņa neatkarīgā cilvēktiesību iestādē vai citā valsts vai privātā sektora organizācijā.

Savukārt Aģentūras valdes locekli var pārstāvēt viņa aizstājējs, kas atbilst minētajām prasībām un ko ieceļ attiecīgā dalībvalsts.

No 2007.gada Aģentūras valdē Latviju pārstāv neatkarīgā eksperte cilvēktiesību jautājumos Ilze Brands-Kehre (līdz 2011.gada 12.februārim nevalstiskās organizācijas “Latvijas Cilvēktiesību centrs” vadītāja), bet viņas aizstājējs ir tiesību zinātņu doktors Mārtiņš Mits (Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors). Viņu pilnvaras beigsies 2012.gada jūnijā, un tās nav iespējams pagarināt.

Ar MK rīkojumu izveidojamajā konkursa atlases komisijā iekļauti pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas.

Lolita Rūsiņa,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par 6000 latu pabalsta piešķiršanu Rīgā dzimušo trīnīšu ģimenei

Valdība 21.februārī vienojās Rīgā dzimušo trīnīšu ģimenei piešķirt 6000 latu pabalstu. Pabalstu piešķirs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

2.februārī Rīgas Dzemdību namā Mārai Čerpinskai piedzima trīs meitenītes, kas ir šogad pirmie dzimušie trīnīši Latvijā.

Ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, tiek sniegts vienreizējs materiālais atbalsts, izmaksājot valsts sociālo pabalstu. Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, 2006.gadā to paaugstināja līdz 5000 latiem, bet kopš 2008.gada pabalsts ir 6000 latu.

2005.gadā trīnīši piedzima četrās ģimenēs, 2006.gadā Latvijā – divās ģimenēs, 2007.gadā – vienā ģimenē, bet 2008.gadā – trijās ģimenēs, 2009.gadā – vienā ģimenē, 2010.gadā – vienā ģimenē, savukārt 2011.gadā – piecās ģimenēs.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par autopārvadātāju uzskaiti vienotā Eiropas Savienības autopārvadātāju reģistrā

Ar 2013.gadu visā ES tiks izveidots vienots autopārvadātāju reģistrs, kurā apkopos informāciju par visiem reģistrētajiem autopārvadātājiem un to izdarītajiem pārkāpumiem. Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, kas 21.februārī tika pieņemti valdībā, informāciju par Latvijā licencētajiem autopārvadātājiem reģistrā uzturēs VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).  

ATD varēs elektroniski piekļūt citu dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgajai informācijai, kā arī sniegt datus par Latvijas pārvadātājiem. Jaunais reģistrs nodrošinās informācijas apmaiņu arī par tiem pārvadātājiem un pārvadājumu vadītājiem, kuriem par izdarītajiem pārkāpumiem ir anulēta licence. Ja pārvadātājam kādā no ES valstīm licence būs anulēta, tad citā ES valstī to nedrīkstēs izsniegt, kamēr ierobežojums tās saņemšanai nebūs beidzies tajā valstī, kurā licence tika anulēta.

Izstrādātie MK noteikumi aizstās divus esošos MK noteikumus (2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.120 un 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.250), kas bija pieņemti, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu, ko atceļ ES regula 1071/2009.

Speciālās atļaujas (licences) komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu arī turpmāk izsniegs ATD, savukārt autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikātus turpinās izsniegt Satiksmes ministrija. Piekļuve autopārvadājumu tirgum ir iespējama, ja pārvadātājs ir saņēmis licenci, bet, lai veiktu starptautiskos autopārvadājumus, jāsaņem arī ES Kopienas atļauja.

Jaunā kārtība paredz, ka pārvadātājiem licences vai licences kartītes saņemšanai iesniegumam nebūs jāpievieno dokumentu noraksti un informācija, kas ir citu valsts institūciju rīcībā, un licence tiks izsniegta uz desmit gadiem līdzšinējo piecu gadu vietā.

21.februārī valdībā tika pieņemti arī MK noteikumi “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā”. Visus šos dokumentus Latvijā izsniedz ATD. Arī šis noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā jauno ES regulu 1072/2009 un 1073/2009 prasības. Atbilstoši regulas normām turpmāk autovadītāja atestātu vajadzēs saņemt tikai tiem autovadītājiem, kas nav ES dalībvalstu valstspiederīgie.

2012.gada 1.janvārī, pēc ATD datiem, Latvijā bija 5213 licencēti autopārvadātāji, no tiem 3856 pārvadātāji ir saņēmuši Eiropas Kopienas (EK) atļaujas. To rīcībā ir 19 516 autotransporta līdzekļi, kuriem izsniegtas 7180 licences kartītes un 12 336 EK atļaujas kopijas. Tāpat izsniegti 5158 autovadītāju atestāti starptautiskajiem autopārvadājumiem ar autotransportu.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par grozījumiem Vakcinācijas noteikumos

21.februārī Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Vakcinācijas noteikumos, kas paredz pāreju uz plašāka serotipa spektra pneimokoku vakcīnas izmantošanu. Pāreja uz plašāka spektra vakcīnām nepieciešama, jo pieaug Streptococcus pneumoniae serotipu rezistence pret līdzšinējo vakcīnu. Vakcinācijas kurss ar jauno vakcīnu sastāvēs no 3 potēm – divas potes pirmajā dzīves gadā 2 un 4 mēnešu veciem bērniem, bet trešā pote – 12–15 mēnešus veciem bērniem.

Atgādinām, ka vakcinācija pret pneimokoku infekciju tika iekļauta Vakcinācijas kalendārā 2010.gadā. Pirmajā gadā vakcinēto bērnu aptvere sasniedza 63%, kas uzskatāms par labu rādītāju pēc jaunas vakcīnas ieviešanas. Savukārt 2011.gada pirmajos desmit mēnešos vakcinācijas aptvere sasniedza 86,3%.

VM: Par Slimību profilakses centra izveidošanu un ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju

21.februārī Ministru kabinetā apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts par Slimību profilakses centra izveidošanu un ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju.

Rīkojuma projekts paredz līdz 2012.gada 1.aprīlim reorganizēt valsts aģentūru “Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC), nododot ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, bet valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā jaunai veselības ministra padotībā esošai tiešās pārvaldes iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).

Plānots, ka SPKC no Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas pārņems sabiedrības veselības monitoringa, slimību uzraudzības un veselības veicināšanas funkcijas. Savukārt Veselības inspekcijas uzdevumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes regulām par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, pārņems Pārtikas un veterinārais dienests.

SPKC izveide ir nepieciešama, jo patlaban slimību profilakse tiek realizēta vājā līmenī, bet pārvaldes uzdevumi sabiedrības veselības jomā ir sadrumstaloti starp vairākām iestādēm. Uz to kā problēmu pagājušajā gadā norādīja divi ārējie funkciju auditu veicēji – Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Savos ziņojumos auditu veicēji norāda, ka sabiedrības veselības funkciju sadrumstalojums starp vairākām iestādēm var apdraudēt šo funkciju realizāciju.

Izmaiņu rezultātā, nodrošinot infekcijas slimnieku ārstēšanu daudzprofilu slimnīcā, pacientiem uzlabosies veselības aprūpes kvalitāte un racionālāk tiks izmantots ārstniecības finansējums. Samazinot vidējo ārstēšanās ilgumu stacionārā un pārskatot ambulatoro apmeklējumu apmaksu, kā arī centralizējot ārstēšanas atbalsta un administratīvās funkcijas, sākot ar 2013.gadu, potenciālais finansiālais ieguvums nozarē būtu ap 1,5 miljoniem latu.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par atļauju izsniegšanas kārtību ārvalstu pētniecības kuģiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi speciālo atļauju izsniegšanas kārtību ārvalstu pētniecības kuģiem, lai tie varētu veikt zinātniskās izpētes darbus Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos.

To nosaka 21.februārī Ministru kabineta akceptētais noteikumu projekts “Kārtība, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”. Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem speciālo atļauju par zinātnisko pētniecības darbu veikšanu ārvalstu kuģiem izsniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošais Valsts vides dienests.

Lai saņemtu atļauju, ārvalstu pētniecības kuģu pārstāvjiem Ārlietu ministrijā būs jāiesniedz rakstisks reisa pieteikums par plānoto zinātnisko izpētes darbu. Valsts vides dienests to izvērtēs, ņemot vērā Latvijas Hidroekoloģijas institūta un citu iesaistīto institūciju atzinumus, un pieņems lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai tās atteikumu.

VARAM: Par dabas lieguma “Jaunciems” aizsardzības un izmantošanas kārtību

21.februārī valdība akceptēja dabas lieguma “Jaunciems” aizsardzības un izmantošanas kārtību, lai arī turpmāk šajā teritorijā aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes dabas vērtības, saglabātu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Jaunciems” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Tāpat noteikumu projekts nosaka dabas lieguma “Jaunciems” apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes, to izveidošanu un lietošanu, kā arī definē tā funkcionālās zonas – dabas lieguma un neitrālo zonu.

Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo un dabisko biotopu – mēreni mitro pļavu, eitrofas augsto lakstaugu audžu un vilkakūlas pļavas smilšaino augšņu – un augu un dzīvnieku sugu, it īpaši ūdensputnu un kukaiņu, saglabāšanu. Savukārt neitrālā zona radīta teritorijas saimnieciskajai izmantošanai un attīstībai.

Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem, lai aizsargātu ūdensputnus to perēšanas sezonā, dabas lieguma Ķīšezera Pils kaktā noteikts sezonālais liegums no 15.marta līdz 1.jūlijam.

Dabas liegums “Jaunciems” izveidots 1999.gadā. Tas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, un tā platība ir 353 hektāri.

Dabas liegums “Jaunciems” iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā “Natura 2000”.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām tiešajos maksājumos lauksaimniekiem 2012.gadā

21.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumos Nr.173 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”.

Izmaiņas noteikumos paredz ieviest divus jaunus Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta veidus par īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un par īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai. Noteikumu grozījumi paredz minēto atbalsta veidu piešķiršanas kārtību.

Lai samazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem, šajos Ministru kabineta noteikumos tiek svītrotas atsevišķas prasības sniegt informāciju, kura iegūstama no valsts iestādēm, kā arī tiek svītrota prasība, kas paredzēja pienākumu lauksaimniekam iesniegt informāciju par iegūto zālāju sēklu ražu.

Pamatojoties uz Valsts kontroles konstatējumu, ka vienotā platības maksājuma (VPM) administrēšanas kārtība nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras un, lemjot par vienotā platības maksājuma piešķiršanu, netiek gūta pārliecība par pieteikumu iesniegušo personu īpašuma vai valdījuma (lietošanas) tiesību esamību uz pieteikto platību, grozījumi paredz, ka Lauku atbalsta dienests (LAD), lai pārliecinātos, ka VPM pretendentam ir valdījuma (lietošanas) tiesības uz atbalstam pieteikto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, varēs pieprasīt apliecinājumu, ja šīs tiesības neapliecinās ieraksts zemesgrāmatā. Turklāt svarīgi, ka apliecinājums varēs būt arī zemes īpašnieka rakstiska piekrišana nodot zemi apsaimniekošanā un tam obligāti nav jābūt nomas līgumam.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka 2012.gadā no ražošanas pilnībā atdalāms atbalsts par cietes kartupeļu ražošanu un nokautiem vai eksportētiem liellopiem, līdz ar to papildu valsts tiešais maksājums (PVTM) par kartupeļu cieti tiek aizstāts ar atdalīto PVTM par kartupeļu cieti un PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem tiek aizstāts ar atdalīto PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem. Noteikumu grozījumi paredz nosacījumus un piešķiršanas kārtību par minētajiem atbalsta veidiem.

Tāpat MK noteikumu grozījumi nosaka PVTM apmēra samazinājuma kārtību lauksaimniekiem, kuru ES tiešo maksājumu (VPM, atsevišķais maksājums par cukuru un īpašais atbalsts par pienu) un PVTM kopsumma 2012.gadā pārsniedz 5000 eiro.

Noteikumu grozījumos tiek precizēta arī prasība attiecībā uz lauksaimniecības zemi, kurā audzē īscirtmeta atvasājus un par kuru var saņemt VPM atbalstu, paredzot, ka VPM atbalstu var saņemt par tādu zemi, kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas un kurā pēc 2011.gada 1.jūlija nav no jauna izveidotas meliorācijas sistēmas.

Līdz ar grozījumiem šajos MK noteikumos tiek papildināti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, ieviešot jaunu prasību kopt un audzēt kultūraugus, izmantojot sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku, kā arī nezāļu ierobežošanas pasākumus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atzīšanas kārtību

21.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu”.

Jaunie noteikumi izstrādāti, lai uzlabotu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) atzīšanu, nosakot atbilstības kritērijus un izvērtēšanas kārtību.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbilstību tāpat kā līdz šim izvērtēs biedrība “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA). Noteikumi paredz kritērijus, pēc kuriem LLKA izveidota komisija nosaka sabiedrības atbilstību.

Papildus atbilstības kritēriji ir noteikti augļu/dārzeņu nozares LPKS, jo nozares specifikas rezultātā nav iespējams nodrošināt lielu sabiedrības biedru skaitu, kā arī noteikumi papildināti ar kritēriju, kurš nosaka maksimālo iespējamo sabiedrības nodokļu parādu.

Turpmāk LLKA katru gadu līdz 1.oktobrim veiks auditu 5% sabiedrību, kurām būs piešķirts atbilstības statuss, izvērtējot sabiedrības darbību saskaņā ar Kooperatīvās sabiedrības likumu un noteiktiem kritērijiem.

Ja tiks konstatēti būtiski pārkāpumi, LLKA būs tiesības atbilstību anulēt. Atbilstības statuss tiks piešķirts uz vienu gadu laika posmā no 15.aprīļa līdz nākamā kalendāra gada 14.aprīlim saskaņā ar noteiktiem kritērijiem.

Tāpat LLKA, īstenojot atbilstības auditu, būs tiesības piedalīties lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedru un valdes sēdēs, vērtēt sabiedrības darbības atbilstību statūtiem, pārvaldes struktūras darbības atbilstību, sabiedrības biedru uzskaiti, pamatkapitāla veidošanās, paju piešķiršanas un aprēķināšanās kārtību saskaņā ar normatīajviem aktiem par kooperatīvām sabiedrībām.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumus Nr.63 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Pārtikas un veterinārā dienesta informēšanu par dzīvnieku iespējamo infekcijas slimību

21.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību saraksts un kārtība, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam”.

Noteikumi nosaka ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību sarakstu un paziņošanas veidlapu par apstiprinātu dzīvnieku infekcijas slimību. Tāpat noteikumi paredz kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, juridiskā persona, kuras uzņēmumā tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, vai tās pilnvarota persona, pilnvarots veterinārārsts, kautuvē praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām.

Noteikumos noteikta arī kārtība, kādā PVD sniedz informāciju Eiropas Komisijai un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai, ja valstī tiek diagnosticēta kāda no ziņojamām infekcijas slimībām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa