Par taisnīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem

Saeimas deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti:

No 2014.gada Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējums dalībvalstu starpā jāpārdala taisnīgāk. To Saeimas deputāti uzsvēra 22.februārī, ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputātiem Sandru Kalnieti un Džeimsu Nikolsonu diskutējot par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.

“Latvija visos politikas līmeņos cīnīsies par savām interesēm nākamā perioda daudzgadu budžetam, uzsverot, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešmaksājumiem jāizlīdzinās. Mūsu prasības pamatojas Eiropas Savienības izveides pamatprincipā radīt godīgu konkurenci starp dalībvalstīm,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

2011.gadā gan Saeima, gan Eiropas lietu komisija pieņēma deklarācijas, prasot risināt nevienlīdzīgo ES lauksaimniecības tiešo maksājumu un kohēzijas politikas finansējuma sadali. Komisija deklarācijā norāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas ES dalībvalstīs ir līdzvērtīgas, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka pēc 2013.gada joprojām būtiski atšķirtos dažādu ES dalībvalstu lauksaimniekiem noteikto tiešo maksājumu apjoms.

ES budžeta 2014.–2020.gadam izstrādē aktīvi iesaistās arī Eiropas Parlaments (EP), gatavojot ziņojumus par politikas principiem un instrumentiem to īstenošanai. EP deputāte Sandra Kalniete pastāstīja, ka Lauksaimniecības komitejā gandrīz visi deputāti ir neapmierināti ar sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu un vēlas, lai finansējuma sadalījums lauku attīstībai būtu caurspīdīgāks, lai tiktu samazināts finansējums administratīvajām procedūrām un lai tiešmaksājumu zemākais slieksnis tiktu palielināts.

Latvijas interesēs ir, lai lauksaimniecības politikas reforma paaugstinātu kopējo ES konkurētspēju pasaulē, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū. S.Kalniete pauda, ka tiešmaksājumu pārejas periodam jābūt īsam – trīs gadi pēc 2014.gada un nākamajā ES daudzgadu budžetā visu valstu tiešmaksājumiem jābūt 80–120 procentu robežās no ES vidējā.

EP deputāts, Lauksaimniecības komitejas koordinators Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā Dž.Nikolsons izteica atbalstu Latvijas vēlmei ES lauksaimniecības politiku padarīt taisnīgāku. Viņš prognozēja, ka ES budžeta izstrādē nozīmīgs būs Īrijas prezidentūras laiks nākamā gada pirmajā pusē, kad vajadzētu panākt politisku vienošanos par budžetu, citādi nacionālās valdības un ES institūcijas nepagūs budžetu līdz galam pieslīpēt un sagatavoties ieviešanai.

Saeimas deputāts Atis Lejiņš pieļāva, ka uz kopējā ES budžeta fona finansējums Baltijas valstīm ir tik nenozīmīgs, ka būtu jāmeklē iespējas, lai ES mums piedāvā individuālu risinājumu. Akcentējot diskusijas nozīmību, deputāts Raivis Blumfelds pauda, ka situācija laukos un finansējuma pieejamība lauksaimniecības attīstībai ir arī nacionālās drošības jautājums.

Saeimas preses dienests

Zemkopības ministre un Eiropas Parlamenta deputāti:

21.februārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātiem Džeimsu Nikolsonu un Sandru Kalnieti, lai skaidrotu un pamatotu Latvijas prasību Eiropas Savienības (ES) nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Sarunā ar zemkopības ministri Dž.Nikolsons pauda izpratni par situāciju Latvijā un pēcpadomju ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību laika posmā līdz iestājai ES, kā rezultātā Latvijas lauksaimniekiem tika aprēķināts tik zems tiešo maksājumu apjoms.

L.Straujuma ar Dž.Nikolsonu pārrunāja arī Latvijai nozīmīgās piensaimniecības nozares turpmāko attīstību un informēja, ka Latvija atbalsta priekšlikumu par piena ražošanas kvotu atcelšanu no 2015.gada 1.aprīļa. 22.februārī EP deputāts Dž.Nikolsons, lai labāk iepazītos ar situāciju nozarē, tikās ar Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apmeklēja divas piena saimniecības – “Poterus” Bauskas novadā un “Rudeņus” Jelgavas novadā.

Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus ES. Latvijas prasība ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, turklāt sākot jau ar 2014.gadu.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Polijas un Baltijas valstu lauksaimniecības ministri:

22. un 23.februārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Augustovā, Polijā, tikās ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Mareku Savicki, Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkēviču un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Pēteri Sēstrandu, lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku nākamajā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam.

Polijas un Baltijas valstu zemkopības ministri bija vienisprātis, ka šobrīd nav skaidrības, kādā apjomā un pēc kādiem kritērijiem tiks noteikts finansējums lauku attīstības politikas pasākumu ieviešanai nākamajā plānošanas periodā, jo līdz šim Eiropas Komisija vēl nav nākusi klajā ar priekšlikumiem par šo svarīgo jautājumu.

“Ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem spriedām, ka Eiropas Komisijai tiešo maksājumu sistēma ir jāpadara vienkāršāka un saprotamāka, turklāt tai ir jābūt taisnīgai. Bijām arī vienisprātis, ka dalībvalstīm, kurām tiešie maksājumi ir zem vidējā līmeņa, “apzaļumošanas pasākumi” jeb klimata un vides pasākumu ievērošana jāatstāj brīvprātīgai izvēlei. Nedrīkst būt tā, ka ar klimatu un vidi saistītiem pasākumiem tiek papildus noslogoti to dalībvalstu lauksaimnieki, kas saņem zemus tiešos maksājumus,” uzsver zemkopības ministre L.Straujuma.

Sanāksmes laikā Latvija, Polija, Lietuva un Igaunija pauda vienotu viedokli, ka ES ir jāpilnveido kopējie tirgus instrumenti, lai tie darbotos kā drošības tīkls, kā arī varētu operatīvi un efektīvi reaģēt krīzes situācijās.

Latvijas prasība Eiropas Komisijai ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, turklāt sākot jau ar 2014.gadu.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa