Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 23.februārī

EM: Par “klusēšanas–piekrišanas” principa ieviešanu administratīvā sloga mazināšanai

Administratīvā sloga samazināšanai Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi un 23.februārī nodeva starpinstitūciju saskaņošanai plānu, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i., administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest “klusēšanas–piekrišanas” principu. “Klusēšanas–piekrišanas” princips paredz: ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un komersants ir tiesīgs sākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.

Viena no izplatītākajām problēmām, ar kuru bieži saskaras komersants, ir saistīta ar administratīvo procedūru sarežģītību, kas nav raksturojama tikai ar iesniedzamo dokumentu vai citu izpildāmo formalitāšu skaitu nepieciešamās atļaujas saņemšanai, bet arī administratīvo procedūru ilgums un nereti arī tiesiskā nenoteiktība, kuru lielākoties veicina atbildīgo iestāžu kavēšanās komersantu atļauju pieteikumu izskatīšanā.

Pasākumu plāna projektā “klusēšanas–piekrišanas” principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai šis princips spēkā stātos jau no nākamā gada.

Pakalpojumi, kuru sniegšanā “klusēšanas–piekrišanas” principu plānots ieviest visātrāk, tika izvēlēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšanai, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.

Vienlaikus EM vērtēs iespēju “klusēšanas–piekrišanas” principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.

Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi pakalpojumu jomā, vienkāršojot un modernizējot publiskās pārvaldes darbību. Pakalpojumu direktīvā valstij paredzēts pienākums veikt pasākumus, kas ir vērsti uz lēmumu pieņemšanas laika un administratīvo izmaksu samazināšanu komersantam. Saglabājot normatīvajā regulējumā pastāvošo administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršību, svarīgi ir novērst ne tikai komersantam izvirzāmo prasību dublēšanos un atvieglot komersantam dokumentu iesniegšanas procedūras, bet arī risināt jautājumu ar neskaidriem vai pārmērīgi gariem termiņiem atļaujas pieteikumu izskatīšanā.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu

23.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Noteikumi jāprecizē, lai akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību varētu attiecināt arī uz spirtu, ko lieto zāļu un veterināro zāļu ražošanu, ņemot vērā, ka pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli.

Saskaņā ar likumā par akcīzes nodokli noteikto no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kas satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā, ievērojot obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā. Tādēļ jāprecizē MK noteikumi un jānosaka, ka komersantam, kas ražo uztura bagātinātājus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo informāciju, būs jānorāda attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzums, kāds ir nepieciešams, lai saražotu uztura bagātinātāju vienu vienību.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka komersantiem, kas vēlas iegādāties no akcīzes nodokļa atbrīvotus alkoholiskos dzērienus, jāiesniedz VID iesniegums pēc vienota parauga lietotāja atļaujas saņemšanai. Atļaujas pārsvarā saņem komersanti, kuri nav akcīzes nodokļa maksātāji, tādēļ iesniegumā katrs alkoholisko dzērienu izmantošanas mērķis jāpapildina ar atsauci uz konkrēto likuma normu.

Tādējādi tiktu nodrošināts, ka iesniegumā ietvertā informācija ir pilnīga un nepārprotama.

Noteikumu projektu vēl skatīs Ministru kabinetā.

FM: Par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu vienkāršošanu

23.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Finanšu ministrijas sagatavotā koncepcija, kurā ietverti priekšlikumi mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidācijai un vienkāršošanai. Koncepcija izstrādāta saskaņā ar pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam.

Ņemot vērā, ka intensitāte uzņēmumu darbībai ēnu ekonomikā Latvijā joprojām ir vērtējama kā vidēji augsta vai augsta, tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka iedzīvotāji vēlas labprātīgi maksāt nodokļus, tad viena no metodēm varētu būt vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošana. Dati liecina, ka potenciālo vienkāršoto nodokļu režīmu piemērotāju skaits Latvijā ir ļoti liels.

