Eiropas Komisija: Par dzīves kvalitāti un Eiropas līderpozīcijām

Eiropas Komisija 29.februārī ierosināja izlēmīgi rīkoties, lai jomās, kas būtiski ietekmē izaugsmi un darba vietas, risinātu trīs sabiedrībai svarīgākās problēmas, proti, piekļuvi izejvielām, lauksaimniecības ilgtspēju un aktīvas un veselīgas vecumdienas. Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un nostiprinātu Eiropas līderpozīcijas pasaulē, minēto problēmu risināšanai jātiecas uz saskaņotākām inovācijas darbībām gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Tāpēc Komisija ir aizsākusi divas jaunas Eiropas inovācijas partnerības (EIP) izejvielu, ilgtspējīgas lauksaimniecības un produktivitātes jomā, kā arī apstiprinājusi četru gadu rīcības plānu 2011.gadā aizsāktajai pirmajai EIP par aktīvām un veselīgām vecumdienām.

Eiropas inovācijas partnerības izmanto jaunu pieeju visai pētniecības–izstrādes–inovāciju ķēdei, iesaistot dažādu valstu un nozaru publiskās un privātās ieinteresētās personas, lai paātrinātu inovatīvo risinājumu ieviešanu. Katrai no partnerībām ir vērienīgs mērķis, kas sasniedzams līdz 2020.gadam, un pirmie rezultāti gaidāmi pēc 1–3 gadiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata: "Mums jākļūst inovatīviem, lai Eiropa atgrieztos uz izaugsmes un darba vietu radīšanas ceļa un lai risinātu svarīgākās problēmas, piemēram, piekļuvi izejvielām, lauksaimniecības ilgtspēju un sabiedrības novecošanos. Eiropas inovācijas partnerības nojauks traucējošas robežas, likvidēs vājās vietas un ļaus koncentrēties uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas ir svarīgi iedzīvotājiem un uzņēmumiem."

Eiropas inovācijas partnerība ir jauna koncepcija, ar kuru sabiedrība pirmoreiz tika iepazīstināta "Eiropa 2020" paraugprogrammā "Inovācijas savienība". Mērķis ir pievērsties vājajiem punktiem, nepilnībām un šķēršļiem Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmā, jo tie neļauj vai kavē jaunu ideju īstenošanu un ieviešanu tirgū. Šādi kavēkļi ir nepietiekami ieguldījumi, novecojuši noteikumi, standartu trūkums un tirgu sadrumstalotība.

Katru partnerību vada vadības grupa, kuras priekšsēdētājs ir Eiropas komisārs vai komisāri, kuri ir atbildīgi par attiecīgo politikas jomu vai jomām. Līdz ar viņiem darbojas dalībvalstu pārstāvji (ministri), parlamenta locekļi, nozares vadošie pārstāvji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība un citas svarīgas ieinteresētās personas.

Eiropas inovāciju partnerības konstatē, kas darāms, lai pārvarētu trūkumus, piemēram, jāturpina attīstīt tehnoloģijas, jāpanāk pareiza tirgus struktūra un jāstimulē pieprasījums, un stiprinātu rīcību gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tās neaizstāj finansējuma programmas vai regulatīvos procesus, bet nodrošina kopīgu sadarbības platformu.

Inovācijas partnerība izejvielu trūkuma pārvarēšanai

Aizvien grūtāk kļūst nodrošināt augsto tehnoloģiju nozarei tik svarīgās izejvielas. Lai kāpinātu Eiropas ražošanas apjomu, saskaņā ar priekšlikumu izveidot Eiropas inovācijas partnerību izejvielu jomā tiks atbalstīta izejvielu izpēte, ieguve un pārstrāde, kopīgi darbojoties ino­vācijā.

