Veselīgs uzturs un nekaitīga pārtika ir dažādi jēdzieni

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) kopsēdē Rīgā 1999. gada 7. maijā ieklausījās zinātnieku pētījumos un dalījās domās par ikvienam valsts iedzīvotājam būtisku jautājumu — "Veselīgs uzturs".

Runātāji bija vienisprātis, ka Latvijas iedzīvotājiem uzturā kopumā jāsamazina tauki un jāpalielina augļu un ogu īpatsvars. Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies veselīgu uzturlīdzekļu tehnoloģiju izstrādē. Vairāk jārada veselīgi pārtikas izstrādājumi, kas būtu pieejami plašiem iedzīvotāju slāņiem. Ievērību pelna auzu izstrādājumu plašāka ražošana un izmantošana iedzīvotāju uzturā, tas var sekmēt sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas trakta slimību izplatības samazināšanos. Latvijā iegūts principiāli jauns polifunkcionālas dabas uzturlīdzeklis, ko sanāksmes dalībniekiem bija iespēja arī nogaršot un kas tiks ražots Rīgas piena kombinātā.

Iepazīstinām ar LZA prezidenta Jāņa Stradiņa ievadvārdiem zinātnieku kopsēdei un dažu priekšlasījumu tēzēm.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

akadēmiķis prof. Jānis Stradiņš:

Tautas uzturs, veselība, lauksaimniecības nākotne — viss ir vienota problēma

Latvijas Zinātņu akadēmijas pasākumu skaits pēdējās un arī gaidāmajās nedēļās patiešām sit augstu vilni. Nupat pirmdien šajās telpās noturējām interesantu konferenci par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990.gadā, šodien runājām par veselīga uztura problēmām. Populārs lozungs visām revolūcijām un atbrīvošanas cīņām ir bijis "Maizi un brīvību!" Par brīvību esam runājuši, nu būtu jārunā par maizi, plašāk ņemot, par uztura daudzveidību un pareizību, par tā lomu sabiedrības veselībā.

Uztura problēma nav tikai zinātnieku, nav tikai medicīniska, bet arī sociāla un pat politiska problēma. Šajā sēdē, ko rīko LZA un LLMZA un kuras iniciators ir abu akadēmiju loceklis — cienījamais profesors Mārtiņš Beķers, vairāk gan tiek akcentēti uztura medicīniskie, tehnoloģiskie un agrārie aspekti, mazāk runāts par sociālajiem. Gluži apiet visai aktuālo importētās pārtikas problēmu, tās kvalitāti un ietekmi uz Latvijas lauku nākotni tomēr acīmredzot arī šodien neizdosies, vismaz debatēs. Par to jau vakar sprieda Latvijas valdībā, lauku attīstības konsultatīvās padomes sēdēs, un tās atskaņām jābūt arī šajā sēdē.

Taču šīsdienas sēde vairāk veltīta veselīgam uzturam, domājot par veselīgu uzturu visām Latvijas iedzīvotāju grupām, īpaši materiāli maznodrošinātiem cilvēkiem, bet tādi jau Latvijas iedzīvotāji ir savā vairumā. Šodien domāsim arī par to, ka nedrīkst pieļaut Latvijas lauksaimniecības, īpaši lopkopības sabrukumu, kas diemžēl iezīmējas. Vietējā lauksaimniecība tomēr ir galvenais veselīga uztura garants, tas mums jāatceras. Lētāka importa pārtika nereti ir piesārņota vai ne gluži kontrolēta, daudz ir kontrabandas. Ievērību pelna savienības "Turība" valdes priekšsēdētāja Ivara Strautiņa piedāvājums subsidēt neatkarīgu pārtikas drošuma kontroli valstī, piemēram, attiecībā uz hormonu satura pārbaudi importētajiem produktiem, Amerikas tītariem. Tā ir liela sociāla un medicīniska problēma, kas pārsniedz šīs sēdes ietvarus, bet kas saistīta ar Latvijas interešu aizstāvību. Zīmīgi, ka par to runājam "Eiropas nedēļā", bet iestāšanās ES jau paredz harmonisku saistību, attīstību jaunajās dalībvalstīs.

Demogrāfi apgalvo, ka krītot mūsu tautas kvalitāte, arvien vairāk ir neveselīgu bērnu, slimu cilvēku. Tas vismaz daļēji saistīts arī ar uzturu. Nepilnvērtīgs un nepilnīgs uzturs ietekmē organisma attīstību, visu orgānu funkcionēšanu, uzņēmību pret nelabvēlīgiem vides faktoriem. Jau kopš Latvijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas 1946.gadā tās ietvaros ir darbojies Uztura institūts, kas vēlāk, 1951.gadā, iekļāvās Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā. Pie uztura problēmām strādājuši mūsu akadēmiķi Aleksandrs Šmits, profesore Ksenija Skulme, arī akadēmiķis Augusts Kirhenšteins un viņa sekotāji Mikrobioloģijas institūtā, daudzi mūsu agrārzinātnieki. Jau pirms 50 gadiem runāja par to, ka Latvijā vairāk jālieto augu valsts produkti, zaļbarība. Pārmērīga gaļas produktu, sviesta, krējuma lietošana veicinot sirds un asinsvadu slimības, sklerozi, priekšlaicīgu novecošanu, rada holesterīna problēmas. Jau toreiz zināja, ka uzturā jālieto vairāk nepiesātināto taukskābju, augu eļļu, un tā patiešām jau padomju režīma apstākļos bija ne tikai politiska problēma, bet reāla uzturzinātnes un sabiedrības veselības problēma. Taču uztura, ēšanas un dzeršanas tradīcijas sabiedrībā ir diezgan stabilas. Latvijā ir daudz lauku iedzīvotāju, un ieražas lauzt ir grūti, ne vienmēr tas arī vajadzīgs. Profesors Kristaps Rudzītis, kura simtgadi nesen plaši atzīmējām, piemēram, kā pārspīlējumu noraidīja atteikšanos no olu lietošanas vispār, kas aterosklerozes slimniekiem it kā varētu būt bīstami. Patiešām, daži jaunākie dati liecina, ka holesterīna pārmērīga samazināšana uzturā varot izraisīt hormonālus traucējumus, daļēji arī depresiju gados vecākiem cilvēkiem, svarīgs neesot kopējais holesterīna daudzums, bet tā attiecības asins frakcijās. Tādējādi arī uztura problēmās ir daudz paradoksāla, individuāla, nevar būt vienveidības.

Ļoti apsveicami, ka šodien divu akadēmiju kopsēdē pirmoreiz demonstrē rezultātu, pie kura strādājuši divu akadēmiju locekļi — M.Beķers un prof. D.Kārkliņa. Tā būs maza sensācija, šis jauna tipa pārtikas produkts — auzu bio–lakto, kas šodien tiek rādīts pirmoreiz un ko pirmoreiz pasaulē apņēmies ražot Rīgas piena kombināts. Auzu bio–lakto izstrādāts ZA Mikrobioloģijas institūtā sadarbībā ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Tagad no produkta izslēgts holesterīns un dzīvnieku tauki, kas aizstāti ar auzu nesagremojamo polisaharīdu b–glikānu, bagātinot produktu ar nepiesātinātām augu taukskābēm un antioksidantu tokoferolu. Prof. M.Beķers uzsver šī produkta saistību ar tradicionālo latviešu skābputru, ko vasarās gatavoja vai katrā lauku sētā (piebildīsim, ka nupat iznākusi vēsturnieces L.Dumpes vērtīga grāmata par latviešu piena produktiem un piena ēdieniem). M.Beķers izsaka cerību, ka auzu bio–lakto ir zinātniski pamatots un uzlabots, industriālai ražotnei piemērots produkts, kas sakņojas latviešu senajās tradīcijās. Patiešām, gribas nodziedāt: "Sijā auzas, tautu meita"un novēlēt jaunajam produktam tālu ceļu.

Vēl pievērsīšu uzmanību citam apstāklim — arvien pieaugošam medikamentu, zāļu patēriņam Latvijā, kad cilvēki vairāk naudas izdod zālēm nekā pārtikai. Pasaulē parādās arvien vairāk produktu, kas ir uz robežas starp zālēm un pārtiku, nāk modē jēdziens "atveseļojošs uzturs" —vitamīni, mikroelementi, uztura bagātinātāji, pārtikas piedevas, selēns. ASV darbojas vienota Pārtikas un zāļu pārvalde — " Food and Drug Administration ". Vai arī mums par šo problēmu nevajadzētu vairāk runāt profilaktiskās medicīnas un zinātnes aspektā, arī mūsu lauksaimniecības un tehnoloģijas nākotnes virzības aspektā?

Atgādinot, ka prāva šodien ziņojamo pētījumu daļa veikta valsts programmas "Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: kvalitātes kritēriji un konkurētspēja" ietvaros un savā ziņā notiek atskaites sesija par šo programmu, gribu pasludināt kopsēdi par atklātu un novēlēt, lai tā dotu daudz jaunu ierosmju un kontaktu, zinātnisku un praktisku. Mēs noklausīsimies uzturzinātnieka Dr.Z.Zariņa, akadēmiķu M.Beķera un A.Jemeļjanova, Pārtikas kontroles centra Dr.O.Stengrevica referātus, kas, ceru, dos ievirzi pārdomātai uztura politikai Latvijā.

Ievadvārdi LZA un LLMZA kopsēdei par veselīgu uzturu Rīgā 1999.gada 7.maijā