Par Saeimas priekšsēdētājas oficiālo vizīti Japānā

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Japānas parlamenta Augšpalātas prezidenta Kendži Hiratas ielūguma no 3. līdz 9.martam uzturas oficiālā vizītē Japānā. Oficiālās vizītes laikā Saeimas priekšsēdētāja 5.martā tikās ar Japānas Viņa imperiālo augstību Japānas troņmantnieku princi Naruhito , Japānas parlamenta Augšpalātas prezidentu Kendži Hiratu (attēlā) un parlamenta Apakšpalātas prezidentu Takahiro Jokomiči, bet 6.martā – ar Japānas ekonomikas, tirdzniecības un industrijas ministru Jukijo Edano
Foto: Japānas parlaments

Lai arī Latviju un Japānu ģeogrāfiski šķir liels attālums, starp abām valstīm ir izveidojies ļoti veiksmīgs politiskais dialogs, kas veido labvēlīgu fonu gan kopīgiem kultūras projektiem, gan ciešākai sadarbībai ekonomikā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra 5.martā, oficiālās vizītes laikā tiekoties ar Japānas parlamenta Augšpalātas prezidentu Kendži Hiratu un Apakšpalātas prezidentu Takahiro Jokomiči.

“Vēsturisks pagrieziens mūsu valstu attiecībās bija 2007.gadā, kad Latviju vizītē apmeklēja Japānas imperators un imperatore,” atzīmēja S.Āboltiņa un uzsvēra, ka arī nākotnē abu valstu labās attiecības apliecinās augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī regulārs dialogs dažādās nozarēs un formātos. Pārrunājot parlamentāro sadarbību, amatpersonas pauda gatavību turpināt ciešu sadarbību arī nākotnē. S.Āboltiņa ielūdza K.Hiratu vizītē apmeklēt Latviju, kā arī izteica cerību, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams organizēt Valsts prezidenta vizīti Japānā.

Atceroties pirms gada notikušo Austrumjapānas zemestrīci un tās izraisītās traģiskās sekas, S.Āboltiņa apliecināja, “ka toreiz ar cilvēcisku līdzjūtību sekojām līdzi notikumiem un gan valdība, gan iedzīvotāji kaut vai simboliski vēlējās Japānai palīdzēt”. S.Āboltiņa arī pauda apbrīnu par Japānas tautas spēku, vienotību un mērķtiecību, cīnoties ar traģēdiju un tās sekām, un izteica pārliecību, ka Japāna pēc šā notikuma kļūs vēl spēcīgāka, jo “šādas traģēdijas vieno tautas un konsolidē visus pieejamos nacionālos resursus”.

Tiekoties ar Apakšpalātas prezidentu T.Jokomiči, pārrunāta arī Latvijas ekonomiskā situācija, un S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm, kuru globālā finanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi ļoti smagi. “Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvija laikus veica budžeta samazināšanu un strukturālās reformas, un pašreiz mēs kalpojam par piemēru citām valstīm, kā tikt galā ar krīzi, un mūsu makroekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Lai Latvija sasniegtu savu stratēģisko mērķi 2014.gadā pievienoties eiro, svarīga ir stabilitāte eirozonā un arī globālajā pasaules tirgū, kas ietekmētu gan Japānu, gan arī citas valstis, pauda S.Āboltiņa. “Mums ir jāizmanto iespēja attīstīt ekonomisko sadarbību, un šīs vizītes laikā meklēsim jaunas iespējas sadarbībai enerģētikas jomā.”

Pārrunājot valstu sadarbību kultūrā un izglītībā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka starp Japānas un Latvijas cilvēkiem šajās jomās ir izveidojušies ļoti cieši kontakti un Japānas vēstniecības organizētie pasākumi Latvijā ļauj vēl tuvāk iepazīt Japānas kultūru un mākslu izstādēs, koncertos un kinomākslā. S.Āboltiņa pateicās arī par Japānas valdības un vēstniecības doto iespēju Latvijas studentiem apgūt japāņu valodu, kā arī iepazīt japāņu tautas kultūru un filozofiju Āzijas studiju programmas ietvaros, kas ir kļuvusi ļoti populāra.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka Rīga 2014.gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un tas varētu veicināt japāņu tūristu interesi par Rīgu, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu. Latvija ir pievilcīgs un labi sasniedzams tūrisma galamērķis, jo Rīgas lidosta ir viena no aktīvākajām reģionā un Latvija spēj piedāvāt konkurētspējīgus tūrisma pakalpojumus.

S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka jau vēsturiski izveidojusies veiksmīga sadarbība starp Rīgu un Kobi, kā arī sadarbība starp Rūjienu un Higašikavu.

5.martā Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Viņa imperiālo augstību Japānas troņmantnieku princi Naruhito.

S.Āboltiņa pateicās par Japānas atbalstu Latvijai neatkarības iegūšanas ceļā: “Latvija nekad neaizmirsīs, ka Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas valsts neatkarību de facto 1919.gada 10.janvārī un de jure 1921.gada 26.janvārī, un vienīgā Āzijas reģiona valsts, kurai starpkaru periodā bija sava pārstāvniecība Latvijā.”

“Lai arī mūsu valstis šķir liels ģeogrāfisks attālums, Latvija jūt un augstu vērtē Japānas nozīmīgo vietu pasaulē,” sarunā ar Japānas kroņprinci teica S.Āboltiņa, paužot atzinību par šīs Āzijas valsts sasniegumiem gan zinātnē un kultūrā, gan ekonomikā, politikā un drošības jomā.

“Vēsturiskie notikumi Latviju un Japānu ir tuvinājuši, starp mūsu tautām raisot draudzību un savstarpēju sapratni,” raksturojot labās starpvalstu attiecības, teica Saeimas priekšsēdētāja.

Latvijas un Japānas sadarbībai ir savas tradīcijas, piemēram, skautu organizāciju sadarbība, kas patlaban ir atjaunota un bagātina mūsu tautu mijiedarbību, teica S.Āboltiņa. Īpaši aktīva saikne izveidota arī kultūrā un izglītībā. Japānas vēstniecības organizētie pasākumi veiksmīgi papildina Latvijas kultūras dzīvi, dažādos formātos sniedzot ieskatu Japānas kultūrā.

“Dziedātāji no Japānas piedalījās iepriekšējos Latvijas Dziesmu un deju svētkos, un ceru, ka šī tradīcija turpināsies gan 2013.gada svētkos, gan daudzus gadus uz priekšu,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa sarunā ar Japānas kroņprinci akcentēja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir liela interese par Japānu, ko lieliski atspoguļo lielais studentu skaits, kas apgūst japāņu valodu un kultūru. Latvijas Universitātē studentu skaits šajās programmās sasniedz 250, un tas salīdzinoši ir ļoti liels skaits mazai valstij. Saeimas priekšsēdētāja Japānai pateicās par ikgadējo stipendiju programmu, kas Latvijas cilvēkiem ļauj padziļināti apgūt japāņu valodu, kultūru un filozofiju.

Saeimas priekšsēdētāja arī informēja, ka Rīga, 2014.gadā kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, būs par mājvietu pasaules līmeņa notikumiem, piedāvājot gan klasiskas vērtības, gan paplašinot kultūras robežas.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš traģiskās zemestrīces Japānas austrumos, un šajā laikā Japāna ir parādījusi apbrīnojamu spēku, novēršot dabas katastrofas sekas, sarunā ar kroņprinci Naruhito uzsvēra S.Āboltiņa. Latvijas tauta juta līdzi Japānas cilvēkiem šajā grūtajā brīdī un sūtīja palīdzību seku novēršanai, piebilda Saeimas priekšsēdētāja, informējot, ka vizītes laikā personīgi apmeklēs zemestrīces skarto reģionu.

Latvijas un Japānas aktīvā un ciešā politiskā sadarbība ir labs pamats tālākai abu valstu sadarbībai ekonomikā, kur joprojām ir liels neizmantots potenciāls. To Saeimas priekšsēdētāja akcentēja 6.martā, tiekoties ar Japānas ekonomikas, tirdzniecības un industrijas ministru Jukijo Edano.

“Latvijas un Japānas divpusējo politisko dialogu pēdējos gados raksturo aktīva vizīšu apmaiņa, tostarp parlamentu līmenī. Latvija ir ieinteresēta izmantot šo labvēlīgo politisko fonu, lai vēl vairāk attīstītu abu valstu ekonomisko sadarbību,” sarunā ar Japānas ekonomikas ministru teica S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas atvērtību Japānas investīcijām, it īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Kā perspektīvākās sadarbības jomas S.Āboltiņa minēja transportu un loģistiku, informācijas tehnoloģijas, farmāciju, kokapstrādi, modi, dizainu un tūrismu.

Lai arī Latvija bija viena no valstīm, kuru globālā finanšu un ekonomiskā krīze skāra ļoti smagi, mūsu valsts spēja laikus veikt budžeta samazināšanu un strukturālās reformas, norādīja S.Āboltiņa. “Latvijas makroekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas, un pašreiz mēs kalpojam par labu piemēru citām Eiropas valstīm, kā pārvarēt krīzi.”

“Latvija atkal ir kļuvusi par pievilcīgu vietu ārvalstu investoriem, jo mums ir būtiskas priekšrocības – izdevīga ģeogrāfiskās atrašanās vieta, investīciju drošības garantijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, konkurētspējīgi tranzīta piedāvājumi un kvalificēts darbaspēks,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Japāna ir 31.Latvijas lielākais tirdzniecības partneris, un kopējais tirdzniecības apgrozījums pērn pārsniedza 50 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2010.gadu, tas pieaudzis par 26 procentiem.

Latvijai ar Japānu ir pozitīva tirdzniecības bilance, jo no visa tirdzniecības kopapjoma 34,9 miljonus eiro veido mūsu valsts eksports uz Japānu. No Latvijas uz Japānu galvenokārt tiek eksportēta koksne un tās izstrādājumi, kā arī minerālie produkti un ķīmiskās rūpniecības produkcija. Savukārt Japāna uz Latviju eksportē transporta līdzekļus, elektriskās iekārtas, optiskās ierīces un aparātus, kā arī dažādu veidu plastmasas izstrādājumus.

Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa pēc Japānas parlamenta Augšpalātas prezidenta K.Hiratas ielūguma no 3.marta līdz 9.martam oficiālā vizītē apmeklē Japānu.

Saeimas preses dienests