Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 1.martā

AM: Par grozījumu, kā profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus

1.martā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.954 "Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība"". Noteikumu projektā tiek viennozīmīgi noteikts, ka karavīram mācību izdevumu 30% apmērā kompensēšanas gadījumā veidojas pienākums NBS nodienēt ne mazāk par trim gadiem no izglītības iestādes pabeigšanas brīža, t.i., kopš viņš ir ieguvis atbilstošu kvalifikāciju.

Šobrīd spēkā esošo MK noteikumu 7.punktā ir noteikts, ka karavīram mācību izdevumu 30% apmērā kompensēšanas gadījumā veidojas pienākums NBS nodienēt ne mazāk par trim gadiem no mācību maksas kompensācijas saņemšanas brīža, savukārt šo noteikumu 14.3.apakšpunktā ir noteikts, ka šāds pienākums karavīram veidojas no izglītības iestādes pabeigšanas brīža.

Tādējādi varēja rasties neskaidrības, kuru tiesību normu piemērot, lai korekti noteiktu līdzēju tiesības un pienākumus, šajā gadījumā, karavīra pienākumu nodienēt NBS ne mazāk par trim gadiem.

AM: Par valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

1.martā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1564 "Noteikumi par valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi"".

Paredzēts papildināt cenrādi ar jauniem maksas pakalpojumiem – maksu par peldbaseina apmeklējumu un dienesta dzīvojamo telpu īri profesionālā dienesta karavīriem AM valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā Sporta ielā 1–15, Rīgā. Tāpat noteikumu projektā iekļauta prasība paaugstināt īres maksu par dienesta dzīvojamajām telpām Caunas ielā 7, Cēsīs, atbilstoši Centra apsaimniekošanas izmaksu pieaugumam, kā arī precizēt publisko maksas pakalpojumu izcenojumus atbilstoši piemērojamās PVN likmes apmēram un izmaņām.  

Noteikumu projekts nosaka 50% atlaidi peldbaseina apmeklējumam pensionāriem un personām, kurām noteikta invaliditāte, tādējādi nodrošinot maksas pakalpojumu pieejamību sociāli mazaizsargātiem sabiedrības locekļiem.

Peldbaseina izmantošanai no 1.maija līdz 31.augustam akcijas ietvaros tiek piemērota 25% atlaide, lai nodrošinātu peldbaseina maksimālu izmantošanu laika periodā, kad noslodze ir mazāka. Peldbaseina apmeklējums vienai personai darba dienās izmaksā 5,00 latus stundā, brīvdienās un svētku dienās – 4,00 latus stundā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par priekšlikumiem kredītbiroja izveidei un darbībai

1.marta valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai Ekonomikas ministrija nodeva izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām.

Ieviešot sistēmu, kas paredzētu ērtu un drošu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām saistībām, personas ar nenokārtotām saistībām būs vieglāk identificēt un noteikt kredītresursu cenu, kas atbilst to kredītriskam, kā arī nepieciešamības gadījumā atkarībā no kredītriska iekļaut līgumā papildu nosacījumus. Atgriezeniskās saites parādīšanās starp kavētiem maksājumiem un kredītresursu cenu savukārt uzlabos personu maksāšanas disciplīnu, kā arī nevajadzīgi nesadārdzinās kredītresursu pieejamību personām, kam nav nenokārtotu saistību.

Plānots, ka kredītbirojs būs juridiska persona (saimnieciskās darbības veicējs), kas apkopos informāciju no dažādiem avotiem, veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju. Lielākajā daļā Eiropas valstu kredītinformācijas datu apstrādi veic privāti komersanti – kredītbiroji, kuru darbības mērķis ir apstrādāt datus, kas ļauj komersantiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma ar savu klientu vai potenciālo klientu noslēgšanas novērtēt tā kredītspēju.

Ņemot vērā datu apstrādes mērķus, par kredītbiroja dalībniekiem varēs būt visi komersanti, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus (finanšu pakalpojumu sniedzēji, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (nebanku kreditētāji), komunālo pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīšanas un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu, sniedzēji parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un citi komersanti, kas sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu). Dalība kredītbirojā būs brīvprātīga. Datu apmaiņa notiks uz līguma pamata. Kredītbiroja dalībnieks, izmantojot savas tiesības sniegt un saņemt datus, uzņemas pienākumus un atbildību par sniegto ziņu precizitāti, pilnīgumu, regulāru atjaunošanu un to, ka to apstrādei ir likumīgs pamats.

Kredītbiroja funkcijas būs datu apkopošana un apstrāde; kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana; kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana; kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana.

Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību kā svarīgu principu kredītbiroja darbībā, jāuzsver – informācija par parādiem var tikt nodota kredītbirojam bez personas piekrišanas, taču informāciju no kredītbiroja varēs saņemt tikai ar personas piekrišanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad persona vēlēsies slēgt jaunu līgumu, kas saistās ar kredītrisku, kredītbiroja dalībnieks lūgs personas atļauju viņa kredītspējas novērtēšanai, saņemot informāciju no kredītbiroja.

Informatīvajā ziņojumā ir sagatavoti priekšlikumi, lai kredītbiroja darbā panāktu apstrādāto datu precizitāti, minimizētu kļūdu iespējas un nodrošinātu iespējami pilnīgas kredītinformācijas apmaiņu.

Informatīvajā ziņojumā detalizēti aprakstīti kredītbiroja darbības principi, lai veidotu vienotu izpratni par kredītinformācijas apmaiņas mehānismu un kredītbiroja lomu šīs informācijas apstrādē, identificējot tos kredītbiroja darbības aspektus, kuriem ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas. Plānots, ka visas izmaiņas normatīvajos aktos tiks izstrādātas un iesniegtas Ministru kabinetā līdz 15.jūnijam.

Nepieciešamība uzlabot kredītinformācijas apmaiņu Latvijā nosaka vairāki procesi, kas atstāj arvien būtiskāku negatīvu ietekmi uz kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā un kavē ekonomikas attīstību. Kā galvenos var minēt:

• būtisko iedzīvotāju parādu apjomu komunālo un pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem;

• pieaugušas saistības pret nebanku kredītu devējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, bet šāda informācija kredītriska vērtēšanai nav apkopota, ir nepietiekama vai neprecīza;

• palielinās uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoms;

• kredītinformācija ir fragmentēta (daudz avotu) un nepilnīga (nav precīzu un pilnīgu ziņu par personu saistībām);

• nav pietiekami efektīva datu apmaiņas kontroles mehānisma, ko var īstenot fiziskas personas savu datu kontrolei.

Jau 2011.gada 8.novembrī MK sēdē konceptuāli tika atbalstīta Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīva par parādnieku reģistra jeb kredītbiroja izveidi un tika uzdots EM izveidot darba grupu un izstrādāt detalizētus priekšlikumus šīs iniciatīvas īstenošanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām"

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām".

Grozījumi 1.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāpieņem valdībā un jāapstiprina Saeimā.

Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecums tiks paaugstināts par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši, sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c. Šādos gadījumos apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.

Tāpat plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.

No 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem. Likumprojekts paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.

Vienlaikus paredzēts no 2014.gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

LM: Par trūcīgas personas statusa piešķiršanas kritērijiem

Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai noteiktos kritērijus un atvieglot administratīvās procedūras šā statusa noteikšanai.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu", kas 1.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un jāapstiprina valdībā.

Noteikumu projekta normas attiecībā uz bezdarbniekiem plānots saskaņot ar pērnā gada decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tās paredz, ka turpmāk tiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī cilvēki, kuriem bija piešķirts darba meklētāju statuss.

Plānots, ka, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nebūs pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, iegādājoties patentu, vai iegūst ienākumus dāvinājuma vai kādā citā ceļā. Savukārt ienākumi no saimnieciskās un profesionālās darbības būs jāuzrāda par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem. Šobrīd tie ir jāuzrāda par iepriekšējo kalendāro gadu.

Situācijās, kad cilvēks pēdējā gada (12 mēnešu) laikā būs pārdevis nekustamo vai kustamo īpašumu, iztikas līdzekļu deklarācijā būs jānorāda minētā darījuma rezultātā gūtā ienākumu summa jeb vidējie ienākumi mēnesī. Tos aprēķinās par pilniem kalendāra mēnešiem no brīža, kad saņemti līdzekļi par darījumu līdz iesnieguma iesniegšanai. Proti, kopējo ienākumu summu dalīs nevis ar 12 mēnešiem, bet ar mēnešu skaitu no darījuma brīža.

Turpmāk atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldības varēs noteikt uz laiku līdz trim mēnešiem, ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem būs darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošus cilvēkus ar invaliditāti. Pārējos gadījumos atbilstību trūcīgas ģimenes statusam noteiks uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Šobrīd minēto statusu nosaka attiecīgi uz sešiem un 12 mēnešiem.

Tāpat plānots pašvaldībām noteikt plašākas tiesības attiecībā uz to, kādus kustamos un nekustamos īpašumus turpmāk nebūs jāuzskata par īpašumiem, nosakot trūcīgas ģimenes (personas) statusu. Paredzēts, ka par īpašumu netiks uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis iesniedzējs un kopā ar viņu dzīvojoši cilvēki, bērna nekustamais īpašums un bērna naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs. Tiek saglabāta norma, ka par īpašumu neuzskatīs ģimenei ikdienā nepieciešamās lietas, piemēram, mēbeles, sadzīves priekšmetus, apģērbu, bērnu piederumus u.c.

Paredzēts, ka pašvaldības saistošajos noteikumos būs noteikts vēl papildu nekustamais vai kustamais īpašums, ko varēs neuzskatīt par īpašumu, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, piemēram, ganības, mežs, ēkas, garāža, kā arī mājlopi, lauksaimniecības inventārs un transporta līdzekļi atbilstoši pašvaldības noteiktiem kritērijiem.

Par īpašumu neuzskatīs arī cilvēkam piederošās kapitāla daļas un akcijas, ja uzsākts maksātnespējas process vai citu iemeslu dēļ ar tām nav iespējams rīkoties.

Salīdzinājumā ar pašreiz noteikto, paredzēts samazināt naudas līdzekļu uzkrājumus, kas varēs būt trūcīgas ģimenes (personas) īpašumā. Proti, tie varēs būt līdz minimālās darba algas apmēram (Ls 200) mājsaimniecībai kopumā. Tāpat paredzēts, ka par naudas līdzekļu uzkrājumiem nebūs uzskatāmi uzkrājumi privātajos pensiju fondos.

2011.gada decembrī atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam bija noteikta 157 997 personām (7,15% no iedzīvotāju kopskaita), savukārt maksimālais skaits 2011.gadā bija martā – 190 825 personām (8,57% no iedzīvotāju kopskaita).

LM: Par Demogrāfisko lietu padomes sastāva paplašināšanu

Plānots paplašināt Demogrāfisko lietu padomes sastāvu, iekļaujot tajā arī ārlietu ministru un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas pārstāvi.

To paredz 1.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Demogrāfisko lietu padomes nolikumā. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Demogrāfisko lietu padomi vada Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bet sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija.

Valdība pērn vienojās, ka Demogrāfisko lietu padomi turpmāk vadīs Ministru prezidents un tās mērķis ir veicināt vienotu valsts demogrāfisko politikas izveidi un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Vienlaikus arī Valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm ir noteikta Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valsts piederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai.

Līdz šim Padomes sēdēs ir izskatīti gan veselības, gan izglītības, gan ekonomikas un tiesību jautājumi, kā arī citi būtiski aspekti, kas tiešā mērā ietekmē demogrāfisko situāciju.

Padomes sastāvā šobrīd ir ekonomikas, labklājības, finanšu, iekšlietu, izglītības, kultūras, tieslietu, veselības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Saeimas sociālo un cilvēktiesību komisiju deputāti, kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes Statistikas un demogrāfijas katedras, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta, Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un vairākām nevalstiskajām organizācijām – "Asociācijas ģimene", Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības, "Nākotnes fonda" un "Latvijas Bērnu foruma".

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par divu darba dienu pārcelšanu 2013.gadā

2013.gadā plānots pārcelt divas darba dienas – pirmdienu, 23.decembri, plānots pārcelt uz sestdienu, 14.decembri, un pirmdienu, 30.decembri, uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM).

LM uzsver, ka, pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem – lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Iepriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2013.gadā", kas 1.martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā.

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

Saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

LM: Par pašnodarbinātu personu aizsardzību pret diskrimināciju

Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt pašnodarbinātu personu aizsardzību pret diskrimināciju, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret fizisku personu, kura vēlas uzsākt saimniecisko darbību, kā arī personas iespējām piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus.

Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas ir vienlīdz tiesīgs sākt pašnodarbinātību, kā arī piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus.

Tāpēc Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret fizisku personu, kura vēlas sākt vai jau veic saimniecisko darbību, un attiecībā uz šīs personas iespējām piedāvāt, pirkt vai pārdot preces un pakalpojumus.

To paredz 1.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie likumprojekti "Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums" un "Grozījumi "Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"".

Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, sabiedriskajām organizācijām, jāpieņem valdībā un jāapstiprina Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Salacgrīvas novada nekustamo īpašumu pārņemšanu

Valsts īpašumā plānots pārņemt atsevišķus Salacgrīvas novada pašvaldībai piederošus valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmus un nekustamos īpašumus.

Tas nepieciešams, lai sāktu minētā autoceļa segas rekonstrukcijas darbus. Valsts īpašumā plānots pārņemt autoceļa A1 posmus no 84,4 līdz 87,1 kilometram un no 89,4 līdz 93,2 kilometram Salacgrīvā, kā arī no 96,7 līdz 98,6 kilometram Ainažos. Tie bez atlīdzības tiks pārņemti valsts īpašumā SM valdījumā, pēc tam tie nonāks VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais MK rīkojuma projekts "Par Salacgrīvas novada pašvaldības nekustamo īpašumu pārņemšanu valsts īpašumā", ko 1.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa