Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 16. februāra sēdes

V.Agešins (SC):

Vēlos informēt jūs par to, ka šodien Saeimā tika izskatīts mūsu sagatavotais un iesniegtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"".

Par lietas būtību. 2011.gada novembrī Sociālo un darba lietu komisija iesniedza Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kurš paredzēja līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, bet vienlaikus izslēdza iespēju pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk. Par to, ka apstākļi, kuros strādāja šie cilvēki, piemēram, metalurgi, jūrnieki, ķīmiķi un citi, tiešām bija sevišķi smagi un kaitīgi, liecina saraksti, kas līdz likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Minētais likums tika pieņemts pērn decembrī un stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī.

"Saskaņas Centrs" uzskata, ka šāds regulējums ir netaisnīgs un ir labojams, jo nav izdarīti grozījumi pārejas noteikumu 48.punktā, kas līdz 2011.gada 31.decembrim paredzēja iespēju pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos.

"Saskaņas Centrs" piedāvāja šodien grozīt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 48.punktu, paredzot iespēju šiem cilvēkiem pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk.

Diemžēl šis "Saskaņas Centra" ierosinājums tika noraidīts. Acīmredzot VIENOTĪBA, Zatlera Reformu partija un "Visu Latvijai!" iestājas pret metalurgiem, jūrniekiem, ķīmiķiem un citiem cilvēkiem, kuri strādāja sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Nu, par to vismaz liecināja viņu šīsdienas balsojums.

Tas ir ļoti nožēlojami.

J.Vucāns (ZZS):

Saeimas šodienas sēdē tika skatīta virkne likumprojektu, kas skar mūsu visu dzīves sociālos un arī juridiskos apstākļus. Mans kolēģis no "Saskaņas Centra" jau par šiem jautājumiem runāja.

Zaļo un Zemnieku savienība arī vēlējās, lai šis pensiju jautājums cilvēkiem, kas strādājuši īpaši smagos apstākļos, tiktu sakārtots. Mēs balsojām par šo ierosinājumu. Diemžēl Saeimas atbalstu kopumā neguvām.

Taču pāri par visiem citiem jautājumiem, protams, šīs nedēļas darba kārtībā tiešā vai pastarpinātā veidā dominē jautājums par priekšā stāvošo 18.februāra referendumu par valsts valodu.

Zaļo un Zemnieku savienības vārdā kārtējo reizi gribu atkārtot, ka mums, mūsu frakcijas deputātiem, absolūti ir nepieņemams veids, ka no saturiskā viedokļa par šādu jautājumu vispār ir jālemj... ka šāds referendums Latvijā kā nacionāldemo­krātiskā valstī vispār ir iespējams. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur attīstīties latviešu nācijai, kur pilnā mērā īstenot latvisko dzīvesveidu, kas balstīts uz tradicionālajām, mūsu tautai nozīmīgajām vērtībām un no tām izrietošajām tradīcijām. Mūsu skatījumā, tas nav iedomājams bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas Latvijā.

Valsts valodas statusa piešķiršana vēl kādai citai valodai radītu sajukumu un vēl īsti neapzinātu problēmu samezglojumu ne tikai valsts pārvaldē, bet arī ikdienas dzīvē. Tāpēc mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kategoriski esam pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un 18.februāra referendumā aicinām visus Latvijas balsstiesīgos iedzīvotājus doties uz balsošanas iecirkņiem un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.

Lai līdzīgas nejēdzības, kas pēc būtības ir uzskatāmas par politisku provokāciju ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no Latvijas valsts un latviešu nācijas attīstībai aktuālo jautājumu intensīvas risināšanas, turpmāk neatkārtotos, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti šī gada 19.janvārī iesniedza priekšlikumu izdarīt Latvijas Republikas Satversmē grozījumu, kas paredz Satversmes kodola negrozāmību. Šis mūsu priekšlikums nosaka Satversmes 73.pantu papildināt ar normu, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda neapšaubāmi ietilpst Latvijas kā nacionālas valsts pamatos.

Priekšā stāvošajā referendumā par valsts valodu Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju. Šī puse uz šo brīdi ir nepilni 772 tūkstoši iedzīvotāju.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis tūlīt pēc tam, kad kļuva zināms, ka referendums par krievu valodas statusu notiks, kādā no intervijām teica: "Latviešiem nevajag baidīties no referenduma par krievu valodas statusu, bet tā vietā vajag tajā piedalīties, un vismaz miljonam pilsoņu jāpauž atbalsts latviešu valodai." Šāds arī šobrīd ir mūsu frakcijas viedoklis.

No sevis vēlos nedaudz papildināt šo aicinājumu, sakot, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem nevajag baidīties no šī referenduma, ka vajag tajā piedalīties, balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, tādējādi kliedējot tos starpnacionālo konfliktu iedīgļus, kuri lielā mērā mākslīgi tiek kultivēti Latvijas politiskajā vidē.

A.Judins (VIENOTĪBA):

Šodien Saeima ir izskatījusi 29 jautājumus. Es pastāstīšu par trim likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti un kas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Šodien tika skatīts likumprojekts, kas paredz atjaunot Vēlētāju reģistru. Ja mēs tieši tagad grozīsim attiecīgo likumu, tad nākotnē nebūs iespējas veikt krāpnieciskas darbības, proti, divreiz vai trīsreiz balsot. Tas nodrošinās iespēju ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem balsot viņiem izdevīgākā laikā un vietā.

Tas tiešām tad izslēgs iespēju veikt tā saucamo vēlēšanu tūrismu, kad cilvēki brauc no viena apgabala uz otru un būtībā šādi ietekmē vēlēšanu rezultātus.

Šodien tika izskatīts arī jautājums par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ir saistīti ar sākumdeklarēšanas ieviešanu. Tātad, ja Saeima vēlāk pieņems šos grozījumus galīgajā lasījumā, tad tiem cilvēkiem, kas nepildīs pienākumu un izvairīsies no sākumdeklarēšanas, tiks paredzēta administratīvā atbildība.

Šodien skatījām arī ļoti lielu grozījumu projektu, kas saistīts ar krimininālprocesuālām normām. Ļoti apjomīgs dokuments! Tieši tā! Dokumentā ir vairāk nekā 180 lapaspušu, un tas skar vairākus svarīgus kriminālprocesa jautājumus. VIENOTĪBAS mērķis ir tiešām sekmēt ātrāku tiesvedību. Izskatot un pieņemot attiecīgos grozījumus, mēs ceram, ka tiks sperti soļi pareizā virzienā, proti, soļi, kas nodrošinās ātrāku tiesvedību mūsu tiesās.

Nav noslēpums, ka ir gadījumi, kad cilvēkiem gadiem ilgi ir jāgaida brīdis, kad tiesa pieņem galīgo lēmumu – vai nu atzīst, konstatē cilvēka vainu, vai attaisno nevainīgo. Tas nav pieņemams, ka tiešām tik ilgi – tik ilgi! – ir jāgaida galīgais lēmums, un tieši tādēļ, lai paātrinātu tiesvedību, ir nepieciešami vairāki soļi.

VIENOTĪBAS frakcija nopietni apsver iespēju ierosināt arī citus priekšlikumus, formulēt citus priekšlikumus, kas tiešām ļaus mūsu tiesām strādāt raitāk, raitāk pieņemt lēmumus. Protams, reforma nav viegla, nav vienkārša, un arī šodien debates liecināja, ka ne visi cilvēki, ne visi kolēģi piekrīt, teiksim, ierosinājumiem, pauž citu viedokli. Tas ir ļoti labi. Bet ļoti svarīgi, lai tiešām mūsu tiesvedība būtu ātrāka.

Es vēlos atgādināt VIENOTĪBAS frakcijas vārdā, ka šonedēļ mēs piedalīsimies tautas nobalsošanā. Un VIENOTĪBAS frakcija aicina balsot pret otro valsts valodu. Es lūdzu ievērot, ka tas nav balsojums pret krievu valodu kā tādu: tas ir balsojums pret otro valsts valodu. Latvijā ir viena valsts valoda, un tā ir latviešu valoda. Es aicinu visus piedalīties tautas nobalsošanā un balsot "pret".

V.Liepiņš (ZRP):

Es galvenokārt pievērsīšos jautājumam par Vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās un arī tautas balsošanā un likumu ierosināšanā.

Šie grozījumi paredz aizstāt esošo kārtību, ka vēlētāja balsošanas faktu atzīmē ar spiedogu viņa pasē, ar šī fakta atzīmēšanu Vēlētāju reģistrā. Pirmo kārtību, kas ir tā "spiedogs pasē" kārtība, varam uzskatīt par samērā primitīvu. To var salīdzināt ar balsotāju pirkstu iekrāsošanu kā, piemēram, Afganistānā, un šāda kārtība ir neattīstītās valstīs.

Argumenti, kas attiecas uz abiem gadījumiem... Argumenti par Vēlētāju reģistra ieviešanu ir pamatā divi. Viens ir tas, ka tad būtu vienota... vienādota kārtība ar labu vēlēšanu praksi, vienāda visās vēlēšanās Latvijā – pašvaldību, Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī tautas nobalsošanā.

Faktiski ļoti svarīga lieta ir arī tā, ka tuvākajā nākotnē mums būs elektroniskās identifikācijas kartes, kuru pielietošana būs gandrīz līdzvērtīga Latvijas pasēm, un, saprotams, uz tām nevarēs spiedogu uzspiest.

Tagad tie būtiskākie argumenti – vispārīgi un attiecībā uz Saeimas vēlēšanām.

Būtisks arguments ir tas, ka pašreizējā prakse pieļauj vēlētāju migrāciju jeb "tūrismu" uz citu vēlēšanu apgabalu. Un ar to tad ir pārkāpts Satversmes 7.panta burts un gars. Pants nosaka, ka ievēlamais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Šo "tūrisma" iespēju izmanto, un līdz ar to ir pārkāpts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips.

Es gribu arī pieminēt, ka nav godīgi, ka vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala balso par kāda cita vēlēšanu apgabala kandidātiem. Un mēs jau redzējām, kā to varēja izmantot Joahims Zīgerists 6.Saeimas vēlēšanās: viņš aizvilināja no Rīgas vēlēšanu apgabala uz Zemgales vēlēšanu apgabalu savus atbalstītājus – droši vien tādēļ, lai sev gūtu plusiņus un svītrotu sava saraksta sāncenšus.

Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanās veido balsošanas ietvaru un pamatu, bet nenosaka balsošanas kārtību un procedūru. Un vienas no, teiksim, lielākajām tādām bažām ir, ka tagad nu nevarēs balsot nekur citur kā tikai tajā vēlēšanu apgabalā, vēlēšanu iecirknī, kurā pilsonis jeb vēlētājs ir pierakstīts. Bet, tā kā Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanu procedūrā paver iespēju grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, mēs varam nonākt pie vislabākajiem risinājumiem vēlētāju līdzdalības veicināšanai un krāpšanas iespēju samazināšanai turpmākajās Saeimas vēlēšanās. Un šie grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai Saeimā. Pamatā ir tā, ka tie grozījumi paredz balsu nodošanu priekšlaicīgi (tas ir, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, un vienalga, kurā iecirknī) par vēlētāju vēlēšanu apgabalu sarakstiem.

Un atvieglota arī balsošana pa pastu. Tas ir sevišķi svarīgi brīdī, kad tik daudz vēlētāju atrodas ārpus Latvijas. Arī Vēlētāju reģistrs ir pamats eventuālai e-vēlēšanu ieviešanai Latvijā. Un nobeigšu ar pavisam būtisku apsvērumu: ar reģistra elektronizēšanu, ja to mēs varēsim atļauties, un elektroniskām identifikācijas kartēm būs iespējama vēlētāju tiešsaiste ar reģistru, un vēlētājiem būs iespēja balsot par sava vēlēšanu apgabala kandidātu kurā katrā iecirknī pat pēdējā brīdī un ne tikai Saeimas, saprotams, bet arī pašvaldību vēlēšanās; arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot, vienalga, kurā iecirknī. Šie visi ir būtiski uzlabojumi, un, es domāju, pēdējais laiks mums aiziet no tās primitīvās "spiedogs pasē" kārtības.

Es gribu arī pieminēt un lūgt Zatlera Reformu partijas vārdā visiem cilvēkiem, kam rūp latviešu valoda, latviešu tauta, Latvijas pastāvēšana, iet balsot un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Mēs neesam pret krievu valodu, bet mēs esam par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK):

Gribētu izmantot iespēju runāt par notikumu, kas var vislielākajā mērā izšķirt Latvijas nākotni. Protams, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un balsot pret divvalodību. Tomēr runa nav tikai par valodu.

Es vēlētos piekrist Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa apgalvojumam, ka referendums parādīs, cik daudz Latvijas pilsoņu vidū ir nodevēju. Ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Referendums ir ārvalstīs inscenēts uzbrukums Latvijas neatkarībai, un tieši tā tas katram Latvijas pilsonim jāuztver. Sestdien gaidāmais balsojums neattiecas tikai uz valodu. Referendums ir cīņa par varu, un Latvijas pilsoņiem būs jāatbild, kādu Latviju turpmāk vēlamies redzēt. "Pret" balsojuma mērķis ir latviska Latvija un tāda politika, kas katram Latvijas iedzīvotājam ļautu apzināties Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu.

Divvalodības pārliecinošai noraidīšanai referendumā nozīme ir tikai tad, ja spējam izdarīt pareizus secinājumus. Divdesmit gadus daudzi politiķi, mediji un sabiedriskās autoritātes ir vairojušas vienaldzību un iluzoru apmierinātības sajūtu nacionālajos jautājumos. Kā brīnumlīdzeklis sludināta abstrakta integrācija, neatklājot skaidri tās mērķi un galarezultātu. Ja mēs nepratīsim panākt, ka ikvienas tautības Latvijas iedzīvotājs dedzīgi atbalsta latviešu valodas un kultūras attīstību, tad šim referendumam sekos citi notikumi. Latvijas nākotnei dialogs tiešām ir nepieciešams, bet tas nevar būt tālejoši, ja dialogā iesaistītie seko savstarpēji izslēdzošiem mērķiem. Referendumam jākalpo par nerakstītu vienošanos starp Latvijas politiķiem (neatkarīgi no partejiskās piederības!), medijiem, kultūras cilvēkiem un sabiedriskām autoritātēm strādāt tā, lai latviska Latvija kļūst par virsmērķi iespējami vairāk cilvēkiem. Tikai pieņemot šo pamatu, var sākties īsta saliedētība dažādu tautību iedzīvotāju starpā. Būsim vienoti un stipri Latvijai ļoti sarežģītā laikā! Sestdien dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem un balsosim "pret"!

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā