Akreditējas Francijas, Ungārijas un Urugvajas vēstnieki

Vakar, 18.maijā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Luīza Avona

Akreditācijas ceremonijā, uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Francijas Republikas vēstniece Luīza Avona ( Louise Avon) teica:

— Augsti godātais prezidenta kungs!

Es pilnā mērā apzinos godu, kāds man ir uzticēts, lai pārstāvētu Franciju Latvijā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas es esmu ceturtais Francijas Republikas vēstnieks. Esmu viena no pēdējiem jūsu akreditētajiem pilnvarotajiem vēstniekiem, jo tuvojas beigām jūsu otrais pilnvaru termiņš valsts galvas amatā, un šis apstāklis, augsti godātais prezidenta kungs, liek man vēl dziļāk apzināties tās privilēģijas, kas man dotas šodien.

Tuvojas beigām gadsimts, kura laikā ir bijis nepārtraukts Francijas atbalsts Latvijai. Rīgā to ilustrē divas piemiņas plāksnes.

Pirmā ir veltīta viena valstsvīra piemiņai, kāds bija Aristīds Briāns. Viņš daudz darīja, lai jaunā Latvijas Republika jau pašos savas neatkarības pirmā perioda pirmsākumos ieietu nāciju saimē.

Otrā piemiņas plāksne būs manu acu priekšā katru dienu visas manas uzturēšanās laikā. Tā atrodas vēstniecības vestibilā Raiņa bulvārī un atgādina, ka gandrīz precīzi pirms septiņiem gadiem, 1992. gada 15. maijā, Fransuā Miterāns un Anatolijs Gorbunovs oficiāli atklāja vēstniecību.

Atgādinot šos faktus, es vēlos sveikt Francijas un Latvijas politisko un vēsturisko attiecību kvalitāti.

Kā mums zināms, prezidents Širaks pievērš īpašu uzmanību Baltijas jūras reģionam. To apliecina arī tas, ka viņš nupat bija vizītē Somijā. Viņš piešķir lielu nozīmi dialogam starp Latviju un Fanciju, dialogam, kuru jūs abi uzturat personiskā līmenī.

Turpinājums — 7.lpp.

 

Turpinājums no 1.lpp.

Šis politiskais dialogs ir kļuvis īpaši intensīvs kopš tā brīža, kad Eiropas Savienības paplašināšana ir tapusi par Eiropas vēsturisko iespēju un vienlaikus arī par tās atbildību. Francija kā viena no Savienības dibinātājvalstīm ļoti vēlas, lai būtu panākumi šim jaunajam izaicinājumam, kuram papildu rezonansi dod traģiskie notikumi Kosovā. Svarīgāk nekā jebkad agrāk ir tuvināt mūsu kontinenta tautas un valstis.

Jūs, augsti godātais prezidenta kungs, nesen bijāt Vašingtonā sakarā ar Ziemeļatlantijas alianses galotņu tikšanos. Tagad arī Latvija ir kandidātu sarakstā,turpinoties organizācijas paplašināšanas procesam. Šis rezultāts pasvītro vienu no jūsu valsts ārpolitikas prioritātēm, tas atbilst arī Francijas uzskatiem, kurus tā ir nepārtraukti paudusi pēc Madrides tikšanās. Mūsu sadarbība militārajā jomā sniedz konkrētu atbalstu Latvijas vēlmēm.

Runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā, ikviens piekrīt, ka Latvija ir viena no visnopietnākajām kandidātēm. Gan divpusējos sakaros, gan arī Eiropas Savienības ietvaros Francija turpinās jūsu valstij palīdzēt īstenot pirmsiestāšanās stratēģiju.

Ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības starp mūsu valstīm vēl ir pārāk pieticīgas. Es esmu pārliecināta, ka Francijas uzņēmēji dažādās jomās pratīs atrast savu vietu šeit, veidojot partnerattiecības ar Latvijas pārstāvjiem. Minēšu tikai vienu nozari, kas jums ir svarīga un kas ir jebkuras dinamiskas attīstības pamats — lauksaimniecība.

Francijas un Latvijas sadarbība būtiski izpaužas kultūras jomā. Attīstās jauniešu izglītošana un franču valodas mācības.

Divi jaunieši no Latvijas, Francijas valdības stipendiāti, pašlaik beidz mācības divās visprestižākajās Francijas mācību iestādēs — Politehniskajā skolā un Valsts administrācijas skolā. Latvijas iedzīvotāju vidū nepārtraukti pieaug vēlme apgūt franču valodu — tas vērojams, piemēram, augstāko ierēdņu vidū, kuri būs tie, kas ar savu darbu īstenos Latvijas iestāšanos ES. Kultūras sakariem jākļūst vēl intensīvākiem un daudzveidīgākiem, lai mūsu tautas dziļāk iepazītu viena otru.

Visbeidzot, ļaujiet man, augsti godātais prezidenta kungs, apliecināt cieņu tai lomai, kāda jums bija, veicinot vienotas sabiedrības veidošanu jūsu valstī, lai perspektīvā notiktu dažādo sabiedrības sastāvdaļu integrācija. Tieši šādā veidā tiek nodrošināts miers. Mūsu vēlme ir stiprināt savstarpējas uzticības pilnas attiecības, kas vieno Latviju un Franciju. Tieši ar šādu domu, augsti godātais prezidenta kungs, es pildīšu savus pienākumus Rīgā.

 

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Francijas vēstniecei sacīja:

— Atļaujiet man jūs apsveikt kā Francijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā.

Man ir prieks, ka varu raksturot mūsu valstu attiecības kā savstarpēji labvēlīgas un draudzīgas. Tām ir sena vēsture, un tās ir ieguvušas augstu dinamiku šajā gadu desmitā.

Pozitīvi ir tas, ka mums bijusi sekmīga iespēja sarīkot abpusējas vizītes. To laikā gūstam vērtīgus iespaidus un zināšanas, padziļinām mūsu izpratni par Eiropas vienotības procesu.

Gan Eiropas Savienības, gan NATO atvērtības process izsaka šo ideju, un Latvija aktīvi piedalās tajos. Mūsu valsts un sabiedrības attīstības filozofija cieši saistīta ar ideju par vienotu Eiropu un mūsu iesaisti starptautiskajās organizācijās. Tā ir joma, kurā Latvija daudz mācījusies no Francijas pieredzes.

Vēstnieces kundze!

Politiskās un ekonomiskās reformas Latvijā veido drošu pamatu nākamajam gadu desmitam. Latvija veido izvērstu sabiedrības integrācijas politiku. Mēs pievēršam lielu uzmanību tam, lai izveidotu Latviju kā investīcijām pievilcīgu zemi.

Pārveidojot savu ekonomiku un likumdošanas jomu, mēs ņemam vērā starptautisko pieredzi un Eiropā izstrādātos standartus. Latvija kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, un tas sniedz skaidru perspektīvu arī mūsu ārējiem ekonomiskajiem sakariem.

Latvija savu nākotni veido kopā ar draudzīgajām partnervalstīm. Latvija ir ieinteresēta padziļināt savu dialogu ar Franciju.

Vēstnieces kundze!

Atļaujiet jums novēlēt panākumus jūsu darbā. Lai jums izdodas jūsu ieceres, kuras tuvinās mūsu tautas!

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 18. maijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Luīzu Avonu.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš sveica Francijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci ar akreditāciju Latvijas Republikā un pauda pārliecību, ka turpmākajā sadarbībā tiks nostiprinātas un attīstītas abu valstu tradicionāli draudzīgās attiecības. I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta parlamentāro kontaktu attīstīšanā kā divpusējā līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Sarunas dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos saistītos jautājumus. I.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas valdības mērķis ir iestāšanās ES sarunu uzsākšana līdz šā gada beigām, tomēr pauda bažas, ka Kosovas konflikts varētu kavēt iestāšanās sarunu uzsākšanu. Francijas vēstniece L.Avona informēja, ka Francija atbalsta ritmisku ES paplašināšanos un Kosovas krīze to nevar kavēt.

Tikšanās noslēgumā abas puses izteica ieinteresētību starpparlamentu sadarbības padziļināšanā, kas varētu veicināt Latvijas ātrāku virzību uz ES un NATO.

Pie ārlietu ministra

Vakar, 18.maijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Francijas vēstnieci Latvijā Luīzu Avonu, kas bija ieradusies akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā ministrs atzīmēja pozitīvo attiecību attīstību starp abām valstīm, minot prezidenta Fransuā Miterāna vizīti 1992.gada maijā, kā arī izteica cerību, ka šādas augstu Francijas amatpersonu vizītes notiks arī turpmāk.

Diplomāti bija vienisprātis, ka ir jāturpina attīstīt Latvijas un Francijas sadarbību abpusēji interesējošās jomās — kultūrā, administrācijas un vadības jomā, kā arī politiskajā jomā visplašākajā nozīmē. Vēstniece izteica gatavību darīt visu iespējamo, lai veicinātu savas valsts valdības ministru, kā arī politisko un kultūras aprindu pārstāvju kontaktus ar Latvijas kolēģiem. L.Avona atzīmēja arī, ka Eiropas Savienībā, kas drīzumā tiks paplašināta, saiknes starp tautām kļūs par tās nostiprināšanas garantu.

Abi diplomāti bija arī vienisprātis, ka starp abām valstīm būtu jāstiprina arī ekonomiskās un tirdznieciskās saiknes. V.Birkavs atzīmēja, ka jau Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā Francijā 1997.gada aprīlī Francijas prezidents Žaks Širaks apliecinājis Francijas interesi par Baltijas jūras reģionu. Savukārt Latvija savas prezidentūras laikā Baltijas jūras valstu padomē atbalstīja Francijas novērotājas statusu šajā organizācijā. Ministrs atzīmēja stabilo un dinamisko Baltijas jūras reģiona attīstību.

Ministrs un vēstniece pārrunāja arī vienu no Latvijas ārpolitikas prioritātēm — iestāšanos Eiropas Savienībā. L.Avona augstu novērtēja Latvijas centienus šajā jomā, kā arī izteica Francijas gatavību darīt visu iespējamo gan Eiropas Savienības, gan divpusējo attiecību līmenī, lai paātrinātu šo procesu.

Tikšanās laikā diplomāti augstu novērtēja Vašingtonas sanāksmes rezultātus, kā arī pārrunāja citus aktuālus starptautisko attiecību jautājumus.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, kas būs jūsu darba prioritātes Latvijā?

— Atļaujiet man vispirms pateikties latviešu tautai, kura mani šeit uzņem, kā arī visām Latvijas valsts iestādēm un jūsu Valsts prezidentam par tik viesmīlīgo manu uzņemšanu. Manas prioritātes vispirms būs pašas Latvijas prioritātes. Jo varam konstatēt, ka Latvijas un Francijas skatījums uz notikumiem Eiropā ir ļoti tuvs. Un starp manām prioritātēm pati pirmā būs — veicināt Latvijas ātrāku uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tas būs arī darbs, veicinot sakarus starp mūsu valstu cilvēkiem visdažādākajās nozarēs. Es gribu veicināt iespējami daudzveidīgākus sakarus visdažādākajās jomās. Tie būs gan kultūras sakari, gan ekonomikas sakari.

— Jūs, vēstnieces kundze, savā uzrunā Latvijas Valsts prezidentam jau ļoti plaši un dziļi izklāstījāt Francijas oficiālo viedokli par mūsu valstu attiecībām. Vai jums šī ir pirmā sastapšanās, pirmā pieredze ar mūsu valsti?

— Man šī ir pati pirmā saskarsme ar Latviju. Un, lai pēc iespējas labāk iepazītu Latviju, es jūsu valstī ierados ar automašīnu — braucu no Parīzes līdz Rīgai ar auto. Līdz ar to man jau bija iespēja aplūkot jūsu valsti plašāk — no Daugavpils līdz pat Rīgai. Man ir pašai liela vēlēšanās atklāt sev šo valsti un darīt to pēc iespējas dziļi. Un šai nolūkā esmu nolēmusi sākt mācīties arī latviešu valodu.

— Vēstnieces kundze, savu uzrunu Latvijas Valsts prezidentam jūs jau nobeidzāt ar latviešu "paldies", un to jūs pateicāt nevainojamā izrunā.

 

Luīza Avona dzimusi 1947 gada 8. martā. Diplomēta filoloģe un politoloģe. No 1973.līdz 1976. gadam strādājusi Francijas Ekonomikas un finansu ministrijas centrālajā administrācijā, pēc tam pāris gadu studējusi Nacionālās administrācijas skolā. Pēc tam atkal strādājusi Francijas Ekonomikas un finansu ministrijā, divus gadus vadījusi Kooperācijas un attīstības ministrijas daudzpusējo politisko attiecību departamentu. No 1986. līdz 1988. gadam vadījusi Francijas ģeogrāfisku misiju Gvinejā, Benīnā un Gvinejā Bisano, pēc tam, atgriezusies Francijā, līdz 1993. gadam strādājusi par departamenta direktora vietnieci. Kopš 1993. gada 25.marta vadījusi Francijas kooperācijas un kultūras misiju Dakārā (Senegālā). Ir Francijas Nacionālā Goda ordeņa kavaliere.

Vakar, 18.maijā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jozefs Vigs

Akreditācijas ceremonijā, uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ungārijas Republikas vēstnieks Jozefs Vigs ( Jozef Vig ) teica:

— Esmu pagodināts, ka šodien man ir iespēja iesniegt manu akreditācijas vēstuli un nodot jūsu ekselencei sirsnīgus sveicienus no Ungārijas Republikas prezidenta Viņa ekselences Ārpāda Genca. Man ir patiess prieks kļūt par aktīvu dalībnieku mūsu valstu un tautu draudzīgo un savstarpēji izdevīgo attiecību veidošanā un tālākā attīstībā.

Es vēlos jums apliecināt, jūsu ekselence, ka Ungārijā pieaug interese par Latviju un Latvijas tautu, šī interese galvenokārt balstās uz atziņu par kopēju pagātni un vēl jo vairāk par mūsu valstu vienotu nākotni. Ungārijas valdība un iedzīvotāji ar lielu interesi un simpātijām sekoja Latvijas tautas centieniem pēc neatkarības un brīvības, centieniem, kuru rezultātā galu galā dzima jauna neatkarīga valsts. Mums, ungāriem, šis notikums daudzējādā ziņā šķita simbolisks. Latvijas tautas panākumi un triumfs pierādīja mūsu uzskatu par demokrātiju un taisnību, patiesību. Šie principi, kas palīdzēja mums pārvarēt pagātnes mantojumu, kļuva par mūsu valstu vēstures stūrakmeni. Izveidot stabilu un demokrātisku Viduseiropu un Austrumeiropu, pie kuras pieder Latvija, tajā pašā laikā nozīmē galu dalījumam Eiropā.

Tomēr kā Ungārijas Republikas ieceltais vēstnieks, kurš pēc dažām minūtēm uzņemsies savu ļoti atbildīgo pienākumu vadīt mūsu valstu attiecības, es labprātāk runāšu par mūsu divpusējās sadarbības tagadni un nākotni.

Esmu gandarīts par to, ka pēdējā laikā mēs esam liecinieki mūsu divpusējo attiecību intensificēšanai, kas, manuprāt, iezīmē jaunu un aktīvāku posmu mūsu valstu vēsturē.

Turpinājums — 7.lpp.

 

Turpinājums no 1.lpp.

Šajās dienās — 17. un 18. maijā — oficiālā vizītē Ungārijā ir ieradies un ar savu kolēģi un citām augstām Ungārijas amatpersonām tiekas Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Viņa ekselence Jānis Straume. Tiek gatavota Latvijas Republikas premjerministra Viņa ekselences Viļa Krištopana vizīte Budapeštā. Darba kārtībā ir vairākas ministru līmeņa vizītes. Mūsu ministrijas un institūcijas pastāvīgi uztur savstarpējus kontaktus. Eksperti nopietni strādā pie atlikušajiem divpusējiem līgumiem dažādās jomās, kuri drīz tiks parakstīti gaidāmo vizīšu laikā. Ungārijas puse lielu nozīmi piešķir līgumiem par divpusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību veicināšanu. Tas ir īpaši svarīgi jaunajā situācijā, kāda veidojas starptautiskajā ekonomiskajā telpā. Esmu cieši pārliecināts, ka šajā jomā joprojām ir daudz neizmantotu iespēju. Ungārijai, tāpat kā Latvijai, ir nepieciešami jauni atbildīgi un uzticami tirdzniecības partneri Eiropā. Šī mērķa vārdā mēs varam atrast savstarpēji izdevīgas sadarbības formas.

Arvien plašākajā pasaulē ir jaunas starptautisko attiecību dimensijas, kuras kļūst par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Mūsu valstu galvenā ārpolitiskā prioritāte ir pilntiesīga dalība eiroatlantiskajās struktūrās. Ungārija ir spērusi pirmo soli, iestājoties Ziemeļatlantijas aliansē. Es varu atkārtot to, ko atkārtoti ir izteikuši mūsu valsts vadītāji: Ungārija stingri atbalsta atvērtu un ietverošu NATO paplašināšanos, procesu, kas tālāk paplašinās stabilitātes un drošības zonu visu eiroatlantiskās telpas valstu interesēs. Ungārija ir ļoti ieinteresēta, lai visas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, izpildot dalības kritērijus, kļūst par alianses dalībvalstīm, tādējādi nepieļaujot jaunu dzelzs priekškaru rašanos. Ungārija joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt šo valstu centienus un dalīties savā iestāšanās procesā gūtajā pieredzē.

Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā un skrīninga process sniedz mums vēl vienu sadarbības iespēju. Varu apliecināt, jūsu ekselence, ka Ungārija ir gatava dalīties visā savā rīcībā esošajā informācijā, lai palīdzētu un veicinātu Latvijas iestāšanās procesu ES. Mūsu interesēs ir kopā ar citām labi sagatavotām, plaukstošām un sadarbnieciskām valstīm kļūt par šīs organizācijas locekli.

Es kā Ungārijas Republikas pārstāvis uzskatu Ungārijas un Latvijas attiecību stiprināšanu par savu vissvarīgāko uzdevumu. Šī pienākuma veikšanā es saņemu pilnīgu atbalstu no savas valdības un valsts vadītājiem. Es ceru, ka savas darbības laikā spēšu tuvināt mūsu valstis un tautas. Ļaujiet man lūgt, jūsu ekselence, Latvijas valdības un Latvijas Ārlietu ministrijas vērtīgo palīdzību šī uzdevuma veikšanā.

Ļaujiet man pasniegt jūsu ekselencei manu akreditācijas vēstuli un mana priekšgājēja atsaukuma vēstuli.

 

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Ungārijas vēstniekam sacīja:— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijas un Ungārijas tautu likteņi ir saistīti senām, gadsimtu gaitā rūpīgi veidotām saitēm. Latvieši un ungāri izsenis savu nākotni ir veidojuši, atrodoties Eiropai svarīgu tirdzniecības artēriju krustceļos. Šīs artērijas līdz ar cilvēka darba radītām materiālajām vērtībām līdzi sev nesa idejas, pieredzi un kontaktus.

Divu tautu pagātnē radītās un krātās vērtības veido drošu pamatu Latvijas un Ungārijas sadarbībai arī šodien. Mēs varam būt gandarīti par mūsu valstu starpā izvērsto politisko dialogu. Gadsimta beigu radītā iespēja savu tautu interesēs izmantot saimnieciskās globalizācijas priekšrocības ir būtiski vairojusi mūsu valstu ekonomisko augšupeju.

Varam būt apmierināti, ka mūsu valstu starpā nav problēmu. Mūs vieno būtībā identisks Eiropas un globālās attīstības procesu redzējums. Gan Latvija, gan Ungārija savu nākotni redz, kļūstot par neatņemamu eiroatlantiskās telpas sastāvdaļu. Kopā esam ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Latvijā esam gandarīti par Ungārijas paveikto, gatavojoties dalībai Ziemeļatlantijas aliansē. Mēs apsveicam Ungāriju ar iestāšanos NATO un esam pārliecināti, ka tas sekmēs arī ātrāku Latvijas un Baltijas valstu kopumā iekļaušanos aliansē.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu ar stāšanos augstajā amatā! Esmu pārliecināts, ka jūsu darbs vēl vairāk tuvinās mūsu valstis un tautas.

Pie ārlietu ministra

Vakar ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Ungārijas vēstnieku Jozefu Vigu, kurš Rīgā ieradies akreditācijas vizītē.

Ministrs apsveica Ungāriju sakarā ar iestāšanos NATO un uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgi dziļāk iepazīties ar Ungārijas pieredzi integrācijā transatlantiskajā aliansē. Vēstnieks uzsvēra, ka, neraugoties uz krīzi kaimiņos — Kosovā, ungāru tauta pēc iestāšanās NATO jūtas droši.

Sarunas laikā tika skarti Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumi, starppilsētu sadarbība, kā arī uzsvērta nepieciešamība paplašināt abu valstu ekonomiskos sakarus.

Ungārijas vēstnieka rezidence ir Helsinkos.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Kas būs jūsu vēstnieka misijas prioritāte?

— Mana prioritāte būs abu valstu tirdzniecības attiecību sekmēšana. Kā jau mēs sarunā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani nupat konstatējām, mūsu politiskās attiecības attīstās ļoti labi, tās ir visnotaļ dinamiskas. Piemēram, tieši šodien Ungārijā oficiālā vizītē ir jūsu parlamenta priekšsēdētājs, bet jūnija sākumā mūsu valsti oficiālā vizītē apmeklēs Latvijas premjerministrs. Mēs sagaidām ierodamies vizītē arī Latvijas aizsardzības ministru, lai parakstītu sadarbības līgumu starp abu mūsu valstu armijām. Taču diemžēl Ungārijas un Latvijas tirdzniecības attiecību līmenis ir daudz zemāks par šo labo politisko attiecību līmeni. Tāpēc arī mana darba prioritāte būs firmu ieinteresēšana ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju.

— Kas, jūsuprāt, ir galvenais iemesls mūsu līdz šim vāji attīstītajiem tirdzniecības kontaktiem?

— Pirmkārt, tas ir nepietiekams informācijas kontakts. Otrkārt, tā ir arī zināma domāšanas inerce. Abām mūsu valstīm ir visai līdzīga situācija — abas tās pilnībā pārgājušas uz tirgus ekonomiku. Abas vēlas iestāties eiroatlantiskajās struktūrās. Ungārija nesen iestājās NATO, un tāds ir arī jūsu valsts mērķis. Latvija visnotaļ sekmīgi virzās uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajos procesos cieši sadarbojas mūsu politiķi. Taču biznesa cilvēku kontakti atpaliek. Iemesls ir arī tas, ka jūs savā ekonomiskajā sadarbībā tradicionāli raugāties uz rietumvalstīm un Ziemeļeiropas valstīm, daļēji arī uz Krieviju. Mēs, ungāri, savukārt lūkojamies arī uz rietumvalstīm un arī uz Dienvideiropas valstīm. Taču lielas potenciālās iespējas ir arī ekonomiskajiem kontaktiem un vispirms tirdzniecībai starp mūsu valstīm. Lūk, šo kontaktu sekmēšana tad arī būs mana darba prioritāte.

 

Jozefs Vigs dzimis 1954. gada 15. aprīlī. 1975. gadā beidzis Maskavas Valsts starptautisko attiecību universitātes diplomātijas fakultāti, specializējoties Ziemeļvalstu jomā. Tajā pašā gadā uzsācis darbu Ungārijas Ārlietu ministrijā, vispirms divus gadus strādājot preses dienestā, pēc tam vēl divus gadus bijis referents Somijas jautājumos. No 1978. līdz 1982. gadam preses atašejs Ungārijas vēstniecībā Somijā. No 1982. līdz 1986. gadam atkal strādājis ministrijas preses dienestā Budapeštā. No 1986. līdz 1991. gadam — Ungārijas vēstniecības preses atašejs Somijā, pēc tam strādājis Ārlietu ministrijas preses dienestā Budapeštā. No 1992. līdz 1996. gadam bijis sabiedrisko attiecību aģentūras Hunor Media Ltd. izpilddirektors, bet no 1997. gada vadījis Ungārijas Ārlietu ministrijas Preses un starptautiskās informācijas dienestu. No šī gada marta ir Ungārijas vēstnieks Somijā, viņa rezidence arī turpmāk būs Helsinkos.

Vakar, 18.maijā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza

Urugvajas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alfredo Kasess Alvaress

Akreditācijas ceremonijā, uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Urugvajas Republikas vēstnieks Alfredo Kasess Alvaress ( Alfredo Cazes Alvarez ) teica:

— Jūsu ekselence!

Man ir liels gods un privilēģija pasniegt jūsu ekselencei vēstuli, kas mani akreditē kā Urugvajas vēstnieku pie Latvijas Republikas valdības.

Urugvaja kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas ar Latviju 1992.gada 6.jūlijā ar lielu interesi ir sekojusi demokrātijas nostiprināšanai jūsu valstī, ko mūsu valdība ļoti augstu vērtē un kas mūs vieno. Mums ir kopīgi arī tādi principi un vērtības kā savstarpēja cieņa pret otras valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, atturēšanās no agresijas, neiejaukšanās citas valsts iekšējās lietās, rūpes par miera saglabāšanu, cilvēktiesību ievērošana un visas pārējās ne mazāk svarīgās vērtības, kas iekļautas ANO hartā.

Ir pagājuši tikai astoņi gadi, kopš Latvijas parlaments "de facto" atjaunoja neatkarību, un pa šo laiku ir panākts ļoti ievērojams progress tirgus ekonomikas izveidē. Vislabākais pierādījums tam ir straujā un noturīgā ekonomikas un sociālā attīstība un Latvijas uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā, ko mūsu valsts valdība ar lielu entuziasmu atbalstīja.

Ir svarīgi uzsvērt, ka mūsu abu valstu valdības un tautas ir cieši pārliecinātas par ekonomiskās integrācijas pozitīvajiem rezultātiem, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā un Urugvajai — MERCOSUR (Dienvidu puslodes kopīgajā tirgū).

Kā jūsu ekselence jau zina, ir ļoti iespējams, ka šī gada jūnijā Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas galotņu sanāksmē Riodežaneiro tiks aizsākts sarunu raunds par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp MERCOSUR un ES.

Turpinājums — 7.lpp.

 

Turpinājums no 1.lpp.

Tā kā Latvija, neapšaubāmi, ļoti drīz būs ES dalībvalsts, starpreģionāla vienošanās starp ES un MERCOSUR ļoti veicinās mūsu divpusējās attiecības.

Un, visbeidzot, pildot Urugvajas Republikas prezidenta Dr. Hulio Sanginetti norādījumus, man ir tas gods nodot jūsu ekselencei viņa personiskus sveicienus un viņa vārdā vēlēt Latvijas tautai labklājību, turpmāku progresu un laimi.

 

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Urugvajas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Urugvajas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jaunais gadu tūkstotis Latvijas un Urugvajas tautām rada kvalitatīvi jaunas sevis apliecināšanas iespējas. Ģeogrāfisā nošķirtība un distance, gadsimtu gaitā tautu un valstu sadarbību kavējošas kategorijas šodien zaudē savu nozīmi. Globalizācija arvien ciešāk saista dažādu pasaules reģionu tautas un likteņus.

Atbildes uz šodienas svarīgākajiem jautājumiem Latvija meklē, ejot sadarbības un atvērtības ceļu. Latvija pakāpeniski iekļaujas eiroatlantiskajā sadarbībā. Valstī notiek enerģisks atjaunotnes darbs, kas saistīts ar mūsu valsts integrāciju Eiropas Savienībā, virzību uz Ziemeļatlantijas aliansi un izsvērtu politiku attiecībās ar mūsu kaimiņvalstīm.

Latvija augstu vērtē pieaugošo Urugvajas lomu pasaules politiskās un saimnieciskās dzīves arēnā. Mūsu valstu starpā pastāvošais politiskais dialogs dažādu daudzpusējās sadarbības forumu ietvaros palīdz sasniegt iecerētos mērķus. Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir pavērusi visplašākās iespējas Latvijas un Urugvajas tautu radošai un abpusēji izdevīgai sadarbībai.

Esmu pārliecināts, ka jūsu stāšanās augstajā Urugvajas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā amatā ļaus pilnīgāk izmantot abu valstu sadarbības potenciālu un garīgi bagātinās mūsu tautu ikdienu.

Jūs ekselence!

Vēlreiz sveicu jūs ar stāšanos šajā atbildīgajā amatā un novēlu veiksmīgu un patīkamu darbu Latvijā!

 

Pie Saeimas

priekšsēdētāja biedra

Vakar, 18. maijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš tikās arī ar Urugvajas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfredo Kasesu.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš sveica Urugvajas vēstnieku ar stāšanos amatā un izteica cerību, ka vēstnieka akreditācija veicinās abu valstu savstarpējo attiecību attīstību un aktivizēs savstarpēju sadarbību diplomātiskajā līmenī, kā arī citās sfērās. Sarunas dalībnieki atzina, ka pašreiz starp Latviju un Urugvaju nepastāv praktiski nekāda sadarbība. Tam par iemeslu galvenokārt ir lielais attālums, kas šķir abas valstis.

Sarunas gaitā vēstnieks pastāstīja par iekšpolitisko un ekonomisko situāciju Urugvajā un darbu valsts parlamentā.

I.Bērziņš izteica cerību, ka nākotnē Urugvaju varētu ieinteresēt Latvijas ostas, jo to potenciāls ir pietiekams, lai kalpotu par izdevīgu tranzīta punktu rietumu — austrumu tirdzniecībā.

Pie ārlietu ministra

Pirmdien, 17.maijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Urugvajas vēstnieku Alfredo Kasess Alvaresu, kurš Rīgā ieradies akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti ekonomiskās sadarbības jautājumi. Ministrs aicināja Urugvajas biznesa un kultūras pārstāvjus ziemeļu reģiona vizīšu laikā apmeklēt arī Latviju un izmantot tās pieredzi sadarbībā ar NVS valstīm.

Vēstnieks iepazīstināja ministru ar savu valsti un tās attiecībām ar kaimiņvalstīm.

Urugvajas vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksit savu atbildīgo vēstnieka misiju Latvijā?

— Ar visdažādākajiem soļiem uz vienu mērķi — tuvināt mūsu valstis, neraugoties uz to, ka tās atrodas dažādos pasaules reģionos. Centīšos intensificēt mūsu valstu oficiālo personu, kā arī darījuma cilvēku kontaktus. Centīšos sekmēt arī privātā sektora kontaktus.

Mēs paši Latīņamerikā jūtam, ka mūsu valstis ļoti daudz aizņemtas savstarpējos kontaktos. Taču mums jāsadarbojas arī ar citiem pasaules reģioniem, piemēram, ar Baltijas valstīm. Mūsu valstīs Latīņamerikā taču ir arī baltiešu kopienas.

Tiesa, starp mūsu valstīm ir liels ģeogrāfiskais attālums, kas būtiski apgrūtina ekonomiskās attiecības. Tas man ir grūts un atbildīgs uzdevums, būtībā tāds ļoti liels izaicinājums, ar kuru es centīšos tikt galā. Es domāju, īpašs akcents liekams uz mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām. Gan mūsu, gan jūsu valstī ekonomikā ienāk jauni, enerģiski cilvēki ar plašāku pasaules skatījumu. Mums viņiem jādod iespējas sadarboties, rodot aizvien jaunas, abpusēji izdevīgas kontaktu iespējas. Es uzskatu, mums ir jāmaina arī iesīkstējusī domāšana, kad mēs savā ekonomiskajā sadarbībā orientējamies tikai uz tuvākajiem kaimiņiem vai arī uz jau labi pārbaudītiem reģioniem.

Varu teikt, ka uz mani lielu iespaidu atstājusi Latvijas politiskā un ekonomiskā attīstība, jūsu sasniegumi relatīvi īsā laikā kopš neatkarības atgūšanas. Tagad jūsu valsts sekmīgi virzās uz Eiropas Savienību. Mēs Latīņamerikā arī esam ieinteresēti sadarboties ar Eiropas Savienību un vēlam jums sekmes virzībā uz šo autoritatīvo starptautisko organizāciju.

Es uz mūsu sadarbības nākotni skatos optimistiski. Protams, tas prasīs laiku, taču nākotnē jāraugās, un mēs varam raudzīties cerīgi.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Jūs esat akreditēts arī vairākās citās valstīs. Tātad — milzīgs darba apjoms. Cik bieži redzēsim jūs Rīgā?

— Tas atkarīgs no operatīvās situācijas. Protams, es ieradīšos, kolīdz būs nepieciešams — starp Stokholmu un Rīgu jau nav liels attālums. Taču noteikti es pie jums būšu pāris reizes gadā. Jau tagad es jūsu valsts oficiālajiem pārstāvjiem esmu apsolījis jūsu valsti apciemot Latvijas valsts svētkos — 18.novembrī.

 

Alfredo Kasess Alvaress dzimis 1942. gada 27. novembrī Montevideo. Studējis Urugvajas universitātes veterināro zinātņu fakultātē, pēc tam Diplomātiskajā akadēmijā un papildinājies augstākā līmeņa nacionālajās studijās un komerciālajā politikā. 1967. gadā sācis strādāt Urugvajas Ārlietu ministrijas sekretariātā, vēlāk pārcelts uz Latīņamerikas integrācijas departamentu un Ārējās tirdzniecības biroju. No 1972. līdz 1977. gadam bijis pirmais sekretārs Urugvajas vēstniecībās Lielbritānijā un Ziemeļīrijā. Atgriezies Montevideo, trīs gadus vadījis Diplomātisko attiecību biroju, pēc tam piecus gadus bijis Urugvajas vēstniecības padomnieks Brazīlijā. Bijis Ārlietu ministrijas personāla daļas vadītājs, reģionālās Dienvidamerikas nodaļas vadītājs un galvenā ekonomisko jautājumu biroja vadītāja vietnieks. No 1989.līdz 1994. gadam — Urugvajas vēstnieks Korejas republikā, pēc tam, līdz 1996. gadam, pildījis dažādus augstus amatus Urugvajas Ārlietu ministrijā Montevideo. Kopš 1996. gada ir Urugvajas vēstnieks Zviedrijā. Kopš 1997. gada arī Urugvajas vēstnieks Somijā, Dānijā un Norvēģijā. Tuvākajās dienās viņš iesniegs akreditācijas vēstuli arī Igaunijā. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministrijas preses centrs

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"