Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem

Ekonomikas ministrija:

Turpinoties uzlaboties ekonomiskajai situācijai valstī, arī darba tirgū vērojama pakāpeniska atkopšanās. Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2011.gada 4.ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 3,7% un bija 986,6 tūkstoši.

Ņemot vērā jaunākos darbaspēka apsekojuma datus, kopumā 2011.gadā nodarbināto skaits ir pieaudzis vismaz par 3%, salīdzinot ar 2010.gadu.

Vienlaikus ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits atbilstošajā periodā palielinājās par 0,6%. Straujāku pieaugumu galvenokārt ierobežoja negatīvās demogrāfijas tendences, jo samazinājās iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā.

Bezdarba līmenis 2011.gada 4.ceturksnī samazinājās līdz 14,3%, kas ir par 2,6 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Kopumā 2011.gadā bezdarba līmenis, salīdzinot ar 2010.gadu, ir samazinājies par 3,3 procentpunktiem un vidēji gadā veidoja 15,4%.

Sagaidāms, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī 2012.gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteiks 2011.gada pozitīvā inerce. Savukārt gada otrā pusē līdz ar ekonomikas pieauguma tempa pakāpenisku palēnināšanos arī darba tirgus atlabšana kļūs mērenāka.

Kopumā 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, nodarbināto skaits varētu palielināties par 1,4%. Atbilstoši nodarbinātības līmenis 2012.gadā vidēji varētu veidot 56,5%, kas būs par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā. Tomēr jāatzīmē, ka kopumā nodarbinātības pieaugums tuvākajos gados būs lēnāks nekā ekonomikas izaugsme, jo izlaide balstīsies arī uz produktivitātes kāpumu.

Līdz ar nodarbinātības pieaugumu 2012.gadā turpinās samazināties arī bezdarbs. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, varētu samazināties par aptuveni 2 procentpunktiem un vidēji gadā būs 13,4%.

EM Tautsaimniecības
struktūrpolitikas departaments

Finanšu ministrija:

22.februārī publiskotie jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti uzrāda tālāku situācijas uzlabošanos darba tirgū – nodarbināto iedzīvotāju skaits 2011.gada ceturtajā ceturksnī turpinājis palielināties, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti vēl neietver pēdējās tautas skaitīšanas datus, pēc kuriem faktiskais nodarbināto iedzīvotāju un darba meklētāju skaits būs mainījies, tāpēc šobrīd nozīme praktiski ir tikai šo rādītāju dinamikai.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 3,7%, uzrādot straujāku kāpumu nekā gada iepriekšējos trijos ceturkšņos. Strādājošo skaits ir palielinājies arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un šāds nesezonāls pieaugums var būt saistāms gan ar straujo ekonomikas izaugsmi iepriekšējos ceturkšņos, gan labvēlīgajiem laika apstākļiem, kas atšķirībā no iepriekšējā gada līdz pat gada beigām ļāva turpināt būvniecības aktivitātes.

Savukārt darba meklētāju skaits salīdzinājumā ar 2010.gada ceturto ceturksni ir samazinājies par 14,6%. Ja iepriekšējos ceturkšņos darba meklētāju skaits saruka gan uz jaunu darba vietu rašanās, gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina, ceturtajā ceturksnī to nodrošināja tikai nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums. Savukārt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī ir palielinājies, kas, tāpat kā strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums, liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos un cilvēku augošajām iespējām atgriezties darba tirgū. To apstiprina arī fakts, ka ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, 2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, ir samazinājies par 28%.

Pateicoties straujajai ekonomikas izaugsmei, 2011.gads pēc divu gadu pārtraukuma ir kļuvis par pirmo gadu, kad kopējais nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis. Lai gan pēdējo ceturkšņu un visa 2011.gada darba tirgus dati ir visnotaļ pozitīvi, jāņem vērā, ka darba tirgus atspoguļo valsts ekonomisko situāciju ar zināmu laika nobīdi un tajā vēl nav sākusi atspoguļoties situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos un attiecīgi lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme. Tādējādi šogad jaunu darba vietu veidošanās un strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums var kļūt lēnāks, vairs neļaujot būtiski uzlabot kopējo situāciju darba tirgū, kur līdz ar ilgstošo bezdarbnieku augsto īpatsvaru un strukturālā bezdarba riskiem kopējais nodarbināto skaits joprojām ir zems, ne tikai salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku, bet arī pagājušās desmitgades sākuma rādītājiem.

FM Komunikācijas nodaļa