Piemēram, tiek lēsts, ka to neizmantoto Eiropas derīgo izrakteņu resursu vērtība, kuri atrodas 500–1000 metru dziļumā, ir ap 100 miljardiem eiro. Jaunas tehnoloģijas palīdzēs iegūt derīgos izrakteņus no lielāka dziļuma, attālākos apgabalos un bargos apstākļos. Ir jārīkojas arī, lai rastu aizstājējus neatsveramām izejvielām un uzlabotu elektrisko un elektronisko ierīču un citu atkritumu utilizāciju. Uzlabota piekļuve izrakteņiem uzlabos novatorisku ražojumu izstrādāšanu, piemēram, plānslāņa fotoelementus, energoefektīvus apgaismes līdzekļus, elektriskos automobiļus, uzlabotas pasažieru lidmašīnas, infrasarkano staru optiskās ierīces un stikla šķiedru.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajani, kura atbildības joma ir rūpniecība un uzņēmējdarbība, uzsver: "Mums jāapvieno spēki, lai sāktu izmantot Eiropā pieejamo izejvielu milzīgo potenciālu. Jārīkojas enerģiskāk, lai līdz 2020.gadam izpētes, ieguves, pārstrādes, utilizācijas un aizstāšanas jomā padarītu Eiropu par pasaules līderi. Tam būs svarīga nozīme, lai Eiropa spētu jau šodien izstrādāt rītdienas tehnoloģijas. Šādai inovācijai ir izšķiroša nozīme, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un jaunu darba vietu radīšanu."

Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecībā

Turpmākajos gados pārtikas nodrošinājums būs viena no galvenajām problēmām pasaulē, jo prognozēts, ka pārtikas pieprasījums līdz 2050.gadam pieaugs par 70%. Strauji pieaugs arī pieprasījums pēc lopbarības, šķiedrvielām, biomasas un biomateriāliem. Turklāt šo problēmu pavada lēnāks ražīguma pieaugums, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka samazinājies ieguldījums lauksaimniecības pētniecībā, kā arī pieaugoša slodze uz vidi un dabas resursiem.

Piemēram, 45% Eiropas augšņu ir slikta augsnes kvalitāte. Aptuveni 40% no lauksaimniecības zemes var būt piesārņoti ar nitrātiem, un pēdējo 20 gadu laikā lauku un pļavu putnu skaits ir samazinājies par 20–25%.

Tātad galvenā problēma lauksaimniecības jomā turpmāk būs ne tikai ražot vairāk, bet darīt to arī ilgtspējīgā veidā. Šīs problēmas neizdosies atrisināt, ja nenotiks nopietna pārorientēšanās uz pētniecību un inovāciju, jo īpaši, apvienojot pētnieku, lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu pūliņus tā, lai zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas varētu praktiski ieviest lauksaimniecībā un nodrošinātu zinātnes nozarei sistemātiskākus praktiskās lauksaimniecības datus. Eiropas inovācijas partnerības "Lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspēja" mērķis ir nodrošināt darbojošos saskarni starp lauksaimniecību, bioekonomiku, zinātni un citām jomām ES, valstu un reģionālā līmenī. Tā būs arī kā katalizators, kas uzlabos to ar inovāciju saistīto darbību efektivitāti, kuras atbalsta lauku attīstības politika, kā arī Savienības pētniecība un inovācija. Šai EIP ir noteikti divi galvenie mērķi: lauksaimniecības nozares ražīguma efektivitātes veicināšana (līdz 2020.gadam pārtraucot neseno produktivitātes mazināšanās tendenci) un lauksaimniecības ilgtspēja (līdz 2020.gadam nodrošinot augsnes funkcionalitāti apmierinošā līmenī).

Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs uzsvēra: "Turpmāk lauksaimniecības galvenais uzdevums ir ne tikai ražot vairāk, bet arī ražot labāk. Šajā nolūkā svarīga būs uz pieprasījumu balstīta pētniecība un inovācija, kā arī uzlabota labākās prakses paņēmienu izplatīšana."

Eiropas inovāciju partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām

Demogrāfiskā novecošana patlaban ir viena no nopietnākajām Eiropas problēmām. Nākamajos 50 gados gandrīz divkāršosies to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. 2010.gadā šādu iedzīvotāju skaits bija 87 miljoni, un prognozēts, ka 2060.gadā tas sasniegs 148 miljonus.

Lai gan Eiropas aprūpes un sociālajām sistēmām tas rada īpašu problēmu, tomēr tā ir arī iespēja šīs sistēmas uzlabot pacientu, veselības aprūpes sistēmu un inovatīvas rūpniecības interesēs.

Eiropas inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām ir izveidota, lai risinātu minētās problēmas. 2011.gada novembrī tā iesniedza stratēģisko īstenošanas plānu (SĪP), norādot prioritārās jomas un konkrētas darbības, kuras veicamas publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

Šis paziņojums ir Komisijas tieša atbilde par minēto konkrēto darbību īstenošanu. Šādas darbības ir, piemēram, aicinājums iesaistīties ieinteresētajām personām, novatorisku ideju tirgus izveidošana, regulatīvo un standartizācijas jautājumu risināšana. Tas uzlabos veco ļaužu dzīvi, palīdzēs viņiem dot labumu sabiedrībai, arī kļūstot vecākiem, un samazinās slodzi uz veselības un aprūpes sistēmām, kas galu galā veicinās ilgtspējīgu izaugsmi.

Komisija apstiprina apņemšanos atbalstīt SĪP īstenošanu, jo īpaši ar šādām darbībām:

• 29.februārī izsakot pirmo uzaicinājumu ieinteresētajām personām apņemties veikt konkrētas inovācijas darbības aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā;

• līdz 2012.gada aprīlim izveidojot "novatorisku ideju tirgu", kas palīdzēs ieinteresētajām personām rast partnerus, dalīties labākajā praksē un izplatīt pierādījumus par sasniegtajiem rezultātiem;

• saskaņojot un efektīvi izmantojot ES finansējuma instrumentus, piemēram, Konkurētspējas un jauninājumu programmu (KJP), Pētniecības 7.pamatprogrammu un Veselības programmu;

• risinot regulatīvos un standartizācijas jautājumus, piemēram, atbalstot jaunas ES sistēmas izveidošanu savstarpējas izmantošanas testēšanai, kvalitātes marķēšanai un sertificēšanai e-veselības jomā.

Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli uzsvēra: "Aktīvas un veselīgas vecumdienas ir būtiskas iedzīvotājiem, veselības un aprūpes sistēmu dzīvotspējai, kā arī nodrošina svarīgu rūpniecisko potenciālu. Komisija ir pilna apņēmības atbalstīt to prioritāro jomu ātru īstenošanu, par kurām partnerība vienojusies 2011.gadā. Mūsu mērķis ir nākamajos divos gados sasniegt taustāmus rezultātus."

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa uzskata: "EIP aktīvām un veselīgām vecumdienām mums palīdzēs uzlabot vecāku cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, kā arī palīdzēs ilgtermiņā nodrošināt mūsu aprūpes sistēmas ilgtspējību. Mēs aicinām visas ieinteresētās personas sniegt ieguldījumu un palīdzēt mums mērķtiecīgi pārvarēt šīs demogrāfiskās pārmaiņas."

Par invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās ierobežošanu

Daudz ir tādu piemēru, kad dzīvnieki un augi, ievesti tiem sākotnēji svešā vidē, vairojas un izplatās tik strauji, ka tas sāk apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Protams, dažas "aizjūras" sugas, kā tomāti un kartupeļi, vēsturiski ir ieviesušās bez problēmām. Tomēr daudzas citas sugas, tostarp Kanādas zoss, Amerikas vēršvarde, Japānas sūrene un dažas tropisko jūru aļģes, tagad ir izplatījušās tiktāl, ka apdraud vietējos dzīvniekus un augus un nodara ievērojamu kaitējumu ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai. Šādas "invazīvas svešzemju sugas" var apdraudēt arī sabiedrības veselību, kaitēt sējumiem un mājlopiem un radīt nopietnas ekonomiskas sekas. Eiropas Komisija apsver iespējamos risinājumus (kuri varētu ietvert arī jaunus tiesību instrumentus) un aicina visus interesentus tiešsaistē izteikt viedokli par to, kā šo jautājumu risināt pēc iespējas efektīvāk. Apspriešanās rezultāti tiks iestrādāti priekšlikumā, ko sagatavos vēl šogad.

