Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 28.februārī

AM: Par valsts mantas atsavināšanu pret atlīdzību akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" īpašumā

28.februārī Ministru kabineta (MK) sanāksmē apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par valsts mantas atsavināšanu pret atlīdzību akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" īpašumā".

Lai nodrošinātu MK rīkojuma "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2016.gadam" izpildi, nodrošinātu energoapgādes drošumu, tehnisko ekspluatāciju un attīstību, projekts paredz Aizsardzības ministrijai nodot pret atlīdzību akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" īpašumā augstā spiediena gāzesvadu ar kopējo garumu 192,75 m Kadagā, Ādažu novadā.

Aizsardzības ministrija 2001.gadā izbūvēja pazemes gāzesvadu, lai nodrošinātu ar siltumapgādi valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo dzīvojamo māju Kadaga 12, Ādažu novadā.

2006.gadā pie Aizsardzības ministrijas uzbūvētā pazemes gāzesvada akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" veica divus pieslēgumus, tādējādi mainot gāzesvada pievada funkciju – sadales kategorijas gāzesvada posms.

Akciju sabiedrība "Latvijas gāze" ir pieņēmusi lēmumu atpirkt no Aizsardzības ministrijas augstā spiediena gāzesvadu par 5000 latu; šī summa tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par Eiropas Savienības valstu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā

28.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas virzīto likumprojektu par "Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā", kā arī atbalstīja līguma parakstīšanu, kas tiks noslēgts starp 25 ES dalībvalstīm Eiropadomes laikā 2.martā.

Līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks stiprināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana.

Latvija atbalsta ciešāku Eiropas Savienības ekonomisko koordināciju un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, jo stabila ekonomiskā un finanšu tirgus vide ir pamats gan Eiropas Savienības, gan Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

Līgums būs jāratificē visām līgumu noslēgušajām dalībvalstīm, taču tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis.

Latvijā, līdzīgi kā citās neeirozonas valstīs, līgums stāsies spēkā, kad tiks pabeigta ratifikācijas procedūra un būs notikusi pievienošanās eirozonai. Latvijai, ratificējot līgumu pirms pievienošanās eirozonai, būs tiesības piedalīties augstākā līmeņa eirozonas sanāksmēs.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par jaunu atbalsta programmu komersantiem inovatīvas "zaļās" ražošanas atbalstam

Ministru kabineta sēdē 28.februarī tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva veidot jaunu atbalsta programmu komersantiem inovatīvas "zaļās" ražošanas atbalstam gandrīz astoņu miljonu latu apjomā, kuras īstenošanas sākšana plānota šā gada nogalē.

Īstenojot programmu, sagaidāms, ka tiks radīti inovatīvi produkti un izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmētu videi draudzīgākas un zināšanu ietilpīgas ražošanas attīstību, kā rezultātā būtu iespējams efektīvāk izmantot esošos dabas un enerģijas resursus un mazināt vides piesārņojumu. Papildus ir sagaidāms, ka programmas īstenošana veicinās jaunu "zaļo" darba vietu radīšanu un esošo saglabāšanu un veidos pamatu stabilai un ilgtspējīgai "zaļo" nozaru attīstībai Latvijā. Plānots, ka atbalsts tiks sniegts aptuveni 130 komersantiem.

Programmas ietvaros obligāta prasība ir divpusējā sadarbība ar Norvēģijas institūcijām un komersantiem.

Programmas ietvaros ir paredzēts izveidot vienu tehnoloģiju inkubatoru, kā arī īstenot atklātu projektu iesniegumu atlases konkursu.

Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus sniegt atbalstu inovatīviem un uz pētniecības un attīstības aktivitātēm orientētiem komersantiem to ideju tālākai attīstīšanai, līdz to gatavībai pilnvērtīgi pretendēt uz tirgus finanšu instrumentiem un citām atbalsta programmām. Tehnoloģiju inkubatora operators būs Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas Valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) izveidota institūcija. Tehnoloģiju inkubatora darbības nodrošināšanai tiks izveidota profesionāļu komanda, kurā līdzdarbosies Latvijas un Norvēģijas eksperti, kas šādā veidā nodrošinās projekta iesniedzējus ar nepieciešamo atbalstu un sekmēs labās prakses un zināšanu pārņemšanu no norvēģu kolēģiem. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka abu lielāko Latvijas universitāšu iesaiste būs sākumpunkts, lai veidotu valsts nozīmes platformu sadarbībai zinātnes komercializēšanā. Tehnoloģiju inkubatora darbības nodrošināšanai – 2 579 332 lati (85%–10% atbalsta intensitāte atkarībā no komersanta vecuma un inkubācijas gada).

Atklātā konkursa ietvaros komersantiem būs iespēja iegādāties iekārtas, lai veicinātu uzņēmējdarbības nekaitīgumu un palielinātu "zaļo" komersantu konkurētspēju Latvijā. Konkursa ietvaros būs pieejami 4 557 308 lati (35% atbalsta intensitāte). Atbalsta summa vienam projektam 119 000–350 000 latu. Atbalsts tiek piešķirts iekārtu iegādei. Projekta iesniedzējs var būt komersants.

Atbalsta programma tiek izstrādāta sadarbībā ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru, SIVA un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Pēc programmas atbalstīšanas Ministru kabineta sēdē līdz 2012.gada 1.martam programmas iesniegums tiek iesniegts Norvēģijas Ārlietu ministrijā četru mēnešu izvērtēšanai un komentāru sniegšanai. Plānots, ka 2012.gadā jūlijā varētu tikt saņemts Norvēģijas puses apstiprinājums, pēc kura divu mēnešu laikā tiks izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi programmas ieviešanai. 2012.gada novembrī plānots atlasīt un noslēgt līgumu ar tehnoloģiju inkubatoru. Līdz ar to 2012.gada decembrī plānots sākt pirmsinkubācijas, inkubācijas un grantu shēmas apakšprogrammas. Tāpat 2012.gada decembrī plānots organizēt informatīvu semināru par programmu un inovācijām "zaļo" tehnoloģiju jomā.

EM: Par naftas rezervju uzglabāšanu arī jēlnaftā un naftas starpproduktos

Ministru kabinets 28.februārī apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā, nosakot, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu varēs sniegt ne tikai naftas produktos (I, II un III kategorija), bet arī jēlnaftā un naftas starpproduktos.

"Iespēja uzglabāt naftas produktu valsts drošības rezerves arī jēlnaftā un naftas starpproduktos ir viena no iespējām, lai valstij un patērētājiem samazinātu izmaksas par šo prasību izpildi. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pasaulē naftas produktu cenas kāpj, ko, pieaugot degvielas cenām, sāpīgi izjūt arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. Nenoliedzami naftas drošības rezerves valstij ir nepieciešamas, bet šo prasību izpildei jātiecas atstāt maksimāli mazāku ietekmi uz degvielas cenu un attiecīgi patērētāju," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka šādas izmaiņas ļaus saņemt konkursā par drošības rezervju izveidi plašāka spektra piedāvājumu, paverot iespēju ārvalstīs izvietotu naftas pārstrādes rūpnīcu dalībai konkursā, kas varētu piedāvāt lielu uzglabājamo apjomu par salīdzinoši zemām naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma cenām mēnesī.

Vienlaikus grozījumi kārtībā paredz, ka naftas produktu drošības rezerves ne vairāk kā 75% apjomā no visa kopējā nepieciešamā drošības rezervju apjoma jēlnaftas un starpprodukta veidā turpmāk varēs uzglabāt tikai ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautisku līgumu par savstarpēju jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu un kurās ir naftas produktu pārstrādes rūpnīcas. Noteikumi paredz, ka šādā veidā uzglabātas drošības rezerves līdz naftas produkta kvalitātei būs jāsaražo un sagatavotais naftas produkts krīzes laikā pēc Pasūtītāja (Ekonomikas ministrijas) pirmā pieprasījuma jāpiegādā uz Latviju. Noteikumi paredz, ka naftas produkta saražošana Pasūtītāja prasītajā kvalitātē, iekraušana kuģī, transportēšana, izkraušana kopā aizņems aptuveni 10–15 dienas atkarībā no konkrētā pakalpojuma sniedzēja specifikas, bet ne vairāk kā 20 dienas.

Naftas produktu drošības rezerves 25% apjomā no visa kopējā nepieciešamā drošības rezervju apjoma arī turpmāk varēs uzglabāt tikai Latvijas Republikas teritorijā.

Kā zināms, saskaņā ar Enerģētikas likuma prasībām Ekonomikas ministrija no 2010.gada 1.augusta pilda Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, tai skaitā izsludina atklātus konkursus par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu katrai naftas produktu kategorijai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu aizpildīšanas kārtību

28.februārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja grozījumus noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību. Grozījumi paredz precizēt nodokļa aprēķināšanas normas akcīzes nodokļa deklarācijās.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt akcīzes nodokļa aprēķināšanas kārtības pilnīgu atbilstību likumā noteiktajām normām. Tas paredz svītrot divas ailes naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijā par produktiem, kam kopš 2011.gada 1.janvāra vairs nepiemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, un papildināt naftas produktu un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšanas nosacījumus attiecībā uz atbrīvojumu kategoriju atspoguļošanas kārtību.

Vienlaikus paredzēts precizēt ierakstu rindas alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijās attiecībā uz nodokļa aprēķinu par saņemtajām akcīzes nodokļa markām. Precizēs arī tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijā norādīto cigarešu garumu, kas tiešā veidā ietekmē akcīzes nodokļa aprēķināšanu.

Tāpat plānots izteikt jaunā redakcijā dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarāciju. Savukārt visām nodokļa deklarāciju veidlapām radīta iespēja vienkāršoti pievienot paskaidrojošo informāciju.

Paredzams, ka noteikumu projekts stāsies spēkā 2012.gada 1.martā, lai nodrošinātu vienotu deklarēšanas sistēmas maiņu kalendāra mēneša griezumā. Vienlaikus būtisks ir arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jau iestrādātais nosacījums, ka konkrētu taksācijas periodu sniegtajām deklarācijām jābūt vienādām.

FM: Par valsts budžeta atslogošanu uz Eiropas Savienības fondu darbinieku rēķina

28.februārī Ministru kabinetā tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamo Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieku daļveida finansēšanu no ES fondu tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem, tādējādi mazinot slogu valsts budžetam.

Tehniskās palīdzības finansējums nav no valsts budžeta līdzekļiem, bet ir 100% ES fondu finansējums, kas ir iekļauts kopējā 3,18 miljardu latu ES fondu finansējumā Latvijai 2007.–2013.gada periodā. Tehniskās palīdzības finansējums ir paredzēts 17 ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām kvalitatīvai ES fondu vadības un atbalsta funkciju nodrošināšanai.

Šobrīd ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā no tehniskās palīdzības līdzekļiem drīkst maksāt atalgojumu tikai tiem ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbiniekiem, kas ar ES fondiem strādā pilnu darba laiku. Savukārt tie darbinieki, kas ES fondu administrēšanā ir iesaistīti uz nepilnu darba laiku (galvenokārt vadības līmeņa darbinieki, kas strādā arī ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, EEZ un Norvēģijas vai Šveices instrumentiem), neskatoties uz proporciju, ko tie ir veltījuši ES fondu vadībai, netiek finansēti no tehniskās palīdzības līdzekļiem.

"Šāda situācija rada slogu valsts budžetam, ko varētu novērst, paredzot, ka no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem daļēji maksā algu arī tiem darbiniekiem, kas ar fondiem strādā nepilnu darba laiku," pauž valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

FM kā ES fondu vadošās iestādes priekšlikums par atalgojuma daļveida attiecināšanu tika pārrunāts ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem. Tika panākta vienošanās, ka darbinieki, kas veic tikai ar ES fondiem saistītus darbus tāpat kā līdz šim tiktu pilnībā finansēti no tehniskās palīdzības, savukārt tie, kas daļu laika strādā ar ES fondiem un daļu – veic ar citiem finanšu instrumentiem saistītus pienākumus, izmantotu grāmatvedības sistēmā integrētu elektronisku darba laika uzskaites sistēmu, kurā atspoguļotu laiku, ko darbinieki ir patērējuši katras funkcijas veikšanai. Rezultātā mēneša beigās tiktu noteikta proporcija, ko finansēt no tehniskās palīdzības, savukārt atlikusī algas daļa tiktu segta no valsts budžeta vai citiem finanšu avotiem. Šāds Latvijas plānotais risinājums sakrīt ar Ungārijas modeli un citu ES dalībvalstu pieredzi.

Finansiālais risinājums elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanai varētu tikt finansēts no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem.

FM ir veikusi aprēķinu, ka daļveida atalgojuma attiecināšana un elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana tikai uz ES fondu vadošās iestādes darbinieku atalgojuma rēķina vien FM budžetā ik gadu varētu ietaupīt ~122 tūkstošus latu. Savukārt aprēķinus par budžeta ietaupījumu 2014.–2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz visām ES fondu sistēmā iesaistītajām institūcijām būs iespējams noteikt pēc sistēmas izveides, taču indikatīvi tie varētu būt ~1,7 miljoni latu.

A.Antonovs arī uzsver, ka šādas sistēmas ieviešanai būtu arī dažādi nemateriālie ieguvumi, kas labvēlīgi ietekmētu ES fondu un citu finanšu instrumentu administrēšanā iesaistīto iestāžu darbību kopumā. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana ļautu precīzāk izvērtēt darbinieku noslogotību, novērtēt faktisko laika patēriņu konkrētu uzdevumu izpildei un tādējādi efektīvāk organizēt darbinieku un līdz ar to institūciju darbu.

MK lēma, ka sākotnēji šāda uzskaites sistēma būtu jātestē pilotprojekta veidā FM un Valsts kancelejā. Pilotprojektu plānots ieviest līdz šā gada oktobrim, bet testēšana noritētu līdz 2013.gadam ar mērķi novērst iespējamos trūkumus un nepilnības.

Tā kā nākamajā plānošanas periodā ir plānots samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu un līdz tam nebūtu lietderīgi ieviest sistēmu visās institūcijās, MK konceptuāli atbalstīja atalgojuma daļveida attiecināšanu un elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu ES fondus un citus finanšu instrumentus administrējošajās institūcijās ne vēlāk kā ar 2014.gadu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa likuma normu piemērošanas kārtību

28.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likuma normu piemērošanas kārtību.

Noteikumos ir papildināts un precizēts pamatojums nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja statusa iegūšanai, jo nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja statusu var iegūt, privatizējot dzīvokli ne tikai valstij vai pašvaldībai, bet arī dzīvokļu celtniecības kooperatīvam piederošā daudzdzīvokļu mājā, savukārt šo statusu nevar iegūt uz līzinga pamata.

Tāpat noteikumu projekts precizē to ēku identificēšanas kārtību, kas saskaņā ar likumu ir apliekamas ar dzīvojamo māju nodokļa likmi, nosakot, ka par dzīvojamām mājām vai telpu grupām (dzīvokļiem) uzskatāmas tās, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādītais lietošanas veids atbilst būvju klasifikācijas sadaļai "Dzīvojamās mājas".

Dzīvokļi ir norādīti atsevišķi tādēļ, ka praksē ir sastopami gadījumi, kad ēkā, kas saskaņā ar dokumentāciju ir nedzīvojamā ēka, atrodas arī telpu grupas, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir norādītas kā dzīvojamās telpas un tiek izmantotas dzīvošanai. Līdz ar to tām ir piemērojama dzīvojamo māju nodokļa likme.

Ir precizēta arī nodokļa likmes piemērošanas kārtība nedzīvojamo telpu grupām un koplietošanas telpu grupām, kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Ja telpu grupa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā nedzīvojamā telpu grupa, tai piemērojama 1,5% nodokļa likme neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas veida.

Lai noteiktu taisnīgāku nodokļa atvieglojuma piemērošanas kārtību, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekts paredz, ka politiski represētās personas var pieteikties un iesniegt nepieciešamos dokumentus nodokļa atvieglojuma saņemšanai visa taksācijas gada laikā. Ir vienkāršota arī kārtība, kādā uzsāk nodokļa atvieglojuma piemērošanu, nosakot, ka nodokļa atvieglojums tiek piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas pašvaldībā.

Ministru kabineta noteikumos veikti arī citi precizējumi saistībā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par jauniem noteikumiem skolēnu uzņemšanai, atskaitīšanai un pārcelšanai nākamajā klasē

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldību izglītības speciālistiem izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai, atskaitīšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs.

Noteikumi paredz, ka 1.–4.klasē un 10.–12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstāj, savukārt no 5. līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārceļ, ja saņemts ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā. Saskaņā ar noteikumiem uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstāj.

Visos gadījumos, kad 1.–4.klasē bērnam mācībās bijušas problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam nosakāmi papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināma iespēja kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tomēr vērtējums gadā palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti izstrādājams individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai.

Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos – kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja 10.–12.klasē ir saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola nosaka papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošina iespēju kārtot pēcpārbaudījumu. Ja nav nokārtots arī pēcpārbaudījums, tad šo mācību priekšmetu ir jāapgūst pašam – pašizglītības formā. Uz otru gadu vidusskolā var palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu.

Ja skolēns nav spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš drīkst mācīties atkārtoti.

Jaunajā noteikumu projektā "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi" arī būtiski papildināts pants, kurš nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē.

Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam lēmumu par ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē pieņem Izglītības un zinātnes ministrija. Noteikumi paredz, ka šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

Ministru kabineta noteikumu izstrādē bija iesaistīti Latvijas novadu un pilsētu izglītības pārvalžu izglītības speciālisti, izglītības iestādes un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, kas sniedza atzinumus un priekšlikumus.

Noteikumos ietvertās normas attieksies uz 2012./2013.mācību gadu.

IZM: Par grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtību

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, kad stājās spēkā šobrīd Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskais regulējums.

Gadu gaitā augstākās izglītības dokumenti, kurus izsniedz par apgūtu augstāko izglītību, ir būtiski mainījušies. Tā 1974.gadā pieņemtais Latvijas PSR Tautas izglītības likums neparedzēja, ka, pabeidzot augstākās izglītības programmu, tiek iegūts grāds.

Nopietnas pārmaiņas izglītības sistēmā notika, pieņemot Latvijas Republikas Izglītības likumu 1991.gada jūnijā. Augstākajā izglītībā tika ieviesti akadēmiskie grādi – akadēmiskais bakalaura grāds un akadēmiskais maģistra grāds. Tikai 2000.gada 26.decembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Augstskolu likumā", ar kuriem Augstskolu likumā tika noteikts, ka var tikt piešķirti profesionālie grādi – bakalaurs, maģistrs.

Līdz likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" spēkā stāšanās brīdim 2011.gada 1.augustā Augstskolu likums neparedzēja pielīdzināšanas mehānismu starp grādiem un kvalifikācijām, kas Latvijā iegūti agrāk, un pašreizējā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām. Līdz ar to praksē radās grūtības noteikt, vai augstākā izglītība, kura iegūta laikā, kad nebija spēkā šobrīd esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju sistēma, atbilst izglītības prasībām darbam atsevišķās profesijās, kuras regulē normatīvie akti.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz, ka jautājumu par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu izskata Akadēmiskās informācijas centrs.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par kārtību, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā

28.februārī valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus "Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā". Tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt procedūru, kādā institūcijas un Latvijas Nacionālais arhīvs veic publisko dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, pārvēršanas tehniskās prasības, kā arī kārtību, kādā glabājami iegūtie dokumenti un tiek iznīcināti pārvērstie publiskie dokumenti.

Tiesiskā regulējuma mērķgrupa ir institūcijas, kā arī Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas Nacionālā arhīva uzraudzībā šobrīd ir 3419 institūcijas, kurām būs tiesības veikt dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē.

Institūciju un Latvijas Nacionālā arhīva darbības gaitā rodas nepieciešamība pārvērst publiskos dokumentus elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, lai aizsargātu tos no bojāejas, palielinātu publisko dokumentu pieejamību un samazinātu dokumentu uzglabāšanas izmaksas. MK noteikumi regulē procedūru, kādā institūcijas un Latvijas Nacionālais arhīvs veic publisko dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, nosaka pārvēršanas tehniskās prasības. Tie nosaka arī kārtību, kādā glabājami iegūtie dokumenti un kā tiek iznīcināti pārvērstie publiskie dokumenti.

Noteikumi paredz, ka institūcijām publisko dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē ir jāsāk ar tehnisko prasību ievērošanu – publisko dokumentu pārvēršanai nepieciešamo tehnisko resursu sagatavošanu, lai nodrošinātu pārvēršanas procesā iegūto dokumentu autentiskumu un integritāti attiecībā pret publisko dokumentu. Pirms sāk publisko dokumentu pārvēršanu, MK noteikumos ietvertās normas paredz publisko dokumentu izvērtēšanu, nosakot to piemērotību vai nepiemērotību šādam procesam. Būtiski ir nodrošināt publisko dokumentu pārvēršanas procesā veikto darbību nepārtrauktu dokumentēšanu, korekti norādot noteikumu pielikumos prasīto informāciju.

Jāatzīmē, ka publisko dokumentu pārvēršanai elektroniskā formā līdz šim nebija vienotas koncepcijas, jo katrai institūcijai bija savi kritēriji. 2011.gada 1.janvārī spēkā stājās Arhīvu likums, kura 9.panta otrā daļa paredz MK noteikt vienotu kārtību publisko dokumentu pārvēršanai elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, nodrošinot Arhīva likuma 10.pantā noteikto prasību, ka iegūtajam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks kā oriģināliem publiskiem dokumentiem.

Lolita Rūsiņa, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

VM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu veselības nozarei

28.februārī Ministru kabinetā sēdē valdība atbalstīja papildu 9,6 miljonu latu piešķiršanu veselības nozarei, lai varētu palielināt apmaksas tarifu terapeitisko pacientu ārstēšanai stacionārā.

Veselības ministrija norāda, ka šobrīd noteiktais terapeitiskais tarifs ir 115,6 lati. Tas tika aprēķināts 2011.gadā, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā apkopoto informāciju par lokālo daudzprofila slimnīcu veiktajām manipulācijām un gultasdienu skaitu 2010.gadā. Taču tarifs neatbilst reālajām ārstēšanas izmaksām, uz ko pagājušajā gadā savā ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole.

Situācijas risinājumam Veselības ministrija rosināja terapeitisko tarifu palielināt līdz 185,9 latiem, kas atbilst 2011.gada izmaksām. Lai to īstenotu, veselības aprūpes nozarei papildus nepieciešami 10,2 miljoni latu. Nozares iekšienē, pārdalot līdzekļus, tarifa celšanai iespējams novirzīt 600 tūkstošus latu (300 tūkstošus, pārdalot no Zāļu valsts aģentūras ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, un 300 tūkstošus, pārdalot no plānotā finansējuma starptautiskajiem norēķiniem par Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem), bet 9,6 miljonus latu veselības nozarei nepieciešams piešķirt papildus.

Ja veselības nozarei papildu finansējums netiktu piešķirts, tad, lai 2012.gadā nodrošinātu stacionāro aprūpi, būtu jāmeklē alternatīvi risinājumi līdzekļu piesaistei tarifa optimāla apjoma noteikšanai. Tādā gadījumā būtu jālemj par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza samazināšanu vai stacionārās palīdzības koncentrēšanu tikai 10 slimnīcās.

VM: Par grozījumiem darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā

28.februārī Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, kas paredz dokumentācijā norādīt pacientam nozīmēto ārstēšanas režīmu.

Veselības ministrija norāda, ka darbnespējas lapa tiek izsniegta personām, kurām ir pārejoša darbnespēja, nevis kā slimības apliecinājums. Tomēr šobrīd darbnespējas lapa tiek uzrādīta arī, lai tiktu attaisnota personas neierašanās tiesas sēdē, kaut arī nereti personas veselības stāvoklis neierobežo iespēju ierasties uz tiesas sēdi.

Tādēļ, lai atvieglotu tiesnešu pienākumu izvērtēt iemeslus, kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesā, Ministru kabineta noteikumos veikti grozījumi, kas paredz, ka ārstam vai ārsta palīgam attiecīgajā veidlapā jānorāda pacientam noteiktais ārstēšanās režīms – "stacionārs", "mājas" vai "brīvais".

Ārstēšanās režīmi "stacionārais" un "mājas" vērtējami kā režīmi, kuri personai liek atrasties slimnīcā vai mājās, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanās procesu. Pacienti, kuriem noteikts šāds režīms, nevar veikt citas darbības, kuras nav saistītas ar ārstniecību, tai skaitā piedalīties kādā no tiesvedības procesiem. Savukārt "brīvais" režīms pieļauj iespēju personai piedalīties tiesvedības procesos un varētu būt uzskatīts kā neattaisnojošs iemesls, ja persona neierodas tiesā.

Iepriekš minētā tiesību norma varētu novērst darbnespējas lapas izsniegšanas nekontrolētu izmantošanu gadījumos, kad personai ir jāierodas tiesā, lai piedalītos kādā no tiesvedības procesiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par vienotu regulējumu valsts informācijas sistēmu izveidei

28.februārī valdība pieņēma zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegto priekšlikumu par pašreizējā tiesiskā regulējuma grozīšanu, lai noteiktu vienotu valsts informācijas sistēmu (VIS) izveidi un to darbības saskaņotu koordināciju un uzraudzību. To paredz VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par īstenotajiem valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem un par priekšlikumiem valsts informācijas sistēmu attīstībai", ko izskatīja 28.februāra valdības sēdē.

Informatīvajā ziņojumā iekļauta VIS pārziņu sniegtā informācija par VIS attīstības projektiem, kuru īstenošanai piešķirti jebkādi finanšu līdzekļi neatkarīgi no to finansēšanas avota.

Tāpat šajā ziņojumā apkopoti valsts informācijas sistēmu attīstības projektu rezultāti un norādītas raksturīgākās problēmas to plānošanā un realizēšanā, kā arī iekļauti priekšlikumi, kas nodrošinātu pilnvērtīgu un vienotu VIS arhitektūras attīstību un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu projektu īstenošanā.

Atbilstoši valdības sēdes protokollēmumam līdz 2013.gada 1.martam VARAM jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, kas noteiktu vienotu VIS izveides, darbības koordinācijas un uzraudzības tiesisko regulējumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

VARAM: Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Ludzas novadam iespējamās hlora noplūdes novēršanai

28.februārī valdība lēma Ludzas novada pašvaldībai piešķirt 4440 latus, lai segtu izdevumus par hlora balonu uzglabāšanu bīstamo atkritumu noliktavā un to utilizēšanu un novērstu iespējamos hlora noplūdes draudus.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", ko valdība akceptēja 28.februāra sēdē.

Jau iepriekš izskanējis, ka pagājušā gada novembrī pēc īstenotajiem pasākumiem Teiču purvā Latvijas zemessardzes bataljona rīcībā nonāca četri korodēti hlora baloni, no kuriem vienam nebija aizsargierīces. Tas var izraisīt hlora noplūdi, radot apdraudējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, kā arī apkārtējai videi pat 11 kilometru rādiusā.

Šobrīd hlora baloni pagaidu uzglabāšanā atrodas bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā Ludzas novada pašvaldības SIA "Ludzas apsaimniekotājs" Isnaudas pagastā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par fitosanitāro pasākumu piemērošanas kārtību koksnes iepakojamajam materiālam

28.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par fitosanitāriem pasākumiem un to piemērošanas kārtību koksnes iepakojamajam materiālam". Noteikumi nosaka fitosanitāros pasākumus un to piemērošanas kārtību koksnes iepakojamā materiāla aizsardzībai, kas paredzēts kravu transportēšanai starptautiskajā tirdzniecībā. Šo noteikumu piemērošanas valsts uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests.

Noteikumu mērķis ir, nosakot fitosanitāros pasākumus, nodrošināt starptautiskajā tirdzniecībā apritē esošā koksnes iepakojamā materiāla atbilstību starptautiskajām prasībām un importētājvalstu fitosanitārajām prasībām.

Noteikumi nosaka fitosanitāro pasākumu veikšanas un koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas kārtību un kārtību, kādā veicama un anulējama reģistrācija koksnes iepakojamā materiāla marķētāju reģistrā. Noteikumi nosaka, kā tiek veikta uzņēmumu sertifikācija, lai tie varētu veikt ražotāju, kuri veic fitosanitāros pasākumus koksnes iepakojamam materiālam, sertifikāciju. Noteikumi paredz arī fitosanitāro pasākumu veikšanas, koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas un sertificēšanas uzraudzības kārtību.

Koksnes iepakojamais materiāls (paletes, kastes, spoles, stiprinājumi utt.) plaši tiek izmantots dažādu preču pārvadāšanā starptautiskajā tirdzniecībā. Koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanā tiek izmantoti arī zemas kvalitātes kokmateriāli, un tas var veicināt dažādu augiem bīstamu kaitīgo organismu izplatīšanos no vienas valsts uz otru. Noteikumi izstrādāti, lai samazinātu risku ar koksnes iepakojamo materiālu ievest un izplatīt augiem bīstamus kaitīgos organismus.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie aizstās šobrīd spēkā esošo ZM 2004.gada 1.aprīļa instrukciju Nr.3 "Fitosanitāro pasākumu veikšana koksnes iepakojamam materiālam".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa