Izdarīt Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra) — Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas;”.

2. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts robežas drošību garantē valsts robežas režīms. Gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu.”

3. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Robežapsardzības informācijas sistēma

(1) Valsts robežsardze valsts robežas režīma nodrošināšanai organizē Robežapsardzības informācijas sistēmu un vada tās darbību. Robežapsardzības informācijas sistēmā reģistrē informāciju par:

1) notikumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas režīma vai robežšķērsošanas vietās noteikto prasību neievērošanu, mantu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī šajos notikumos iesaistītajām personām;

2) Valsts robežsardzē reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža;

3) personām, kurām izsniegtas, anulētas vai atteiktas speciālās caurlaides.

(2) Ministru kabinets nosaka Robežapsardzības informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kurām piešķirama piekļuve šai informācijai.”

4. Izteikt 10.panta desmitās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) personas, kas ar transportlīdzekļiem pārvadā kravas, kuru neto svaru vairāk nekā par 50 procentiem no kopējās kravas neto svara veido ārpus kārtas transportējamo preču sarakstā iekļautās preces. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu, atbilstoši kuram ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas šķērso ātri bojājošās preces, kuras tiek transportētas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), kā arī citas preces, kurām to īpašību dēļ nepieciešams ārējo robežu šķērsot ārpus kārtas, nosaka Ministru kabinets;”.

5. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas šķērsošanai

(1) Lai izceļotu ar kravas transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, šis transportlīdzeklis tiek reģistrēts rindā (turpmāk — ārējās sauszemes robežas rinda).

(2) Ārējās sauszemes robežas rindā var reģistrēties iepriekš, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, vai tieši pirms robežas šķērsošanas. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas rindā, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, ir maksas pakalpojums.

(3) Ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību un noteikumus ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanas deleģēšanai privātpersonai;

2) robežšķērsošanas vietas, kurās valsts robežu šķērso, iepriekš reģistrējoties ārējās sauszemes robežas rindā, reģistrēšanās kārtību un nosacījumus, kā arī maksu par reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā;

3) reģistrācijai ārējās sauszemes robežas rindā sniedzamo datu apjomu, kā arī šo datu glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām ir tiesības piekļūt šiem datiem;

4) kārtību, kādā ārējās sauszemes robežas rindā reģistrētie transportlīdzekļi šķērso ārējo sauszemes robežu.”

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Lidojumi starp dalībvalstīm un trešajām valstīm

(1) Ja gaisa kuģis veic lidojumu starp dalībvalsti un trešo valsti, tad gaisa kuģa izlidošana no Latvijas Republikas un nosēšanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā ir atļauta tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežšķērsošanas vietas.

(2) Planieriem, helikopteriem, dirižabļiem, ultravieglajiem un maza lidojuma rādiusa gaisa kuģiem, kas veic lidojumu starp Latvijas Republiku un trešo valsti, atļauts nosēsties un pacelties sertificētos lidlaukos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, aviācijas skates, kā arī valsts pārvaldes iestādes rīkotā pasākuma ietvaros. Šādā gadījumā valsts robežu atļauts šķērsot ar personīgajā bagāžā esošajām mantām un precēm, kurām saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, X nodaļas nosacījumiem ir piemērojams atbrīvojums no muitas nodokļa samaksas. Šīs prasības izpildi kontrolē Valsts robežsardze. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējamas minēto gaisa kuģu un tajos esošo personu pārbaudes, lai konstatētu valsts robežas šķērsošanas faktu.

(3) Gaisa kuģis, kas piedalās katastrofu novēršanas, pārvarēšanas vai to radīto seku likvidācijas darbos, var nosēsties ārpus robežšķērsošanas vietām, ja to paredz Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojuma atļauja.

(4) Ja ir nepieciešama piespiedu nosēšanās (notikusi avārija), gaisa kuģim atļauts nosēsties lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citā piemērotā nosēšanās vietā.

(5) Ja tiek veikta piespiedu nosēdināšana, gaisa kuģi atļauts nosēdināt lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citā nosēdināšanai piemērotā vietā.

(6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts robežas šķērsošanas fakta konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes organizē gaisa kuģa nosēšanās vai nosēdināšanas vietā.

7. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, uzturoties pierobežas joslā, papildus tām prasībām, kuras izriet no pierobežas režīma, glabā pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrāda speciālo caurlaidi, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā, izņemot gadījumu, kad šāda caurlaide nav nepieciešama.”;

izslēgt piekto daļu.

8. 18.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu pierobežas joslā, uzturas attiecīgā novada (pilsētas) vai blakus esošā novada (pilsētas) pierobežas joslā;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) persona var uzrādīt Latvijas Republikas izdotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personai, kurai pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums.”;

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “ārkārtējā”;

izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) persona, kas pieprasa speciālo caurlaidi, ar spēkā stājušos nolēmumu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, terorismu, spiegošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kontrabandu, nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ieročiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai radioaktīvajām vielām, kā arī ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts robežsardzes amatpersona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides izsniegšanu, anulē terminēto caurlaidi, ja persona, kurai tā izsniegta, ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta par vainīgu šā panta piektās daļas 3.punktā minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

9. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

10. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, uzturoties pierobežā, ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Minētais nosacījums neattiecas uz personu, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) un, pildot dienesta (amata) pienākumus pierobežā, var uzrādīt dienesta (darba) apliecību, kas paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “kas noteikta gar ārējo sauszemes robežu”;

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “ārkārtējā”.

11. 22.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kompetentās iestādes savu funkciju un uzdevumu nodrošināšanai izstrādā un apstiprina pārbaužu tehnoloģiju, kurā iekļauj pārbaužu veikšanas vietu shematisko attēlojumu un veicamo darbību aprakstu un secību. Pārbaužu tehnoloģiju saskaņo ar attiecīgās robežšķērsošanas vietas lidostas administrāciju, lidlauka īpašnieku vai ekspluatantu, ostas pārvaldi, ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3. Šā likuma 9.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

4. Šā likuma 10.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 16.februārī.