Šobrīd Latvijā līdztekus vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībai jau pastāv vairāki vienkāršotie nodokļu režīmi – patentmaksas, fiksētais ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis.

Analizējot pastāvošo situāciju, koncepcijas izstrādes gaitā tika formulēti tādi sasniedzamie mērķi kā vienkāršoto nodokļu režīmu skaita samazināšana, līdzīgos režīmus konsolidējot; saimnieciskās darbības veicēju skaita palielināšana, panākot, ka darbību legalizē nereģistrētie saimnieciskās darbības veicēji; tāda mehānisma radīšana, lai mazie uzņēmumi nebūtu ieinteresēti slēpt izaugsmi un ilgtermiņā veicinātu to iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā.

Tomēr līdztekus veicinošajiem instrumentiem nodokļu likumos jāiekļauj arī pretizvairīšanās normas, lai vienkāršotie nodokļu režīmi netiktu izmantoti ļaunprātīgi. Aktuāla ir arī mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju nodrošināšana ilgtermiņā, kā arī liels neaktīvo saimnieciskās darbības veicēju skaits (persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, taču atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai vispār negūst apgrozījumu).

Lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus, FM piedāvā atteikties no fiksētā ienākuma nodokļa režīma, kas zināmā mērā dublē mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, un noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu. Vienlaikus tiktu saglabāta patentmaksu sistēma, to papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem un reizi gadā pārskatot to apmērus, lai nodrošinātu to atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī. Tas mazinātu arī nereģistrētās saimnieciskās darbības apmērus saimnieciskās darbības jomās, kas līdz šim nav aptvertas, bet kurās pastāv izvairīšanās no nodokļiem risks.

Savukārt, lai legalizētu maksātāju kategoriju, kas saimniecisko darbību veic epizodiski ar mērķi nodrošināt sev iztikas līdzekļus, ieviest “minimālos maksājumus”. Ar šādu “minimālo maksājumu” saņemšanu nodokļu maksātāji apliecinātu, ka to ieņēmumi gadā nepārsniedz noteiktu apmēru (1380 latus jeb neapliekamo minimumu un atvieglojumu par vienu apgādībā esošu personu).

Lai mazinātu vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošanu nodokļu plānošanā, FM piedāvā vispārīgu nodokļu pretizvairīšanās normu iekļaušana likumā “Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz visiem nodokļiem (vispārējiem režīmiem un vienkāršotajiem režīmiem), lai mazinātu shēmu veidošanu nodokļu optimizācijas nolūkā.

Saimnieciski neaktīvo reģistrēto nodokļu maksātāju skaita mazināšanai jāvienkāršo sistēma saimnieciskās darbības pārtraukšanai un jāievieš t.s. minimālais nodoklis, kurš tiktu maksāts neatkarīgi no tā, vai saimnieciskā darbība tiek aktīvi veikta, un neatkarīgi no darbības rezultāta un aprēķinātās nodokļa summas. Šo nodokli nepiemērotu saimnieciskās darbības veicējiem par pirmo darbības gadu. Minimālā nodokļa apmērs varētu būt trīs lati mēnesī jeb 36 lati gadā.

Koncepcijā arī paredzēts, ka Labklājības ministrija sagatavo analīzi, kurā aplūko mazo saimnieciskās darbības veicēju un to darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu faktisko apmēru un iespējas ar tiem nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, nepieciešamības gadījumā piedāvājot iespējamos risinājumus.

Koncepciju vēl skatīs un par to lems MK.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par ostu formalitāšu aptveršanu vienos noteikumos

Vairākas formalitātes, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās, plānots aptvert vienotos noteikumos.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par ostu formalitātēm”, kas 23.februārī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz vienkopus aptvert regulējumu par tādām formalitātēm kā paziņošana par kuģa ienākšanu ostā un iziešana no tās, paziņošana par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, ziņošana par kuģa atkritumiem, aizsardzības informācijas ziņošana, paziņošana par personām, kas uzkļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli, ziņošana saskaņā ar 1965.gada Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, robežpārbaudes, muitas kontroli un kravu veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Iekļaujot vairākas ostu formalitātes vienotos MK noteikumos, daļēji būs atrisināta regulējuma sadrumstalotības un nepārskatāmības problēma.

Papildus tam ar MK noteikumu projektu “Noteikumi par ostu formalitātēm” tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra direktīvas 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ direktīvu 2002/6/EK, prasības. Šī direktīva ir jāpārņem līdz 2012.gada 19.maijam.

Būtiskākie noteikumos paredzētie jauninājumi salīdzinājumā ar spēkā esošo sistēmu ir pienākums paziņošanai par kuģa atkritumiem izmantot jaunas formas veidlapu, izmaiņas kuģa apkalpes saraksta un pasažieru saraksta iesniegšanas termiņos – no vismaz divām stundām pirms kuģa ienākšanas ostā līdz vismaz 24 stundām pirms kuģa ienākšanas ostā, pienākums izdarīt atbilstošu atzīmi nacionālajā SafeSeaNet sistēmā, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī paredzēts iekraut augu vai dzīvnieku izcelsmes kravu, kā arī pienākums ostai nedot atļauju kuģim iziet no ostas, ja atbilstošu atļauju nacionālajā SafeSeaNet sistēmā vēl nav devušas citas atbilstošās kontroles iestādes.

Lai noteikumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā.

SM: Par starptautiskajiem autopārvadājumiem ar Maķedoniju un Bosniju un Hercegovinu

Ir sagatavoti nolīgumu projekti par starptautiskajiem autopārvadājumiem ar Maķedoniju un Bosniju un Hercegovinu. To noslēgšana sekmēs autopārvadājumu tirgus attīstību starp Latviju un šīm valstīm.

Tas nozīmē, ka Latvijas un minēto valstu pārvadātāji būs tiesīgi slēgt pārvadājumu līgumus ar preču piegādātājiem, paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” un likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, kas 23.februārī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Nolīgumi nosaka Latvijas–Maķedonijas un Latvijas–Bosnijas un Hercegovinas autopārvadātāju tiesības, atrunā pārvadājumu veidus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu autopārvadātājiem. Tāpat tiek regulēti pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanas vispārējie principi, atļauju režīma piemērošana pārvadājumiem, kā arī nodokļu un nodevu sistēmas piemērošana un atbrīvošana no tiem.

Nolīgumos paredzēts, ka tiks izveidotas Latvijas–Maķedonijas un Latvijas–Bosnijas un Hercegovinas kopējās komisijas, kas noteiks izsniedzamo starptautisko autopārvadājumu atļauju skaitu un veidu, kā arī risinās citus ar nolīgumu saistītus jautājumus.

Šobrīd jau tiek veikti starptautiskie kravu autopārvadājumi starp Latviju un Maķedoniju, kā arī starp Latviju un Bosniju un Hercegovinu. Tie norit uz atļauju pamata, par kuru apmaiņu ir vienojušās iesaistīto valstu kompetentās institūcijas.

Starp Latviju un Maķedoniju divpusējie un tranzīta pārvadājumi ir liberalizēti, proti, tie tiek veikti bez atļaujām. Pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas. Savukārt starp Latviju un Bosniju un Hercegovinu ir liberalizēti tranzīta pārvadājumi, bet divpusējiem pārvadājumiem un pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas.

Līdzīgus nolīgumus Latvija ir noslēgusi ar vēl 42 valstīm, tostarp Krieviju, Ukrainu, Turciju, Tadžikistānu, Uzbekistānu, Albāniju u.c.

Lai izstrādātie nolīgumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Ministru kabinetā un jāparaksta divpusējas tikšanās ietvaros abu valstu pilnvarotām amatpersonām. Pēc nolīgumu parakstīšanas tie jāapstiprina Saeimā.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu

23.februārī tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) virzīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais grozījumu projekts likumam “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.

Likumprojekts paredz precizēt tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju, nosakot, ka tabakas izstrādājumu izvietojums arī ir reklāma. Tāpat tas paredz pašvaldību domei tiesības izdot noteikumus, kuros ir noteikti papildu smēķēšanas aizliegumi vai ierobežojumi, lai pasargātu iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmu ietekmei. Pašvaldības domes kompetencē būs noteikt, vai papildu smēķēšanas ierobežojumi ir nepieciešami un kādā veidā pašvaldība nodrošinās to efektīvu kontroli.

VM norāda, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli, jo iedzīvotāji netiks pakļauti dažādām tabakas industrijas netiešas reklāmas un patēriņu veicinošām aktivitātēm, kā arī pašvaldību domes, rūpējoties par savu iedzīvotāju veselību, varēs noteikt papildu smēķēšanas aizliegumus un ierobežojumus.

Paredzēt pašvaldībām tiesības lemt par attiecīgu saistošo noteikumu pieņemšanu atbalsta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par Slimību profilakses un kontroles centra nolikumu

23.februārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā tika virzīts Veselības ministrijas izstrādātais Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) nolikums.

SPKC būs veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sabiedrības veselības politikas īstenošana valstī.

Slimību profilakses un kontroles centrs veiks valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā, kā arī funkcijas, kas saistās ar sabiedrības veselības monitoringu, slimību uzraudzību un veselības veicināšanu.

SPKC šobrīd slimību profilakse tiek realizēta vājā līmenī, bet pārvaldes uzdevumi sabiedrības veselības jomā ir sadrumstaloti starp vairākām iestādēm.

Tādēļ 21.februārī Ministru kabinetā tika nolemts reorganizēt Veselības ministrijas padotības iestādes un izveidot SPKC, lai pārvaldes uzdevumus sabiedrības veselības jomā centralizētu vienā iestādē atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas kārtību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas kārtību gaisa kuģu un stacionāro iekārtu operatoriem. To paredz 23.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošina Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanu”.

Noteikumu projekts nosaka Latvijas institūciju kompetenci Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanā un atsevišķas prasības konfidencialitātes nodrošināšanai un emisijas kvotu tirgus aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu.

Izstrādātā normatīvā akta projekts būs saistošs emisijas kvotu izsoļu potenciālajiem dalībniekiem – fiziskām personām un komersantiem, kas vēlas iegādāties emisijas kvotas savu saistību segšanai.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Medību saimniecības attīstības fonda nolikumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007.gada 6.novembra noteikumos Nr.743 “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”, ko 23.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas nolikumā izstrādātas, lai nodrošinātu efektīvu Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF) līdzekļu sadali un saimniecisku izlietojuma plānošanu.

Lai varētu saimnieciski plānot MSAF līdzekļu izlietojumu, laikus jāiegūst informācija par MSAF līdzekļu apmēru nākamajam periodam, līdz ar to grozījumi nolikumā precizē MSAF padomes tiesības ne tikai atbalstīt pieteiktos projektus, ievērojot ekspertu un Konsultatīvās padomes vērtēšanas rezultātus, bet arī tos noraidīt vai atlikt. Tāpat izmaiņas nolikumā paredz tiesības MSAF padomei lemt par projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu vai mainīt finansējuma izmaksas kārtību.

Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijas mednieki aktīvi apvienojas mednieku intereses pārstāvošās organizācijās un Latvijas mednieku asociācija vairs nav vienīgā šāda organizācija Latvijā, izmaiņas nolikumā paredz optimizēt Konsultatīvās padomes sastāvu, nosakot pārstāvniecību (locekļu skaitu) no katras interešu grupas, nevis nosauc konkrētas organizācijas, kuras var tikt pārstāvētas. Tādējādi tiks nodrošināta objektīva interešu grupu pārstāvniecība Konsultatīvajā padomē.

Izmaiņas MSAF nolikumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa