Par krīzes risinājumiem Latvijā un to analīzi

Lai apspriestu Latvijas sekmes, veiksmīgi īstenojot un noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī mācības, kas var noderēt citām līdzīgā situācijā nonākušām valstīm, Eiropas Komisija (EK) kopā ar Latvijas Banku (LB) 1.martā Briselē rīko augsta līmeņa semināru, kurā tiksies valdības, starptautisko iestāžu, kā arī privātā sektora un akadēmisko aprindu pārstāvji.

"Latvijas pieredze rāda, ka izšķiroša nozīme ekonomisko reformu sekmīgā īstenošanā ir varas iestāžu apņēmībai un izlēmīgai rīcībai, kā arī iedzīvotāju atbalstam un uzticībai. Tas prasa drosmi un spēcīgu politisko gribu," uzskata ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. "No Latvijas varam mācīties arī to, ka, lai gūtu panākumus ekonomikas sakārtošanā, ir jābūt izlēmīgiem un savos lēmumos noturīgiem. Bija skaļi aicinājumi izvēlēties devalvāciju kā vienīgo iespējamo ceļu ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai."

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns turpināja: "Taču Latvijas problēmas nesākās ar konkurētspējas zudumu vai eksportspēju pasliktināšanos, bet gan ar pārkarsētu iekšējo pieprasījumu un importa pieaugumu, ko dzina viegla naudas pieejamība, nekustamā īpašuma burbuli, kā arī vieglprātīgu valsts budžeta politiku. Ceru, ka šīs un citas atziņas palīdzēs citām ES dalībvalstīm, kam tagad jāpieņem sarežģīti lēmumi finansiālā un ekonomiskā līdzsvara atjaunošanai nākamo paaudžu labā."

No EK puses vienas dienas seminārā "ES palīdzība Latvijai maksājumu bilances jautājumos: panākumu pamats" piedalīsies Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) eksperti, kas bija tieši iesaistīti programmas īstenošanā, bet Latviju pārstāvēs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs un citi LB speciālisti. Seminārā tiks skatīti krīzes un tautsaimniecības pārmaiņu jautājumi, kā arī ekonomiskās politikas problēmas. Paneļdiskusijas sniegs ieskatu pārmaiņu politiskajos aspektos, analizēs gūtās mācības Eiropas perspektīvā, kā arī aplūkos Latvijas nākotnes scenārijus.

2008.gada decembrī, saasinoties finanšu krīzei pasaulē un Latvijai nonākot maksātnespējas priekšā, Latvija panāca vienošanos ar Eiropas Savienību, Starptautisko Valūtas fondu un citiem aizdevējiem par 7,5 miljardus eiro vērtu finansiālās palīdzības programmu, vienlaikus apņemoties īstenot vairākus pasākumus ekonomikas stabilizēšanai – samazināt budžeta deficītu, nostiprināt sociālās drošības sistēmu un veikt reformas valsts pārvaldē un citās nozarēs. Reformas tika īstenotas smagas recesijas apstākļos, 2009.gadā IKP samazinoties par gandrīz 18%.

Programmas ietvaros Latvija spējusi atjaunot ekonomikas izaugsmi, kas 2011.gada pēdējā ceturksnī sasniedza 5,3% no IKP jeb augstāko rādītāju starp visām ES dalībvalstīm, un apliecinājusi, ka ir atguvusi starptautisko finanšu tirgu uzticību, pārdodot parādzīmes par 1,5 miljardiem ASV dolāru. Tāpat arī kopš krīzes smagākā punkta bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 20% līdz 14,8% (rēķinot pēc Eurostat metodoloģijas).

Programmas laikā Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem saņēmusi 4,4 (2,9 – no ES) no pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro. Latvija noslēdza programmu 2012.gada janvārī, bet EK turpina pēcprogrammas uzraudzību.

Par Eiropas Savienības un eirozonas izaugsmes prognozēm

2011.gada beigās cerētā ekonomikas atlabšana aizkavējās, un šāds stāvoklis saglabāsies arī 2012.gada pirmajos divos ceturkšņos. Tomēr prognozē, ka gada otrajā pusē atsāksies neliela izaugsme. Paredzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2012.gadā reālā IKP pieaugums ES kopumā nemainīsies (0,0%), bet eirozonā saruks par 0,3%. Neskaidrība vēl aizvien ir liela un norises dažādās valstīs – nevienmērīgas. Savukārt inflāciju 2012.gadā tagad prognozē nedaudz lielāku nekā rudens prognozēs, kam par iemeslu ir vēl aizvien augstās enerģijas cenas un netiešo nodokļu palielinājumi. Inflācija sasniegs 2,3% ES un 2,1% eirozonā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns sacīja: "Lai gan izaugsme ir bijusi niecīga, Eiropas ekonomikā ir novērojamas stabilizācijas pazīmes. Ekonomikas noskaņojums vēl aizvien ir pesimistisks, bet spriedze finanšu tirgos mazinās. Tagad ir veikti daudzi nepieciešami pasākumi, lai panāktu finansiālo stabilitāti un radītu apstākļus ilgtspējīgākai izaugsmei un darba vietu radīšanai. Ja rīkosimies izlēmīgi, mēs varam pārvarēt kritisko punktu un no stabilizēšanas pāriet uz izaugsmes un darba vietu radīšanas veicināšanu."

Prognozes par izaugsmi ES un eirozonā pazeminātas

Apstākļos, kad izaugsmes temps mazinās un pārliecība nevairojas, sagaidāms, ka 2012.gadā reālais IKP ES nemainīsies (0,0%), bet eirozonā pat saruks par 0,3%. Salīdzinājumā ar 2011.gada 10.novembrī publiskoto rudens prognozi tas ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem ES un par 0,8 procentpunktiem eirozonā. Izaugsme dalībvalstīs vēl aizvien ir ļoti atšķirīga. Prognozē, ka 2012.gadā IKP pieaugums deviņās valstīs būs negatīvs, vienā – nemainīgs, bet 17 – pozitīvs. Vislielākais tas būs Latvijā, Lietuvā un Polijā, bet vismazākais – Grieķijā un Portugālē.

Prognozes par globālo un iekšzemes pieprasījumu

Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka pasaulē ekonomiskie apstākļi būs nelabvēlīgi un ka globālais pieprasījums saruks, kas savukārt mazinās neto eksporta apjomu. ES uzņēmumu un patērētāju pārliecības rādītājs vēl aizvien ir zemā līmenī, lai gan pēdējā laikā manāma neliela uzlabošanās, jo finanšu sektorā vērojamas stabilizācijas pazīmes. Nestabilajās valstīs īstenotā pārliecinošā politika un augošā paļāvība, ka valsts parāda krīzes tiek sekmīgi risinātas, ir palīdzējusi tirgiem stabilizēties. Nedaudz mazinājušās bažas, ka atsevišķas valstis varētu piedzīvot maksātnespēju, tomēr valstu obligāciju ienesīgums vēl aizvien ir ļoti atšķirīgs un privātajam sektoram ir apgrūtināta piekļuve kredītam. Lai gan lielos vilcienos finanšu tirgi ES vēl aizvien ir nestabili un privātās investīcijas un patēriņu nomāc neskaidrais stāvoklis, kredītresursu trūkuma risks ir samazinājies, lielā mērā pateicoties ECB īstenotajiem likviditātes pasākumiem. Tā kā pieprasījums ir samazinājies, prognozē, ka attiecīgajā periodā kredītnosacījumi neierobežos investīcijas un patēriņu. Kopumā 2012.gada otrajā pusē gaidāma pakāpeniska pārliecības atjaunošanās un investīciju un patēriņa palielināšanās.

Inflācija samazinās ļoti pakāpeniski

Laikā, kad enerģijas cenas saglabājas augstas, arī inflācija bijusi lielāka, nekā prognozēts rudenī. Tā kā pamatinflācija ir nostabilizējusies 2% apmērā, bet nesenie netiešo nodokļu palielinājumi kavē straujāku cenu spiediena mazināšanos, kopējā saskaņotā patēriņu cenu indeksa (SPCI) inflācija ir mazinājusies lēnāk, nekā gaidīts. Paredzams, ka prognozes periodā inflācija turpinās samazināties lēni, kas atspoguļo prognozēto ekonomiskās aktivitātes vājināšanos. Sagaidāms, ka kopumā 2012.gadā SPCI inflācija sasniegs 2,3% ES un 2,1% eirozonā.

Riska novērtējums

Lielas nenoteiktības apstākļos ES izaugsmes prognozes 2012.gadā apdraud negatīvi riski. Ja valsts parāda krīze saasināsies tiktāl, ka iestājas kredītu iztrūkums un izsīkst iekšzemes pieprasījums, tad rezultātā varētu iestāties dziļa un ilgstoša lejupslīde. Tomēr IKP pieaugums var izrādīties labāks par prognozēto, ja pārliecības atjaunošanās būs spēcīgāka, nekā plānots, un globālais pieprasījums izrādīsies noturīgāks, kam par cēloni var būt, piemēram, mājokļu tirgu stabilizēšanās ASV. Attiecībā uz inflāciju riski šķiet kopumā līdzsvaroti; galvenais cēlonis zemākai inflācijai būtu krasāka IKP sarukšana, kas savukārt ietekmētu cenu dinamiku. Savukārt ģeopolitiskās spriedzes izraisīti traucējumi naftas piegādēs un lielāks par plānoto pieprasījums jaunietekmes tirgos varētu palielināt preču cenu inflāciju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa