Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00, un tātad ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien mēs izskatām vienu jautājumu – deputātu Elksniņa, Ādamsona, Jakimova, Nikonova, Ivanovas-Jevsejevas, Lazarevas, Zujeva, Orlova, Zemļinska un Cileviča jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ekonomikas ministra Daniela Pavļuta rakstveida atbilde, bet jautājuma iesniedzēji nav apmierināti ar iesniegto atbildi.

Pavļuta kungs ir ieradies. Lūdzu! Jums atbilstoši Kārtības rullim ir divas minūtes, lai sniegtu vēl argumentus papildus tiem, kuri ir rakstveida atbildē.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre Bites kundze un godātie deputāti!

Pateicos par pausto interesi par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (turpmāk saukšu to par VNTN). Man faktiski pie nosūtītajām atbildēm uz deputātu iesniegtajiem desmit jautājumiem nav ko piebilst. Varu teikt tikai vienu – ceru, ka tie iesniegtie materiāli, kas ir sniegti arī pielikumā un ir pietiekami apjomīgi, ļaus deputātiem gūt vēl nepieciešamo priekšstatu par sarunu vešanas gaitu, par šī nolīguma tapšanas procesu vairāku gadu garumā – sākot no 2007.gada –, un esmu gatavs atbildēt uz papildu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir papildu jautājumi? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam. Laiks papildu jautājumiem – viena minūte.

A.Elksniņš (SC).

Paldies. Jautājums būs lielā mērā īss.

Uz kāda likumīga pamata jūs kā tiesiskuma un atklātības koalīcijas ministrs, atbildot uz deputātu jautājumiem, iesniedzāt atbildes, klasificējot tās kā publiski nepieejamas, par slepeniem padarot pat publiski pieejamus materiālus, nenorādot ne pamatojumu, ne šo ierobežojumu mērķi, lietderību, ne arī jebkādas atsauces uz Informācijas atklātības likuma normām?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Paldies par jautājumu.

Pirmām kārtām jāsaka, es jau pieminēju to, ka iesniegtie materiāli attiecībā uz pielikumiem atbildēm uz deputātu jautājumiem ir ļoti apjomīgi. Šīs ir dažāda veida piezīmes, nacionālās pozīcijas, instrukcijas, sarunu materiāli par šo procesu, no kuriem daļa atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, kas ir arī Latvijas likumdošanā ieviesta, ir apstiprināta kā ierobežotas pieejamības. Tie dokumenti, kuri ir limitēti, manuprāt, ir iesniegti pievienotajā diskā, tie ir ļoti apjomīgi materiāli, tie ir uzskaitīti sarakstā, un deputātiem ir pieejami daudzi simti lapaspušu.

Savukārt attiecībā uz tiem dokumentiem, kas atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, kā šādos starpvaldību sarunu gadījumos tas mēdz būt, ir noteikti kā restricted jeb ierobežotas pieejamības, jāteic, ka šo dokumentu saraksts ir iesniegts deputātiem, lai lūgtu precizēt, kurus no tiem nepieciešams iesniegt, jo atbilstoši likumdošanai šos materiālus ir iespējams iesniegt tikai un vienīgi papīra formā. Tos digitālā formā nodot deputātiem mēs nevaram.

Ņemot vērā, ka šo dokumentu apjoms ir līdz pat tūkstoš lapām vai pat vēl lielāks, mēs vienkārši aicinām deputātus precizēt, kurus iesniegt, un mēs tos papīra formā iesniegsim.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Vai ir vēl papildu jautājumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš. Man ir liels prieks, ka tika pieminēti gan diski, gan arī papildu materiāli... un arī pielikumi.

Bet jautājums ir sekojošs. Latvijas Republikā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Saeimā un arī ministrijā darba valoda ir latviešu valoda. Kā tas ir iespējams, ka jūs, kas esat viena no valstī augstākajām amatpersonām, iesniedzat Saeimai, deputātiem vairākus – veselu virkni, es pat teiktu! – dokumentus angļu valodā, šos dokumentus neiztulkojot, uzrādot sarakstus ar vēl vismaz 100 dokumentiem angļu valodā, šādus dokumentus pat neizsniedzot?

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Ņemot vērā ierobežoto laiku, kāds ir bijis, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem un sagatavotu visus pieprasītos papildu materiālus, un to lielo apjomu, esmu spiests atzīt kļūdu, ko ministrija pieļāvusi, iesniedzot dokumentus: atsevišķi no ļoti daudzajiem dokumentiem, pielikumiem tiešām nav bijuši tulkoti, nodrošināti latviešu valodā. Mēs šo kļūdu izlabosim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kādi no klātesošajiem deputātiem, kas nav parakstījuši jautājumu, vēlas uzdot papildu jautājumus? Tātad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Par cik iesniegtā informācija mums ir noslepenota un, kā mēs saprotam, lielu daļu informācijas arī nav bijis iespējams sagatavot latviski, tad nu pēc būtības mēs šodien par šo jautājumu nevaram diskutēt. Tad man ir jautājumi attiecībā uz šiem iesniegtajiem jautājumiem.

Pirmais ir par to, ko jūs norādāt savā atbildē, – par pārrunu gaitu. Kā mēs zinām, apspriedes sākās 2007.gadā... No 2008.gada ritējušas ir šīs pārrunas, 11 sarunu raundi ir notikuši. Latvija ir piedalījusies tikai trijos no tiem. Vai jūs uzskatāt, ka Latvija ir šādā veidā pietiekoši efektīvi pārstāvējusi savas intereses un sabiedrības intereses?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Vispirms tomēr vēlreiz runāšu par tiem iesniegtajiem dokumentiem.

Kā jau minēju, dokumenti, kurus pieprasīja deputāti, ir ļoti apjomīgi, jo, lai atbildētu uz tiem jautājumiem un iesniegtu tos dokumentus, kas bija lūgti, mums ir jāiesniedz daudzi simti lappušu. Tāpēc tas viss ir iesniegts veidā, kas ir salīdzinoši efektīvāks: tie ir šie diski. Un ir arī lūgums definēt, kurus no ierobežotas pieejamības dokumentiem iesniegt papīra formā. Mēs to izdarīsim pēc deputātu pieprasījuma.

Dokumenti ir ļoti apjomīgi, tāpēc varu piekrist, ka, visticamāk, deputātiem varētu nebūt bijis laika ar tiem iepazīties. Tā ka, ja būs šādi papildu jautājumi, mēs labprāt uz tiem sniegsim atbildi pēc iepazīšanās ar šiem dokumentiem.

Savukārt attiecībā uz piedalīšanos sarunās jāņem vērā Latvijas dalība Eiropas Savienībā, kur vadošā loma saistībā ar starpvaldību nolīgumiem ir Eiropas Komisijai. Eiropas Komisija pārstāv visu Eiropas Savienības dalībvalstu viedokli starptautiskās sarunās, izņemot gadījumus, kad tiek skartas tās jomas, kuras ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē; šādos gadījumos iesaistās dalībvalstu sarunvedēji. Tieši tā tas ir bijis arī šajā gadījumā, un visās tajās situācijās, kur dalībvalstij ir bijis jāpārstāv savs viedoklis jautājumā par dalībvalsts ekskluzīvo kompetenci, Latvija šajās sarunās ir piedalījusies.

Runājot par šo sarunu saturu, vēlos izmantot iespēju minēt to, ka visas šīs bažas, kas sabiedrībā visbiežāk ir tikušas minētas attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, – ka visas šīs bažas ir faktiski tikušas atspoguļotas pārrunu procesā, pārstāvot Latvijas intereses. Latvijas sarunvedēji un arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu sarunvedēji ir pauduši vēlmi izvairīties no nepieciešamības mainīt jebkādu regulējumu Eiropas Savienībā, izvairīties no visa tā, kas var apdraudēt interneta izmantošanas brīvību un citas lietas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņa kungam otram papildu jautājumam!

I.Zariņš. Paldies.

Uz deputātu jautājumu, kāpēc, virzot šo likumprojektu, anotācijā attiecībā uz sabiedrības līdzdalību ir ierakstīts „nav attiecināms”, jūs sniedzat atbildi, ka Ministru prezidents ar rīkojumu izveidoja ekspertu grupu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Jautājums ir: kāpēc šinī grupā netika iekļauta neviena organizācija, kas pārstāvētu cilvēktiesības un pārstāvētu sabiedrības kā patērētāja tiesības un intereses?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Ņemot vērā, ka šis ir bijis, ja nemaldos, 2009.gada lēmums, man būs grūti šobrīd noprecizēt atbildi par tiem apsvērumiem, kas tobrīd bija. Bet tomēr jāpiebilst, ka ir dažādi veidi, kā piedalīties šī dokumenta apspriešanā. Latvijā pastāv visnotaļ progresīva sabiedrības līdzdalības sistēma, kas ir noteikta normatīvajos aktos, tostarp Ministru kabineta Kārtības rullī, – ir iespējams sekot dažādu normatīvo aktu virzībai, un tā ir ļoti pieejama sistēma visām ieinteresētajām pusēm.

Bez tam cilvēktiesību aspektus un citus jūsu minētos aspektus pārstāv arī ministriju speciālisti, un starpministriju saskaņošana arī notikusi ļoti izvērstā veidā. Katrā ziņā es uzskatu, ka šajā gadījumā, gatavojot šo nolīgumu, Latvija ir ievērojusi visus normatīvos aktus un visus tos procesus, kas paredz gan likumprojekta saskaņošanu, gan sabiedrības iesaisti, un tikai savlaicīgas apzināšanās trūkums par to, cik lielu sabiedrības uzmanību pievērsīs šis konkrētais nolīgums, ir acīmredzot radījis to, ka nav tikuši veikti papildu pasākumi, papildu izskaidrošana un papildu iesaistīšana, kura būtu ļāvusi šobrīd izvairīties no situācijas saasināšanās, kas ir saistīta ar sabiedrības bažām par šo nolīgumu.

Tātad viss tika darīts tā, kā tas vienmēr būtu bijis jādara, diemžēl ir pietrūcis papildu uzmanības tieši šim nolīgumam, tieši šīm nacionālajām pozīcijām.

Vēlos pasvītrot to, ka Latvija ļoti regulāri izskata dažādus starptautiskus nolīgumus un gatavo nacionālās pozīcijas par tiem. Ekonomikas ministrijas kontekstā, piemēram, 2011.gadā ir sagatavotas apmēram 170 nacionālās pozīcijas, kas tika nosūtītas partneriem, dažādām nevalstiskām organizācijām, kurām, visticamāk, arī pietrūkst kapacitātes, lai izvērtētu visus šos dokumentus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai būs vēl trešais papildu jautājums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņam kungam!

I.Zariņš. Paldies.

Trešais jautājums ir šāds: vai jūs uzskatāt, ka atbildīgās amatpersonas ir pietiekoši apzinīgi izpildījušas savus pienākumus un atbilstoši rūpējušās par sabiedrības interesēm, ja uz nolīguma parakstīšanas brīdi nebija pat izvērtētas iespējamās izmaiņas... nepieciešamās izmaiņas esošajā tiesiskajā regulējumā? Un kāds bija tas iemesls, kāpēc tas netika izdarīts līdz tam, kad mēs parakstām šo līgumu? Tikai tagad mēs sākam par to domāt.

D.Pavļuts. Es nevaru piekrist par...

Sēdes vadītāja. Jā... Es atvainojos, jums ir divas minūtes atbildei.

D. Pavļuts. Paldies.

Es diemžēl nevaru piekrist pēdējam minētajam apgalvojumam, ka tikai tagad būtu sākusies analīze attiecībā uz to, vai uz tiesību aktiem Latvijā tas atstāj kādu ietekmi. Pārrunu gaitā un viedokļu saskaņošanas gaitā saistībā ar šo nolīguma projektu, kā arī sagatavojot nacionālās pozīcijas par to, ir tikusi veikta izvērtēšana, kas ir atspoguļota attiecīgi arī anotācijās, kur, virzot gan nacionālo pozīciju, gan virzot likumprojektu par šā nolīguma apstiprināšanu, parakstīšanu, ir apstiprināts šis viedoklis, ka nav nepieciešami grozījumi tiesību aktos.

Pie tā ir strādājuši dažādi speciālisti, un, iepazīstoties ar dokumentiem, kas ir izsniegti arī deputātiem par sarunu vešanas gaitu Eiropas un starpvaldību līmenī, mēs skaidri varēsim redzēt to, ka Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, sarunu vedēji ļoti skaidri ir pauduši nostāju, ka nedrīkst pieļaut to, ka šis VNTN dokuments jeb ACTA ietver normas, kuras liktu Eiropas Savienības dalībvalstīm mainīt savu nacionālo likumdošanu un pastiprināt regulējumu.

Tāpat ir tikusi uzsvērta nepieciešamība aizsargāt interneta lietošanas brīvību, veikt cilvēktiesību aizsardzību un tā tālāk. Tātad visas tās bažas, kas šobrīd izskanējušas publiski...

Tas izvērtējums, ko ministrijas veica šomēnes, ir bijis papildnovērtējums, un arī šī novērtējuma rezultāti, kuri šonedēļ tika iesniegti no iesaistītajām ministrijām, uzrāda precīzi tos pašus secinājumus – to, ka VNTN ieviešana Latvijai neprasa nekādas tūlītējas izmaiņas tiesību aktos un neievieš jaunas normas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad atbildes uz jautājumu un uz papildjautājumiem ir sniegtas.

Paldies ekonomikas ministram, paldies deputātiem! Jautājums ir izskatīts.

Sēdi slēdzu.