Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Agris Bitāns. Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā

Raksta mērķis ir apskatīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveidu juridiskajā skatījumā. Lai saprastu latgaliešu valodas juridisko statusu, ir jāizvērtē juridiska rakstura jautājumi. Vairāku valodu kā valsts oficiālu valodu pastāvēšana nav nekas ārkārtējs, un arī dialekti vai izloksnes var būt konstitucionāli aizsargāti, un var tikt noteikta to lietošana. Vērtējot arī citu valstu konstitucionālo regulējumu, jāsecina, ka latgaļu valodas pareiza normatīvā nostiprināšana un lietošana ikdienā nav drauds valsts valodai. Tieši otrādi, tas varētu būt pamats gan Latgales, gan arī citu novadu pašapziņas augšanai. Latgaļu valoda kā viens no Latvijas valsts dibināšanas stūrakmeņiem tika atzīta, dibinot Latvijas Republiku, un tā tika konsekventi respektēta arī pēc Latvijas Republikas proklamēšanas. Normatīvajā laukā latgaļu valodas “aizmiršana” vai “ignorēšana” aizsākās tikai pēc K.Ulmaņa apvērsuma, taču tas atņēma latgaļu valodas juridisko statusu un tās regulējumu.

• Dagne Rušeniece. Aizvadīts pirmais gads, kopš zvērināti notāri šķir laulību

2011.gada 1.februārī stājās spēkā vairāki grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, ar kuriem tika noteikts, ka turpmāk bezstrīdus laulības šķiršanas lietas izskatīs zvērināti notāri. Tādējādi šā gada februārī apritēja pirmais gads, kopš šīs reformas, kuras mērķis bija atslogot tiesu sistēmu, cenšoties panākt, ka civillietām, kurās pastāv strīds, saīsinās izskatīšanas termiņi un paaugstinās tiesu efektivitāte. Raksta autore aplūkos, kādas aizvadītā gada laikā ir konstatētas problēmas teorijā un praksē, kā arī sniegs tām iespējamos risinājumus. Gada laikā pie zvērinātiem notāriem tikušas uzsāktas 6235 lietas, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz prognozēto lietu skaitu, jo iepriekš minēto grozījumu likumprojektu anotācijā bija paredzēts: vidēji tiesās katru gadu varētu tikt izskatītas apmēram 2800 bezstrīdus laulības šķiršanas lietas. Ņemot vērā Laulības šķiršanas lietu reģistrā pieejamo informāciju, autore izstrādāja grafiku, no kura izriet, ka vidēji mēnesī ir saņemti 450 iesniegumi par laulības šķiršanu.

• Māris Leja. Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā

Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405.panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu. Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas rodas, ja nepieciešamās ziņas trūkst un ciktāl šos trūkumus ir tiesīga novērst tiesa. Jautājuma aktualitāte ir būtiska, jo, lai cik pilnīga būtu likuma redakcija, vispār no apsūdzības trūkumiem praksē nekad nebūs iespējams izvairīties. Trūkumi apsūdzībā var rasties gan objektīvi attaisnojošu iemeslu, gan prokurora pieļauto kļūdu dēļ. Vai šie trūkumi ļauj ignorēt citus kriminālprocesa principus un vainīgā persona atbrīvojama no soda, ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka apsūdzētais ir vainīgs? Raksta mērķis ir atspoguļot, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijas, Austrijas un Šveices tiesu praksē, kur ir rasts risinājums, kā iztiesāšanas gaitā novēršama lielākā daļa trūkumu, turklāt neatkarīgi no prokurora viedokļa.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv