Par Žaņa Lipkes memoriāla veidošanas ieceri

Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta ieceri uz Žaņa Lipkes pēcteču zemes, kur Otrā pasaules kara laikā Žanis un Johanna Lipkes slēpa un paglāba no drošas nāves daudzus ebrejus, uzbūvēt memoriālu. Šādu viedokli sarunā ar vienu no memoriāla dibinātājiem, uzņēmēju Māri Gaili pauda Valsts prezidents, solot arī savu piedalīšanos memoriāla atklāšanā, kas plānota šā gada otrajā pusgadā. "Ar memoriālu ir vēlme atklāt sabiedrībai cilvēka personību, kas ir īpaši nozīmīga Latvijai kā mūsu garīguma un pašapziņas paudējs. Četru gadu garumā Ž.Lipke izglāba vairāk nekā piecdesmit ebreju. Ar šādiem cilvēkiem mums jālepojas un par viņiem jāstāsta pasaulei," uzsvēra uzņēmējs.

Biedrības "Žaņa Lipkes memoriāls" dibinātājiem – uzņēmējam Mārim Gailim, Starptautiskā kino foruma "Arsenāls" goda direktoram Augustam Sukutam un Žaņa Lipkes vedeklai Ārijai Lipkei – iecere izveidot memoriālu radās 2000.gadā pēc piemiņas plāksnes atklāšanas pie Ž.Lipkes mājas Ķīpsalā.

Memoriāla iecere paredz, ka celtne simboliski atgādinās melnu šķūni, kas kā tēls ir raksturīgs Ķīpsalai – zvejnieku un jūrnieku darvots šķūnis, kas celts no strūgu kokiem, ar tam raksturīgo krāsu un smaržu. Līdz ar to memoriāla veidols idejiski un vizuāli sasauksies ar Noasa šķirstu kā dzīvības patvērumu.

Arhitekte Zaiga Gaile kā savu projektu pieteikusi ieceri šķūņa iekšpusi veidot kā ceļu pa labirintu un apslēptās bedres meklēšanu. Memoriāla apmeklētājs tiks emocionāli virzīts pa šķūņa perimetra ejām, tad kāps bēniņos un nonāk pie lūkas ar paceltu vāku, kur var ieskatīties pagraba dziļumā – oriģinālajā bunkurā. Bēniņu telpa būs muzeja galvenā ekspozīciju zāle ar "cauru" jumtu, pa kuru puskrēslā iespīdēs saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības. Tieši virs bedres jumtā ir paredzēts ierīkot logu – "Dieva aci", kam ir simboliska nozīme; tā ir saistīta ar tiekšanos uz āru, ar cerību un ticību tikt izglābtiem.

Ž.Lipke Otrā pasaules kara laikā organizēja ebreju glābšanu no "Kaiserwald", Ganību dambja un Ķīpsalas koncentrācijas nometnēm, kā arī fabrikas "Lenta". Sākumā Ž.Lipke izvietoja izglābtos dažādās vietās Rīgā. Kad situācija kļuva pārāk bīstama, Ž.Lipke nolēma pārvest bēgļus pāri Daugavai uz savu māju Ķīpsalā un noslēpt viņus zem malkas šķūņa izraktajā bunkurā. Laika periodā no 1942. līdz 1944.gadam tur pastāvīgi uzturējās 8–12 cilvēki. Viņi tika apgādāti ar pārtiku, apģērbu, siltumu, gaismu, pat radioaparātu un ieročiem. Kad izglābto skaits palielinājās un bunkurā vairs nebija vietas, Ž.Lipke organizēja izglābto pārvešanu uz 80 km attālo Dobeles pagastu.

Valsts prezidenta preses dienests