Par ikgadējo aptauju "Latvijas gada monēta"

Latvijas Banka septīto gadu rīko sabiedrības aptauju par gada monētu un no 2. līdz 15.martam aicina ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no Latvijas Bankas 2011.gadā izdotajām jubilejas un piemiņas monētām ir "Latvijas gada monēta 2011". "Latvijas gada monēta" ir lielākais un nozīmīgākais notikums Latvijas monētu nozarē, kas ļauj izcelt mākslinieku ieguldījumu šai īpašajā mākslas žanrā un noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā, kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi tai šķiet pievilcīgākie.

Aptauju "Latvijas gada monēta 2011" Latvijas Banka rīko sadarbībā ar valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projektu "Trešais tēva dēls" un Latvijas publiskajām bibliotēkām, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Televīzijas raidījumu "100 g kultūras", kā arī tīklošanas portālu "Draugiem.lv".

Gada balvas pretendentes

2011.gadā Latvijas Banka izlaidusi septiņas jubilejas un piemiņas monētas. 2011.gadā Latvijas Bankas izlaisto jubilejas un piemiņas monētu kolekciju papildinājušas monētas "Miglā asaro logs", "Rundāles pils", "Rīgas naudai 800", "Dzelzceļš Latvijā", "Rīga" (no monētu sērijas "Hanzas pilsētas"), "Rīgas Doms" un "Akmens monēta". Monētas radījuši mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Guntars Sietiņš, Gunārs Krollis, Kristaps Ģelzis, Inta Sarkane, Aigars Ozoliņš, Laimonis Šēnbergs, Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča. Monētas, kura iegūs visvairāk balsu un tiks atzīta par "Latvijas gada monēta 2011", mākslinieki saņems tradicionālo balvu – "Pasaules gada monētu 2010" – tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922.gadā iecerēto un 2008.gadā nokalto "Latvijas monētu".

Balsojums

Aicinām cilvēkus izvēlēties vienu monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša.

Balsot par sev tīkamāko monētu ir iespējams no 2.marta līdz 15.martam Latvijas Bankas mājaslapā www.bank.lv, Latvijas Bankas centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī un Liepājā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas centrālajā ēkā (K.Barona ielā 14).

Apbalvošanas pasākumā monētu autori izlozēs balvas aptaujas dalībniekiem – iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas.

Aptaujas un loterijas rezultāti 12.aprīlī tiks publicēti Latvijas Bankas mājaslapā www.bank.lv.

Aptaujas ietvaros paredzētas arī izzinošas norises gan sociālā portāla "Draugiem.lv" lietotājiem, gan Latvijas publisko bibliotēku apmeklētājiem.

Apbalvošana

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 12.aprīlī, kad svinīgā apbalvošanas pasākumā "Latvijas gada monēta 2011" autori saņems balvu "Gada monēta".

Noslēguma pasākumā speciālbalvas piešķirs LTV raidījums "100 g kultūras", numismāti jeb naudas kolekcionāri un publiskās bibliotēkas.

Balvai "Gada monēta 2011" nominētās monētas

• Miglā asaro logs

("LV" nr.61, 19.04.2011.)

A.Čaka dzīves laikā daži dzejoļi ieguva anonīmu autoru melodijas, un pati populārākā ir dziesma "Atzīšanās", kas sākas ar dzejas rindu "Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts ...". Kad latvieši sanāk kopā izdziedāt priekus un bēdas, vienmēr skan arī dziesma "Atzīšanās", apburot ar svaigiem, nesamākslotiem tēliem un smeldzīgu lirismu, kurā nav seklas sentimentalitātes.

Grafiskais dizains – Ilmārs Blumbergs, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča.

• Rundāles pils

("LV" nr.80, 25.05.2011.)

Rundāles pils ir viens no izcilākajiem Latvijas mākslas pieminekļiem. Pils ar F.B.Rastrelli projektēto parku un Baltijas valstīs lielāko rožu dārzu veido plašu ansambli, ko ieskauj joprojām neskartā Zemgales līdzenuma daba. Rundāles pils, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā.

Grafiskais dizains – Guntars Sietiņš, plastiskais veidojums – Jānis Strupulis.

• Rīga (monētu sērija

"Hanzas pilsētas")

("LV" nr.94, 16.06.2011.)

"Rīga ir kaņepāju un sviesta nams." – tā Rīgas devums daudzināts Hanzas skaitāmajā pantiņā. Rīgas galvenās eksportpreces bija vasks un kažokādas, arī lini un kaņepāji. Importā nozīmīgi bija audumi, sāls un siļķes. Tranzītpreču apstrāde veicināja amatniecības attīstību. Savukārt kultūras mijiedarbība atspoguļojās pilsētbūvniecībā, sakrālajā un laicīgajā mākslā, pilsētas pārvaldē, tiesībās, sadzīvē un mentalitātē.

Grafiskais dizains – Gunārs Krollis, plastiskais veidojums – Jānis Strupulis.

• Rīgas Doms

("LV" nr.116, 27.07.2011.)

2011.gada 25.jūlijā aprit 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam, kas ir Latvijas svētvieta un Dieva klātbūtnes zīme mūsu zemē. Pulcējot ļaudis, Rīgas Doms cauri gadsimtiem un laiku pārmaiņām norādījis uz to, kas stāv pāri – pāri mums, pāri laikiem un to pārmaiņām. Tam Rīgas Doms kalpojis, gan ar mūziku, gan ar citām mākslām ceļot cilvēkus pāri ikdienībai. Rīgas Doms ir vieta, kur notikt lietām, kas lielākas par cilvēku un viņa laiku un atstāj laika zīmes.

Grafiskais dizains – Kristaps Ģelzis, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča.

• Rīgas naudai 800

("LV" nr.127, 16.08.2011.)

Tiesības kalt savu naudu visos laikos bijis suverenitātes simbols, jo nauda ir neatkarības un noteikta ekonomiskās attīstības līmeņa apliecinājums. Jau 11.gs. otrajā pusē tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās maztautas, īpaši lībieši, veidoja Rietumeiropas denāru atdarinājumus, un tā bija liecība, ka sabiedrība sasniegusi valsts tapšanas stadiju.

Grafiskais dizains – Inta Sarkane, plastiskais veidojums – Jānis Strupulis.

• Dzelzceļš Latvijā

("LV" nr.145, 14.09.2011.)

1860.gadā, kad ekspluatācijā nodeva Sanktpēterburgas–Varšavas dzelzceļa iecirkni līdz Daugavpilij, pa Latvijas zemi sāka ripot pirmie vilcieni un Roberta Stīvensona fabrikā tika izgatavotas pirmās tvaika lokomotīves Rīgas–Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa līnijas vajadzībām.

Grafiskais dizains – Aigars Ozoliņš, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča.

• Akmens monēta

("LV" nr.6, 11.01.2012.)

Arī ikdienas dzīvē latvju lauku sētā un piedarbā akmenim vienmēr bijusi sava svarīga vieta. Tas bijis stūrakmens jeb pamatakmens mājas būvēšanā, dzirnakmens bijis mūžīgais darbarūķis, bet granīta bruģis klāj arī vecpilsētu romantiskās ieliņas, tāpat mūsdienās akmens nereti kā dekoratīva zīme krāšņo piemājas zālienus.

Grafiskais dizains – Laimonis Šēnbergs, plastiskais veidojums – Jānis Strupulis.

Piemiņas monētas

Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi.

Tos velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 86, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Jau vairāk nekā desmit no šīm monētām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos, kas apliecina Monētu dizaina komisijas un Latvijas mākslinieku augstvērtīgo darbu un ir ieguldījums Latvijas vērtību atpazīstamībā pasaulē.

No Latvijas monētu vēstures

2008.gada februārī sērijas "Valsts" monēta "Brīvības cīņas" Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevniecības Krause Publications balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001.gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta "Poga" šīs izdevniecības konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003.gadā sērijas "Pamati" lats "Liktenis" – par gada mākslinieciskāko monētu.

2002.gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.

Bimetāla monēta ar zilo niobiju – "Laika monēta" saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004.gadā.

"Barons Minhauzens" 2006.gadā izstādē Vicenza Numismatica Itālijā ieguva galveno balvu kā gada izcilākā monēta, savukārt 2008.gadā otro balvu nominācijā par labāko veltījumu arhitektūrai saņēma monēta "Sigulda".

Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā "Monētu zvaigznājs" par nominācijas "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums" uzvarētāju 2007.gadā tika atzīta "Ciparu monēta", bet 2008.gadā – "Dzīvības monēta".

Savukārt "Latvijas monēta" šajā gadā saņēma diplomu nominācijā "Gada zelta monēta". 2009.gadā "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu. 2010.gadā sudraba "Ūdens monēta" saņēma balvu "Unikāls idejas risinājums" un monēta "Ziemassvētku eglīte" – diplomu nominācijā "Gada sudraba monēta". 2011.gadā pirmās vietas ieguva monētas "Hercogs Jēkabs" (nominācija "Monētu klasika"), "Dzintara monēta" (nominācija "Oriģināla tehnoloģija" un "Laika monēta III" (nominācija "Unikāls idejas risinājums").

Lielākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca 2010.gadā – pēc T.Zaļkalna 1922.gada ieceres un veidojuma 2008.gadā kaltā "Latvijas monēta" izdevniecības Krause Publications konkursā atzīta par Pasaules gada monētu un arī par Gada labāko zelta monētu.

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004.gadā "Laika monēta" (L.Šēnbergs, J.Strupulis), 2005.gadā "Barons Minhauzens" (A.Priedīte, J.Strupulis), 2006.gadā "Ciparu monēta" (I.Blumbergs, J.Strupulis), 2007.gadā "Laika monēta II" (L.Šēnbergs, J.Strupulis), 2008.gadā "Laimes monēta" (A.Priedīte, J.Strupulis), 2009. gadā "Ūdens monēta" (I.Blumbergs, J.Strupulis), 2010.gadā "Dzintara monēta" (Aigars Bikše). Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" aptaujā "Latvijas gada monēta 2007" speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu "Svešas varas", aptaujā "Latvijas gada monēta 2008" – Arvīdam Priedītem par monētu "Dziesmu svētki" un aptaujā "Latvijas gada monēta 2009" – Ilmāram Blumbergam par "Ūdens monētu", aptaujā "Latvijas gada monēta 2010" – Aigaram Bikšem par "Dzintara monētu".

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs