Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

Atsaucoties Tieslietu ministrijas ierosinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis speciālu tematisko numuru, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti.

• Dace Pelēkā. Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā

Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto, VID kā nodokļu administrācijas pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un atbilstoši minētā likuma 18.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajam piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. VID viedoklis uz diskusijas jautājumiem sniegts, ņemot vērā VID kompetenci un nodokļu maksātājiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmajā daļā noteiktos vispārīgos pienākumus – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. Atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" visas darbības, kas saistītas ar darba ņēmēju kā sociāli apdrošinātu personu reģistrēšanu un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, veic darba devējs.

• Aigars Strupišs. Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku

SIA kā juridiska persona jeb fikcija (sk. Komerclikuma 135.pantu) nespēj patstāvīgi realizēt rīcībspēju. Tā nespēj ne slēgt darījumus, ne sniegt pakalpojumus, ne ražot preces. Šim nolūkam ir nepieciešamas fiziskas personas, caur kurām šī rīcībspēja tiek realizēta. Tas tiek panākts ar valdes institūtu (Komerclikuma 221.–224.pants). Valde ir sabiedrības institūts, kas realizē sabiedrības rīcībspēju. Likums nosaka divas valdes funkcijas: vadības funkciju un pārstāvības funkciju (Komerclikuma 221.panta pirmā daļa). Valdes locekļiem ir pienākums veikt abas funkcijas. Sabiedrības vadīšana nozīmē uz SIA darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu realizāciju, kas noris sabiedrības iekšienē. Tas attiecas uz sabiedrības saimniecisko un organizatorisko vadīšanu, kura vērsta uz sabiedrības mērķu (peļņas gūšanas) sasniegšanu – darbības nodrošināšana, darba organizācija, darbinieku izrīkošana, pasākumi vadības nodrošināšanai (sapulču sasaukšana, lēmumu pieņemšana un tās organizēšana, grāmatvedības kārtošana, gada pārskata sastādīšana, dokumentu sagatavošana un iesniegšana valsts iestādēs, kā arī šo dokumentu glabāšana, darba iekšējās kārtības noteikumu, instrukciju apstiprināšana, rīkojumu izdošana u.c. likumā un statūtos noteikto formālo, kā arī citu nepieciešamo vadības pienākumu veikšana).

• Baiba Lielkalne. Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti

Kapitālsabiedrība ir juridiska persona, un, ņemot vērā, ka juridiskā persona kā juridiski pastāvoša fikcija nav spējīga ne formulēt, ne paust savu gribu, tai ir nepieciešams pārstāvis, kas rīkotos tās vārdā un vietā. "Juridiskās personas griba veidojas tās iekšienē, t.i., tās institūcijās un uz ārpusi to pauž vai nu šīs institūcijas (orgāni), vai līgumiskie pārstāvji." Ņemot vērā minēto, valde ir juridiskās personas rīcībspējas priekšnoteikums (Civillikuma 1410.pants). Valde ir juridiskās personas neatņemama funkcionāla sastāvdaļa, kas vada un pārstāv sabiedrību (Komerclikuma 221.pants). Valde ir sabiedrības kā juridiskas personas likumiskais pārstāvis. Savukārt sabiedrības vadības funkcija "izpaužas kā uz sabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu kompleksa realizācija, kas notiek sabiedrības iekšienē (t.i., sabiedrības vadīšanas gadījumā nav tiešu attiecību ar trešo personu). Vadības funkcijā ietilpst normatīvajos aktos (tajā skaitā Komerclikumā) noteiktie valdes pienākumi, ciktāl tie neattiecas uz tiešajām attiecībām ar trešajām personām, piemēram, grāmatvedības kārtošana ir uzskatāma par vadīšanas funkcijas sastāvdaļu, savukārt gada pārskata iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā ietilpst pārstāvības funkcijā.

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv