Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 23. februāra sēdes

D.Stalts (VL–TB/LNNK):

Šodien vairāk gribētu pateikt mūsu frakcijas vārdā paldies visiem tiem, kas piedalījās referendumā un balsoja pret divvalodību. Šis paldies tiks izteikts ne vienreiz vien vēl, un tam ir jāskan jo skaļāk tāpēc, ka šis bija brīnišķīgs brīdis, ka latvieši un Latvijas tauta vienojās kopīgai spēka demonstrācijai savu vērtību sistēmas aizsardzībai.

Nekas jau nav galā. Referendums ir beidzies, bet mums ir jārēķinās ar to, ka šī nav pirmā un pēdējā reize, kad mums būs jāaizstāv savas valsts pamati. Un ir konkrēti jāstrādā, lai turpmāk šāda tipa referendumi vairs nenotiktu. Un tāpēc jau šajā Saeimā ir nepieciešamas konkrētas rīcības valstisko pamatu nostiprināšanai, kā arī latviskas Latvijas nostiprināšanai. Un te nu es gribu teikt, ka nopietni apsvērsim domu par bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu, jo mums ir jārūpējas par vienotas Latvijas tautas vērtību sistēmas nostiprināšanu. Neatkarīgi no tā, vai tu esi šeit dzīvojošs latvietis vai cittautietis, tev ir jābūt balstītam uz vienotu vērtību sistēmu.

Tāpat mums ir jāveic grozījumi referenduma regulējumā vai, iespējams, Satversmē, lai nepieļautu pilsonības loka paplašināšanos, lai nepieļautu citus valstisko pamatu apdraudējumus.

Vēl. Gribu teikt, ka Nacionālās apvienības frakcija visā drīzumā nāks klajā ar priekšlikumu latgaļu un līvu jautājumā. Mēs vēlamies dibināt Līvu un latgaļu lietu apakškomisiju, kurā tad aicināsim deputātus strādāt kopīgi šo mūsu kultūras bagātību – līvu tautas un latgaļu kultūras – attīstībai.

Zināms jau, ka Latgales jautājums šobrīd ir pacelts lielos augstumos un par to tiek runāts skaļi no visu partiju tribīnēm, bet šis jautājums ir jārisina pārpartejiski. Ar to jāstrādā visiem kopā un, iespējams, plašākā lokā. Tāpēc arī dibināsim šo apakš­komisiju un ceram ne vien uz pozīcijas, bet arī opozīcijas atbalstu.

A.Barča (ZZS):

Es, protams, runāšu atkal par sociālā bloka jautājumiem.

Šodien Saeimas sēdē Sociālo un darba lietu komisija virzīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par arodbiedrībām"". Likums "Par arodbiedrībām" ir pieņemts ļoti sen – 1991.gadā. Arī likuma valoda ir visai sarežģīta pēc būtības, ne vairs tāda, kādā šodien mēs likumus rakstām. Tur ir vairākas lietas, kuras ir jāprecizē jau tagad, bet paturam prātā, ka Labklājības ministrijā jau tiek pētīts šis likums un ir pilnīgi iespējams, ka arodbiedrības varēs sagaidīt tuvākajā nākotnē pavisam jaunu likuma redakciju.

Saku paldies kolēģiem, kuri absolūtā vienprātībā šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Vēlos šodien jums vēl vēstīt, ka nu jau pilnā sparā Latvijā notiek diskusija un šo diskusiju organizē – un tas pēc taisnības tai arī ir jādara – Labklājības ministrija. Te ir jautājums par nākošajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", jo decembrī Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 1.maijam iesniegt grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuros būtu noregulētas tādas normas kā priekšlaicīgās pensijas iespējama saņemšana bez termiņa, tātad ne vairs tikai līdz 2013.gada 31.decembrim. Ir jautājums arī par pensijas vecuma paaugstināšanu, es domāju, tādā saprātīgā termiņā. Un, lūk, visvairāk... Tātad mēs par to tagad jau sākam domāt, un mani satrauc tādi skaitļi: ja mēs palūkojamies uz bezdarbniekiem, tad redzam, ka personu, kuras ir vecumā no 45 gadiem līdz pilnajam pensijas vecumam, tas ir, līdz 62 gadiem, ir vairāk nekā 43 procenti, bet, ja mēs palūkojamies uz cilvēkiem, kuri ir vecumā no 55 līdz 62 gadiem, tad redzam, ka to ir vairāk nekā 18 procenti.

Un, lūk, tikko kā Eiropā – Briselē – notika tāda nopietna sanāksme, un tā bija 17.februārī, un Latvija uzstājās ar informatīvo ziņojumu, un Sociālās aizsardzības komitejā tas bija jau trešais ziņojums par ekonomiskās krīzes sociālajām sekām un notiekošo fiskālo konsolidāciju, kas attiecas arīdzan uz visām Eiropas Savienības valstīm.

Ir izstrādāti vairāki ieteikumi dalībvalstīm. Nu, un daži no tiem.

Tātad kopumā Eiropas Savienības dalībvalstis vērš uzmanību uz to, ka pieejamie resursi jānovirza izaugsmei un darba vietu radīšanai, jo pēc taisnības nekas jau vairāk nav nepieciešams kā jaunas darba vietas, lai cilvēki saņemtu algu, būtu iespējas un nodokļus maksātu, un sociālā sistēma arīdzan pati sakārtotos. Arī šajā komitejas trešajā ziņojumā dalībvalstīm ir rakstīts: nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomās jāievieš strukturālās reformas, jo visu Eiropu satrauc tas, ka palielinājies ir nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits. Eiropā tas ir 8,5 procenti no iedzīvotāju skaita, Latvijā tie ir 9,7 procenti. Un tādēļ arī, lūk, šīs nopietnās diskusijas par sociālā bloka jautājumiem, un es aicinu jebkuru radioklausītāju vai nu savā pilsētā, vai pagastā iesaistīties, sadarboties gan ar sociālo dienestu, gan ar vietējo pašvaldību un izteikt arī savu viedokli. Vai mēs varēsim atļauties ar 2014.gadu sākt pensijas vecuma paaugstināšanu, vai mums jāskatās uz to priekšlikumu un iepriekšējo dokumentu, ko pieņēma Dombrovska otrā valdība, – ka pensijas vecumu ir jāsāk paaugstināt no 2016.gada? Un vēl viens tāds būtisks jautājums – kā paaugstināt pensionēšanās vecumu? Vai pa pusgadam, tas ir, pa sešiem mēnešiem, vai pa trim mēnešiem? Tas solis būtu tādā ilgākā laika periodā.

Tātad ir ļoti daudz dažādu viedokļu, un es, vēlot jums šīs nedēļas nogali pavadīt mierīgi, veselīgi, aicinu arī domāt par sociālajām lietām.

V.Agešins (SC):

Tas ir ļoti apsveicami, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izstrādāja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tas ir stāsts par jūrniekiem un viņu ģimeņu locekļiem.

Likumprojekts šodien tika pieņemts nulles lasījumā un nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Kur ir problēma, un kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs? Lieta ir tāda, ka šobrīd likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir noteikts, ka ienākumam, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, netiek piemērots neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu un attaisnotie izdevumi. Izvērtējot jūrniekiem piemēroto speciālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, rodas problēma. Ja pieņem, ka ierindas jūrnieki saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa, šajā gadījumā tie jūrnieki, kuriem gadā mēneša vidējā alga nepārsniedz 350 latus mēnesī, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļa režīmu, un šo jūrnieku neto ienākums gadā ir mazāks.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, tādējādi likvidējot nevienlīdzīgo situāciju, kādā atrodas zemāk atalgotie ierindas jūrnieki salīdzinājumā ar nodokļa maksātājiem, kuriem piemēro vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu.

Piedāvātie likuma grozījumi, kurus mēs pieņemsim nedēļas laikā (vismaz es tā ceru), novērsīs nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz fiziskajām personām, kuras gūst algota darba ienākumus uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šīs personas nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa.

Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija sagatavojusi grozījumu likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Grozījums paredz, ka pašvaldības iegūst tiesības iznomāt sev piederošos zemes gabalus, kas zemesgrāmatā ir ierakstīti ar atzīmi "Pašvaldību un valsts vajadzībām". Pašlaik spēkā ir norma, atbilstoši kurai šādus zemes gabalus nedrīkst iznomāt, pārdot, atsavināt un izmantot kā ķīlu piecus gadus pēc tam, kad tie ierakstīti zemesgrāmatā ar atzīmi "Pašvaldību un valsts vajadzībām". Pašlaik aizliegums iznomāt šos zemes gabalus bremzē ekonomisko attīstību daudzos reģionos, īpaši Latgalē. Un mēs zinām vairākus šādus gadījumus, ka uzņēmēji ir vērsušies pie pašvaldībām ar lūgumu iznomāt viņiem zemi, lai īstenotu biznesa projektu, kurš, starp citu, radītu arī jaunas darba vietas, bet pašvaldībām nācies atteikt, ņemot vērā likumā ietvertos aizliegumus. Tā nu iznāk, ka zemes gabali stāv tukši. Treknajos gados pašvaldībām bija grandiozi plāni, tāpēc tās izlēma paturēt sev zemes gabalus. Tagad šos plānus realizēt nevar, bet dot iespēju uzņēmējiem strādāt pēc likuma nav tiesību. Tāpēc mēs ierosinām atcelt normu, kura aizliedz šādus zemes gabalus iznomāt, taču saglabāt likumā aizliegumu pārdot, atsavināt un izmantot šos zemes gabalus kā ķīlu.

Mēs esam pārliecināti, ka pašreizējos smagajos laikos nedrīkst radīt vai saglabāt šķēršļus jaunu darba vietu radīšanai, īpaši, ja runa ir par visdepresīvāko un sociāli nelabvēlīgāko valsts reģionu – Latgali. Pastāvošais aizliegums faktiski neļauj pašvaldībām attīstīties.

Vēlos atgādināt, ka jau 2010.gadā pēc "Saskaņas Centra" deputāta Jāņa Tutina ierosinājuma 10.Saeima izdarīja analoģiskus grozījumus likumā, kas reglamentē pašvaldību partnerību ar privāto biznesu, tomēr vēlāk – citu iemeslu dēļ – tika rekomendēts šo likumu nepieņemt, un zemes gabalu iznomāšanas problēma tā arī palika neatrisināta. Tāpēc, kā uzskata mūsu deputāts Jānis Tutins, nepieciešams grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Diemžēl šodien koalīcija šo mūsu ierosinājumu neatbalstīja.

J.Viļums (ZRP):

Loba dīna Latvejā! Loba dīna Latgolā! Maņ ir prīks uzrunuot ari latgalīšus Latgolys latvīšu volūdā. Man prīks, ka ari īprīškejī runuotuoji eipaši uzsvēre Latgolys jautuojumu, Latgolys vaicuojumu, kas pādejā laikā ir pacalts vysaugstuokajā leiminī, un te ir informaceja. As grybu izstuosteit, ka pādejā laikā ari vairuokys ministrejis struodoj pi ituos Latvejis vaļstej svareiguos lītys: Izgleiteibys i zynuotnis minis­trejā teik gatavuots sabīdreibys integracejis plans, kurymā ir gon attīceibā uz mozuokumtauteibom dažaidi prīkšlykumi, gon maņ ir prīks, ka tī teik izstruoduoti ari konkreti prīkšlykumi par latgalīšu volūdys un identitatis saglobuošonu. Kulturys ministrejā jau nu goda suokuma stroudoj atseviška Latgolys kulturys atbolsta grupa, gaidēsim ari nu tuos kaidus konkretus rezuļtatus.

Vysbeidzūt. Latgolai eipaši svareiga ir ekonomiskuo atteisteiba, i deļ tuo maņ personeigi ir prīks, ka iz prīšku teik vyrzāts Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejis vadeituoja Edmunda Sprūdža i ekonomikys ministra Daniela Pavļuta, kai arī izgleiteibys i zynuotnis ministra Roberta Kīļa kūpeigi izstruoduotais plans "Īspieja Latgolai 2012".

Izmontojūt īspieju, grybu pasaceit paļdis ari munai kolegai Zandai Lukaševičai-Kalniņai, kas pi ituo plana daudz ir īguļdejuse dorba, un, cik maņ ir zynoms ari šūbreid kūpeigā dorbā teik aicynuotys un jau ir īsaisteitys ari cytu ministreju omotpersonys. Taidā veidā tys dorbs eistyn nūteik kūpeigi, svareigu mierķu sasnīgšonai, un beidzūt Latgolys vaicuojums ir pacalts – kai jau saceju īprīšk – vysaugstuokajā leiminī.

Tikū kolega nu "Saskanis Centra" mineja prīkšlykumu, kū dīmžāļ sasteigtā veidā gribieja īsnīgt Saeimys dorba kuorteibā. As dūmoju, ka mes ar tū prīkšlykumu īsapazeisim seikuok un, vysdreižuok, jau nuokamajā voi cytā laikā tū vaicuojumu izskateisim piec byuteibys.

Prīks ari par Dāvja Stalta izsaceitū prīkšlykumu, ka vajag izveiduot atsevišku apakškomiseju Saeimā par līvu un latgalīšu kulturys un volūdys saglobuošonu.

Bet tuoļuok runuošu latvīšu literarajā volūdā, lai vysim byutu varbyut lobuok saprūtams.

Pēdējās dienās ir aktualizēts arī priekšlikums par brīvdienas piešķiršanu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos 7.janvārī, un Zatlera Reformu partija jau vakar savas frakcijas sēdē izlēma strādāt pie grozījumiem Darba likumā, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem. Piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot jau pieminētajā 7.janvārī, savukārt katoļi Latgalē, piemēram, ja arī... kas nāk... svētceļotāji no visas Latvijas, 15.augustā varētu šo dienu svinēt. Es domāju, ka tas būtu godīgi arī pret dažādu šo konfesiju cilvēkiem. Katram tādējādi tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Un arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo kā viens no priekšlikumiem tiek piedāvāts šo dienu jau noteikt, darbiniekam stājoties darbā, darba līgumā atrunājot, konkrēti kura tā diena būtu. Arī šobrīd šī Ziemassvētku... pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku diena ir kā atzīmējamā diena, tādēļ es domāju, ka Latvijas valstī nekad nav bijis diskriminācijas, teiksim tā, pret kādu no reliģiskajām grupām.

Un nobeigumā faktiski es gribētu izmantot iespēju, ka mūs dzird gan visā Latvijā, gan visā Latgalē. Šosvētdien, 26.februārī, Rēzeknē notiks... Rēzeknes kultūras namā notiks ikgadējais latgaliešu kultūras pasākums – gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija. Sākums pulksten 17.00, tātad piecos vakarā. Visi tiek laipni aicināti, jo tur tiks godināti iepriekšējā gada labākie un aktīvākie latgaliešu kultūras un latgaliešu valodas aizstāvji – gan sabiedriskās organizācijas, gan mūziķi, gan mākslinieki.

Tātad lai jums visiem veiksmīga šī nedēļa, un tiešām strādāsim kopā pie Latvijas valsts un Latgales attīstības!

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA):

VIENOTĪBAS vārdā es vēlos pateikt lielu paldies visiem Latvijas pilsoņiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, kuri piedalījās referendumā un atbalstīja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un pateicos arī neskaitāmām biedrībām un domubiedru grupām, kas aktīvi aicināja balsot pret sabiedrības sašķelšanu. Un sabiedrība ir skaidri parādījusi atbildīgu un cieņpilnu attieksmi pret savu valsti un apliecinājusi uzticību tās pamatvērtībām.

Skaidrs, ka darbs pie nacionālās identitātes un saliedētas sabiedrības politikas stiprināšanas nedrīkst apstāties. Un mums ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu to, ka neliels radikāli noskaņots provokatoru bariņš var terorizēt valsti un maldināt sabiedrību. Tāpēc ir jāpārskata tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumi. Galu galā 10 000 parakstu – tas mūsdienās ir smieklīgi maz. Un mēs noteiksim arī ierobežojumus referenduma kampaņas organizēšanai un finansēšanai, jo pastāv diezgan pamatotas aizdomas, ka finansējums var nākt arī no citurienes, ārpus Latvijas.

Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt – joprojām stiprināt! – latviešu valodas pozīcijas, un tas ir īpaši jādara Latgalē, lai atbalstītu latviešu mācībvalodas skolas un klases. It īpaši Latvijas pierobežā. To mēs noteikti darīsim.

Tāpat mēs izdarīsim visu iespējamo, lai Latvijas televīzijas un radio apraides uztveršanas kvalitāte pierobežā kļūtu labāka, un mēs noteikti atbalstīsim televīziju un radio, lai Latvijā radītu tādu vienotu informācijas telpu, kurā iekļautos ne vien latvieši, bet arī cittautieši.

Noteikti atbalstīsim tādu pilsoniskās izglītības programmu, it īpaši plašsaziņas līdzekļos, lai sabiedrību vienotu un lai sabiedrībā būtu izpratne par mūsu vēsturi, par mūsu vērtībām.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka ir jāpalielina atbalsts latviešu kultūrai, it īpaši literatūrai, valodniecībai. Noteikti jāpalielina ir atbalsts Kultūrkapitāla fondam. Un es varu apliecināt, ka gan mūsu frakcija, gan mūsu premjera Valda Dombrovska vadītā valdība noteikti strādās turpmāk arī tikpat godīgi un apņēmīgi – es vēlreiz atkārtoju: godīgi un apņēmīgi! –, lai Latvijā ekonomiskā situācija uzlabotos, lai pieaugtu mūsu labklājība un lai tādā veidā mazinātos tā augsne dažādām pret Latviju vērstām aktivitātēm.

Nobeidzot savu īso uzrunu, es gribu vēlreiz pateikt paldies visiem, visiem mūsu Latvijas patriotiem, kuri saprata, ka grūtā brīdī ir jābūt vienotiem.

Lai mums turpmāk veicas un lai visiem būtu arī sekmīga un veiksmīga šīs nedēļas nogale!

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā