Rīgā 2012.gada 21.februārī (prot. Nr.10 25.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Jaunciems" (turpmāk – dabas liegums) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, kā arī nodrošinātu rekreācijai un izglītībai piemērotu teritoriju aizsardzību pilsētvidē un kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu.

3. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. neitrālā zona.

4. Dabas lieguma platība ir 353 hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par aizsargājamā teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām vai saskaņojot tās, izmanto informāciju no dabas aizsardzības plāna un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9. un 14.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Visā dabas liegumā aizliegts:

8.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ūdensteču un ūdenstilpju krasta līnija un gultne, izņemot darbības dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

8.2. ūdenstilpēs izvietot peldošas ēkas un būvēt ēkas uz pāļiem.

9. Visā dabas liegumā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

9.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem (izņemot pasākumus, kas tiek organizēti speciāli ierīkotās atpūtas vietās, kuras norādītas šo noteikumu 1.pielikumā);

9.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, dabas takas, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

9.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu);

9.4. ierīkot un paplašināt ūdenstransporta līdzekļu bāzes un piestātnes.

10. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām dabas takām, kas paredzētas dabas lieguma apskatei.

III. Dabas lieguma zona

11. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo un dabisko biotopu (mēreni mitras pļavas, eitrofas augsto lakstaugu audzes, sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs) aizsardzību un īpaši aizsargājamo sugu, jo īpaši ūdensputnu un kukaiņu (piemēram, lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita), un to dzīvotņu saglabāšanu.

12. Dabas lieguma zonā aizliegts:

12.1. uzstādīt vēja elektrostacijas;

12.2. pļaut pļavas virzienā no malām uz centru;

12.3. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ielabojot) palieņu pļavas;

12.4. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi;

12.5. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

12.6. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:

12.6.1. dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu, kas norādīta šo noteikumu 1.pielikumā;

12.6.2. šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto darbību veikšanu;

12.6.3. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

12.7. ierīkot jaunas un paplašināt esošās publiski pieejamās atpūtas vietas (izņemot šo noteikumu 1.pielikumā norādītās vietas, ar nosacījumu, ka katras atpūtas vietas platība nepārsniedz 50 m²);

12.8. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

12.9. ierīkot nometnes, celt teltis, novietot speciālās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās ēkas;

12.10. pārvietoties ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem (tajā skaitā upju pasažieru un atpūtas kuģiem), kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW (izņemot pārvietošanos Juglas upes posmā pa šo noteikumu 1.pielikumā norādīto pasažieru kuģu ceļu un izņemot valsts un pašvaldības institūciju amatpersonas, kuras pilda dienesta pienākumus);

12.11. pārvietoties ar ūdens motocikliem;

12.12. rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

12.13. celt un ierīkot hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas;

12.14. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

12.15. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

12.16. cirst augošus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz (izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus)):

12.16.1. ozoliem – 40 centimetru;

12.16.2. liepām – 30 centimetru;

12.16.3. melnalkšņiem – 30 centimetru;

12.16.4. citu sugu kokiem – 50 centimetru.

13. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

14. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

14.1. ierīkot jaunus ceļus, veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju, ja tiek mainīts trases novietojums un platība (apjoms);

14.2. veikt hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju.

IV. Sezonas liegums

15. Lai novērstu traucējumus un nodrošinātu ūdensputnu aizsardzību to perēšanas sezonā, dabas lieguma zonā noteikts sezonas liegums Ķīšezera Pils kaktā no 15.marta līdz 1.jūlijam.

16. Sezonas lieguma shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

17. Sezonas lieguma teritorijā aizliegta cilvēku uzturēšanās, tajā skaitā pārvietošanās ar jebkādiem ūdenstransporta līdzekļiem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, un izņemot sezonas lieguma teritorijas šķērsošanu pa īsāko ceļu no Ķīšezera Pils kaktā esošajām laivu piestātnēm, nepārsniedzot ātrumu 5 km/h.

V. Neitrālā zona

18. Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

19. Neitrālajā zonā būvniecība pieļaujama, ja tā nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.

VI. Dabas pieminekļi

20. Dabas liegumā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem, un pašvaldības noteiktie aizsargājamie koki (dižkoki).

21. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

21.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā nozīme;

21.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

21.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

21.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

22. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 m platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām.

23. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

24. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nocirsts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr.125

Dabas lieguma "Jaunciems" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr.125

I. Neitrālā zona

1. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas:

II. Dabas lieguma zona

2. Dabas lieguma "Jaunciems" teritorija, kas neietilpst neitrālajā zonā, ir dabas lieguma zona.

III. Sezonas liegums

3. Sezonas lieguma robežpunktu koordinātas:

Piezīme. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 metram. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija pēc stāvokļa uz 2010.gadu. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr.125 

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr.125

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs