Ministru kabineta rīkojums Nr.108

Rīgā 2012.gada 28.februārī (prot. Nr.11 31.§)

Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" iesnieguma projektu

1. Atbalstīt programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" (turpmāk – programma) iesnieguma projektu.

2. Ekonomikas ministrijai līdz 2012.gada 29.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju.

3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā.

4. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

5. Ekonomikas ministrijai pēc programmas iesnieguma apstiprināšanas Norvēģijas Ārlietu ministrijā iesniegt Eiropas Komisijā valsts atbalsta paziņojumu par plānoto ieguldījumu atbalstu iepriekš noteiktā projekta  "Tehnoloģiju inkubators" ietvaros. Ieguldījumu atbalsts iepriekš noteiktā projekta  "Tehnoloģiju inkubators" ietvaros netiek sniegts pirms Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas par valsts atbalsta saderīgumu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punktu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

 

 

(Ministru kabineta
2012.gada 28.februāra
rīkojums Nr.108)

Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" iesnieguma projekts

1. Ievads

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts Saprašanās memorandā. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija no vienas puses un vadošā iestāde no otras puses.  

Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem. 

Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, bez Pielikumiem un Statistikas pielikuma.

Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā. 

Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati.

Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi , kuri būs sagatavoti angļu valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai.

Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā tīmekļa vietnē un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem. 

Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int.

2. Juridiskais ietvars

Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Noteikumiem par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā vai Noteikumiem par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti. 

Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas (PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem PAR.

3. Programmas iesniegums

3.1. Kopsavilkums

Šajā sadaļā tiek sniegts Programmas iesnieguma kopsavilkums.

Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" (turpmāk tekstā – Programma, 1.Pielikums (Saīsinājumu saraksts)) vispārējais mērķis – palielināta "zaļo" komersantu konkurētspēja, tostarp nekaitīguma veicināšana esošajās nozarēs, "zaļās" inovācijas un "zaļā" uzņēmējdarbība.

Programmas iesniegumu ir sagatavojis programmas apsaimniekotājs – Ekonomikas ministrija (turpmāk tekstā - EM) sadarbībā ar donorvalsts programmas partneri (turpmāk tekstā – DPP) (Norvēģijas Inovāciju aģentūra). EM ieviesīs Programmu sadarbībā ar  valsts aģentūru "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (turpmāk tekstā – LIAA) un Norvēģijas Inovāciju aģentūru. Savas konsultācijas papildus Programmas izstrādes posmā savas konsultācijas ir sniegusi arī Norvēģijas Valsts industriālās attīstības korporācijas (turpmāk tekstā – SIVA).

Programmas iesniegumā ir noteiktas Programmas jomas Nr. 21 "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" ieviešanas prasības un nosacījumi. Papildus Programmas iesniegumā ir iekļauta stratēģija, saskaņā ar kuru ir noteiktas galvenās Programmas prioritātes un metodes kā sasniegt plānotos Programmas rezultātus.

Programmas vispārējā mērķa sasniegšanai Programmas ietvaros ir paredzēts viens iepriekš noteikts projekts "Tehnoloģiju inkubators" (turpmāk tekstā – iepriekš noteikts projekts), neliela apjoma grantu shēma paredzamajam rezultātam "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība" (turpmāk tekstā – neliela apjoma grantu shēma) un atklātais projektu iesniegumu atlases konkurss paredzamā rezultāta "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" ietvaros (turpmāk tekstā – atklātais konkurss).

Kopējais Programmas ietvaros pieejamais finansējums ir 7 961 364 lati (EUR 11 328 000).

Programmas specifiskais mērķis ir izveidot Tehnoloģiju inkubatoru, kas kalpotu kā savienojošs mehānisms starp "zaļo" nozaru komersantiem un tirgu. Iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs būs Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un SIVA izveidota institūcija. Papildu Tehnoloģiju inkubatorā iesaistīs nozaru un uzņēmējdarbības ekspertus, lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta īstenošanu. Tehnoloģiju inkubatora izveide novērsīs pašreizējās tirgus nepilnības, proti, inovatīvu ideju, produktu un tehnoloģiju trūkumu, kā arī veicinās zinātnisko institūciju un agrīnās stadijas inovatīvo komersantu savstarpējo sadarbību pētniecības un attīstības (P&A) jomā.

Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros atbalstu grantu un kuponu veidā varēs saņemt fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, kā arī komersanti tehnoloģiju intensīvās nozarēs¹, kuru darbība ir saistīta ar "zaļajām" inovācijām.

Atklātā konkursa ietvaros finansējumu varēs saņemt komersanti tehnoloģiju intensīvās nozarēs, kuru darbība ir saistīta ar "zaļajām" inovācijām. 

Neliela apjoma grantu shēmas un Atklāta konkursa ietvaros daļu no Programmas apsaimniekotāja funkcijām īstenos LIAA.

Donorvalsts partnerības projekti būs daļa no Programmas. Papildu punktus vērtēšanas kritērijos saņems tie projekti, kas tiks ieviesti sadarbībā ar Norvēģijas institūcijām. Bez tam, viens no Tehnoloģiju inkubatora apsaimniekotājiem būs SIVA. Partnerības veicināšanai Programmas ietvaros ir paredzēti finanšu līdzekļi 206 624 lati (294 000 EUR), kas tiks izmantoti, lai organizētu vizītes uz Norvēģiju un Latviju, darba grupas utt.

Programmas ietvaros sasniegto rezultātu izvērtēšanai svarīgi ir noteikt, cik lielā mērā tā ir veicinājusi abu plānoto rezultātu sasniegšanu: "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" un "Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un uzņēmējdarbība". Atklātā konkursa mērķis ir sasniegt rezultātu "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija", savukārt neliela apjoma grantu shēmas un iepriekš noteiktā projekta mērķis ir sasniegt rezultātu "Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un uzņēmējdarbība".

EM, LIAA un Norvēģijas Inovāciju aģentūra nodrošinās publicitātes pasākumus. Informācija par Programmu būs pieejama arī EM un LIAA tīmekļa vietnē, kā arī atsevišķā Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu tīmekļa vietnē, kuru administrē Vadošā iestāde (Finanšu Ministrija, turpmāk tekstā - VI). Norvēģijā Programmas atpazīstamību palīdzēs veicināt Norvēģijas Inovāciju aģentūra un SIVA.

3.2. Pamatinformācija

Tiek sniegta pamatinformācija par Programmu, lai programmu varētu atpazīt.

·  Programmas nosaukums: Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā

·  Programmas joma (atsauce uz SM): Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā

·  Programmas apsaimniekotāja nosaukums: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

·  Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir): Norvēģijas Inovāciju aģentūra (Norvēģija).

3.3. Programmas svarīgums

Aprakstīt, kā plānotā Programma atbilst:

·  vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem

Programmas iesniegumā ir noteikts, ka Programmas ietvaros tiks atbalstīta zināšanu ietilpīgu komersantu izveide un jau esošu komersantu tālākās attīstības veicināšana. Atbalsts šādiem komersantiem veicinās jaunu "zaļo" darba vietu radīšanu un esošo saglabāšanu un veidotu pamatu stabilai un ilgtspējīgai "zaļo" nozaru attīstībai Latvijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Programma labvēlīgi ietekmēs ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos Eiropas Ekonomikas zonā.

Programmas ietvaros tiks stiprināta sadarbība ar Norvēģiju, jo Programmas ieviešana notiks partnerībā ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru. Kā DPP Norvēģijas Inovāciju aģentūra nodrošinās savu pieredzi un zināšanas, kas gūtas, ieviešot līdzīgas programmas, un palīdzēs veicināt Programmas atpazīstamību Norvēģijā. Nozīmīga loma projektā ir paredzēta SIVA, kam jau ir pieredze tehnoloģiju inkubatoru izveidē, un tā ir līdzīgu projektu jau ieviesusi Ogrē (Latvijā). Turklāt Norvēģijas un Latvijas pārstāvju apmaiņas braucieni, semināri stiprinās sadarbību starp komersantiem, kam piemīt būtiska nozīme Norvēģijas un Latvijas divpusējo attiecību veicināšanā. 

·  attiecīgās programmas kopējam mērķim, un

Programma ir paredzēta, lai uzlabotu situāciju Latvijas tehnoloģiju intensīvajās  nozarēs, motivējot un iedrošinot cilvēkus iesaistīties uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar "zaļo" nozaru attīstību un veicinot jau esošo komersantu tālāku attīstību. Programmas ietvaros izveidos Tehnoloģiju inkubatoru, kas nodrošinās atbalstu komersantiem, kuri specializējas tehnoloģiju intensīvajās nozarēs un kuru mērķis ir efektīvi izmantot materiālu un enerģijas resursus. Komersantiem būs jāpierāda ne tikai pārliecinošs biznesa izaugsmes potenciāls, bet to iesniegtajam projektam būs jābūt tieši orientētam, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz vidi. Šādi paši nosacījumi attieksies arī uz fiziskām personām ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību. Bez tam zinātnisko institūciju dalība Programmā nodrošinās būtisku intelektuālo kapacitāti, kas, potenciāli, varētu radīt būtiskus uzlabojumus inovācijās "zaļo" tehnoloģiju jomā. Programmas ieviešanas gaitā ir paredzēts izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un tehnoloģijas, kas labvēlīgi ietekmēs "zaļās" ražošanas nozares attīstību.

·  tiesību aktiem un valsts prioritātēm

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir noteikts – lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, Latvijas ekonomikai ir jābalstās uz tehnoloģiski izciliem lieliem, vidējiem un maziem komersantiem, kas spēj elastīgi pielāgoties globālām un nacionālām tautsaimniecības izmaiņām. Tas apstiprina nepieciešamību veicināt jaunu augstas pievienotās vērtības komersantu dibināšanu un nepieciešamību atbalstīt pāreju uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu esošajos komersantos. Šādas prioritātes ir uzsvērtas arī "Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai" (EM, apstiprināts 2010.gada 16.novembrī)– kur ir minēts, ka, lai veicinātu konkurētspēju, Latvijai ir jāsniedz papildus atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ražošanai un jāatbalsta ieguldījumu veikšana pamatlīdzekļos. Finansējuma nepieciešamība ir uzsvērta arī "Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007. – 2013.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Minētajā programmā ir noteikts – lai Latvijā veidotu ilgtspējīgu ekonomiku, ir jānodrošina labvēlīgi nosacījumi jaunu komersantu dibināšanai, jāpaaugstina to konkurētspēja un jāsamazina sociālās atšķirības. Tas ir sasniedzams, nodrošinot pieeju finansējumam un paaugstinot komersantu inovatīvo kapacitāti, attīstot labvēlīgu institucionālo vidi un uzlabojot sadarbību starp privāto un zinātnes sektoru. Turklāt būtiska uzmanība ir jāvelta industriālajai attīstībai, jo joprojām ir nepieciešams paaugstināt jaunu tehnoloģiju un zināšanu pārneses apgūšanas līmeņus. Programmas īstenošana tiešā veidā atbilst augstāk minētajām valsts prioritātēm.

Dažādu tirgus nepilnību dēļ ir nepieciešams sniegt lielāku atbalstu inovāciju vadības kritiskajiem posmiem, piemēram, uzņēmējdarbības un tehnoloģijas ideju un produktu attīstībai. Jaunu, konkurētspējīgu komersantu izveide ne tikai paaugstinās iekšējo konkurenci, bet arī veicinās straujāku zināšanu pielietošanu komersantos. Turklāt, masveida radošums un inovācijas ir viens no "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030" mērķiem.

Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus koksnes ražošanas nozarē, ķīmijas nozarē, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē, elektronisko un optisko produktu nozarē, kā arī metāla un mašīnbūves nozarēs. Šīs nozares ir atzītas kā vienas no prioritārajām Latvijas nozarēm informatīvajā ziņojumā "Par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā" (EM, apstiprināts 2009.gada 10.novembrī). Šajā ziņojumā eksperti no Latvijas Bankas un EM minētās nozares atzina par nozarēm ar augstāko pievienoto vērtību, lielāko starpnozaru ietekmi un lielāko sagaidāmo izaugsmes potenciālu. Turklāt, minētājām nozarēm Latvijā piemīt ilglaicīgas tradīcijas ar ievērojamu intelektuālo kapitālu.

Ilgtspējīga izaugsme² ir viena no ES 2020 stratēģijas prioritātēm. Šīs stratēģijas mērķis ir stiprināt Eiropas vadošās pozīcijas jaunu "zaļo" tehnoloģiju un ražošanas metožu attīstībā.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Inovācija ilgtspējīgai nākotnei - Ekoinovācijas rīcības plāns (turpmāk tekstā - Eco-AP)³ir vērsts uz konkrētiem šķēršļiem, risināmajiem uzdevumiem un iespējām sasniegt vides mērķus ar inovāciju palīdzību. Eco-AP tiešais mērķis ir samazināt slodzi uz vidi un novērst plaisu starp inovācijām un tirgu. Tāpat Eco-AP papildina citas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas. Šai ziņā būtiska ir pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa"⁴, kas uzsver tādu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstības nozīmi, kuri samazinātu izejvielu apjomus, atkritumu veidošanu, optimizētu ražošanas procesu utt. Šāda orientācija veicinātu tehnoloģiju inovācijas, palielinātu nodarbinātību strauji augošajā "zaļo" nozaru sektorā, atvērtu jaunus eksporta tirgus un nodrošinātu patērētājiem jaunus un ilgtspējīgus produktus.

Virzīšanās uz "zaļāku" ekonomiku ir uzsvērta arī nacionālajos stratēģiskajos dokumentos. Viena no "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030" sadaļām ir veltīta tēmai "Inovatīva un ekoloģiski efektīva ekonomika". Tāpat stratēģiskajā dokumentā ir minēts, ka Latvijas priekšrocība ir "zaļā ekonomika" un tamdēļ ir būtiski to saglabāt un saudzīgi izturēties pret dabas resursiem. Turklāt Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir noteikts, ka uzņēmējdarbība, kas pamatā nav atkarīga no dabas un enerģijas resursiem, radītu mazāku piesārņojumu un uzlabotu tehnoloģiskos risinājumus.

 Ņemot vērā iepriekšminēto, var uzskatīt, ka Programma būs būtiska mehānisma daļa, lai veicinātu "zaļo" inovāciju attīstību, zināšanu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi Latvijā.

3.4. Programmas motivācija un pamatojums

3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze

Definēt un aprakstīt izaicinājumus un nepieciešamības Saņēmējvalstī saistībā ar Programmas jomu, tostarp aprakstīt ietekmi uz tiešo mērķa grupu / Programmas mērķa iestādi.

Latvijā pastāv šādas uzņēmējdarbības attīstības problēmas:

· Neliels skaits jaundibinātu augsto un vidējo tehnoloģiju intensīvo komersantu;

· Jauniem augsta riska komersantiem trūkst sēklas finansējuma;

· Latvijā nav izveidots tehnoloģiju inkubators strauji augošiem komersantiem.

Ventspilī un Valmierā atrodas inkubatori, kuri ir specializējušies tehnoloģiju attīstīšanā un pašlaik turpina aktīvu darbību. Taču, Rīgā, kā vietā kur notiek vislielākā komerciālā aktivitāte, ir izteikta nepieciešamība pēc šāda veida inkubatora. Šobrīd Rīgā ir tikai viens inkubators, kas ir izveidots ar Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) fondu atbalstu – "Creative Andrejsala", kura mērķis ir jaundibinātus komersantus radošo industriju jomā. Arī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā diskusijā, kuras rezultātā tika sagatavots informatīvais ziņojums "Par nepieciešamo atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem" (Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprināts 2010.gada 1.jūnijā), zinātnieki, uzņēmēji un augstas dažādu ministriju amatpersonas atzina, ka Latvijā trūkst Tehnoloģiju inkubatoru.

Kā vienu no pastāvošo biznesa inkubatoru nepilnībām var minēt pirms-inkubācijas finansējuma trūkumu. Komersantam pirms tas tiek uzņemts inkubatorā ir jābūt atbilstoši izveidotai juridiskajai struktūrai un izstrādātam biznesa plānam. Šo problēmu būtu iespējams atrisināt ar pirms-inkubācijas atbalsta palīdzību. Pirms-inkubācijas atbalsts sniedz iespēju novērtēt biznesa potenciālu un izstrādāt pilnīgu biznesa plānu. Apzinoties savas stiprās puses un iespēju robežas, jaundibinātie komersanti var palielināt savas izdzīvošanas iespējas. Nepieciešamās informācijas iegūšana jaunam komersantam var būt laikietilpīga un sarežģīta, tādēļ pirms-inkubācijas atbalsts ir tik nozīmīgs.

Kā cits trūkums, no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem atbalstītajai "Biznesa inkubatoru" programmai, ir biznesa inkubatora operatora nevēlēšanās inkubatorā uzņemt augsta riska komersantus (proti, komersantus, kuru nākotnes attīstības perspektīvas ir neskaidras un tās ietekmē virkne faktoru), lai gan veiksmes gadījumā šie komersanti būtu ar augstu izaugsmes potenciālu. "Biznesa inkubatoru" programmas ietvaros dzīvotspējas rādītājam jābūt ne mazākam par 95 % trešajā gadā, 90 % ceturtajā gadā un 85 % piektajā gadā no komersanta dibināšanas. Šīs prasības dēļ inkubatoru operatori ir atturīgi uzņemt augsta riska biznesa projektus. 

 Saskaņā ar "Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016. gadam" (EM, apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.413), nozaru komersanti ir sadrumstaloti un reti sadarbojas, kas savukārt, mazina to spēju piedalīties lielākos iepirkumos. Šo situāciju var uzlabot Programmas īstenošana, ņemot vērā, ka viens no tās mērķiem ir sadarbības veicināšana.

Komersantiem bieži trūkst izpratnes par inovāciju lomu komercdarbības attīstībā. Turklāt, nepietiekama pieejamība finanšu resursiem un jo īpaši sēklas un riska kapitāla trūkums komersantos kavē inovāciju procesus. Šo faktoru ietekme tiks mazināta, izveidojot Tehnoloģiju inkubatoru. Tehnoloģiju inkubators sniegs atbalstu daudzsološākajiem komersantiem grantu un kuponu veidā, lai tie saņemtu konsultācijas un nepieciešamo pakalpojumus, nodrošinot to ideju attīstību tādā mērā, lai tie varētu pretendēt uz riska kapitāla finansējumu. Līdzīgas nepilnības pastāv arī Norvēģijā, kur lielu daļu sēklas kapitāla nodrošina valsts iestādes, lai novērstu līdzīgus šķēršļus.

Pasaules Uzņēmēju padomes par ilgtspējīgu attīstību ziņojumā Vīzija 2050⁵ tika aprakstītas turpmākās tendences līdz 2050. gadam. Piemēram, paredzams, ka tiks piedāvāts pilnīgs produktu un pakalpojumu klāsts, balstoties uz augstu ilgmūžību, zemu ūdens patēriņu, kā arī zemu enerģētisko vērtību un materiālu sastāvu. Šāda pāreja nenotiks vienā mirklī, un tai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir šādas pārejas nodrošināšana ražošanas nozarēs, lai samazinātu izmantoto CO² izmešu un izmantoto resursu daudzumu, vienlaikus saglabājot darba vietas un ieguldot pilnīgi jaunās nodarbinātības iespējās. Tas īpaši attiecas uz jaunattīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kas šobrīd aktīvi iegulda tradicionālajā ražošanas infrastruktūrā. Uzlabota resursu efektivitāte un nodalīšana gan valsts, gan ražošanas nozares līmenī sniedz konkurētspējīgas priekšrocības un ilgtspējīgas nākotnes iespējas.  Tas vēlreiz apstiprina Programmas nozīmi nepārtrauktas Latvijas attīstības nodrošināšanā.

Programmas mērķa grupas un ieguvumi:

· Zinātniskās institūcijas, kas ir ieinteresētas atbalstīt uz zinātni un tehnoloģijām balstītu ideju komercializācijas procesu;

· Tehnoloģiju inkubators, kas ieinteresēts sasniegt tā mērķus un izveidot ilgtspējīgu platformu jaundibinātiem komersantiem;

· Riska kapitāla ieguldītāji, kuri ir ieinteresēti dzīvotspējīgu investīcijās;

· Citas reģionālās ieinteresētās personas (t. i. reģionālās iestādes, reģionālie inovāciju centri, citi privātā kapitāla veidi), kuras mērķis ir palielināt ekonomisko aktivitāti reģionā;

· Komersanti, kas ieinteresēti paplašināt vai modernizēt savu darbību;

· Kredītiestādes, kas ieinteresētas iegūt stabilus klientus;

· Nozares pārstāvošās iestādes, kuras ir ieinteresētas savu nozaru stiprināšanā;

· Fiziskās personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, tai skaitā bezdarbnieki, kuri ir ieinteresēt palielināt savas darba iespējas.

Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir divas lielākās universitātes Latvijā. Latvijas Universitātei ir pieredze "zaļo" tehnoloģiju jomās - bioloģija, ķīmija, ģeoloģija, zemes zinātnes un datorzinātnes. Rīgas Tehniskajai universitātei ir pieredze "zaļo" tehnoloģiju jomās - atkritumu apsaimniekošana, "zaļā" enerģija, ūdens attīrīšana, progresīvo tehnoloģiju mājas, ķīmija un datorzinātnes. Ventspils augstskolai ir cieša sadarbība ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Biznesa inkubatoru. Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam un Biznesa inkubatoram ir pieredze kosmosa tehnoloģiju izpētē, elektronikā un optikā. Programmai atbilst arī Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļa, kurā šobrīd studē 140 funkcionālā dizaina vides mākslas un metāla dizaina studenti.

Aprakstīt, kam trūkst finansējums, esošo papildu finansējumu un iepriekšējo pieredzi ar finansējumu.

Pašreizējā pieredze ir pierādījusi, ka tikai nedaudzi riska kapitāla ieguldītāji ir gatavi iesaistīties agrīnā komersantu finansēšanas posmā, ņemot vērā augsto risku, sākotnēji negatīvos finanšu atguves rādītājus, kā arī nepietiekamas zināšanas tehnoloģiju jomā. Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus palielināt riska kapitāla ieguldītājiem dzīvotspējīgu projektu skaitu. Programmas uzdevums ir kļūt par daļu no pilnībā funkcionējošas inovāciju sistēmas, kur komersanti dažādos to attīstības posmos tiek nodrošināti ar nepieciešamo kompetenci un finanšu resursiem.

Dokumentā "Dalībvalstu konkurētspējas veicināšana un politika: Konkurētspējas nostiprināšana, 2011"⁶ minēts, ka Latvijas kredītiestādes bieži ir atturīgas veikt investīcijas "zaļo" investīciju projektos. Tas nozīmē, ka nepieciešams ievērojams ārējais atbalsts, lai nodrošinātu "zaļo" nozaru projektu īstenošanu.

Saskaņā ar ziņojumā "Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings / Latvijas ziņojums 2009" sniegto informāciju, Latvijas komersanti plaši izmanto neformālo kapitālu (piem., draugu, radinieku un kolēģu sniegtais finansējums). Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība ir plaši ieinteresēta atbalstīt uzņēmējdarbību. Lai gan tas daļēji atbilst patiesībai, ziņojums ļauj secināt arī to, ka komersanti nevar vai nevēlas atrast nepieciešamo finansējumu no formāliem avotiem (piem., bankām, kapitāla tirgiem, riska kapitāla ieguldītājiem), kas sniegtu komersantiem iespēju saņemt lielāku finansējumu, kā arī iegūt nepieciešamo pieredzi un kompetenci. Tāpat ziņojumā ir minēts, ka bankām bieži vien ir nepietiekamas zināšanas un izpratne par konkrētām nozarēm un uzņēmējdarbību, tā samazinot atbalstīto biznesa projektu skaitu. Tādējādi pieaug Tehnoloģiju inkubatora operatora nozīme, jo tas nodrošinātu kompetenci, kas nepieciešama objektīvu lēmumu pieņemšanai par projektu dzīvotspēju un sniegtu zināšanas un pieredzi projektu komercializācijai. Vienlaikus šāda Tehnoloģiju inkubatora operatora ekspertīze palīdzētu bankām pieņemt labvēlīgus lēmumus.

Programma papildina Eiropas Reģionālās attīstības fondu (turpmāk tekstā - ERAF), kas atbalsta komersantus, taču ERAF mērķauditorija nedaudz atšķiras. Latvija ar ERAF atbalstu ir izveidojusi sistēmu, kas ietver dažādus atbalsta pasākumus ar mērķi nodrošināt finansējumu komersantiem dažādos to darbības attīstības posmos. Lai mazinātu plaisu starp zinātni un inovatīvu ideju komercializāciju, ir uzsākta Kompetences centru programma. Arī atbalsta pasākumi jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai  ir nozīmīga inovāciju sistēmas daļa. Tomēr jāņem vērā, ka ES fondu 2007.-2013. gada finanšu plānošanas periods tuvojas noslēgumam, tādēļ papildu finansējuma avoti kļuvuši vēl nozīmīgāki.

Šobrīd Latvijā tiek īstenota "Biznesa inkubatoru" programma, kuras ietvaros tiks noslēgti līgumi par 10 inkubatoru izveidi visā Latvijas teritorijā (ieskaitot Radošo industriju Biznesa inkubatoru Rīgā). Papildus atsevišķiem inkubatoriem ir izveidotas filiāles reģionos. Kopējais Biznesa inkubatoru programmas budžets ir 20 208 601 lati (EUR 28 754 248), no kuriem 17 179 419 lati (EUR 24 444 109) ir ERAF finansējums un 3 029 182 lati (EUR 4 310 137) ir valsts finansējums. Biznesa inkubatoru operatori tika izvēlēti publiskā iepirkuma ietvaros. Vērtēšanas komisijā piedalījās EM, LIAA, Kultūras ministrijas, VI un plānošanas reģionu pārstāvji. "Biznesa inkubatoru" programmai tika piemērota iepirkuma procedūra, un kopumā tika izvēlēti astoņi biznesa inkubatoru operatori. Biznesa inkubatorā tiek uzņemti komersanti no ļoti dažādām nozarēm, ne tikai "zaļo" tehnoloģiju jomā kā tas būs Tehnoloģiju inkubatora gadījumā. Turklāt  "Biznesa inkubatoru" aktivitāte nav vērsta uz zinātnisko institūciju iesaisti.

Lai būtu iespējams sasniegt Programmas mērķi ir nepieciešams iesaistīt zinātniskās institūcijas, kā arī Norvēģijas partnerus. Tas norāda, ka Tehnoloģiju inkubatora projekts ir jānosaka par iepriekš noteiktu projektu, kuru izvēlētos ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros. To apstiprina arī pasaules pieredze pirms-inkubācijas atbalsta sniegšanā tehnoloģiju intensīviem komersantiem, ko parasti īsteno ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Tāpat ierobežota projektu iesniegumu atlases procedūra ļauj jau tagad uzsākt sadarbību un sagatavoties Programmas īstenošanai, kas ir būtiski ņemot vērā laika ierobežojumus.

Lēmums par komersantu apstiprināšanu "Biznesa inkubatoru" programmā tiek pieņemts pēc biznesa inkubatora operatora izvērtējuma - biznesa potenciāla pārbaude,  atbilstības kritērijiem, de minimis kritērijam, komersanta statusa atbilstības jauna komersanta statusam. "Biznesa inkubatoru" programma joprojām darbojas, un tās ietvaros komersanti var pieteikties atbalsta saņemšanai. Programma tiks īstenota līdz 2014. gada beigām. Biznesa inkubators sniedz komersantiem ekspertu padomus un dažādus pakalpojumus atbilstoši to vajadzībām. Ja nepieciešams, biznesa inkubators var iepirkt dažādus papildus pakalpojumus. Komersantam, kas pievienojas biznesa inkubatoram, ja tas ir jaunāks par vienu gadu, pirmajā gadā atbalsta intensitāte - 85%, otrajā gadā – 60%, trešajā gadā – 40% un ceturtajā gadā – 10%. Gadījumos, ja komersants ir vecāks par vienu gadu, pirmajā gadā saņemtā atbalsta intensitāte nepārsniedz 80%, otrajā gadā – 55%, trešajā gadā – 35% un ceturtajā gadā – 10%. LIAA pienākumi ir uzraudzīt programmas īstenošanu, pārbaudīt biznesa inkubatoru operatoru iesniegtos maksājumu pieprasījumus, un izvērtēt programmas ietvaros sasniegtos rezultātus. EM izvērtē kopējo programmas ietvaros sasniegto un seko līdz finanšu progresam programmas ietvaros.

 Šobrīd sēklas kapitāla finansēšanu Latvijā nodrošina Imprimatur Capital Seed Fund. Kopējais sēklas kapitālam pieejamais finansējums sasniedz 2 108 412 latus (3 000 000 EUR), nepārsniedzot 70 280 latu (100 000 EUR) vienam projektam. Līdz šim maksimālais finansējums 70 280 latu (100 000 EUR) apmērā ir piešķirts 7 projektiem. Veicot investīcijas Imprimatur Capital Seed Fund pārstāvji arī piedalās komersanta lēmumu pieņemšanas procesā un sniedz savu pieredzi un zināšanas, lai veicinātu komersantu turpmāko attīstību. Imprimatur Capital Seed Fund pārziņā ir arī uzsākšanas kapitāla fonds, kura kopējais apjoms sasniedz 12 228 789 latus (17 400 000 EUR), nepārsniedzot 281 121 latus (400 000 EUR) vienam projektam.

ES līmenī 2007.-2013. gada finanšu plānošanas periodā atbalsts ir paredzēts pētniecībai un eko-inovatīvu tehnoloģiju projektu demonstrēšanai un šo produktu iekļūšanai tirgū ar šādu programmu atbalstu:

· Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (FP7), Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogramma (CIP), Eko-inovāciju pirmreizējas izmantošanas vai ieviešanas tirgū projekti;

· Eiropas Eko-inovāciju platforma;

· Programmas LIFE+ vides daļa.

ES ir nākusi pretī "zaļajai" uzņēmējdarbībai, ieviešot LiMaS projektu⁷, kura ietvaros ir izstrādāts tīmekļa rīks, lai veicinātu eko-inovācijas mazajiem un vidējiem komersantiem. Tā mērķis ir palīdzēt komersantiem radīt videi draudzīgus produktus. Tāpat LiMaS projekts palīdz komersantiem pārvarēt kompetences trūkumu saistībā ar vides produktu attīstību, produkta izstrādes procesa laikā izskaidrojot vides jautājumus.

3.4.2.  Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes

Aprakstīt dažādus Saņēmējvalsts valsts pārvaldes un/vai reģionālo un vietējo iestāžu un/vai privātā sektora un/vai nevalstiskās sektora aspektus saistībā ar šo Programmu.

Programma attiecas uz zinātniskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, vietējā un valsts līmeņa publiskā sektora iestādēm. Tāpat būtiska loma ir privātā sektora personām un esošajiem komersantiem ar veiksmīgu pieredzi tehnoloģiski intensīvu biznesa ideju komercializācijā.

Nozīmīga loma būs zinātniskajām institūcijām, kas nodrošinās inkubatora dalībniekus ar izpētes pakalpojumiem. Tāpat ir sagaidāms, ka no zinātnisko institūciju vidus Programmā varētu piedalīties zinātnieki, kas šādā veidā varētu komercializēt savas biznesa idejas. Būtiskas Programmai ir vietējās pašvaldības, jo tās tieši ietekmē uzņēmējdarbības vidi un nodrošina komersantiem nepieciešamo infrastruktūru, licences un atļaujas. Piemēram, Rīgas pilsētas dome ir noteikusi atbalstu komersantiem, jaunu investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu kā vienu no savas darbības galvenajām prioritātēm. Lai sasniegtu šos mērķus, Rīgas pilsētas domē darbojas Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. Piemēram, Rīgas pilsētas dome ir uzsākusi projektu "Duka"⁸, kura mērķis ir risināt neizmantoto komercīpašumu jautājumus, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbību. Papildus, Rīgas pilsētas dome sadarbībā ar Swedbank īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras ietvaros jaundibinātie komersanti var saņemt līdz 6 000 lati (4 217 EUR) patentēšanai, interneta tīmekļa vietnes izstrādei, darbinieku apmācībām, grāmatvedības pakalpojumiem un citām vajadzībām.

Lielākās nevalstiskās organizācijas Latvijā, kas apvieno dažādu nozaru komersantus ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Abas šīs organizācijas ir EM sociālie partneri, un tās ietekmē uzņēmējdarbības vidi Latvijā cieši sadarbojoties ar publiskā sektora iestādēm un pārstāvot komersantu intereses. Savukārt nozaru asociāciju dalība ir būtiska, jo tās nodrošina komersantus ar potenciālo partneru kontaktiem, kā arī sniedz atbalstu citās komersantam nepieciešamajās jomās.

Paredzēts, ka privātā sektora fiziskās personas varēs iesaistīties Tehnoloģiju inkubatora vadībā vai arī tikt piesaistītas kā padomdevēji specifiskos gadījumos.

Latvijā ir vairākas nozares ar ilglaicīgām tradīcijām un starptautiski atzītiem sasniegumiem, piemēram, koksnes ražošanas nozare, ķīmijas nozare, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares, elektronisko un optisko produktu ražošanas nozare, kā arī metāla un mašīnbūves nozares, kurās ir biznesa profesionāļi ar nepieciešamo pieredzi veiksmīgai produktu komercializācijai. Tāpat Latvijā ir ilglaicīgas tradīcijas un starptautiski atzīti sasniegumi dizaina nozarē.

Nozīmīga loma būs arī riska kapitāla institūcijām. Šobrīd darbojas divas riska kapitāla institūcijas, daļu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem:

· BaltCap ir privāts kapitāla investors Baltijas valstīs. BaltCap nodrošina pamatkapitālu uz izaugsmi orientētiem Baltijas komersantiem. Kopš 1995. gada BaltCap ir ieguldījis finansējumu 47 dažādos komersantus un pabeidzis 26 ieguldījumu projektus. 2010. gadā BaltCap uzsāka BaltCap Latvija Riska kapitāla fondu un Lietuvas MVU fondu.

· Imprimatur ir starptautisks investīciju komersants, kas vērsts uz augstas izaugsmes iespēju komercializāciju, kuras piedāvā universitātes, pētniecības institūti un citas iestādes.

Nozīmīgu lomu Programmā spēlē banku sektors. Četras lielākās kredītiestādes Latvijā ir Swedbank, SEB banka, Nordea Finland Plc un DNB banka, kopā veidojot 50.5 % no Latvijas banku tirgus daļas. Tiek plānots, ka kāda no šīm bankām varētu iesaistīties Programmas īstenošanā.

Programmas īstenošana ir saistīta ar Latvijas Republikas VI, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm, tā kā šīs institūcijas ir iesaistītas Programmas saskaņošanā, pirms tās iesniegšanas Ministru kabinetā. 

3.4.3.  Dažas no šīm institūcijām tiks iesaistītas Tehnoloģiju inkubatora darbībā. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi

Uzskaitīt ES un valsts likumus un noteikumus, kas attiecas uz Programmas jomu, un aprakstīt to, kā Programma atbilst šiem likumiem un noteikumiem.

Komisijas 2008.gada 6.augusta Regula (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 800/2008);

Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas Regula Nr.1998/2006);

Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007. — 2013.gadam;

Darba likums – šis likumus regulē darba tiesiskās attiecības;

Darba aizsardzības likums – šī likuma mērķis ir nodrošināt, uzlabot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darba vietā, nosakot darba devēju, darba ņēmēju un to pārstāvju, kā arī valsts iestāžu pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības saistībā ar darba aizsardzību;

Maksātnespējas likums - šī likuma mērķis ir mudināt finanšu grūtībās nonākušus parādniekus, ievērot un izpildīt pienākumus un, ja iespējams, atjaunot maksātspēju, piemērojot likumā noteiktos principus un likumīgos risinājumus.

Muitas likums - likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus muitas lietās;

Komerclikums – likums nosaka komersanta un komercdarbības definīciju, kārtību, kādā notiek reģistrācijas Komercreģistrā, kā arī komersanta tiesisko statusu;

Gada pārskata likums – likums attiecas uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvām sabiedrībām un Latvijā reģistrētām Eiropas komercsabiedrībām;

Komercdarbības atbalsta kontroles likums – likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu;

Likums par nodokļiem un nodevām – likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrī­dē­šanas un pārsūdzēšanas kārtību;

Preču un pakalpojumu drošuma likums - likuma mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu;

Konkurences likums - likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas;

Civilprocesa likums – likums regulē attiecības starp fiziskām vai juridiskām personām;

Administratīvā procesa likums – likums nodrošina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu un nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Norvēģijas Finanšu Instrumenta 2009.-2014. gadam vadības dokumenti:

Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā, kas apstiprināts ar Ministru Kabineta 2011. gada 29. marta noteikumiem Nr. 252 "Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā" un parakstīts starp Latviju un Norvēģiju 2011.gada 28.aprīlī.

Likums:

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda  vadības likums – nosaka vispārīgos nosacījumus abu finanšu instrumentu ieviešanai un vadībā iesaistītajām institūcijām;

· Lai detalizētāk noteiktu programmu ieviešanas procedūras un finanšu instrumenta vadībā iesaistīto institūciju funkcijas ir plānots izstrādāt šādus Ministru kabineta noteikumus (pašlaik ir izstrādes stadijā - indikatīvi varētu tikt apstiprināti 2012.gada augustā), kas noteiks:

–  Procedūras EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada periodaieviešanai, uzraudzībai un izvērtēšanai (izstrādā VI);

–  Procedūras par ziņošanu par programmas īstenošanā konstatētajām neatbilstībām vai aizdomām par neatbilstībām un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda ietvaros (izstrādā VI);

–  Procedūras par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda ietvaros Audita iestādes funkciju izpildi (izstrādā Audita iestāde);

–  Noteikumi par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda uzraudzības komitejas nolikumu (izstrādā VI).

· Programmas Noteikumi tiks izstrādāti pēc Programmas iesnieguma apstiprināšanas.

Projektu īstenošana atbilstoši attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem tiks nodrošināta, piemērojot projektu atlases procedūru, pārbaudot starpposma ziņojumus un veicot pārbaudes uz vietas.

Informāciju par attiecīgo ES līmeņu prioritātēm skatīt 3.3. sadaļas "Programmas svarīgums" punktā "Tiesību akti un valsts prioritātes" un 3.4.1. sadaļā "Izaicinājumu un nepieciešamību analīze".

3.4.4.  Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi

Aprakstīt, kā likumi un noteikumi valsts atbalsta jomā ir attiecināmi uz Programmu un kā tiek risināti šādi jautājumi (piemēram, valsts atbalsta shēmas, grupu atbrīvojumi, paziņojumi, vadlīniju izmantošana). Norādīt nepieciešamās atsauces.

Programma sastāv no trim daļām – iepriekš noteiktā projekta, neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa. Papildus atsevišķi ir izveidots bilaterālais fonds.

I.  Iepriekš noteiktais projekts "Tehnoloģiju inkubators":

Tehnoloģiju inkubatora operators būs institūcija, ko ir izveidojušas Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un SIVA. Tehnoloģiju inkubatora operators tiks izvēlēts ierobežotā projektu iesniegumu atlases procesa ietvaros.

Valsts atbalsts Tehnoloģiju inkubatoram ir iedalāms divās daļās: valsts atbalsts Tehnoloģiju inkubatora administrācijas un vadības izdevumu segšanai un valsts atbalsts rekonstrukcijas darbiem un iekārtu iegādei.

a. Tehnoloģiju inkubatora administrācijas un vadības izmaksas:

Finansējuma apmērs – 281 122 lati (400 000 EUR) (algu izmaksas ekspertiem (t.sk. ekspertiem no Norvēģijas), darbības izmaksas, telpu labiekārtošana utt.);

Atbalsta intensitāte – 100%.

Valsts atbalstu sniegs atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 1998/2006  nosacījumiem. Komisijas Regula Nr.1998/2006 ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim, pēc kā to aizstās jauna regula, līdz ar to de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi mainīsies un sākot ar 2014.gada 1.janvāri būs jāievēro jaunās regulas nosacījumi.

Atbalsta apjoms būs ierobežots līdz 140 560 latiem (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu laika posmā atbilstoši Komisijas Regulas Nr.1998/2006 2.panta "De minimis atbalsta" 2.punkta nosacījumiem. Tā kā iepriekš noteiktā projekta īstenošana ir paredzēta aptuveni 3.5 gadus, tad ir plānots veikt 2 atsevišķus de minimis atbalsta maksājumus. Pirmais maksājums līdz 140 560 latiem (200 000 EUR) tikts veikts iepriekš noteiktā projekta īstenošanas sākumā. Otrs maksājums tiks veikts pēc trim fiskālajiem gadiem pēc pirmā maksājuma veikšanas, un tā apmērs tiks noteikts atbilstoši spēkā esošajam regulējumam (Programmas iesniegumā ir pieņemts, ka tas nebūs mazāks par saskaņā ar pašreiz esošajiem nosacījumiem noteikto, t.i. 140 560 lati (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu periodā).

Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un SIVAs izveidotā institūcija tiks uzskatīta par neatkarīgu no saviem dalībniekiem attiecībā uz de minimis atbalsta uzskaiti. Tā kā institūcija, lai pārvaldītu Tehnoloģiju inkubatoru, tiks izveidota 2012.gada laikā, ir pieņemts, ka tā nebūs jau iepriekš saņēmusi de minimis atbalstu līdz dalībai iepriekš noteiktajā projektā. Tehnoloģiju inkubatoram būs jāievēro de minimis atbalsta ierobežojums 140 560 lati (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu periodā, skaitot kopā visu saņemto de minimis atbalstu.

Tehnoloģiju inkubatoram piešķirtais de minimis atbalsts tiks uzskaitīts atbilstoši nacionālajiem Ministru kabineta noteikumiem par de minimis atbalsta piešķiršanas kārtību.

Tehnoloģiju inkubatora operators nedrīkst pārstāvēt nozares, kas minētas Regulas Nr.1998/2006 1.panta "Piemērošanas joma" 1.punktā.

b.  Tehnoloģiju inkubatora rekonstrukcijas un iekārtu iegādes izmaksas:

Finansējuma apmērs - 502 505 lati (715 000 EUR).

Atbalsta intensitāte – 50%, ko ir nepieciešams apstiprināt no Eiropas Komisijas puses.

Valsts atbalsts tiks piešķirts kā ad hoc atbalsts saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.-2013.gadam 4.iedaļu "Reģionālais ieguldījumu atbalsts".

Valsts atbalstu būs nepieciešams notificēt Eiropas Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.pantu 3.punktu. Rekonstrukcijas darbus un iekārtu iegādes izmaksas attiecināmas ir tikai no brīža, kad saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums. Vienlaikus būtiski ir ņemt vērā, ka Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.-2013.gadam būs spēkā līdz 2013.gada beigām, pēc kā tās tiks aizstātas ar jauniem noteikumiem. Līdz ar to, ja lēmums piešķirt valsts atbalstu rekonstrukcijas darbiem un iekārtu iegādei būs pieņemts līdz 2013.gada beigām un uz to brīdi būs fiksētas visas nepieciešamās investīcijas pamatlīdzekļos, tad uz visu investīciju periodu attieksies pašreiz spēkā esošais regulējums. Gadījumā, ja būs nepieciešams atsevišķs lēmums par ieguldījuma atbalsta piešķiršanu rekonstrukcijas darbu veikšanai un iekārtu iegādei pēc 2013.gada, šis valsts atbalsts būs jānotificē Eiropas Komisijai saskaņā ar jauno regulējumu.

Attaisnotie izdevumi ir norādīti Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.-2013.gadam 4.2.panta "Attaisnotie izdevumi" 50.punktā. Vienlaikus attaisnotie izdevumi būs ierobežoti tikai priekš rekonstrukcijas darbiem un iekārtu iegādes (ieguldījumi pamatlīdzekļos).

 Tehnoloģiju inkubatora operators nedrīkst pārstāvēt nozares, kas minētas Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.-2013.gadam 2.panta "Piemērošanas joma" 8. punktā.

Papildus Programmas Noteikumos būs atsauce, ka valsts atbalsts rekonstrukcijas darbiem un iekārtu iegādes ir pieļaujams tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

II.  Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros:

Neliela apjoma grantu shēma sastāvēs no divām daļām – pirms-inkubācijas pasākuma un inkubācijas pasākuma. Valsts atbalsts neliela apjoma grantu shēmas ietvaros tiks piešķirts pēc Programmas Noteikumu apstiprināšanas.

a.  Pirms-inkubācijas pasākums:

Finansējuma apmērs – vienam projekta iesniedzējam 3 514 lati – 7 028 lati (5 000 EUR – 10 000 EUR). Valsts atbalsts tiks piešķirts kuponu veidā, ko varēs izmantot, lai saņemtu Tehnoloģiju inkubatora konsultācijas un veiktu tirgus izpēti.

Atbalsta intensitāte – līdz 85%.

Projekta iesniedzēji – komersanti un fiziskas personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību. Tiks organizēta atklāta projektu iesniegumu atlase.

Valsts atbalstu sniegs atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 1998/2006  nosacījumiem. Komisijas Regula Nr.1998/2006 būs spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi mainīsies, līdz ar to komersantiem būs jāievēro jaunās regulas nosacījumi.

Atbalsta apjoms būs limitēts līdz 140 560 latiem (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu laika posmā atbilstoši Komisijas Regulas Nr.1998/2006 2.panta "De minimis atbalsta" 2.punkta nosacījumiem. Viss iepriekš saņemtais de minimis atbalsts tiek uzskaitīts kopā.

Projekta iesniedzēji nedrīkst pārstāvēt nozares, kas minētas Komisijas Regulas Nr.1998/2006 1.panta "Piemērošanas joma" 1.punktā.

Projekta iesniedzējiem piešķirto de minimis atbalsts tiks uzskaitīts atbilstoši nacionālajiem Ministru kabineta noteikumiem par de minimis atbalsta piešķiršanas kārtību.

b.  Inkubācijas pasākums:

Finansējuma apmērs – vienam projekta iesniedzējam 7 028 lati – 119 477 lati (10 000 EUR – 170 000 EUR). Valsts atbalsts tiks piešķirts kuponu veidā, ko varēs izmantot, lai saņemtu nepieciešamos inkubācijas pakalpojumus (telpas, juridiskie pakalpojumi, administratīvie pakalpojumi, ekspertu konsultācijas, Tehnoloģiju inkubatora ekspertu izmaksas par divpusējās partnerības jautājumiem u.c.) no Tehnoloģiju inkubatora vai citām institūcijām.

Atbalsta intensitāte – robežās starp 85%-10% ņemot vērā komersanta dibināšanas datumu un inkubācijas gadu un atsevišķi 100% par ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem attiecībā uz divpusējās partnerības jautājumiem. Ir paredzēts, ka atbalsta intensitāte vienam projektam par visiem pakalpojumiem, kas ir saņemti inkubācijas pasākuma ietvaros kopā nepārsniegs 85%.

Projekta iesniedzēji – komersanti. Tiks organizēta atklāta projektu iesniegumu atlase. 

Valsts atbalstu sniegs atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 1998/2006  nosacījumiem. Komisijas Regula Nr.1998/2006 būs spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri regulu aizstās jauni de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi.

Atbalsta apjoms būs limitēts līdz 140 560 latiem (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu laika posmā atbilstoši Komisijas Regulas Nr.1998/2006 2.panta "De minimis atbalsta" 2.punkta nosacījumiem. Viss iepriekš saņemtais de minimis atbalsts tiks uzskaitīts kopā.

Projekta iesniedzēji nedrīkst pārstāvēt nozares, kas minētas Komisijas Regulas Nr.1998/2006 1.panta "Piemērošanas joma" 1.punktā.

Projekta iesniedzējiem piešķirtais de minimis atbalsts tiks uzskaitīts atbilstoši nacionālajiem Ministru kabineta noteikumiem par de minimis atbalsta piešķiršanas kārtību.

III. Atklātā konkursa ietvaros:

Finansējuma apmērs – vienam projekta iesniedzējam 119 477 lati – 351 402 lati (170 000 – 500 000 EUR). Valsts atbalsts tiks piešķirts iekārtu iegādei. Valsts atbalsts tiks piešķirts granta veidā (naudas maksājums).

Atbalsta intensitāte – līdzīgi kā citās ES fondu programmās (pašlaik 35%). Atbalsta intensitāte nepārsniegs 35%.

Projekta iesniedzēji – komersanti. Tiks organizēta atklāta projektu iesniegumu atlase.

Valsts atbalstu komersantiem tiks piešķirs atbilstoši Komisijas Regulai Nr.800/2008. Komisijas Regula Nr.800/2008 būs spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Pēc 2014.gada 1.janvāra, valsts atbalsta piešķiršanai būs jāievēro jaunais tiesiskais regulējums.

Projekta iesniedzēji nedrīkst pārstāvēt nozares, kas minētas Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.panta "Piemērošanas joma" 3.punktā.

Valsts atbalstu piešķirs atbilstoši Komisijas Regulas Nr.800/2008 1. iedaļa "Reģionālais atbalsts" 13.pants "Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai" nosacījumiem.

Valsts atbalstu Atklātā konkursa ietvaros piešķirs pēc Programmas Noteikumu apstiprināšanas.

IV. Bilaterālā fonda ietvaros attiecībā uz neliela apjoma grantu shēmu un Atklāto konkursu:

Finansējuma apmērs – vienam projekta iesniedzējam līdz 50 000 latiem (71 144 EUR), kas tiks izmantots, lai veicinātu partnerību ar Norvēģijas institūcijām (piemēram, organizētu vizītes uz Norvēģiju un Latviju, organizētu mācību vizītes, zināšanu pārnesi u.c.).

Atbalsta intensitāte – līdz 100% (detalizētāks skaidrojums ietverts Programmas iesnieguma 3.8.2.punktā "Donoru partnerības projekti").

Projekta iesniedzēji – komersanti un fiziskas personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību.

Valsts atbalstu sniegs atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 1998/2006  nosacījumiem. Regula Nr.1998/2006 būs spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri  tiks piemēroti de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Atbalsta apjoms būs limitēts līdz 140 560 latiem (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu laika posmā atbilstoši Regulas Nr.1998/2006 2.panta "De minimis atbalsta" 2.punkta nosacījumiem. Viss iepriekš saņemtais de minimis atbalsts tiks uzskaitīts kopā.

Projekta iesniedzēji nedrīkst pārstāvēt nozares, kas minētas Regulas Nr.1998/2006 1.panta "Piemērošanas joma" 1.punktā.

Projekta iesniedzējiem piešķirtais de minimis atbalsts tiks uzskaitīts atbilstoši nacionālajiem Ministru kabineta noteikumiem par de minimis atbalsta piešķiršanas kārtību.

Gadījumos, kad valsts atbalsts tiek sniegts kā de minimis atbalsts, tas tiks aprēķināts de minimis veidlapā. Tādēļ komersanta pienākums ir pareizi aizpildīt un iesniegt šo veidlapu, piesakoties papildu atbalstam. Kopā tiek uzskaitīts kopējais pēdējo trīs gadu laikā saņemtais de minimis atbalsts. Informācija par visiem ES fondu atbalsta saņēmējiem tiek apkopota Vienotajā informācijas sistēmā un LIAA ir pienākums pārbaudīt pretendentus, izmantojot sistēmu, lai pārliecinātos, ka tie ir tiesīgi saņemt papildu valsts atbalstu. Šobrīd šāda prakse tiek piemērota ES fondu projektiem, lai nodrošinātu demarkāciju un būtu novērsti dubultās finansēšanas riski. Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos de minimis atbalstu piešķir arī vietējās pašvaldības un citas institūcijas, de minimis atbalsta saņēmēja galvenais pienākums ir pārzināt saņemto atbalstu. Bez tam Tehnoloģiju inkubators sniegs palīdzību šajā procesā, uzskaitot Tehnoloģiju inkubatorā esošajiem komersantiem piešķirto de minimis atbalstu, lai nodrošinātu atbalsta atbilstību noteiktajiem ierobežojumiem.

Aprakstīt, kā Programmai ir piemērojami likumi un noteikumi publisko iepirkumu jomā un kā tiek risināti šādi jautājumi.

 Tehnoloģiju inkubators saņems valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, tādēļ iepirkumu procedūra netiks piemērota. Iepriekš noteiktais projekts tiks izvēlēts ierobežotā projektu iesniegumu atlases procedūrā.

Tehnoloģiju inkubatoram un komersantiem, iegādājoties nepieciešamos pakalpojumus, tiks piemēroti likumi un Ministru kabineta noteikumi iepirkumu jomā. Tāpat Tehnoloģiju inkubatoram tiks piemēroti likumi un Ministru kabineta noteikumi iepirkumu jomā attiecībā uz rekonstrukciju un iekārtu iegādi. Likumi un Ministru kabineta noteikumi iepirkumu jomā tiks piemēroti komersantiem, kuri saņem atbalstu Atklātā konkursa ietvaros, lai iegādātos iekārtas.

Lai nodrošinātu iepirkuma atbilstību normatīvo aktu prasībām iepirkumu dokumentu pirms-pārbaudēs tiks iesaistīts Iepirkumu uzraudzības birojs. Iepirkumu uzraudzības birojs Programmas ietvaros veiks izlases veida pārbaudes. Taču tā kā LIAA ir plaša pieredze ar iepirkumiem saistītos jautājumos, tās pieredze būs ļoti nozīmīga Programmas īstenošanā.

Iepirkumi Programmas ietvaros tiks veikti saskaņā Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumu un Ministru Kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumiem Nr. 65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem".

3.4.5.  Programmas stratēģijas pamatojums

Aprakstīt Programmas stratēģiju, tostarp stratēģijas izvēles iemeslus un to, kā stratēģija palīdzēs sasniegt noteiktos rezultātus.

Programmas ietvaros plānots sasniegt divus rezultātus:

1) Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija;

2) Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un uzņēmējdarbība.

Programmas ietvaros izveidos Tehnoloģiju inkubatoru – visaptverošu institūciju, kas sniegs atbalsta pakalpojumus, lai veicinātu komersantu attīstību. Savukārt LIAA veiks pirms-inkubācijas atbalsta piešķiršanu 3 514 lati – 7 028 lati (5 000 EUR - 10 000 EUR) apmērā jaunu biznesa ideju izvērtēšanai, inkubācijas atbalsta piešķiršanu 7 028 lati – 119 477 lati ( 10 000 EUR – EUR 170 000) apmērā pakalpojumu saņemšanai un atalgojuma izmaksu segšanai un piešķirs grantus Atklātā konkursa ietvaros 119 477 lati - 351 402 lati (170 000 EUR – EUR 500 000) apmērā iekārtu iegādei. Papildus Programmas ietvaros būs pieejams bilaterālais fonds līdz 50 000 latiem (71 144 EUR), lai stiprinātu partnerību ar Norvēģijas pārstāvjiem.

Tehnoloģiju inkubatora operators būs Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un SIVA veidota institūcija. Latvijas un Norvēģijas kompetenču apvienošana ļaus nodrošināt kvalitatīvas konsultācijas komersantu attīstības veicināšanai. Tehnoloģiju inkubators būs iepriekš noteikts projekts, jo ir uzskatāma nepieciešamība iesaistīt divas lielākās Latvijas universitātes, lai nodrošinātu Programmas veiksmīgu īstenošanu. Programmas ietvaros tiks nodibināts viens Tehnoloģiju inkubators Rīgā, jo 90% no pētījumiem tiek veikti tieši Rīgā un Rīgas reģionā. Ja pieejamais finansējums tiktu sadalīts vairākās daļās, tiktu veicināta neefektīva finanšu pārvaldīšana, jo ievērojama daļa no Tehnoloģiju inkubatora izmaksām (personāla, infrastruktūras, utt.) ir fiksētas.

Lai uzraudzītu sasniegtos rezultātus un ierosinātu izmaiņas Tehnoloģiju inkubatora darbībā, tiks izveidota Tehnoloģiju inkubatora konsultatīvā padome. Tajā darbosies EM, LIAA, Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Tehnoloģiju inkubatora dalībnieku pārstāvji.

Projekti neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa ietvaros tiks atlasīti atklātā projektu iesniegumu atlases ietvaros tādā veidā nodrošinot atlases procesa caurspīdīgumu un Programmas labu pārvaldību.

Projekti Atklātā konkursa ietvaros ir saistīti ar rezultātu: "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija", jo komersantiem tiks sniegts atbalsts tādu iekārtu iegādei, kuras palīdzēs samazināt atkritumu veidošanos, CO² emisijas un citādi uzlabos vidi Eiropā. Neliela apjoma grantu shēma ir galvenokārt saistīta ar otru plānoto rezultātu: "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība". Ar neliela apjoma grantu shēmas palīdzību komersantiem un fiziskām personām ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību tiks sniegti granti un kuponi to biznesa ideju pārbaudei, tirgus izpētes veikšanai, vadības algu maksājumiem un citām nepieciešamajām aktivitātēm. Tehnoloģiju inkubatora izveide ir svarīga abu Programmas rezultātu sasniegšanai, taču galvenokārt saistīta ar rezultātu: "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība". Tā iemesls ir tas, ka Tehnoloģiju inkubators būs vadošā institūcija, kas koordinēs tajā esošos komersantus, lai palīdzētu tiem attīstīties un nodibināt starptautiskus sakarus, jo īpaši ar Norvēģijas komersantiem.

Neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa ietvaros atlasīto projektu mērķi:

· palielināta informētība par "zaļo" ražošanu Latvijā;

· palielināta efektīva tehnoloģiju izmantošana;

· palielināta Latvijas un Norvēģijas institūciju savstarpējā izpratne;

· komersantu attīstība, lai saņemtu riska kapitālu;

· jaunu darba vietu radīšana;

· videi draudzīgu produktu izstrāde;

· esošo nozaru "zaļošana".

Lai nodrošinātu pietiekamu pretendentu skaitu dalībai Tehnoloģiju inkubatorā, ir paredzēta sadarbība ar zinātniskajām institūcijām. Turklāt nepieciešamās līdzdalības nodrošināšanā būtiska loma būs veicināšanas aktivitātēm. Par to primāri atbildīgs būs Tehnoloģiju inkubatora operators un LIAA, jo paredzams, ka abām iestādēm ir neieciešamie kontakti ar nozares speciālistiem un zinātniekiem. Tomēr šajā procesā piedalīsies arī EM un Norvēģijas Inovāciju aģentūra. Papildus komersantiem tiks organizētas tikšanās ar potenciālajiem partneriem Norvēģijā, lai atrastu abpusēji izdevīgas sadarbības iespējas.

Liels uzsvars ir likts uz Programmas iesnieguma sagatavošanu, un tajā ir iesaistītas būtiskākās ieinteresētās puses. Attiecībā uz Programmas vadību ir nolemts, ka to īstenos EM sadarbībā ar DPP un LIAA.

Programma atbilst programmas jomas specifikai, izņemot dažus aspektus, piemēram, arī lielie komersanti un fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību varēs saņemt atbalstu Programmas ietvaros. Lielie komersanti ir iekļauti Programmā ņemot vērā, ka tie bieži vien veido jaunus komersantus (spin-off), kas bieži ir stabilāki un dzīvotspējīgāki par citiem jauniem komersantiem (kapitāla pietiekamība, uzņēmējdarbības kompetence u.c.). Šādā veidā tiktu veicināta labāka Programmas mērķu sasniegšana. Papildus Programmā pirms-inkubācijas atbalstu var saņemt fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, lai dotu iespēju pārbaudīt viņu biznesa ideju pirms tiek veikti būtiskāki ieguldījumi tās turpmākā attīstībā.

3.5. Programmas mērķi un indikatori

Programmas un projektu definīcijās lūdzam atsaukties uz Noteikumu 1.5.pantu.

Atsaukties uz PAR otro sadaļu mērķa, plānoto rezultātu, iznākumu un indikatoru definīcijām.

Mērķis, plānotais(ie) rezultāts(i), iznākumi un indikatori ir pamatelementi Programmas prioritāšu noteikšanā. Šī iemesla dēļ, kad notiks projektu konkurss (atsauce uz PAR 3.14.3.sadaļu), noteiktajam mērķim, rezultātam(iem), iznākumiem un indikatoriem būs izšķiroša nozīme Programmas apsaimniekotāja projektu iesniegumu izvēlē.

3.5.1.  Programmas mērķis (plānotā ietekme)

Norādīt Programmas jomu: 21: "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā"

Norādīt Programmas mērķi: Paaugstināta "zaļo" komersantu konkurētspēja, tostarp esošo nozaru "zaļošana", "zaļās" inovācijas un "zaļo" uzņēmējdarbība

3.5.2.  Plānotais programmas rezultāts

Norādīt paredzēto(os) Programmas rezultātu(us) un indikatoru(us):

#	Rezultāts	Indikators	Apraksts	Indikatora vērtība		Apliecinājuma avots
1	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Uzlabotu/izstrādātu vides tehnoloģiju skaits	Novērtēt Programmas ietekmi saistībā ar Tehnoloģiju inkubatora ietvaros uzlaboto vai izstrādāto tehnoloģiju apjomu.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Progress tiks novērtēts salīdzinājumā ar Tehnoloģiju inkubatora sasniegumiem. Apliecinājuma avots būs projekta iesniegumi un projekta un Programmas progresa ziņojumi.
				0	20
2	Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Radīto "zaļo" darba vietu skaits	Novērtēt Programmas ieguldījumu "zaļās" ražošanas nozīmes palielināšanā Latvijas ekonomikā.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Progress tiks novērtēts salīdzinājumā ar Tehnoloģiju inkubatora sasniegumiem. Apliecinājuma avots būs projekta iesniegumi un projekta un Programmas progresa ziņojumi.
				0	80

Aprakstīt, kāpēc un kā noteiktie indikatori tika izvēlēti katram rezultātam.

Lai novērtētu Programmas rezultātus svarīgi ir gūt priekšstatu par tās ietekmi uz esošo situāciju. Tas tiks novērtēts, aprēķinot, cik vides tehnoloģijas ir uzlabotas vai izstrādātas Programmas ietvaros. Mērķa vērtība 20 tehnoloģijas tika izvēlēta, balstoties uz rezultātam "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" pieejamo finansējumu. Kopējais šim rezultātam pieejamais finansējums ir 4 575 563 lati (EUR 6 510 440) un vidēji katram no 20 projektiem būtu pieejami 228 778 lati (EUR 325 522). 

Rezultātam "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība" donora valsts nav norādījusi indikatorus, no kuriem izvēlēties, tādēļ EM ir ierosinājusi savu indikatoru – "Radīto "zaļo" darba vietu skaits". Šis indikators ir ļoti būtisks, jo tas norāda, kā ir pieaugusi "zaļo" nozaru nozīme Latvijā. Tāpat tas palīdzēs izvērtēt komersantu panākumus, pieņemot, ka nodarbinātības pieaugums nozīmē lielākus panākumus. Šis rādītājs ir nozīmīgs no valsts perspektīvas, jo tas samazina bezdarbu un nozīmē nodokļu maksājumu apjoma pieaugumu. Turklāt tas atbilst Norvēģijas Finanšu instrumenta vispārējam mērķim samazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Šī rādītāja mērķa vērtība tika izvēlēta, balstoties uz faktu, ka paredzēts 40 komersantiem sniegt inkubācijas pakalpojumus un atbalstot un attīstot jaunus komersantus, tiek sagaidīts, ka katrs no šiem komersantiem palielinās savu darbinieku skaitu vismaz par 2.

3.5.3. Programmas iznākumi

Definēt vismaz 2 Programmas iznākumus ar pievienotiem indikatoriem katram plānotajam rezultātam.

Rezultāts	Iznākums	Iznākuma indikators	Indikatora vērtība		Apraksts
Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Palielināt komersantu investīcijas "zaļajās" nozarēs	Privātā sektora investīciju apjoms "zaļajās" nozarēs	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Progress tiks novērtēts salīdzinājumā ar Tehnoloģiju inkubatora sasniegumiem. Apliecinājuma avots būs projekta iesniegumi un projekta un Programmas progresa ziņojumi.
			0	6 510 440
	Donorvalsts valstu pārstāvju interese uzsāk partnerības projektus "zaļajās" nozarēs	Projekti ar Norvēģijas partneriem9	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Tiks vērtēts, cik Tehnoloģiju inkubatorā esošie komersanti nodibinās sakarus ar attiecīgām Norvēģijas iestādēm. Apliecinājuma avots būs projekta un Programmas progresa ziņojumi.
			0	15
Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Paaugstināta kompetence un biznesa ideju koncentrēšana "zaļajās" nozarēs	Apzinātas idejas ar biznesa potenciālu "zaļās" ražošanas jomā	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Progress tiks novērtēts salīdzinājumā ar Tehnoloģiju inkubatora sasniegumiem. Apliecinājuma avots būs Tehnoloģiju inkubatora progresa ziņojumi un pirms inkubācijas finansējumam atbalstīto iesniegumu skaits.
			0	70
	Nodibināta visaptveroša institūcija "zaļo" inovāciju veicināšanai Latvijā	Tehnoloģiju inkubatora izveide Rīgā	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Tehnoloģiju inkubatora izveide "zaļās" ražošanas jomā. Projektu iesniegumi un projekta progresa ziņojumi.
			0	1
Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Komersantiem ir pieejams pietiekams finansējums uzņēmējdarbības vai jaunu darbību uzsākšanai	Komersantiem piesaistītā privātā sektora investīciju apjoms	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Projektu iesniegumi un projekta progresa ziņojumi.
			0	3 000 000
	Nodibināti komersanti, kas veiksmīgi darbojas un labvēlīgi ietekmē valsts un pašvaldību budžetu	Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros atbalstīto komersantu samaksāto nodokļu apjoms	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Tehnoloģiju inkubatora operatora ziņojumi. Komersantu ikgadējie ziņojumi. Projektu iesniegumi un projekta progresa ziņojumi.
			0	512 160

Aprakstīt, kāpēc un, kā noteiktie iznākumi tika izvēlēti katram rezultātam un, kā un, kāpēc iznākuma indikatori tika izvēlēti katram iznākumam.

Rezultāta "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" ietvaros ir sasniedzami divi iznākumi, un abi paredz atbalstīt biznesa iespējas un paaugstināt informētību par Programmu. Ņemot vērā, ka viens no Programmas vispārīgajiem mērķiem ir stiprināt divpusējās attiecības, Programmas ietvaros tiks vērtēts projektu skaits, kas tiek īstenoti partnerībā ar Norvēģijas partneriem. Noteiktā mērķa vērtība ir vismaz 15 projekti. Iepriekš noteiktais projekts jau tiks īstenots sadarbībā ar Norvēģijas institūciju, tā kā projekta īstenošanā iesaistītas ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un SIVA. Pārējie 14 projekti tiks izvēlēti no 20 Atklātajā konkursā atbalstītajiem projektiem, jo grantu shēmā piedalās daudz nobriedušāki komersanti, tādēļ tiem būs vieglāk nodibināt partnerattiecības. Papildus Atklātā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos ir noteikta prasība, ka katram projektam ir jāietver divpusējā sadarbība – projekta iesniedzējam investors, tehnoloģiju piegādātājs, klients vai piegādātājs ir no Norvēģijas. Papildus partnerības projekti tiks veicināti arī neliela apjoma grantu shēmas ietvaros. Tas nozīmē, ka arī neliela apjoma grantu shēmas projekti sniegs ieguldījumu šī indikatora izpildē.

Visbeidzot, ļoti būtisks aspekts ir privātā sektora ieguldījums projekta īstenošanā, kas veicinātu tā lielāku iesaistīšanos. Aprēķinu veikšanai ir izmantota atbalsta intensitāte 50 % no projektiem Atklātā konkursa ietvaros. Ņemot vērā, ka kopējais Atklātajam konkursam pieejamais publiskais finansējums būs 4 575 563 lati (6 510 440 EUR), privātā sektora ieguldījums arī būs jābūt vismaz 4 575 563 latiem (6 510 440 EUR). Par privātā sektora ieguldījumu tiks uzskatīts papildus Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros piesaistītais finansējums.

Rezultāta "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība" ietvaros ir sasniedzami četri iznākumi. Galvenais iznākums ir visaptverošas institūcijas nodibināšana "zaļo" inovāciju veicināšanai Latvijā, kas būs atbildīga par inkubācijā esošajiem komersantiem un starptautisku sakaru nodibināšanu, lai palielinātu Programmas ietekmi ārpus Latvijas. Šis rezultāts tiks sasniegts, īstenojot iepriekš noteikto projektu.

Papildus komersantiem, kuri izmanto inkubācijas pakalpojumus, tiks vērtēts piesaistītā finansējuma apjoms. Saskaņā ar Programmas iesniegumā norādīto informāciju, jaundibinātiem komersantiem ir ierobežota pieeja finansējumam, tādēļ šis rādītājs tieši risinās šo problēmu. Paredzams, ka neliela apjoma grantu ietvaros kopumā tiks piesaistīti vismaz 2 108 412 lati (3 000 000 EUR). Tas nozīmē, ka vienam komersantam vidēji tiks piesaistīti 105 420 lati (150 000 EUR). Par komersantam piesaistīto finansējumu tiks uzskatīti banku aizdevumi, riska kapitāla ieguldījumi, biznesa eņģeļu ieguldījumi u. c.

Vēl viens iznākums, kas tiks novērtēts ir vai komersants labvēlīgi ietekmē valsts un pašvaldību budžetu. Tas tiks novērtēts, aprēķinot nomaksāto nodokļu apjomu. Komersants ir uzskatāms par veiksmīgi funkcionējošu, ja tas spēj izpildīt savas finanšu saistības, tostarp nomaksāt visus attiecīgos nodokļus. Balstoties uz esošo pieredzi, 2010. gadā biznesa inkubatorā esošo komersantu nomaksāto nodokļu apjoms vidēji ir 4 450 lati (6 332 EUR). Aprēķinu mērķiem tiek pieņemts, ka neliela apjoma grantu shēmas ietvaros viens komersants gadā vidēji nomaksā nodokļus 4 500 lati (6 402 EUR) apmērā. Tāpat tiek ņemts vērā, ka Tehnoloģiju inkubatora otrajā gadā noslodze ir 50 % un aprēķināts, ka trešajā gadā noslodze būs 85%. Tādēļ kopējais apjoms varētu būt 360 000 lati (512 160 EUR).

Tāpat tiks novērtēts, vai ir redzama paaugstināta biznesa ideju kompetence un koncentrēšana "zaļajās" nozarēs. Tas tiks novērtēts, aprēķinot, cik "zaļo" nozaru biznesa idejas ir apzinātas un cik biznesa idejām ir veikta biznesa koncepta pārbaude. Tas būs būtisks aspekts, vērtējot Tehnoloģijas inkubatora vadības komandas efektivitāti, un tās spēju nodrošināt pietiekamu privātā sektora interesi iesaistīties Programmā. Ir paredzēts, ka tiks atlasītas vismaz 70 biznesa idejas.

3.6. Programmas mērķa grupas

Norādīt katra rezultāta mērķa grupas un aprakstīt, kā tiek sniegtas konsultācijas mērķa grupām plānošanas un īstenošanas laikā. Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopēta arī šeit.

Pārskatāmības nolūkos rezultāta "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība" mērķa grupas ir sadalītas divās grupās, tā kā šis rezultāts ietver iepriekš noteikto projektu "Tehnoloģiju inkubators" un neliela apjoma grantu shēmu.

Iepriekš noteiktā projekta primārā mērķa grupa ietver zinātniskās institūcijas, komersantus, kā arī nozares speciālistus un uzņēmējdarbības attīstībā pieredzējušus profesionāļus.

Neliela apjoma grantu shēmas primārā mērķa grupa ietver esošos un jaundibinātus komersantus, fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību (piemēram zinātniekus, inženierus, doktorantūras studentus, izgudrotājus).

Rezultāta "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" primārā mērķa grupa ir komersanti.

Programmas sekundārā mērķa grupa ir nozari pārstāvošas organizācijas, kredītiestādes, riska kapitāla investori, pašvaldības un bezdarbnieki, zinātniskie institūti un potenciālie piegādātāji.

Daļa no mērķa grupām ir bijušas iesaistītas Programmas iesnieguma izstrādes procesā. Programmas iesnieguma projekts ir regulāri nosūtīts Latvijas Universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei un tāpat ir organizētas savstarpējas tikšanās, lai detalizēti apspriestu saistītos jautājumus. Ņemot vērā, ka Programma ir izstrādāta kopā ar divām lielākajām Latvijas universitātēm, tiek uzskatīts, ka līdz ar šīm iestādēm tiek pārstāvēts arī zinātnieku, pētnieku un doktorantu viedoklis. Uzņēmēju viedoklis galvenokārt tika ņemts vērā, balstoties uz informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamo atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem" (Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprināts 2010.gada 1.jūnijā), kas tika sagatavots diskusijas rezultātā, kurā piedalījās zinātnieki, komersanti un augstas līmeņa dažādu ministriju amatpersonas. Bez tam, 2011. gada 14. decembrī EM piedalījās seminārā "Zaļās enerģijas ceļš Latvijā: no tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz politikai", kur tā prezentēja idejas par Programmu nozares speciālistiem, komersantiem, kas darbojas "zaļās" ražošanas jomā un citiem interesentiem.

LIAA būs galvenā atbildīgā par iespējamo projektu pretendentu, tostarp mērķa grupu noteikšanu, informēšanu un konsultēšanu. Taču arī Tehnoloģiju inkubatora operatora un tā vadības komandas pieredze būs būtisks ieguldījums. Informācija gala lietotājiem tiks sniegta semināros un individuālās tikšanās.

Izstrādājot Programmas Noteikumus, tiks organizēti semināri, kuru laikā potenciālie pretendenti tiks iepazīstināti ar Programmas dalības nosacījumiem un noteikumiem. Turklāt, 2012. gada beigās tiks organizēta programmas uzsākšanas seminārs, lai paaugstinātu informētību par Programmu. Bez tam, pēc Programmas Noteikumu apstiprināšanas, tiks publicēta metodoloģija projekta iesnieguma sagatavošanai un projekta iesnieguma pieteikuma aizpildīšanai, kā arī projektu vērtēšanas metodoloģija.

Pirms Programmas iesnieguma iesniegšanas Ministru kabinetā, Programmas iesniegums ir ticis nosūtīts izskatīšanai ieinteresētajām personām – Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, Kurzemes Biznesa inkubators, Biznesa inkubators "Magnus", komersants "Ernst &Young Baltic", Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas pilsētas dome, lai tādā veidā nodrošinātu pilnīgu Programmas atbilstību reālajai situācijai un paredzētu visas nepieciešamās prioritātes. Pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām personām, tika nolemts grozīt Programmas iesniegumu, lai novērsto pārklāšanos ar šobrīd darbojošos ES fondu programmu "Biznesa inkubatori". Lai to nodrošinātu, tika samazināta atbalsta intensitāte pakalpojumiem, tās nosakot vienādas abās programmās. 

3.7. Riski un neskaidrības

Identificēt un novērtēt attiecīgos riska faktorus, kas var ietekmēt Programmas plānotā(o) rezultāta(u) sasniegšanu. Minēt katru riska faktoru, analizēt attiecīgo risku un riska seku mazināšanas plānu.

Rezultāta nr.	Rezultāts	Riska apraksts	Novērtējums		Riska seku mazināšanas plāns
			Varbūtība [zema/vidēja/augsta]	Ietekme [zema/vidēja/augsta]
1.	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Nepietiekams biznesa ideju skaits saistībā ar "zaļajām" nozarēm	Vidējs	Augsts	Iesaistītas zinātniskās institūcijas Izveidots Tehnoloģiju inkubators Rīgā Veicināšanas aktivitātes, lai informētu iespējamos dalībniekus
1.	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Nepietiekama iespējamo Norvēģijas partneru interese	Vidējs	Vidējs	Profesionāls Tehnoloģiju inkubatora operatora atbalsts ārējo sakaru nodibināšanai Darba grupas, vizītes, prioritāte partnerībās īstenotiem projektiem Norvēģijas Inovāciju aģentūras un SIVA konsultācijas un atbalsts saistībā ar kontaktiem
1.	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Laika ierobežojumi Programmas īstenošanā	Vidējs	Vidējs	Laikus uzsāktas veicināšanas aktivitātes Ieinteresēto personu iesaistīšanās Programmas sagatavošanā
1.	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Pārāk liels pretendentu skaits	Vidējs	Zems	LIAA sniegs informāciju par alternatīvām iespējām saņemt finansējumu
1.	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Programma nesniegs nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz vides problēmām	Vidējs	Augsts	Atlases kritēriji piešķirs punktus par projekta pozitīvu ietekmi uz vidi Tehnoloģiju inkubatora eksperti sniegs pieredzi un zināšanas, novērtējot iespējamo ietekmi uz vidi
1.	Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	Jaunie nosacījumi noteikumos, lai piešķirtu reģionālo ieguldījumu atbalstu	Zems	Augsts	Atbalsta intensitāte Atklātajā konkursā ir zema (līdz 35%) atbilstoši indikācijām, ka atbalsta intensitātes jaunajos noteikumos  būs zemākas Ja nepieciešams tiks grozīti Programmas Noteikumi un informēti projekta iesniedzēji
2.	Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Ārējais risks: Pasaules ekonomikas lejupslīde	Vidējs	Vidējs	Rūpīgi izvērtēts katras biznesa idejas tirgus potenciāls Ciešu sakaru nodibināšana ar ārējiem investoriem ārpus Programmas
2.	Palielināta "zaļo"  darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Jaundibinātu komersantu spēja īstenot projektus un piesaistīt ārējo finansējumu	Vidējs	Augsts	Tehnoloģiju inkubatora vadības komandas spēja kritiski izvērtēt projektus un nodrošināt nepieciešamo pieredzi Vērtēšanas komisija izvērtējums pirms atbalsta piešķiršanas
2.	Palielināta "zaļo"  darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Pārklāšanās ar citiem atbalsta instrumentiem	Zems	Vidējs	Reģionālā demarkācija, jo Tehnoloģiju inkubators tiks izveidots Rīgā LIAA izvērtēs dubultās finansēšanas riskus
2.	Palielināta "zaļo"  darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	Nosacījumi jaunajos noteikumos, lai piešķirtu de minimis atbalstu un ad hoc atbalstu	Zems	Augsts	Ja nepieciešams tiks grozīti Programmas Noteikumi un informēti projekta iesniedzēji Laicīgi uzsākts ad hoc atbalsta notifikācijas process, lai piešķirtu visu atbalstu rekonstrukcijas darbiem un iekārtu iegādei atbilstoši pašreiz spēkā esošajam regulējumam.
2.	Palielināta "zaļo"  darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	De minimis atbalsta finansējuma ierobežojuma ievērošana Tehnoloģiju inkubatora un komersantu gadījumā	Vidējs	Augsts	LIAA jau ir pieredze uzskaitīt de minimis atbalstu Projekta iesniedzējiem būs jāiesniedz de minimis veidlapa norādot visu iepriekš saņemto de minimis atbalstu

3.8. Divpusējas attiecības

Aprakstīt, kā tiks veicinātas divpusējās attiecības starp Saņēmējvalstīm un Donorvalstīm.

  Programmas apsaimniekotāja līmenī EM sadarbosies ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru, ar ko kopīgi ir ticis izstrādāts Programmas iesniegums. Norvēģijas Inovāciju aģentūra būs pārstāvēta Sadarbības komitejā un pieņems lēmumus attiecībā uz Programmas iesnieguma apstiprināšanu un ierosinās nepieciešamās izmaiņas tajā. Pārstāvji no SIVA, Finanšu instrumenta biroja un Norvēģijas Vēstniecības, Norvēģijas Ārlietu ministriju līdzdarbosies Sadarbības komitejā kā novērotāji.

  2.6 % (206 624 lati vai 294 000 EUR) no kopējā Programmas finansējuma ir piešķirti sadarbības veicināšanai ar Norvēģijas iestādēm. Tas pārsniedz Noteikumu 3.6.pantā "Līdzekļi savstarpējām attiecībām nacionālā līmenī" 1. daļā noteikto slieksni 1.5 %. Programmai ir noteikts ļoti augsts mērķis nodibināt ciešu sadarbību starp Latvijas un Norvēģijas institūcijām, kuras rezultātā veidotos ilgtermiņa partnerības. No šī finansējuma plānots atbalstīt sakaru nodibināšanas aktivitātes, zinošu ekspertu vizītes uz Latviju, zināšanu apmaiņu, partnerības projektu sagatavošanu un daudzas citas aktivitātes, kas nodrošinās, lai Programma būtu abpusēji izdevīga. LIAA uzraudzīs šos līdzekļus un konsultēsies ar EM, Norvēģijas Inovāciju aģentūru un Tehnoloģiju inkubatoru, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem pasākumiem. Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Tehnoloģiju inkubatora līdzdalība šajā procesā ir ļoti būtisks aspekts, jo paredzams, ka abām šīm iestādēm ir nozīmīga ietekme, lai nodibinātu sakarus ar Norvēģijas partneriem un tām ir plašs iespējamo kontaktu saraksts un nepieciešamā pieredze partnerības projektu veicināšanai. 

Papildus ir panākta vienošanās ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru un SIVA par iespējumu tādu Norvēģijas tehnoloģiju parku/inkubatoru kā PRONEO, Campus Kjeller iesaistīšanos un savas pieredzes sniegšanu Tehnoloģiju inkubatoram un komersantiem Programmas ietvaros.

Tāpat partnerība tiks stiprināta projektu iesniegumu vērtēšanā, jo Atklātā konkursa un iepriekš noteikta projekta Vērtēšanas komisijās darbosies Norvēģijas Inovāciju aģentūras balsstiesīgie pārstāvji.

Atlasē priekšroka tiks dota tiem projektiem, kas tiek īstenoti partnerībā ar Norvēģijas komersantiem, ja šādas prasības iekļaušana būs atbilstoša Latvijas normatīvo aktu prasībām.

3.8.1. Donoru programmas partneri

Aprakstīt donoru programmas partneru saistību ar Programmu un iesaistīšanos Programmas iesnieguma sagatavošanā. Aprakstīt iepriekšējo sadarbību starp Programmas apsaimniekotāju un donoru programmas partneri (ja tāda ir bijusi).

Norvēģijas Inovāciju aģentūra ir iesaistīta Programmas iesnieguma sagatavošanā. Primārā kontaktpersona ir Tore Lasse By – direktors, EEZ finansējuma koordinators. Norvēģijas Inovāciju aģentūras mērķis ir sniegt atbalstu inovācijām Norvēģijas komersantos un veicināt nozares kopējo izaugsmi. Programmas partnera kontaktinformācija ir pieejama 2.Pielikumā "Statistikas pielikums".

2011. gada 20. janvārī EM organizēja tikšanos, kurā piedalījās Norvēģijas Inovāciju aģentūras, Norvēģijas vēstniecības Latvijā, VI (Latvijas Republikas Finanšu ministrija) un LIAA pārstāvji. Tikšanās laikā tika apspriesti Programmas pamatjautājumi. Nākamā tikšanās notika 2011. gada 18. augustā, kas bija darba tikšanās, lai sīki apspriestu Programmas ieviešanai svarīgus jautājumus un plānotu turpmāku rīcību. Tikšanās laikā nolēma, ka Norvēģijas Inovāciju aģentūra pārskatīs Programmas iesniegumu pirms iesniegšanas. Nākamā tikšanās tika organizēta 2011.gada 20.oktobrī Latvijā, un pēc tās tika organizēta divu dienu vizīte no 2011.gada 27. līdz 28.oktobrim Trondheimā (Norvēģijā), lai turpinātu darba sarunas par Programmas iesnieguma izstrādi, kā arī apmeklētu tehnoloģiju inkubatorus Norvēģijā, un izvērtētu kā to labākā pieredze var tikt ieviesta Latvijā. Vēl viena darba līmeņa tikšanā notika 2011. gada 1. decembrī, lai tuvinātu nobeigumam Programmas iesnieguma sagatavošanu. Sadarbības komitejas noslēguma tikšanās pirms Programmas iesnieguma iesniegšanas Finanšu instrumenta birojam notika 2012. gada 30. janvārī. Programmas iesniegums tiks apstiprināts Sadarbības komitejas rakstiskajā procedūrā.

3.8.2. Donoru partnerības projekti

Aprakstīt, kā ir plānots noteikt potenciālos partnerus, to lomu un saistību ar Programmas projektiem.

Ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas Inovāciju aģentūras un SIVA atbalsts, jo partnerības projektiem Programmā ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Iepriekš noteiktais projekts tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un SIVA. SIVA līdzdalība ir nozīmīga, jo tai ir iepriekšēja pieredze Tehnoloģiju inkubatora darbībā.

Bez tam partnerība tiks būtiski stiprināta neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa ietvaros, jo projektus vērtēs pēc to ieguldījuma divpusējās attiecībās. Paredzams, ka Norvēģijas partneriem būs investoru, tehnoloģiju piegādātāju, klientu vai piegādātāju loma sadarbībā ar Latvijas komersantiem.

Aprakstīt un pamatot, kādi pasākumi bilaterālā partnerības fonda ietvaros tiks attiecināti uz fondu. Pamatot attiecību starp abiem pasākumiem.

Programmas ietvaros ir paredzēts izmantot 2.6% (206 624 lati vai 294 000 EUR) no kopējā Programmas finansējuma, lai finansētu abus pasākumus atbilstoši Noteikumu 3.6. pantam "Līdzekļi divpusējām attiecībām Programmas līmenī".

Kopējā līdzekļu procentuālā attiecība projektu partneru meklēšanai Norvēģijā pirms projekta iesnieguma sagatavošanas vai tās laikā, šādu partnerību attīstībai Norvēģijas un Latvijas apmaiņas vizīšu veidā, semināriem un darba grupām un partnerības projektu sagatavošanai ir 50 % (103 312 lati vai 147 000 EUR).

Pārējā finansējuma daļa jeb 50 % (103 312 lati vai 147 000 EUR) ir paredzēta kontaktu apmaiņai, zināšanu, tehnoloģiju, pieredzes un labās prakses apmaiņai un pārnesei projekta līmenī.

Sadarbības komitejai būs tiesības lemt par līdzekļu pārdali starp abiem bilaterālā fonda pasākumiem.

Aprakstīt plānotos operatīvos un informatīvos pasākumus (piemēram, atlases kārtība, granta likme, maksimālais granta apjoms, informējošais darbs, padomi par publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalstu u. c.).

Informācija par Programmu latviešu un angļu valodās būs pieejama LIAA tīmekļa vietnē. LIAA tīmekļa vietnē būs īpaši Programmai un tās ietvaros plānotajiem konkursiem (t.sk. par iespējām saņemt atbalstu bilaterālā fonda ietvaros) veltīta sadaļa. Izstrādājot Programmas Noteikumus, EM sadarbībā ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru un LIAA izstrādās iesnieguma veidlapu un citus saistītos dokumentus neliela apjoma granta shēmas un Atklātā konkursa atbalsta saņemšanai. Lai izplatītu informāciju Norvēģijā, tiks izmantots Norvēģijas Inovāciju aģentūras, SIVA un, iespējams, citu iestāžu atbalsts.

Projektiem, kas īstenoti sadarbībā ar Latvijas komersantiem būs jābūt savstarpēji izdevīgiem. Galvenais kritērijs, izvēloties Norvēģijas partnerus, būtu to ieguldījums "zaļo" nozaru jomā un ekonomiskais labums.

Komersanti, piesakoties neliela apjoma grantu shēmas atbalstam, kopā ar Tehnoloģiju inkubatora operatoru nolems, kurās aktivitātēs tiem būtu jāpiedalās bilaterālā fonda ietvaros. SIVA kā dalībnieks Tehnoloģiju inkubatorā izteiks viedokli par iespējām konkrētajam projektam sameklēt partnerības Norvēģijā. Bilaterālā fonda ietvaros komersantiem sniegtais valsts atbalsts tiks sniegts kā de minimis atbalsts.

Papildus arī Atklātā konkursa ietvaros LIAA izmantos bilaterālo fondu, lai veicinātu sadarbību. 

Bilaterālā fonda ietvaros piešķirtais atbalsts ir ierobežots līdz 50 000 latiem (71 144 EUR) vienam komersantam. Maksimālā atbalsta intensitāte Bilaterālā fonda atbalstam būs līdz 100 %. Ir plānots piešķirt atbalsta intensitāti līdz 85% projekta ietvaros par vizītēm uz Norvēģiju, partnerības projektu sagatavošanu un zināšanu, tehnoloģiju, pieredzes un labās prakses apmaiņai un pārnesei, kas ir attiecināms uz konkrētu komersantu vai fizisko personu ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību. Atbalsts intensitāte 100% apmērā būs pieejama par semināriem, darba grupām, kontaktu apmaiņai, zināšanu, tehnoloģiju, pieredzes un labās prakses apmaiņai un pārnesei, kas attiecas horizontāli uz komersantiem un fiziskām personām ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību un kurus organizē pati LIAA vai sadarbībā ar Tehnoloģiju inkubatoru.

Pieteikšanās bilaterālā fonda aktivitātēm notiks vienlaikus ar pieteikšanos atbalstam neliela apjoma grantu shēmas un atvērtā konkursa ietvaros. Šim mērķim projekta iesnieguma veidlapā būs paredzēta atsevišķa sadaļa, kurā projekta iesniedzējs norādīs plānotās aktivitātes bilaterālā fonda ietvaros. LIAA, pieņemot lēmumu apstiprināt projektu neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa ietvaros, vienlaikus apstiprinātu arī nepieciešamās bilaterālā fonda aktivitātes.

3.8.3. Donorvalstu kandidāti

Aprakstīt un pamatot ierobežojumus, kas tiks piemēroti donorvalstu kandidātu tiesībām tikt izvēlētiem.

n/i

3.9. Iepriekš noteikti projekti

Informācija par iepriekš noteiktiem projektiem tiek iekļauta Programmas iesnieguma Pielikumā. Identificēt un aprakstīt plānotos iepriekš noteiktos projektus un to, kā tie atbilst attiecīgajam Programmas rezultātam.

Tehnoloģiju inkubators būs iepriekš noteikts projekts. Iepriekš noteiktā projekta mērķis ir izveidot visaptverošu institūciju, kas veicinātu jaunu komersantu izaugsmi un izveidi "zaļo" inovāciju jomā.

Paredzētais finansējums no Programmas finansējuma priekš iepriekš noteiktā projekta ir 783 627 lati (1 115 000 EUR). Tehnoloģiju inkubatora operators sniegs visu nepieciešamo atbalstu komersantu attīstībai "zaļās" ražošanas jomā. Profesionāla projektu uzraudzība, kompetence un partneru tīkls ir būtiskākie aspekti, lai Tehnoloģiju inkubatora operators sekmētu komersantu attīstību. Tāpēc iepriekš noteiktais projekts ir tieši saistīts ar abu Programmas rezultātu sasniegšanu, taču galvenokārt tas orientējas uz rezultātu "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība".

Tehnoloģiju inkubators būs bezpeļņas organizācija, t.i. tas investēs visu peļņu savā darbībā, līdz ar to nebūs nepieciešams samazināt atbalsta intensitāti ņemot vērā tā peļņas apmēru.

Plašāka informācija par iepriekš noteikto projektu ir pieejama 3. Pielikumā (Iepriekš noteiktā projekta kopsavilkums).

3.10. Neliela apjoma grantu shēmas

Pamatot neliela apjoma grantu shēmu mērķi, tostarp mērķa grupu un tās ieguldījumu Programmā kopumā.

Sniegt tehnisku informāciju par neliela apjoma grantu shēmām.

Pamatot un aprakstīt situācijas, kad neliela apjoma grantu shēmas tiek piešķirtas ārējam apsaimniekotājam.

Programmā ir paredzēta neliela apjoma grantu shēma. Neliela apjoma grantu shēmas mērķis ir sniegt agrīnās stadijas ierobežota apjoma kuponus un grantus. Neliela apjoma grantu shēmu administrēs LIAA.

Neliela apjoma granta shēmu mērķis ir nodrošināt pietiekamu agrīnās stadijas finansējumu, lai veicinātu jaunu komersantu izveidi. Vienlaikus apzinot Latvijas līdzšinējo pieredzi ir skaidrs, daudziem komersantiem būs grūti realizēt 119 470 latu (170 000 EUR) lielus projektus pirms-inkubācijas un inkubācijas pasākumu ietvaros. Līdz ar to Programmas ietvaros nav iespējams ievērot Noteikumu 5.4. panta "Grantu intensitāte un minimālais grantu apjoms", 7. daļu, kas nosaka, ka grantu apjoms nedrīkst būt mazāks par 119 470 latiem (170 000 EUR). Turklāt, Programma ir vērsta uz tehnoloģiski intensīviem komersantiem, kas bieži vien ietver zināmu risku, un līdz ar to tie varētu neizdzīvot visu inkubācijas periodu. Balstoties uz iepriekš minēto ir uzskatāms, ka neliela apjoma grantu shēmas iekļaušana Programmā ir obligāta nepieciešamība, lai nodrošinātu tās atbilstību Noteikumiem.

Neliela apjoma grantu shēmu veido pirms-inkubācijas pasākums no 3 514 latiem (5 000 EUR) līdz 7 028 latiem (10 000 EUR) vienam projektam. To varēs saņemt gan komersanti, gan fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību. Atbalsts tiks sniegts kuponu formā un komersanti vai fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību to varēs izmantot, lai saņemtu konsultācijas un segtu Tehnoloģiju inkubatora ekspertu izmaksas (t.i. kupons sedz piesaistīto ekspertu izdevumus – galvenokārt algas), kas nepieciešamas uzņēmējdarbības uzsākšanai un kvalitatīva biznesa plāna izstrādei un saistītajām darbībām (piem., pētījumu vai analīzes iegāde, izpētes veikšana vai tirgus novērtēšana utt.). Lai turpinātu saņemt inkubācijas atbalstu, fiziskām personām ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību būs jāreģistrē komersants.

Primārie pirms-inkubācijas pasākuma mērķi:

· Apmācīt iespējamos akadēmiskos un nozares komersantus izveidot un vadīt savu komersantu;

· Palielināt jaunu komersantu (spin-off) skaitu;

· Izveidot jaunus un ilgtspējīgus komersantus;

· Izveidot labu jaunā komersanta vadības komandu;

· Pārbaudīt projekta finanšu un tehnisko potenciālu pirms ievērojamu ieguldījumu veikšanas projektā.

EM ierosina iekļaut fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību kā iespējamos pirms-inkubācijas atbalsta saņēmējus, jo biznesa idejas sākuma stadijā parasti ir vāji sagatavotas un investēšana tajās var būt nelietderīga. Lai to novērstu ir nepieciešams izvērtēt potenciālo tirgu un klientu bāzi. Šīs darbības tiek veiktas pirms-inkubācijas pasākuma ietvaros. Šādā situācijā, kad ir liela neskaidrība par biznesa idejas turpmāko potenciālu, bieži vien nav izdevīgi veidot uzreiz komersantu, lai pēc pāris mēnešiem to slēgtu. Komersanta reģistrēšana parasti tiek veikta pēc veiksmīga pirms-inkubācijas perioda, kad akadēmiskās nozares pārstāvji vai to tā vadības komanda ir ieguvusi pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredzi sava komersanta vadīšanai. Papildus šī pieeja, iekļaujot fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, kā potenciālos kuponu saņēmējus, ir labvēlīga projekta iesniedzējiem, un tas varētu veicināt dalību Programmā.

Otra neliela apjoma grantu shēmas daļa ir paredzēta inkubācijas atbalsta saņemšanai – kuponi pakalpojumu saņemšanai, Tehnoloģijas inkubatora ekspertu konsultācijām par divpusējās partnerības jautājumiem un granti komersanta vadības atalgojuma izmaksu segšanai. Inkubācijas pakalpojumos ietilpst: konsultācijas par intelektuālā īpašuma aizsardzību, konsultācijas par pētniecību un attīstību, pārbaudes un laboratoriskās pārbaudes utt. Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros ieguldījumi pamatlīdzekļos netiks atbalstīti. Atbalsta apjoms būs robežās starp 7 028 latiem (EUR 10 000) līdz 119 470 latiem (EUR 170 000).

Neliela apjoma grantu shēmas primārā mērķa grupa ietver esošos un jaundibinātos komersantus  un fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību (zinātniekus, inženierus, doktorantus, izgudrotājus).

Neliela apjoma grantu shēmas atbalstam var pieteikties fiziskas personas (t.i. inženieri un izgudrotāji, zinātnieki, pētnieki un doktoranti) ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību un komersanti.

Neliela apjoma grantu shēma ir papildinoša Programmai, jo biznesa idejas izvērtēšana ir obligāts solis pirms komersanta izveides. Tāpat inkubācijas pakalpojumu saņemšana ir būtiska, lai nodrošinātu komersanta tālāku attīstību.

Grantu shēmai tiks nodrošināts finansējums līdz 1 592 272 latiem (EUR 2 265 600), līdz ar to tas nepārsniegs 20 % ierobežojumu atbilstoši Noteikumu 5.6.panta "Neliela apjoma grantu shēma programmā" 2.daļā noteikto ierobežojumu. Finansējums abiem neliela apjoma grantu shēmas pasākumiem ir sadalīts šādi: 245 981 lati (EUR 350 000) pirms-inkubācijas pasākums (kupons) un 1 346 291 lati (EUR 1 915 600 EUR) inkubācijas pakalpojumiem (kupons un grants (skaidras naudas maksājumi)).

Programmas ieviešanas laikā būs iespējams pārdalīt finansējumu starp pirms-inkubācijas un inkubācijas pasākumu atbilstoši sasniegtajam progresam. Visbeidzot tā kā lielākais pieprasījums ir sagaidāms Atklātā konkursa ietvaros, tad 2014.gada sākumā tiks izvērtēts vai ir nepieciešams pārdalīt papildus finansējumu uz Atklāto konkursu. Lēmums par izmaiņām finansējumā tiks pieņemts Sadarbības komitejā.

3.11. Horizontālās prioritātes

3.11.1. Laba pārvaldība

Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī Programmas ietvaros atbalstītajos projektos tiktu ievērots labas pārvaldības princips.

Ieviešot Programmu, tiks ievēroti labas pārvaldības principi. Ir izveidota Sadarbības komiteja, kurā darbosies Latvijas un Norvēģijas pārstāvji, tādejādi tiks ņemti vērā abu pušu viedokļi. Arī Atklātā konkursa un iepriekš noteiktā projekta Vērtēšanas komisijās darbosies Latvijas un Norvēģijas pārstāvji.

Turklāt visus kritērijus un nosacījumus attiecībā uz Programmu apstiprinās Ministru kabinets, un ieinteresētās puses var iebilst vai ierosināt izmaiņas līdz Programmas iesniegšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību, projekti tiks atlasīti, balstoties uz iepriekš publicētiem atlases kritērijiem, kas būs publiski pieejami ikvienam interesentam. Tāpat tiks novērsts interešu konflikts lēmuma pieņemšanas procesā. Vērtēšanas komisijas balsstiesīgie biedriem būs jāinformē pārējie Vērtēšanas komisijas biedri, ja tie būs nonākuši interešu konflikta situācijā.

Visbeidzot, ikviens projekta iesniedzējs tiks informēts par saņemto punktu skaitu un līdz ar to tā projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Visas darbības tiks veiktas saskaņā ar LIAA procedūrām, kuras tiks saskaņotas ar EM.

Projekta iesniedzējiem atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.—2014.gada perioda vadības likumam būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt LIAA pieņemto lēmumu.

Pirms projektu pieteikumu iesniegšanas tiks organizēti semināri, lai palīdzētu pieteikumu sagatavošanas procesā.

3.11.2. Vides apsvērumi

Novērtēt, vai Programma, kā arī Programmas ietvaros atbalstītie projekti pozitīvi vai negatīvi ietekmē vidi. Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas ir/tiks veikti, lai nodrošinātu, ka videi netiek nodarīts kaitējums, un kā tas tiek pārbaudīts.

Ņemot vērā, ka Programma tiek ieviesta 21. jomā: "Inovācija "zaļās" ražošanas jomā", tai būs tieša pozitīva ietekme uz vides problēmām, uzlabojot tehnoloģijas un izstrādājot videi draudzīgus produktus.

Komersanti projektu pieteikumos skaidri norādīs, kā projekts veicinās "zaļo" nozaru inovācijas. Komersanti tiks vērtēti, balstoties uz šo informāciju. Tādēļ paredzams, ka ikvienam projektam būs pozitīva ietekme.

Projektu atlases kritērijos ietilpst gan atbilstības kritēriji, gan kvalitātes kritēriju, kuros piešķirs punktus par projekta atbilstību "zaļās" ražošanas inovāciju jomai.

3.11.3. Ekonomiskā ilgtspēja

Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektu ekonomiskā ilgtspēja.  

Tehnoloģiju inkubatorā uzņemto komersantu ilgtspēju nodrošinās atlases process, jo komersantiem būs jāsniedz informācija, kā tie plāno turpināt savu darbību pēc projekta noslēguma. Tāpat komersantiem un fiziskām personām ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību tiks piešķirts atbalsts, lai pārbaudītu to biznesa idejas un tirgus potenciālu. Turklāt Tehnoloģiju inkubatora vadības komandā būs profesionāļi, kuri novērtēs ierosināto biznesa ideju potenciālu un kuru viedokli ņems vērā gan LIAA, gan Vērtēšanas komisija. Plānots, ka atlases posmi nodrošinās labāko projektu atlasi.

Atklātā konkursa atlases ietvaros projektu ilgtspēju novērtēs eksperti un Vērtēšanas komisija atbilstoši iesniegtajam biznesa plānam un projekta pieteikuma veidlapai.

3.11.4. Sociālā ilgtspēja

Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektu sociālā ilgtspēja.

Projektu atlases kritērijos ir iekļauts speciāls kritērijs par vienlīdzīgām tiesībām projektiem, kas iesniegti inkubācijas atbalsta saņemšanai neliela apjoma grantu shēmas ietvaros. Pirmkārt, projekta iesniedzējs saņems punktus, ja projekta ietvaros tiks nodarbinātas personas, kuras atbilst nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja un strādājošas personas ar invaliditāti definīcijai un šādi darbinieki veidos ne mazāk kā 15 % no kopējā projektā iesaistīto darbinieku skaita. "Nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs" un "strādājoša persona ar invaliditāti" ir jebkura persona, kura atbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/2008 2. panta 18., 19. un 20. punktā noteiktajām definīcijām. Otrkārt, punkti tiks piešķirti, ja projekta iesniedzējs būs ievācis informāciju par mērķa grupas sociālo stāvokli, tostarp to sadalījumu pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes. Treškārt, punkti tiks piešķirti, ja, balstoties uz iepriekšējiem punktiem, projektā ir paredzētas noteiktas aktivitātes, ņemot vērā dažādas darbinieku vajadzības saistībā ar to dzimumu, vecumu un citiem iespējamiem sociālās atstumtības riskiem. Ceturtkārt, papildu punkti tiks piešķirti, ja vismaz 40 % no komersanta vadības veido sievietes.

Uzņēmējdarbības veicināšana risinās problēmas saistībā ar nabadzību un sociālo atstumtību, jo cilvēkiem tiks sniegtas lielākas darba iespējas. Uzņēmējdarbības veicināšana ir tieši saistīta arī ar citu ilgtspējīgas attīstības principu no sociālās perspektīvas – darba iespējas.

Visbeidzot, plānots, ka uzņēmēji, Programmas laikā strādājot kopā un saņemot ekspertu palīdzību, uzlabos savas prasmes, kas ir vēl viens ilgtspējīgas attīstības princips no sociālās perspektīvas.

3.11.5. Dzimumu līdztiesība

Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī Programmas ietvaros atbalstītajos projektos tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips. Aprakstīt Programmas pozitīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

Atlases procesā komersantiem, kuri savos projekta pieteikumos ir paredzējuši darbības attiecībā uz dzimumu vienlīdzību, tiks piešķirti papildu punkti. Tiks izvērtēts cik personas, kuras atbilst darbiniekiem nelabvēlīgā stāvoklī, procentuāli tiek pieņemtas darbā, kā arī cik ir procentuāli sievietes komersanta vadībā. Piemēram, ja komersanta vadībā ir vairāk kā 40% sieviešu, tas saņems papildus punktus, kad tiks uzņemts Tehnoloģiju inkubatorā.

3.12. Programmas apsaimniekotāja veikta projekta uzraudzība

Pamatot izvēlēto Programmas projektu uzraudzības metodoloģiju saskaņā ar Regulas 4.7.1.panta "f" apakšpunktu un principiem, kas noteikti PAR piektajā sadaļā.

Pievienot kā Pielikumu Programmas iesniegumam uzraudzības plānu pirmajam Programmas darbības gadam.

Funkcijas attiecībā uz Programmas ieviešanu uzņemsies LIAA Investīciju projektu departaments, kā ietvaros tiks izveidota jauna struktūrvienība Biznesa inkubatoru vadības vienība. Struktūrfondu vadības un kontroles, Juridiskais departaments un Finanšu departaments sniegs papildu palīdzību. LIAA nodrošinās projektu vadību un uzraudzību un veiks pārbaudes uz vietas, kā arī pārbaudīs veiktās darbības un izdevumu pamatotību. Katru gadu pēc nejaušības principa tiks izvēlēti projekti, kuri tiks rūpīgi pārbaudīti. Tāpat projektu uzraudzībai tiks veikta izmantojot progresa ziņojumus.

Projektu līmenī LIAA nodrošinās finansēto projektu uzraudzību saskaņā ar iekšējām procedūrām, kuras tiks saskaņotas ar EM. Projektu uzraudzība tiks uzsākta no projektu pieteikumu iesniegšanas brīža un turpināsies līdz projektu uzraudzības perioda beigām – trīs vai piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. LIAA ievāks un administrēs informāciju par projektu uzraudzību.

LIAA un Tehnoloģiju inkubatora konsultatīvā padome uzraudzīs Tehnoloģiju inkubatora operatora darbību. Tehnoloģiju inkubatora operatoram būs arī jāiesniedz progresa ziņojumi. LIAA un Tehnoloģiju inkubators noslēgs projekta līgumu, kurā būs noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi.

Tiks organizētas regulāras vizītes uz Tehnoloģiju inkubatoru, lai novērtētu sasniegto un tiktos ar Tehnoloģiju inkubatora ietvaros esošajiem komersantiem.

Neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa finansējuma saņēmējiem kopā ar starpposma maksājuma pieprasījumu būs jāiesniedz informatīvs ziņojums. Tas ļaus novērtēt projekta laikā sasniegto progresu. Informatīvajā ziņojumā jāietver informācija par projekta laikā veiktajām darbībām, sasniegtajiem rezultātiem un finansējuma izlietojumu. Pēc projekta īstenošanas pabeigšanas būs jāiesniedz noslēguma ziņojums. Noslēguma ziņojumā būs jāiekļauj pilnīga informācija par visām projekta laikā veiktajām darbībām, sasniegtajiem rezultātiem, finansējuma izlietojumu un citiem saistītajiem faktiem.

Projekta īstenošanas laikā projektu uzraudzībai tiks pielietotas šādas metodes:

· Regulārs konsultatīvais darbs ar finansējuma saņēmējiem, lai sasniegtu plānotos rezultātus, veiktu nepieciešamās izmaiņas projekta līgumā, novērstu iespējamās neatbilstības;

· Pārbaudes projektu īstenošanas vietās, lai pārbaudītu, vai viss tiek veikts atbilstoši projekta iesniegumam, projekta līgumam un informatīvajam ziņojumam;

· Regulāra finansējuma saņēmēju iesniegto ziņojumu pārbaude. Nepieciešamības gadījumā tik sniegta palīdzība šo ziņojumu aizpildīšanā.

· Metodoloģiskais atbalsts potenciālajiem pretendentiem, organizējot seminārus pirms projektu konkursiem, sagatavojot metodoloģiju nepieciešamo dokumentu aizpildīšanai un sniedzot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem LIAA tīmekļa vietnē.

· Visa informācija par projektiem tiks apkopota, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus.

Projektu uzraudzības plāns ir dots 4. Pielikumā (Uzraudzības Plāns).

EM uzraudzīs vispārējos Programmas sasniegumus un atsevišķos gadījumos var tik izvērtēti un apmeklēti atsevišķi projekti, lai pārbaudītu to īstenošanas progresu.

3.13. Informācija un publicitāte

Pievienot kā Pielikumu Programmas iesniegumam Komunikācijas plānu, kura veidlapa ir pieejama Komunikācijas rokasgrāmatā, saskaņā ar Noteikumu 4.7.2.pantu un Informācijas un Publicitātes prasībām.

EM un LIAA tīmekļa vietnē būs pieejama informācija par Programmu atbilstoši Noteikumu 4. pielikuma "Informācijas un publicitātes prasības" 3.2. daļas d) punktam un 6. daļai. Turklāt LIAA veicinās Programmas atpazīstamību tās rīkotajos semināros un citos pasākumos. Norvēģijas Inovāciju aģentūra un SIVA palīdzēs veicināt Programmas aktivitātes, izplatot informāciju savā tīmekļa vietnē un informējot partnerus. Tāpat EM Programmas iesnieguma sagatavošanas procesā ir iesaistījusi ieinteresētās puses, kam ir jāsekmē Programmas atpazīstamība.

Bez tam LIAA izstrādās komunikāciju plānu saskaņā ar Noteikumu 4. pielikuma "Informācijas un publicitātes prasības" 4. daļu.

Tāpat informācija par iepriekš noteikto projektu tiks publiskota atbilstoši Noteikumu 4. pielikuma "Informācijas un publicitātes prasības" 4.2. daļas d) punktam un 6. daļai.

LIAA plāno organizēt divus seminārus, lai veicinātu Programmas atpazīstamību un pārskatītu tās progresu. Pirmais seminārs notiks 2012. gada nogalē, lai iepazīstinātu potenciālos projekta iesniedzējus ar Programmu un paaugstinātu sabiedrības informētību par Programmas esamību, kā arī izskaidrotu nosacījumus un kārtību dalībai Programmā. Savukārt otrs seminārs tiks organizēts kā noslēguma pasākums 2017. gadā, lai apkopotu rezultātus par Programmas vispārējo ietekmi.

Projekta komunikāciju plāns ir sniegts 5. Pielikumā (Komunikāciju plāns).

3.14. Vadība

3.14.1. Vadības struktūra

Programmas apsaimniekotājs sniedz informāciju par to, kā programma tiks vadīta. Pievienot Programmas iesniegumam kā Pielikumu vienu vai vairākus grafikus, lai attēlotu vadības struktūru.

Programmas vispārējo vadību veiks EM ierēdņi ar plašu pieredzi uzņēmējdarbības atbalsta programmu izveidē un administrēšanā. EM struktūra ir pieejama 6. Pielikumā (Ekonomikas ministrijas struktūra), bet EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta struktūra ir pievienota 7. Pielikumā (Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments). Programmas uzraudzībā iesaistīto darbinieku saraksts, un to CV ir atrodams 8. Pielikumā (Darbinieku CV).

Vairums pienākumu attiecībā uz Noteikumu 4.7. pantu "Programmas apsaimniekotāja pienākumi" tiks nodotas LIAA. EM būs atbildīga par Programmas iesnieguma un Programmas Noteikumu izstrādi un vispārēju Programmas ieviešanas uzraudzību. Detalizētāk ar EM un citu iesaistīto institūciju pienākumiem var iepazīties 9.Pielikumā (Programmā iesaistīto institūciju funkcijas). LIAA būs atbildīga par administratīvajām aktivitātēm saistībā ar projektu atlasi, uzraudzību un kontroli, nodrošinot savlaicīgus maksājumus un finansējuma izlietojumu vienīgi paredzētajiem Programmas mērķiem. LIAA uzraudzīs iepriekš noteikto projektu. Tehnoloģiju inkubatora operators ziņos par sasniegto progresu primāri LIAA un nepieciešamības gadījumā EM un Norvēģijas Inovāciju aģentūrai.

LIAA uzdotos pienākumus veiks primāri Investīciju projektu departaments un papildus pēc nepieciešamības tiks iesaistīts Struktūrfondu vadības un kontroles departaments, Juridiskais departaments un Finanšu departaments. LIAA struktūra ir atrodama 10. Pielikumā (v/a "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" struktūra.

Izmaksas, kas radušās, veicot iepriekšminētās funkcijas, segs Programmas administratīvais budžets. Šī ir standarta struktūra, kā atbildība tiek sadalīta ES fondu projektos Latvijā, un pēdējo gadu laikā LIAA ir ieguvusi būtisku pieredzi šo funkciju veikšanā.

Programmas struktūra ir pieejama 11. Pielikumā (Vadības struktūra).

Ja ir iesaistīti Programmas partneri, aprakstīt viņu lomu, sniegto pievienoto vērtību, lomu sadalījumu un attiecīgos pienākumus.

Norvēģijas Inovāciju aģentūras loma ir aprakstīta Programmas iesnieguma 3.8. sadaļā "Divpusējas attiecības" un 9.Pielikumā (Programmā iesaistīto institūciju funkcijas).

Aprakstīt Sadarbības komitejas darbību, ja tāda ir izveidota, un ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

Sadarbības komitejā ietilps četri balsstiesīgi locekļi no Latvijas un trīs balsstiesīgi locekļi no Norvēģijas. Trīs balsstiesīgos locekļus ir nozīmējusi EM, vienu LIAA un trīs Norvēģijas Inovāciju aģentūra. Sākotnējā Sadarbības komitejas struktūra tika mainīta tajā iekļaujot arī LIAA pārstāvi, jo tika nolemts EM un Norvēģijas Inovāciju aģentūras starpā, ka būtu lietderīgi, ja arī LIAA būtu tiesības tiešā veidā piedalīties lēmumu pieņemšanā. 

Lēmumi tiks pieņemti vienprātīgi, pēc nepieciešamības piemērojot balsošanas procedūru, kurā, ja balsojums ir vienlīdzīgs, noteicošā būs priekšsēdētāja balss. Sadarbības komiteju vadīs EM. EM veiks arī Sadarbības komitejas sekretāra pienākumus. Sadarbības sēdes notiks ne retāk kā divas reizes gadā, nodrošinot iespēju starp sēdēm pieņemt lēmumus ar e-pasta starpniecību. Visi materiāli tiks nosūtīti visiem dalībniekiem vismaz 2 nedēļas pirms sēdes. Sadarbības komitejas darba valoda būs angļu valoda. Finanšu instrumenta biroja, SIVA, Norvēģijas Karalistes Vēstniecības Latvijā, VI, Norvēģijas Inovāciju aģentūras asociētā konsultantā Latvijā pārstāvji līdzdarbosies Sadarbības komitejā kā novērotāji.

Noteikumu 3.3.panta "Sadarbības komiteja" 3.daļa nosaka Sadarbības komitejas uzdevumus:

1) sniegt ieteikumus attiecībā uz atlases kritērijiem un iesniegumu konkursa (-u) tekstu;

2) sniegt ieteikumus attiecībā uz iespējamiem projekta partneriem Norvēģijā;

3) izvērtēt progresu saistībā ar programmas iznākuma (-u) un mērķa (-u) sasniegšanu;

4) pārbaudīt programmas ieviešanas rezultātus;

5) pārskatīt ikgadējos programmas pārskatus;

6) sniegt ieteikumus Programmas apsaimniekotājam attiecībā uz programmas pārskatīšanu, lai veicinātu programmas plānoto rezultātu un mērķu sasniegšanu.

Līdz programmas iesnieguma apstiprināšanai, Sadarbības komitejas uzdevumi ir šādi:

1) sniegt ieteikumus attiecībā uz atlases kritērijiem un iesniegumu konkursa (u) tekstu;

2) sniegt ieteikumus attiecībā uz iespējamiem projekta partneriem Norvēģijā.

Sadarbības komiteja ir izveidota saskaņā ar EM 2011. gada 24. oktobra rīkojumu Nr. 215 "Par Norvēģijas Finanšu Mehānisma 2009.-2014. gadam Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" Sadarbības komiteju".  

Sadarbības komitejas nolikums tiks apstiprināts 2012.gada februārī.

3.14.2. Laika grafiks

Iesniegt laika grafiku un pievienot visu svarīgāko notikumu ar Programmas īstenošanu saistīto pasākumu paskaidrojumus.

Detalizēts Programmas laika grafiks ir iekļauts 12. Pielikumā (Laika grafiks).

3.14.3. Konkursi

Sniegt informāciju par plānoto konkursu skaitu un laikiem, kā arī indikatīvo katra konkursa summu. Aprakstīt un pamatot katra konkursa minimālo un maksimālo granta summu, kā arī granta likmi. 

Detalizēta informācija par Programmas ietvaros paredzētajiem konkursiem ir pieejama 13.Pielikumā "Projektu iesniegumu atlases procedūra".

Aprakstīt publiskos pasākumus un pamatot paredzētos ierobežojumus.

Ieinteresētajām pusēm tiks sniegta informācija par Programmu un atklātajiem konkursiem tās ietvaros. Visa dokumentācija būs pieejama LIAA tīmekļa vietnē. Turklāt pirms katra konkursa projektu iesniedzējiem tiks organizēti informatīvi semināri. Ņemot vērā, ka neliela apjoma grantu shēmas un Atklātais konkurss tiks uzsākti reizē, sākumā tiks organizēts viens seminārs. Papildus seminārs tiks organizēts, ja Atklātā konkursa ietvaros tiks īstenota otrā kārta. Visbeidzot tiks organizēta noslēguma konference 2017.gada sākumā. Papildus iepriekš minētajam LIAA tīmekļa vietnē tiks apkopoti un publicēti biežāk uzdotie jautājumi par atklātajiem konkursiem un projektu iesniegšanu. Pirms pieteikumu iesniegšanas perioda un tā laikā būs iespēja organizēt individuālas tikšanās ar LIAA klientu apkalpošanas nodaļas speciālistiem. Informācijas par Programmu un konkursiem būs pieejama arī EM tīmekļa vietnē.

Tāpat informācija par neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa uzsākšanu tik publicēta VI administrētajā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentiem izveidotajā tīmekļa vietnē.

Aprakstīt piemērotos pretendentus un pamatot kandidātu un/vai projekta partneru piemērotības ierobežojumus.

Komersanti un fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību tiks vērtētas atbilstoši dažādiem uz biznesu orientētiem kritērijiem (pievienoti Programmas iesniegumam kā 14.Pielikums (Projektu iesniegumu atlases kritēriji)). Turklāt, Norvēģijas Inovāciju aģentūra ir apstiprinājusi nepieciešamību noteikt plašus atlases kritērijus un balstīt lēmumu uz projekta biznesa potenciālu, ko atbilstoši novērtēt var vienīgi eksperti.

 Iepriekš noteiktā projekta ietvaros ir paredzēts, ka viens no Tehnoloģiju inkubatora pārvaldītājiem būs SIVA. Tomēr tas neizslēdz iespēju piesaistīt citas institūcijas kā partnerus. Iespējamie papildu partneri ir Norvēģijas tehnoloģiju parks/inkubators PRONEO un Campus Kjeller. Partneru skaitu nav plānots ierobežot un visi partneru atbilstība ir noteikta saskaņā ar Noteikumu 1.5.panta, pirmās daļas "w" punktu. 

Tāpat ierobežojumi nav noteikti attiecībā uz neliela apjoma grantu shēmu un Atklāto konkursu. Vienlaikus EM piedāvā interpretēt partneri projektā kā investoru, tehnoloģiju piegādātāju, klientu vai piegādātāju. Šāda tipa partnerības ir orientētas uz biznesu un līdz ar to tās varētu ilgt arī pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un attiecīgi tās sniegtu lielāku ieguldījumu ilgtermiņā.

"Zaļš" definīcija tiks izmantota, lai pārbaudītu, vai projekts tiks īstenots "zaļo" nozaru inovāciju jomā:

Projekts tiek uzskatīts par izstrādātu "zaļo" nozaru inovāciju jomā, ja tas izstrādā produktus, tehnoloģijas vai procesus, kas veicina:

1) atjaunojamas enerģijas ražošanu;

2) "zaļo" (energoefektīvu) būvniecības produktu un materiālu ražošanu;

3) tīru transportu;

4) ūdens apsaimniekošanu;

5) atkritumu apsaimniekošanu;

6) ekodizainu;

7) vai citu nozaru produktu, tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus, kas veicina energoefektivitāti, zemākas emisijas un mazāku resursu patēriņu.

3.14.4. Projektu atlase

Sniegt projektu atlases struktūras, procesu un kārtību pārskatu.

Informācija par projektu atlases kārtību ir pieejama 13. Pielikumā (Projektu iesniegumu atlases procedūra).

Lai izveidotu Atklātā konkursa un iepriekš noteiktā projekta Vērtēšanas komisijas, EM kopā ar LIAA un Norvēģijas Inovāciju aģentūru lems par komisijas biedru skaitu. Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros tiks izveidota atsevišķa Vērtēšanas komisija, kurā darbosies balsstiesīgi locekļi no EM, LIAA un iespējams citām valsts vai nozaru iestādēm. Vērtēšanas komisijai būs tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus dalībai komitejas sēdēs.

Atlases kritēriji iepriekš noteiktajam projektam, neliela apjoma grantu shēmai un Atklātajam konkursam ir pieejami 14.Pielikumā (Projektu iesniegumu atlases kritēriji).

3.14.5.  Finanšu vadība

Aprakstīt Programmas finanšu vadību, attiecībā uz to, kā tiek radīts ekonomiskais labums, kā tiek uzturēti atsevišķi bankas konti, kādi ir noteikumi par ieguldījumu natūrā attiecināmību, kārtību, kādā tiek veikti maksājumi projektu īstenotājiem, un maksājuma pieprasījuma pārbaudes kārtību.

Saistībā ar ekonomiskajiem ieguvumiem sagaidāms, ka Tehnoloģiju inkubatora operators gūs ienākumus no sniegtajiem pakalpojumiem, taču tie tiks ieguldīti komersanta darbībā. Ieguldītā pelņa segs Tehnoloģiju inkubatora ikdienas vajadzības, piemēram, administrācijas, vadības algas un citas saistītās izmaksas.

Tāpat ir gaidāms, ka Tehnoloģiju inkubatorā esošie komersanti gūs peļņu, jo tie veic uz biznesa orientētas aktivitātes.

Tehnoloģiju inkubatoram un komersantiem būs jābūt atsevišķam bezprocentu kredītiestādes kontam, kas paredzēts tikai ar projektu saistītiem maksājumiem. Visiem projektu īstenotājiem ir jānodrošina atsevišķa Programmas ietvaros īstenotā projekta uzskaite.

Ieguldījumi natūrā nav pieļaujami. Finansējuma saņēmēji nodrošinās nacionālo līdzfinansējumu naudas maksājumu veidā.

Visi līdzekļi tiks iemaksāti atsevišķā projekta īstenošanai izveidotā finansējuma saņēmēja kontā. Norēķinu pieprasījumi būs jāiesniedz LIAA.

Iepriekš noteiktā projekta "Tehnoloģiju inkubators" ietvaros:

Tehnoloģiju inkubatoram būs iespēja saņemt avansa maksājumus, lai segtu tā administratīvās darbības izmaksas. Ir plānots veikt 2 atsevišķus maksājumus. Pirmais maksājums līdz 140 560 latiem (200 000 EUR) tikts veikts iepriekš noteiktā projekta īstenošanas sākumā. Otrs maksājums tiks veikts pēc trim fiskālajiem gadiem pēc pirmā maksājuma veikšanas, un tā apmērs tiks noteikts atbilstoši spēkā esošajam regulējumam (Programmas iesniegumā ir pieņemts, ka tas nebūs mazāks par saskaņā ar pašreiz esošajiem nosacījumiem noteikto, t.i. 140 560 lati (200 000 EUR) trīs fiskālo gadu periodā).

Saskaņā ar projekta līgumu Tehnoloģiju inkubatoram būs jāiesniedz starpposma ziņojums – ceturkšņa ziņojums, gada ziņojums un noslēguma ziņojums LIAA. Tāpat Tehnoloģiju inkubatoram būs jāiesniedz gada darbības plāns.

Rekonstrukcijas darbu veikšanai un iekārtu iegādei Tehnoloģiju inkubators varēs saņemt avansa maksājumus līdz pat 35% no projekta kopējā publiskā finansējuma, kas paredzēts rekonstrukcijas darbiem un iekārtu iegādei. Tehnoloģiju inkubatoram būs jāpamato izmaksu nepieciešamība un jānorāda to plānotais izmantošanas laika grafiks. Tehnoloģiju inkubatoram būs iespēja pieteikties avansa maksājumam katru gadu. Papildus Tehnoloģiju inkubatoram būs iespējams saņemt starpposma maksājumus. Šai gadījumā atšķirībā no Atklātā konkursa finansējuma saņēmējiem Tehnoloģiju inkubatoram nebūs jānodrošina kredītiestādes garantijas vēstule par to, ka iekārtas tiks piegādātas projekta īstenošanas vietā, tā kā projekta īstenošanā ir iesaistītas valsts universitātes un SIVA. Noslēguma maksājums tiks veikts pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pārbaudes veikšanas par paveiktajiem darbiem un piegādātajām iekārtām. Pārējos gadījumos, maksājumu veikšana notiks dokumentēto izdevumu apmaksas veidā saskaņā ar projekta līgumā norādītajiem izdevumiem. Starpmaksājumi tiks veikti, balstoties uz starpposma ziņojumiem kopā ar paredzēto veidlapu un rezultātu aprakstu. Pārskata periods būs reizi 3 mēnešos, ja projekta īstenošanas periods pārsniedz 6 mēnešus.

Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros:

Pretendenti saņems kuponu pakalpojumu saņemšanai, kas nozīmē, ka naudas plūsma no LIAA tieši nonāks pie pakalpojuma sniedzēja. Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros kuponi ir uzskatāmi par sava veida avansa maksājumu, tā kā finansējuma saņēmējs to saņem pirms nepieciešamās darbības veikšanas. Kupona apjoms tiks aprēķināts vienam gadam atbilstoši nepieciešamo pakalpojumu klāstam. Tā kā kupons tiks piešķirts uzreiz visam gadam, tad nav paredzēti starpposma maksājumi. Tā kā finansējuma saņēmējam būs jāiesniedz ceturkšņa ziņojumi, gada atskaites un noslēguma pārskats, LIAA būs iespēja sekot līdz projekta progresam un kupona lietderīgai izmantošanai.

LIAA veiks grantu (skaidras naudas) maksājumus tieši finansējuma saņēmējam. Grantus var izmantot, piemēram, algu maksājumiem un citiem pakalpojumiem. Algas maksājumiem būs iespēja saņemt avansa maksājumu līdz 35 % no projekta viena gada atalgojuma publiskā finansējuma. Šāda pieeja palīdzēs risināt problēmu komersantiem ar tā naudas plūsmas nodrošināšanu. Projekta iesniedzējam būs iespēja pieteikt avansa maksājumu, iesniedzot starpposma ziņojumu vai nobeiguma ziņojumu katra gada beigās.

Visi līdzekļi tiks iemaksāti atsevišķā projekta īstenošanai izveidotā finansējuma saņēmēja kontā. Norēķinu pieprasījumi būs jāiesniedz LIAA.

Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējus kopā ar starpposma ziņojumiem un nobeiguma ziņojumu būs jāiesniedz izdevumu apliecinošos dokumentus.

Atklātā projektu atlases konkurss rezultātam "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" ietvaros:

Avansa maksājumi tiks nodrošināti saskaņā ar Programmas Noteikumiem. Avansa maksājumi var sasniegt līdz 35 % no kopējām projekta publiskajām izmaksām un būs nepieciešams pamatot avansa maksājumu vajadzību un maksājumu veikšanas plānu. Avansa maksājumi tiks veikti pret kredītiestādes garantijām, kas sedz pieprasīto avansa maksājuma summu. Pēc tam būs iespēja saņem starpposma maksājumus, ja iegādātās iekārtas būs piegādātas projekta īstenošanas vietā, pretējā gadījumā finansējuma saņēmējam būs jānodrošina kredītiestādes garantija pieprasītā finansējuma apmērā. Gala maksājumi tiks veikti pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas un iekārtu piegādes un izmantošanas pārbaudes. Pārējos gadījumos, norēķināšanās notiks dokumentēto izdevumu apmaksas veidā saskaņā ar projekta līgumā norādītajiem izdevumiem. Starpposma maksājumi tiks veikti, balstoties uz starpposma ziņojumiem kopā ar paredzēto veidlapu un rezultātu aprakstu. Pārskata periods būs reizi 3 mēnešos, ja projekta īstenošanas periods pārsniedz 6 mēnešus. LIAA veiks pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu finanšu pieprasījumus un darbības pārskatus pirms turpmāku maksājumu veikšanas.

Visi līdzekļi tiks iemaksāti atsevišķā projekta īstenošanai izveidotā finansējuma saņēmēja kontā. Norēķinu pieprasījumi būs jāiesniedz LIAA. 

Finansējuma saņēmējam būs jāatmaksā izdevumi, kas radušies neatbilstoši projekta līguma nosacījumiem un Programmas Noteikumiem.

Projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja:

1)  Tās ir nozīmīgas projekta īstenošanai, tās ir paredzētas projekta līgumā un atbilst drošas finanšu vadības principiem, jo īpaši ekonomiski izdevīgiem un efektīviem principiem.

2)  Tās ir fiziski radušās finansējuma saņēmējam vai tā partneriem projekta īstenošanas posmā;

3)  Tās ir uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības un nodokļu reģistros, tās ir nosakāmas un uzrādāmas, kā arī tās apliecina dokumentu oriģināli.

4)  Projekta ietvaros ir paredzēti avansa maksājumi, starpposma maksājumi un noslēguma maksājumi. Avansa maksājumi tiks veikti, balstoties uz projekta līguma nosacījumiem, savukārt starpposma un noslēguma maksājumi tiks veikti, balstoties uz projekta ieviešanas ziņojumiem.

5)  Konstatējot projekta pārkāpumus, starpposma maksājumu apmēru var samazināt vai atlikt līdz pārkāpums tiek novērsts.

3.14.6.  Izmaiņas projektos

Aprakstīt kārtību, kas saistīta ar izmaiņām projektā.

Kārtība, kādā projektā tiek veiktas izmaiņas ir noteikta Programmas Noteikumos un sīkāk izklāstītas projekta līgumā. Programmas Noteikumi un projekta līgums nodrošinās iespēju grozīt projekta līgumu, ja paredzētās izmaiņas projektā, saglabās iespēju sasniegt projekta mērķus un rezultātus un nodrošināt lietderīgu finansējuma izlietojumu. Finansējuma saņēmējam būs iespēja ierosināt izmaiņas, nosūtot LIAA oficiālu pieprasījumu. Ja šāds pieprasījums būs juridiski pareizs un pamatots, LIAA to apstiprinās. 

Nebūs iespējams veikt šādus grozījumus:

· Grozīt nosacījumus, kas varētu ietekmēt lēmumu par projekta pieņemšanu;

· Grozījuma sekas varētu ietekmēt vienlīdzīgas iespējas visiem saņemt finansējumu;

· Grozījumi ir pretrunā ar lēmumu par projekta pieņemšanu vai atbalsta pasākuma noteikumiem.

Pieprasījumu par izmaiņām vai grozījumiem būs jāiesniedz LIAA 20 darba dienu laikā pirms šādu izmaiņu vai grozījumu rašanās. Īsākā laikā izmaiņas un grozījumus var veikt, ja finansējuma saņēmējs iesniedz labi sagatavotu pamatojumu īsāka termiņa nepieciešamībai.

Programmas Noteikumos tiks noteikti sasniedzamie rezultāti finansējuma saņēmējam, kā neizpildes gadījumā LIAA būs iespēja lauzt projekta līgumu. Šāda pieeja ļaus izvairīties no neefektīvas naudas līdzekļu apguves un ļaus to pārdalīt dzīvotspējīgiem projektiem. 

3.15. Budžets

3.15.1.  Budžeta pozīcijas

Aizpildīt turpmāk tekstā redzamās tabulas. Sniegt pamatojumu katrai no tabulām saskaņā ar PAR.

Pieprasītā programmas granta daļa (EUR) (%):

					Neattiecināmās izmaksas (d)	Kopējās izmaksas (e) = (c) + (d)
	Norvēģijas FI (a)	Valsts līdzfin. (b)	Kopējās attiecināmās izmaksas (c) = (a)+(b)
	€	€	€	% no kopējā	€	€
Programmas vadība	1 092 960	0	1 092 960	9.65	0	1 092 960
Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	6 510 440	0	6 510 440	57.47	0	6 510 440
Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	3 380 600	0	3 380 600	29.84	0	3 380 600
Līdzekļi divpusējām attiecībām	294 000	0	294 000	2.60	0	294 000
Papildu pasākumi	0	0	0	0	0	0
Programmas iesnieguma sagatavošana	0	0	0	0	0	0
Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā	50 000	0	50 000	0.44	0	50 000
KOPĀ	11 328 000	0	11 328 000	100	0	11 328 000

Ņemot vērā veikto nacionālā budžeta konsolidāciju 2012.gadā par 120 miljoniem latu (170.75 miljoni EUR), ir sarežģīti iegūt nepieciešamo nacionālo finansējumu Programmas līmenī. Turklāt Latvija ir noteikusi prioritāti pievienoties Eiropas Monetārajai zonai līdz 2014. gadam. Lai izpildītu šo mērķi, būs nepieciešama stingra budžeta disciplīna un turpmāka budžeta deficīta samazināšana atbilstošu Māstrihtas kritērijiem. Tādēļ EM ierosina Programmas līmenī nodrošināt 100 % grantu apmēru no Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam atbilstoši Noteikumu 5.4.panta "Granta likmes un minimālais grantu projektu apmērs" 1.daļas  a punktam – kā donorvalsts partnerības Programmai.

Latvijas nacionāla valūta Latvijas lats ir piesaistīts eiro un eiro likme ir 0.702804. Taču ir pieļaujams valūtas kursa svārstības 1 % apmērā. Tas nozīmē, ka valūtas kurss var samazināties līdz 0.6958, kas savukārt nozīmē zaudējumus Latvijas pusē līdz 79 614 latu (113 281 EUR) apmērā pret standarta valūtas kursu. Programmā paredzētā rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā ir aprēķināta, bastoties uz pieņēmumu, ka Latvijas lata kurss pret eiro samazināsies par 0.5 %, tas nozīmē, ka zaudējumi būs 39 807 lati (56 640 EUR). Ņemot vērā, ka maksājumi tiks veikti dažādos laika periodos, plānots, ka zaudējumi nepārsniegs 35 140 latus jeb EUR 50 000.

Norvēģijas finanšu instrumenta  piešķīruma sadalījums pa gadiem (EUR)

Budžeta pozīcija	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	Kopā
Programmas vadība	0	100 000	277 547	267 547	262 547	130 319	55 000	1 092 960
Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	0	0	1 395 848	2 306 798	2 807 794	0	0	6 510 440
Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	0	250 000	808 082	1 100 000	864 246	358 272	0	3 380 600
Līdzekļi divpusējām attiecībām	0	50 000	104 000	90 000	50 000	0	0	294 000
Papildu pasākumi	0	0	0	0	0	0	0	0
Programmas iesnieguma sagatavošana	0	0	0	0	0	0	0	0
Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā	0	2 000	10 000	10 000	18 000	10 000	0	50 000
KOPĀ	0	402 000	2 595 477	3 774 345	4 002 587	498 591	55 000	11 328 000

Programmas apsaimniekotāja vadības izmaksu detalizēts budžets (EUR)

Izmaksu kategorija	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	Kopā
Sagatavošanās Programmas īstenošanai	0	30 000	0	0	0	0	0	30 000
Projektu izvērtēšana un atlase	0	10 000	50 000	50 000	50 000	0	0	160 000
Maksājuma pieprasīja pārbaude, maksājumu veikšana	0	0	55 000	55 000	55 000	30 000	0	195 000
Projektu uzraudzība	0	0	55 040	55 040	55 040	30 040	25 000	220 160
Revīzijas un pārbaudes projektu īstenošanas vietās	0	0	55 000	55 000	55 000	38 000	15 000	218 000
Reklāma un informācija	0	45 000	45 000	35 000	30 000	15 000	15 000	185 000
Ziņošana donorvalstīm un valsts iestādēm	0	5 000	7 507	7 507	7 507	7 279	0	34 800
Bankas kontu atvēršana un lietošana	0	0	0	0	0	0	0	0
Pieskaitāmie izdevumi	0	10 000	10 000	10 000	10 000	10 000	0	50 000
Kopā	0	100 000	277 547	267 547	262 547	130 319	55 000	1 092 960

Detalizēts budžets Programmas iesnieguma sagatavošanai

Izmaksu kategorija	Vienības	Vienības izmaksas	Summa (€)
Alga Programmas apsaimniekotāja darbiniekiem	-	-	-
Ceļošanas un uzturēšanās izmaksas	-	-	-
Tehniski ekonomiskais pamatojums, tostarp ekspertu izmaksas	-	-	-
Tulkojumu izmaksas	-	-	-
Sagatavošanās publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalsta saņemšanai	-	-	-
Publiskas konsultācijas	-	-	-
Kopā	-	-	-

3.15.2  Avansa maksājums

Aizpildīt turpmāk tekstā redzamo tabulu un pamatot avansa maksājuma nepieciešamību (EUR).

Budžeta pozīcija	Pieprasītais avanss (€)
Programmas vadība	0
Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija	0
Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība	350 000
Līdzekļi divpusējām attiecībām	0
Papildu pasākumi	0
Programmas iesnieguma sagatavošana	0
Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā	0
KOPĀ	350 000

Avansa maksājumu summa tika aprēķināta, pieņemt, ka 2012. gada jūlijā donorvalsts apstiprinās Programmu. Avansa maksājumi ir paredzēti laika periodā no Programmas apstiprināšanas līdz 2013. gada 30. aprīlim. Pirmo starpposma finanšu pārskatu ir plānots iesniegt līdz 2013. gada 15. martam saskaņā ar Noteikumu 8.3. panta "Starpposma maksājumi" 1. daļu. ietver izdevumus, kas saistīti ar Tehnoloģiju inkubatora operatora vadības un administratīvajām aktivitātēm 140 561 latu (200 000 EUR) apmērā un izdevumus, kas radušies neliela apjoma grantu shēmas ietvaros 105 421 latu (150 000 EUR) apmērā.

3.16. Nepieciešamo Programmas iesnieguma pielikumu pārskats

I.  Saīsinājumu saraksts

II. Statistikas pielikums

III. Iepriekš noteiktā projekta kopsavilkums

IV. Uzraudzības plāns

V.  Komunikācijas plāns

VI. Ekonomikas ministrijas struktūra

VII.  Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta struktūra

VIII. Darbinieku CV

IX. Programmā iesaistīto institūciju funkcijas

X.  Valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūra" struktūra

XI. Vadības struktūras

XII.  Laika grafiks

XIII. Projekta iesniegumu atlases procedūra

XIV.  Projekta iesniegumu atlases kritēriji

3.17. Paraksti

Programmas apsaimniekotājs

Apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu Programmas apsaimniekotāja vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie ir pareizi un precīzi. Es apstiprinu, ka šī Programma tiks īstenota saskaņā ar iesniegumā teikto un ka pieprasītais grants precīzi atspoguļo pamatotus Programmas īstenošanai un pabeigšanai nepieciešamos minimālos resursus.

Es piekrītu, ka FIK var publicēt šīs Programmas iesnieguma kopsavilkumu savā tīmekļa vietnē un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

					Iespējams otrs paraksts
Vārds, Uzvārds	Juris Pūce
Amats	Valsts sekretārs
Iestāde	Ekonomikas ministrija
Paraksts
	Diena	Mēnesis	Gads		Diena	Mēnesis	Gads
Datums			2012

Programmas partneris (ja nepieciešams, atkārtot)

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu savas iestādes vārdā un ka šī iestāde piekrīt piedalīties šīs Programmas īstenošanā. Es esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā, un ka tie pareizi un precīzi apraksta manas iestādes lomu un pienākumus šajā Programmā.

					Iespējams otrs paraksts
Vārds, Uzvārds	Tore Lasse By
Amats	Direktors, EEZ finansējuma koordinators
Organizācija	Norvēģijas Inovāciju aģentūra
Paraksts
	Diena	Mēnesis	Gads		Diena	Mēnesis	Gads
Datums			2012

Vadošā iestāde

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu vadošās iestādes vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie atbilst Saprašanās memorandam.

					Iespējams otrs paraksts
Vārds, Uzvārds	Aleksandrs Antonovs
Amats	Nacionālās vadošās iestādes vadītājs
Organizācija	Finanšu Ministrija
Paraksts
	Diena	Mēnesis	Gads		Diena	Mēnesis	Gads
Datums			2012

---

¹ Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skalas.

² Interneta vietne: http://ec.europa.eu/europe2020/priorities/sustainable-growth/index_en.htm, Eiropas Komisija, 15.12.2011.

³ Interneta vietne: http://ec.europa.eu/environment/etap/inaction/pdfs/1_en_act_part1_v5.pdf, Eiropas Komisija, 15.12.2011.

⁴ Interneta vietne: http://ec.europa.eu/resource-efficient-europe/pdf/resource_efficient_europe_en.pdf Eiropas Komisija, 15.12.2011.

⁵ Pasaules biznesa padomes ilgtspējīgai attīstībai ziņojums "Vīzija 2050", Interneta vietne: http://www.wbcsd.org/web/projects/BZrole/Vision2050-FullReport_Final.pdf, 22.11.2011.

⁶Interneta vietne: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/industrial-competitiveness/industrial-policy/files/lv_country-chapter_lv.pdf, Eiropas Komisija, 15.12.2011.

⁷ LiMaS Eko-inovāciju projekts, interneta vietne: http://www.limas-eup.eu/, 15.12.2011.

⁸ Duka Projekts, interneta vietne: http://www.duka.riga.lv/#/about-the-project/, 19.01.2012.

⁹ EM piedāvā interpretēt partneri projektā kā investoru, tehnoloģiju piegādātāju, klientu vai piegādātāju. Papildus informācija ir sniegta 3.14.3.sadaļā "Konkursi"

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts