19. maijā Latvijā valsts vizītē ierodas Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Romāns Hercogs ar kundzi Kristiani Hercogu

Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Prof. Dr. Romāns Hercogs (Roman Herzog) dzimis 1934. gada 5.aprīlī Landshūtē, Bavārijā. 1957. gadā beidzis tieslietu studijas Minhenes universitātē, pēc gada turpat iegūstot tieslietu doktora grādu. No 1958.līdz 1964. gadam strādājis pētniecisku darbu Minhenes universitātē, pēc tam divus gadus lasījis lekcijas Minhenes universitātē. No 1966. gada līdz 1969. gadam bijis Berlīnes brīvās universitātes sabiedrisko tiesību un politikas zinātņu profesors. Pēc tam četrus gadus strādājis Špeieres administratīvo zinātņu koledžā, 1971./1972. gadā pildot arī tās rektora pienākumus. No 1971. līdz 1980. gadam bijis Vācijas protestantu baznīcas Sabiedriskās atbildības palātas priekšsēdētājs. No 1973. līdz 1978. gadam — Reinzemes–Pfalcas oficiālais pārstāvis federālajā valdībā Bonnā, bet no 1978. līdz 1980. gadam — Bādenes–Virtembergas federālās zemes izglītības, kultūras lietu un sporta ministrs. No 1978. līdz 1983. gadam bijis arī KDS/KSS protestantu darba grupas priekšsēdētājs. No 1980. līdz 1983. gadam — Bādenes–Virtembergas Landtāga loceklis un šīs pavalsts iekšlietu ministrs. No 1983.līdz 1987. gadam — Federālās konstitucionālās tiesas viceprezidents, pēc tam līdz 1994. gadam — tās prezidents. Kopš 1994. gada ir Vācijas Federatīvās Republikas prezidents.

Turpinājums no 1.lpp.

Romāna Hercoga vizīte ir jau otrā Vācijas federālā prezidenta vizīte Latvijā kopš neatkarības atgūšanas. 1993. gadā Rīgā viesojās VFR prezidents Rihards fon Veiczekers. Tas liecina par lielo politisko nozīmi, kādu Vācija piešķir attiecībām ar Latviju.

Vācija ir viens no svarīgākajiem Latvijas partneriem gan ekonomikā, gan politikā. Vācija kļuvusi par Latvijas lielāko ārējās tirdzniecības partneri, sniegusi ievērojamu atbalstu Latvijas demokrātijas stiprināšanā un labklājības veicināšanā. Šī gada februārī parakstītais bezvīzu režīms bija nozīmīgs politiskais signāls Latvijai, kas atviegloja gan birokrātiskos ierobežojumus brīvai ceļošanai, gan apstiprināja Latvijas piederību vienotajai Eiropai. Vācija ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, tāpēc politiskais dialogs ar šo zemi ir īpaši nozīmīgs.

Vācija ir viena no pasaules politiski un ekonomiski nozīmīgākajām valstīm ar ievērojamu ietekmi starptautiskajās organizācijās un plašākos pasaules politikas un ekonomikas procesos. Latvija un Vācija vēlas veidot tādu Eiropu, kurā valda miers un stabilitāte. Tādēļ demokrātija, brīvība, cilvēktiesības un tirgus ekonomika vieno Latviju un Vāciju. Vislabākais ceļš to īstenošanai — Eiropas apvienošanās Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Veiksmīgā sadarbība Baltijas jūras reģionā ir sekmējusi šo mērķu sasniegšanu — stiprinājusi ES un NATO paplašināšanas procesu.

Federālā prezidenta vizīte būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas un Vācijas politiskā dialoga padziļināšanā, kā arī sadarbības veicināšanā ekonomikā, kultūrā un izglītībā. Tā apliecinās Vācijas politiskā atbalsta kontinuitāti — kā Latvijas draugu un advokātu integrācijā Eiropas Savienībā. Vizītes laiks nav izvēlēts nejauši — tā ir pēdējā valsts vizīte gan VFR prezidentam, gan Latvijas Valsts prezidentam, kas vēlreiz norāda uz lielo nozīmi, ko abi prezidenti piešķir valstu sadarbības nostiprināšanai.

Vācijas valdību oficiālajā delegācijā pārstāvēs VFR Ārlietu ministrijas valsts ministrs Dr.Lutgers Folmers, kā arī vairāki ievērojami ekonomisko kultūras un izglītības aprindu pārstāvji.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

"Latvijas Vēstnesis" pateicas Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecībai par atsaucību šīs publikācijas sagatavošanā