Vides komisārs Janežs Potočniks uzskata: "Kaitējums, ko invazīvās sugas nodara mūsu dabas kapitālam, gadā var sasniegt 12 miljardus eiro. Ir pienācis laiks pienācīgi novērtēt šo pieaugošo apdraudējumu un attiecīgi rīkoties."

Līdz šim Eiropas vidē konstatēts vairāk nekā 11 000 svešzemju sugu, un 10–15% no tām ir invazīvas. Līdzšinējie pasākumi, kuru mērķis ir novērst šo sugu iekļūšanu un izplatīšanos mūsu teritorijā, ir fragmentāri, un ar tiem nepietiek, lai būtiski samazinātu riskus. Lai stāvokli labotu, Komisija rauga ieviest pieeju, kuras pamatā ir trīs pīlāri un kura atbilst pieejai, ko piedāvā ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību: pirmkārt, invāzijas novēršana, otrkārt, agrīna invāzijas atklāšana un strauja reakcija, treškārt, invāzijas apkarošana vai pārvaldība, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi.

Tiešsaistes apspriešanās mērķis ir uzzināt viedokļus par to, kā šo pieeju salāgot ar katru reālo situāciju, un apspriesti tiek tādi jautājumi kā iespējamie tirdzniecības ierobežojumi, marķēšanas shēmas, uzraudzības mehānismi, apkarošanas pasākumi un izpostīto ekosistēmu atjaunošana. Interesenti, tostarp privātpersonas, nozares un patērētāju pārstāvji, interešu grupas, nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes, ir aicināti savu viedokli izteikt līdz 2012.gada 12.aprīlim.

Vispārīga informācija

Svešzemju sugu introdukcija ir mērķtiecīgas vai nejaušas cilvēka darbības rezultāts. Lai gan daudzas introducētās sugas dod ievērojamu labumu sabiedrībai un ekonomikai, citas izjauc ekosistēmu līdzsvaru un savairojas ārkārtīgi postošā veidā. Piemēram, uz automašīnu riepām no Āzijas pie mums ieceļo Denges drudža ierosinātāju odu oliņas, bet jūras videi kaitīgi ūdens organismi visbiežāk tiek ievesti ar kuģu balasta ūdeņiem. Pieaugot tirdzniecības un ceļošanas apmēriem, gaidāms aizvien lielāks svešzemju sugu pieplūdums.

Šī problēma tiek uzskatīta par otru lielāko apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai (pirmais ir biotopu izzušana). Pasaules mērogā bioloģiskās daudzveidības situācija patlaban ir saspringta – to nosaka daudzi faktori, kas bieži ir cilvēka darbības rezultāts un ko vēl vairāk sarežģī klimata pārmaiņas. Bioloģiskā daudzveidība ir ekosistēmas preču un pakalpojumu (pārtika, degviela, šķiedrvielas, gaisa kvalitāte, ūdensteces un ūdens kvalitāte, augsnes auglība un barības vielu cikls) plūsmas virzītāja un cilvēka labklājības pamats. Un tomēr "piedāvājuma spektrs" samazinās apmēram divās trešdaļās pasaules ekosistēmu pakalpojumu. Eiropas Savienībā par šādu samazināšanos liecina izzūdošie zivju krājumi, augsnes degradācija, plūdu radītie zaudējumi un savvaļas augu un dzīvnieku izzušana.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa