Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu 2012. gada 1. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumu, uz kuru tiks sniegta atbilde 2012. gada 1. martā pulksten 17.00:

Deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, Ņ.Ņikiforova, I.Klementjeva, S.Mirska, M.Zemļinska, I.Meļņikova, S.Potapkina un R.Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.4/J11)

"Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību". (pilns jautājuma teksts pielikumā)

Rīgā 2012.gada 27.februārī

Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Pielikums

Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību

2012.gada 8.februārī adresējām Jums vairākus jautājumus saistībā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm" (turpmāk – Nolīgums), kuru 2012.gada 26.janvārī Japānas Ārlietu ministrijā kopā ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniekiem valdības vārdā parakstīja vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars.

2012.gada 16.februārī uz Jums adresētiem jautājumiem tika saņemta Latvijas Republikas ekonomikas ministra D.Pavļuta rakstveida atbilde, kas datēta ar 15.02.2012. Nr.222-6-20 IP, ar kuru iesniedzēji nebija apmierināti, kā rezultātā 2012.gada 16.februārī plkst. 17.00 Saeimā notika sēde, kuras laikā ministram D.Pavļutam tika uzdoti vairāki papildjautājumi saistībā ar Jums adresēto iesniegumu, uz kuriem tajā skaitā netika sniegtas skaidras un izsmeļošas atbildes, kā arī tika konstatētas vairākas neatbilstības tiesību normu prasībām.

Saeimas deputātiem uz iesniegtajiem jautājumiem tika sniegtas atbildes rakstveidā, klasificējot tās kā publiski nepieejamas, par ierobežotas pieejamības dokumentiem padarot pat publiski pieejamus materiālus, nenorādot ne pamatojumu, ne šo ierobežojumu mērķi, ne arī lietderību, bez jebkādām atsaucēm uz Informācijas atklātības likuma normām.

Ministrs bija norādījis, ka atbildei uz deputātu jautājumiem ir pievienoti materiāli diskā, izrādījās, ka šāda diska pievienotajos materiālos nemaz nav, kā arī atklājās, ka uz vairākiem deputātu jautājumiem vienkārši nav atbildēts, jo deputātiem būtu jāprecizē, kurus no materiāliem ir nepieciešams iesniegt, laikā kad deputāti bija skaidri izteikuši sava lūguma apjomu, lūdzot izsniegt visus materiālus un šo pieprasīto materiālu lielais apjoms nevar būt par šķērsli to iesniegšanai.

Ministram atsaucoties uz deputātiem adresētajām rakstveida atbildēm un to pielikumā esošiem materiāliem, izrādījās, ka šie materiāli, klaji neievērojot Valsts valodas likuma prasības, ir iesniegti Saeimā svešvalodā un nav tulkoti. Vēl vairāk deputātus samulsināja ministra skaidrojums par to, ka nav bijis pietiekams laiks, lai šos materiālus iztulkotu, kas nu jau rada jautājumus pavisam citā plāksnē – par tulkojumu neesamību dokumentiem, uz kuru pamata Latvijas Republika izstrādāja savu nacionālo pozīciju, kā arī pievienojās Nolīgumam.

Sēdes laikā uzdodot jautājumus ministram D.Pavļutam, atklājās, ka Latvijas Republika ir piedalījusies vienīgi trijās sarunās no vienpadsmit organizētajām, saistībā ar pievienošanos Nolīgumam. Diemžēl skaidru atbildi uz Latvijas ārpolitikā ieņemto pozīciju ministrs sniegt nespēja.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Uz kāda tiesiska pamata Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija sniedza 15.02.2012. Nr.222-6-20IP atbildi, klasificējot to kā ierobežotas pieejamības informāciju?

2. Kādu iemeslu dēļ ierobežotās informācijas apjomā tika ietverti dokumenti, kas ir publiski pieejami?

3. Kādu iemeslu dēļ, nosakot ierobežotās pieejamības statusu sniegtajai informācijai, uz katra dokumenta atsevišķi netika norādīts pamatojums, mērķis un atsauce uz konkrētu likuma pantu, kas būtu tiesisks pamats šāda statusa noteikšanai vai pagarināšanai iesniegtajam dokumentam?

4. Kādu iemeslu dēļ, atbildot uz sniegtajiem jautājumiem un ministram D.Pavļutam norādot uz atbildēm klāt pievienoto disku, šāds disks vienkārši netika iesniegts un neatradās deputātiem izsniegtajos materiālos?

5. Uz kāda pamata un atbilstoši kādām tiesību normām uz deputātu jautājumiem Latvijas Republikas Saeimā tika iesniegti materiāli svešvalodā (angļu valodā) bez likuma normām atbilstoša tulkojuma?

6. Vai Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas izstrāde un pievienošanās Nolīgumam tika balstīta uz materiāliem, kas nebija pieejami valsts valodā un kādu iemeslu dēļ tikai pašlaik ministrs D.Pavļuts norāda, ka šī kļūda tiks novērsta un materiāli iztulkoti?

7. Kādu iemeslu dēļ Latvijas valsts Nolīguma apspriešanas procedūrā ņēma dalību vienīgi trijās no vienpadsmit sarunām un kā tas ietekmēja Latvijas Republikas pozīciju un izpratni par pievienošanās Nolīgumam lietderīgumu?

8. Lūdzam izsniegt visus Latvijas Republikas Ministru kabineta rīcībā esošus ES Padomes ierobežotas pieejamības dokumentus (RESTRICTED EU) attiecībā uz Nolīgumu, ar tulkojumiem valsts valodā.

9. Lūdzam izsniegt visus Latvijas Republikas Ministru kabineta rīcībā esošus ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejas dokumentus attiecībā uz Nolīgumu, ar tulkojumiem valsts valodā.

10. Lūdzam izsniegt visus Latvijas Republikas Ministru kabineta rīcībā esošos Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumus par Nolīguma atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām, ar tulkojumiem valsts valodā.

11. Lūdzam izsniegt Latvijas Republikas Ministru kabineta rīcībā esošo Eiropas Parlamenta pētījumu par Nolīguma novērtējumu, ar tulkojumu valsts valodā.

12.Vai tie fakti, ka Latvijas valsts Nolīguma apspriešanas procedūrā ņēma dalību vienīgi trijās no vienpadsmit sarunām, strādājusi ar materiāliem, kuri nav pieejami valsts valodā, nav veiktas atbilstošas konsultācijas ar sabiedrību, ir par iemeslu tam, ka ekonomikas ministrs D.Pavļuts nevirza Nolīgumu ratifikācijai? Ja tas tā nav, lūdzam minēt konkrētus apstākļus, kurus valdība līdz parakstīšanas brīdim nebija izvērtējusi, ja pašlaik tā ir izmainījusi savu pozīciju.

Lūdzam dot iespēju izteikties, lai motivētu jautājumu.

11.Saeimas deputāti: A.Elksniņš, I.Cvetkova, J.Urbanovičs, Ņ.Ņikiforovs, I.Klementjevs, S.Mirskis, M.Zemļinskis, I.Meļņikovs, S.Potapkins, R.Rubiks

Rīgā 2012.gada 23.februārī