Uztura laboratorijas vadītājs

Dr.med. Zigurds Zariņš:

Veselīgas pārtikas pamatnostādnes

Olbaltumu uzturvērtību nosaka neaizvietojamo aminoskābju attiecības tajos. Standarta olbaltums ir diskutabls. Cilvēku uzturā ir vairāki desmiti olbaltumu saturošu produktu, un ir jāvērtē to kopīgās aminoskābju attiecības. Olbaltumu pārbagātībai uzturā ir savas labās un sliktās ietekmes.

Gandrīz visi uztura olbaltumu produkti satur taukus.

Tauku uzturvērtību nosaka piesātināto, mononepiesātināto un polinepiesātināto taukskābju daudzums tajos. Visnotaļ samazināms ir atgremotājdzīvnieku tauku daudzums uzturā. Jāievēro holesterīna daudzums tauku saturošos pārtikas produktos.

Latvijas iedzīvotāju uzturā tauki veido 42–44 procentus no kopējā kcal daudzuma (vēlams 30–35 procenti).

Ogļhidrātu uzturvērtību nosaka to uzsūkšanās ātrums kuņģa un zarnu traktā. Vairumam cilvēku, bet ne visiem, ieteicami rupja maluma labības produkti. Cukura, medus un saldumu ēšanas lietderība ir ļoti individuāla lieta. Vēlams uzturā palielināt rupja maluma miltu produktu un dārzeņu daudzumu.

Vitamīnus ar uzturu jebkurš vesels cilvēks var uzņemt pietiekamā daudzumā. Īpaša uzmanība jāpievērš A, E un C vitamīniem un folijskābei. Vitamīnu lieldevu lietošana nav sevi attaisnojusi.

Minerālvielas ar lielu uztura produktu dažādību uzņemam pietiekami. Uzmanība jāpievērš iespējamām Na pārmērībām un Ca, Fe, J, F, Se nepietiekamībai.

Balastvielas uzturā ir nepieciešamas. Tās ietekmē zarnu peristaltiku, holesterīna maiņu, zarnu mikrofloru, toksisko endogēno un eksogēno vielu uzsūkšanos, uztura vielu uzsūkšanos. Aterosklerozes, audzēju un citu slimību biežums ir saistāms ar balastvielu nepietiekamību uzturā. Ieteicams pavairot uzturā dārzeņus, augļus, ogas, riekstus un sēnes.

Ūdens — labāk vairāk nekā mazāk. Ūdens lietošana jāvērtē saistībā ar Na daudzumu uzturā.

Antioksidanti cilvēku uzturā ir E un C vitamīni, karotinoīdi, bioflavonoīdi, varbūt arī Se.

Liekā svara un aptaukošanās problēmas ir 50 procentiem vīriešu un 80 procentiem sieviešu Latvijā.

Ēšanas režīms vērtējams saistībā ar cukura līmeni asinīs, gremošanas sulu izdali, sāta sajūtu un fiziskajām aktivitātēm.

Ziņojuma tēzes LZA un LLMZA kopsēdē Rīgā 1999.gada 7.maijā