Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

Aleksandrs Jemeļjanovs:

Latvijas lauku iespējas tautas uzturā

Veselīga pārtika var tikt radīta, pamatojoties uz augstvērtīgas zinātniski pamatotas augkopības un lopkopības produkcijas ražošanu un pārstrādi. Tā sevī ietver selekcijas ceļā iegūtu, augsti produktīvu augu un dzīvnieku valsts pārtiku no nepiesārņotas augsnes vai lopbarības, no pareizi, samērīgi mēslotiem laukiem un pareizi sabalansēti ēdinātiem dzīvniekiem. Minētās problēmas agrārie zinātnieki risina valsts pētījumu programmas "Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā" apakšprogrammas "Nepiesārņota un augstsvērtīga pārtika: kvalitātes kritēriji un konkurētspēja" ietvaros.

Lai iegūtu augstvērtīgu, nepiesārņotu augkopības produkciju jānosusina pārmitrās augsnes, augsnes auglības palielināšanā un augu slimību ierobežošanā jāizmanto mikrobioloģiskie preparāti, samazinot minerālmēslu, fungicīdu un retardantu lietošanu, pareizi jāizvēlas šķirnes, mēslošanas veids un daudzums, kas nodrošina kopproteīna un lipekļa saturu graudos, graudu izlīdzinātību u.c.rādītājus, jānovērš graudu inficēšana ar aerobo sporu radītajiem ( Bacillus subtilis ) un pelējumiem ( Fussairum , Aspergillus , Penicillum , Clodosporium u.c.).

Lopbarības ražošanai jānodrošina daudzgadīgo zāļu un spēkbarības kvantitatīvie un kvalitatīvie parametri, zāles lopbarībai jānodrošina atgremotāji ar proteīnu (āboliņš, lucerna, galega, vanagnadziņi), kvalitatīvu lopbarību iegūst ar savlaicīgu pļauju un pareizas tehnoloģijas izvēli.

Lai iegūtu augstvērtīgu lopkopības produkciju, jānodrošina:

Pienam: stabila ēdināšana atbilstoši izslaukumiem un dzīvnieku fizioloģiskajam stāvoklim, dzīvnieku veselības rādītāju un veterināri sanitāro prasību stingra ievērošana, mastītu profilakse un ārstēšana, somatisko šūnu skaita kontrole un regulēšana, smago metālu sāļu, pesticīdu, inhibitorvielu klātbūtnes kategoriska nepieļaušana.

Liellopu gaļai: specializēto gaļas šķirņu liellopu (Herefordas, Aberdīnangusas, Limuzīna un Šarolē) tīraudzēšanas plašāka ieviešana, to krustošana ar LB un MR, pareiza, vecumam atbilstoša ēdināšana.

Cūkgaļai: pareiza, mērķtiecīga, dažādas pilnvērtības pakāpes spēkbarības ražošana un izēdināšana, pareiza šķirņu izvēle, krustošana un hibridizācija, gaļas kvalitātes novērtēšanas metodoloģijas paplašināšana un pielietošana.

Putnu gaļai: augstvērtīgu vaislas materiālu izmantošana, precīzu ēdināšanas un turēšanas tehnoloģiju ievērošana, gaļas novērtēšanas metodoloģijas paplašināšana un pilnveidošana.

Olām: to bioloģiskā pilnvērtības uzlabošana, infekcijas slimību, īpaši salmonelozes, novēršana, holesterīna satura samazināšana.

Ļoti svarīga nozīme ir pārstrādes uzņēmumu pareizai, tehnoloģiski precīzai darbībai, gatavās produkcijas uzglabāšanai, transportēšanai, iepakošanai un realizācijai. Sevišķa uzmanība šajā darbā pievēršama augu un dzīvnieku veselības stāvoklim, īpaši tām slimībām, kas ir ģenētiski predisponētas un kuru samazināšanā liela loma ir selekcijai, kā arī slimību pareizai diagnostikai un ārstēšanai, lielāku vērību veltot bioloģiskiem augu aizsardzības līdzekļiem, dabīgiem ārstniecības līdzekļiem u.c., samazinot antibiotiku, ķīmisko u.c. vielu lietošanu, kas var kumulēties vai lēni izdalīties no organisma vai auga.

Ne mazāk svarīgs jautājums pārtikas ražošanā ir produkcijas pašizmaksa, kas savukārt saistībā ar kvalitāti var būt vai nebūt konkurētspējīga ar importa produkciju.

Latvijas lauksaimniecība ir spējīga nodrošināt visu audzējamo augkopības un lopkopības produktu ražošanai un realizācijai nepieciešamo, kvantitatīvās un kvalitatīvās vajadzības, kā arī nodrošināt nepieciešamo eksporta apjomu.

Kā galvenos pārtikas ķīmiskā sastāva komponentus, kuriem ir ļoti svarīga loma veselīgas pārtikas radīšanā, agrārie zinātnieki un speciālisti vērtē proteīnu, piemēram, graudos, gaļā, taukus, to daudzumu, struktūru un balanci cilvēku uzturā, šķiedrvielu kvalitāti un kvantitāti, vitamīnus, makroelementus un mikroelementus u.c. Nepieciešams apzināt produktus, kas piesārņoti ar kaitīgām vielām, t.sk. pesticīdiem, smago metālu sāļiem u.c.

Tāpat uzskatām, ka cilvēku pārtikā būtu plašāk jālieto uzturlīdzekļi ar pareizām piesātināto un nepiesātināto taukskābju attiecībām — auzu produkti, augļi, dārzeņi, kā arī augkopības produkti ar zemāku holesterīnu saturu, kā tas varētu būt augu eļļās, olās, gaļā.

Arī turpmāk ir jāveic monitorings augsnes, augu, dzīvnieku produktu piesārņotības līmeņa un tās dinamikas tālākai noskaidrošanai.

Pozitīvi ir vērtējama Latvijā uzsāktā bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības attīstība, kas nodrošina nepiesārņotas lauksaimniecības produkcijas ieguvi. Pašreiz šajā virzienā akreditēts aptuveni 200 zemnieku saimniecību.

Pārtikas kvalitāte, tās tīrības pakāpe un garšas īpašības kopumā Latvijā ražotajai produkcijai ir augtā līmenī. Bez šaubām, turpmāk daudz darba un laika gan zinātniekiem, gan speciālistiem būs jāveltī tās kvalitātes uzlabošanai un tuvināšanai ES prasībām, vienlaikus saglabājot latviešu pārtikas produktu specifiskās garšas īpašības un sortimentu.

Agrāriem zinātniekiem jāveic pētījumi augstvērtīgas un kvalitatīvas produkcijas ražošanas zinātniskam pamatojumam, to saistot ar uzlabotu selekcijas, audzēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes u.c. problēmu risināšanu.

Ziņojuma tēzes LZA un LLMZA kopsēdē Rīgā 1999. gada 7. maijā