Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par Krievijas finansiāli ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas nodokļu ieņēmumiem

Līdz 1999.gada 1.maijam

 

Ņemot vērā to, ka Krievijas finansu ekonomiskā krīze turpina ietekmēt Latvijas ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests regulāri apkopo informāciju par šīs krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumu dinamiku valstī. Informācija ir apkopota pēc pašu uzņēmumu sniegtajām ziņām.

1999.gada aprīlī Latvijas tautsaimniecībā Krievijas finansu un ekonomiskās krīzes iespaids saglabājās, tomēr dažādas pazīmes liecina par Latvijas ekonomiskās situācijas atlabšanu.

1. Salīdzinot ar visu krīzes periodu, šā gada martā ir vērojams vislielākais eksporta apjoma kāpums no Latvijas kā kopumā, tā arī uz Krieviju.

Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, salīdzinot ar 1998.gada augustu, kad sākās krīze Krievijā, eksporta apjoms natūrā uz Krieviju 1999.gada martā ir samazinājies par 2,4 tūkst. tonnu jeb par 21,6% (no 11 294 tonnām 1998.gada augustā līdz 8850 tonnām 1999.gada martā). Tomēr jāatzīmē, ka 1999.gada martā, salīdzinot ar 1998.gada pēdējiem mēnešiem un šī gada janvāri — februāri, ir vērojams vislielākais eksporta apjoma uz Krieviju pieaugums kā natūrā, tā arī naudas izteiksmē (2.zīm.). Tas saistīts ar to, ka Krievijas rubļa kurss attiecībā pret ASV dolāru februāra laikā strauji nemainījās un Latvijas eksportētāji, izmantojot radušos situāciju, kā arī iekšējās rezerves un pārstrukturizāciju, ir bijuši spējīgi nedaudz palielināt eksportu uz Krieviju. Piemēram, martā, salīdzinot ar janvāri, eksporta apjoms uz Krieviju naudas izteiksmē ir 2,3 reizes lielāks, tas ļauj domāt par pozitīvu tendenču parādīšanos. Tomēr 1999.gada marta rezultāti joprojām nevar sasniegt 1998.gada atbilstošā perioda apjomus: šā gada martā, salīdzinot ar 1998.gada martu, eksporta apjoms uz Krieviju ir būtiski samazinājies: natūrā 1,8 reizes, naudas izteiksmē — 2,4 reizes (2.zīm.).

Savukārt kopējie Latvijas eksporta apjomi martā sasniedza visaugstāko līmeni, salīdzinot ar visu krīzes periodu. Tātad martā, salīdzinot ar 1998.gada augustu, kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms naudas izteiksmē ir palielinājies — par Ls 3,9 milj. jeb par 5,7%, kas liecina par Latvijas ekonomiskās situācijas atlabšanu. 1999.gada martā kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada mēnesi, ir palielinājies kā natūrā — par 20,8 tūkst. tonnu jeb par 3,3 %, tā arī naudas izteiksmē — par Ls 1,3 milj. jeb par 1,8 procentiem (1.zīm.).

Jāuzsver, ka 1999.gada martā eksporta apjoma īpatsvars uz Krieviju no kopējā Latvijas eksporta apjoma naudas izteiksmē ir 7,7%, turpretī 1998.gada martā tas bija 18,7 %, 1997.gada martā — 18,8%. Tomēr 1999.gada martā, salīdzinot ar februāri, eksporta darījumu īpatsvars ar Krieviju naudas izteiksmē kopējo darījumu apjomā ir samazinājies par 0,5 procentu punktiem un ir 7,7% (1998.gada augustā īpatsvars bija 8,5%, septembrī un oktobrī — 4,6%, novembrī — 6,7%, decembrī — 7,7%, š.g. janvārī — 4,3%, februārī — 8,2%). Tas izskaidrojams ar to, ka šā gada martā, salīdzinot ar februāri, kopējā eksporta apjoma pieaugums (+28,0%) apsteidz eksporta pieaugumu uz Krieviju (+18,9%).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā joprojām turpinās 1998.gadā sākusies ražotāju cenu samazināšanās. 1999.gada martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, bet, salīdzinot ar 1998.gada martu, ražotāju cenas Latvijā saruka par 4,3 procentiem. 1999.gada martā, salīdzinot ar 1998.gada martu, būtisks ražotāju cenu samazinājums bija vērojams otrreizējā pārstrādē — par 15,7%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos — par 7,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā — par 10,7 procentiem. Visvairāk (par 0,4 procentpunktiem) kopējo ražotāju cenu indeksu martā samazināja cenu kritums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, galvenokārt zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijā saražotās preces iespējams realizēt Krievijas tirgū tikai par pazeminātām cenām un nelielos apjomos, tāpat arī vietējais tirgus ir ļoti šaurs un pārtikas produktu realizācijas iespējas ir ierobežotas. Turklāt pastāv importēto pārtikas produktu konkurence to zemo cenu dēļ.

Pārtikas produktu eksports uz Krieviju varēs attīstīties, ja Krievijas rubļa kurss strauji nekritīsies. Aprīļa sākumā notikušās valūtas svārstības ir apstājušās, un, kaut arī ASV dolārs vairs nav iepriekšējā līmenī, tirdzniecība palēnām sāk atjaunoties. Krievijas rubļa starpbanku kurss attiecībā pret ASV dolāru turpina kristies un šā gada 5.maijā, salīdzinot ar 8.aprīli, samazinājās vēl par 3,8%, tas saistīts ar naudas emisiju valūtas pirkšanai ārējā parāda apmaksai. Valūtas apmaiņas kursa kāpums Krievijā izraisa inflācijas kāpumu. 1999.gadā Krievijas budžetā ieplānotā inflācija ir 30 procentu. Bet pēc neatkarīgo ekonomistu prognozēm, tā var sasniegt 100 procentu gadā. No tā var secināt, ka tuvākajā laikā problemātiski runāt par būtisku tirdzniecības aktivizēšanos ar Krieviju. Pašreiz, neskatoties uz lielo pieprasījumu, Latvijas pārtikas produkti nav spējīgi konkurēt Austrumu tirgū Krievijas iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ. Turklāt, pēc Maskavas mēra J.Lužkova prognozēm, Krievijā maijā — jūnijā var izraisīties jauna ekonomiska krīze, jo pašlaik Krievijā "iestājies lēnas lejupslīdes režīms. Tā tas var turpināties tikai līdz zināmai robežai. Ja netiks īstenoti nekādi pasākumi ražošanas atbalstam, Krievija sabruks, un sekas būs vēl briesmīgākas nekā pēc 17.augusta".

 

2. Šā gada martā vairs nav vērojama tendence deklarēto importēto preču vērtības samazinājumam.

Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, 1999.gada martā kopējais faktiskais Latvijas importa brīvam apgrozījumam apjoms, salīdzinot ar 1998.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies kā natūrā — par 10,0 tūkst. tonnu jeb par 3,1%, tā arī naudas izteiksmē — par Ls 10,1 milj. jeb par 7,0%. Tajā pašā laikā importa brīvam apgrozījumam apjoms no Krievijas arī ir samazinājies kā naudas izteiksmē — par Ls 3,8 milj. jeb par 33,6%, tā arī natūrā — par 23,1 tūkst. tonnu jeb par 23,4 procentiem. Tātad martā vairs nav vērojama tendence deklarēto importēto preču vērtības samazinājumam. Tas ir arī tādēļ, ka 1.ceturksnī muita pastiprināti kontrolēja importa pārtikas preces, lai noskaidrotu, vai importēto preču cena sakrīt ar deklarēto preču vērtību, pārbaudot arī preču izcelsmi.

1999.gada martā importa apjoma īpatsvars naudas izteiksmē no Krievijas kopējā Latvijas importa apjomā bija 5,6%, turpretī 1998.gada martā — 7,8 %. No vienas puses, Krievijas rubļa devalvācijas dēļ importēt preces no Krievijas kļuva izdevīgāk, bet no otras — Latvijas tirgus segments ir tik šaurs un ierobežots, ka importēto preču realizācijas apjomu nav iespējas būtiski palielināt. Tas izskaidrojams arī ar to, ka samazinājies Latvijas ražotāju, kā arī iedzīvotāju pieprasījums pēc dažādām precēm.

 

3. Atsevišķiem uzņēmumiem nedaudz ir samazinājušies nerealizētās produkcijas krājumi noliktavās .

Nerealizētās produkcijas krājumu samazināšanās noliktavās atsevišķiem uzņēmumiem diemžēl ne vienmēr nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi atsākuši darbību un atjauno eksportu. Produkcijas krājumu samazināšanās noliktavās rodas arī no tā, ka Latvijas uzņēmumi realizē iepriekšējos mēnešos saražotās produkcijas atlikumus vietējā tirgū, neatsākot pilnā apjomā ražošanu. Šobrīd atsevišķu produktu noiets Krievijas tirgū ir samazinājies, bet citiem uzņēmumiem, ja ražošanas cikls tiek atjaunots nelielos apjomos — palicis tādā pašā līmenī. Nekompensējot zaudētos noietu tirgus ar jauniem, var sākties arī pārējo nozaru ražošanas apjomu samazināšanās kopējā pieprasījuma krituma dēļ. Šī pakārtotā samazinājuma apjoms ir atkarīgs no tā, cik ātri un kādā mērā izdosies kompensēt zaudētos noietu tirgus.

 

4. Kaut arī Latvijas preču eksporta plūsma uz Krieviju ir nedaudz atjaunojusies, daudzos Latvijas uzņēmumos situācija joprojām ir sarežģīta un noliktavās turpina krāties nerealizētā produkcija.

Neskatoties uz to, ka Latvijas uzņēmēji cenšas samazināt zaudējumus, ko radījusi krīze Krievijā, meklējot dažādus risinājumus, šie pasākumi vēl nav devuši būtiskus rezultātus situācijas uzlabošanā.

Jāatzīmē, ka Krievijas krīzes sakarā tuvākajā laikā būs vērojamas arī netiešās sekas. Tās saistītas ar to, ka visiem pārtikas produktiem (kā arī medikamentiem un dažiem citiem izstrādājumiem) ir noteikts stingrs derīguma laiks. Kopš 1998.gada augusta Latvijas uzņēmumiem noliktavās veidojās nerealizētas produkcijas krājumi, kuri biji paredzēti austrumu tirgum un ko nebūs iespējams realizēt nevienā citā tirgū. Tātad produkcija, kura krīzes dēļ netika realizēta noteiktajā termiņā Krievijas tirgū, būs jānoraksta, un tas vēl vairāk palielinās uzņēmumu zaudējumus, samazinās peļņu un attiecīgi nodokļu maksājumus budžetā. Turklāt produkcijas ilgstoša glabāšana noliktavās palielina produkcijas pašizmaksu un līdz ar to arī realizācijas cenu.

 

5. Latvijas uzņēmumiem joprojām ir debitoru parādi, jo nav nokārtoti maksājumi par piegādāto produkciju, tomēr vairākās nozarēs tiem vērojama tendence samazināties.

Līdz 1.maijam, salīdzinot ar 1.aprīli, uzņēmumu skaits, kuri ir informējuši VID par debitoru parādiem saistībā ar Krievijas krīzi, ir samazinājies par četriem uzņēmumiem, un pašreiz tie ir 194 uzņēmumi. Tajā pašā laikā debitoru parādu kopsummas ir samazinājušās par Ls 2,2 milj. un ir Ls 27,3 milj.(3.zīm.)

Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs turpinās debitoru parādu palielināšanās, piemēram, celtniecības sfērā — par 3,9%, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas uzņēmumos — par 3,8 procentiem.

Savukārt 1.maijā, salīdzinājumā ar situāciju 1. aprīlī, ir vērojams debitoru parādu samazinājums tādās nozarēs kā zivju produktu pārstrādes un realizācijas uzņēmumos — par 2,7%, lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas uzņēmumos — par 3,9%, mašīnbūves un metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumos — par 9,3%, tirdzniecības sektorā — par 6,7%.

Apkopotā informācija par Latvijas uzņēmumu debitoru parādiem un lielajiem gatavās produkcijas krājumiem noliktavās liecina, ka nepārdotās produkcijas apjoms samazinās ļoti lēni. Realizācijas apjomu samazināšanās negatīvi ietekmē uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības rezultātus, jo uzkrājumi ievērojami samazina uzņēmuma rīcībā esošos apgrozāmos līdzekļus.

Virknei uzņēmumu finansu līdzekļu kustība ir neritmiska vai strauji samazinājusies, līdz ar to rodas problēmas turpināt ražošanas ciklu, izmaksāt algas un samaksāt nodokļus budžetā. Turklāt norēķini Krievijas krīzes dēļ kavējas arī ar pārējām NVS valstīm. Daudzi uzņēmumi pašlaik strādā maksimālas taupības režīma apstākļos, samazinot algas darbiniekiem un atliekot nodokļu maksājumus budžetā.

 

6. Krievijas krīzes negatīvā ietekme turpina izpausties bezdarba līmeņa pieaugumā. Uzņēmumi pārtrauc savu darbību, samazina darbavietu skaitu un piešķir bezalgas atvaļinājumus

Līdz šā gada 1.maijam, salīdzinot ar 1.aprīli, kopumā valstī par vienu uzņēmumu ir palielinājies uzņēmumu skaits, kuri Krievijas krīzes ietekmē savu darbību pārtraukuši pilnībā, bet ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri pārtraukuši darbu daļēji, un pašreiz tie ir 138 uzņēmumi (4.zīm.).

Pēc Nodarbinātības valsts dienesta operatīvajiem datiem, bezdarbs līdz šā gada 1.maijam sasniedza rekordaugstu līmeni — bez darba valstī bija 121,8 tūkst. cilvēku jeb 10,2% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā, pēc Valsts ieņēmumu dienestā saņemtās informācijas no Latvijas uzņēmējsabiedrībām, sakarā ar krīzi Krievijā no darba atbrīvoto cilvēku skaits sasniedzis 12,7 tūkst. cilvēku (5.zīm.).

Valstī pastāv arī slēptais bezdarbs, kas izpaužas uzņēmumu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātas darba nedēļas režīmā, daudzviet agrāko trīs maiņu vietā ražošana organizēta vienā maiņā vai strādājot tikai katru otro vai trešo dienu. Turklāt daudzi darbinieki saņem minimālo algu, ir nodarbināti citos darbos.

Krievijas krīzes ietekmi visvairāk jūt mazie un vidējie uzņēmumi, jo tiem

— pirms krīzes sākuma nebija finansiālas iespējas izveidot saimnieciskas attiecības ar Rietumeiropas valstīm un problēmas ir radījuši lielie uzņēmumi, kuri darbojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos,

— pakalpojumu un preču cenu samazinājuma dēļ trūkst apgrozāmo līdzekļu, tādēļ nav iespējams ieviest jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu preču kvalitāti, mainītu sadarbības partnerus un sertificētu savu produkciju atbilstoši Rietumeiropas valstu prasībām.

Bezdarbnieku skaita pieaugums, protams, ietekmē pakalpojumu un patēriņa preču apgrozījumu, kas savukārt samazina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt būtiski samazinājusies strādājošo iedzīvotāju pirktspēja, jo cilvēki ir nobažījušies, ka zaudēs darbu, tāpēc negribīgi tērē savus līdzekļus. Tajā pašā laikā bezdarbnieku skaita pieaugums ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna izpildi. Vienlaikus bezdarbnieku skaita pieaugums palielina izmaksas no Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Turklāt ir tieša saistība starp bezdarba līmeni un atalgojuma vispārējo līmeni, jo bezdarba līmeņa pieaugums negatīvi ietekmē algas pieaugumu. Strādājošo masveida atlaišana vairākās nozarēs izraisa darba algas apjomu samazināšanos.

Uzņēmēji, izmantojot radušos situāciju, pārvērtē tehnoloģiskās iespējas, veic ražošanas reorganizāciju, maina ražošanas struktūru, lai paaugstinātu konkurētspēju un samazinātu produkcijas pašizmaksu. Latvijas firmas sākušas īstenot restrukturizācijas programmas un atlaiž daudz strādājošo, tāpēc, domājams, ka situācija nodarbinātības jomā tuvākajos mēnešos turpinās pasliktināties.

 

7. Krievijas krīze ietekmē arī uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus un realizē produkciju vietējā tirgū tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Krieviju.

Daļai arī šo uzņēmumu ir izveidojušies debitoru parādi, sašaurinās sniegto pakalpojumu apjomi un trūkst līdzekļu ražošanas pārstrukturizēšanai.

 

8. Kravu pārvadājumu firmas atsāk pārvadājumus Krievijas virzienā.

Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, 1999.gada martā, salīdzinot ar 1998.gada augustu, tranzīta pārvadājumi ar autotransportu Krievijas virzienā palielinājušies par 13,0% (no 42,3 tūkst. tonnu 1998.gada augustā līdz 47,8 tūkst. tonnu šā gada martā) (6.zīm.).

Tā kā trīs lielākajās ostās (Rīgas, Ventspils un Liepājas ostā) pārkrauto kravu daudzums samazinājies, tad 1.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada periodu, kravu apstrādes apjomi samazinājušies valstī kopumā par 6,1% jeb par 0,8 milj. tonnu. Rīgas osta šā gada 1.ceturksnī bija saņēmusi un nosūtījusi par 18,7% kravu mazāk nekā 1998.gada 1.ceturksnī, Liepājas osta — par 4,0%, Ventspils osta — par 1,3%. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka joprojām nav atjaunojusies normāla sadarbība ar Krieviju, par to liecina vairāku lejamkravu, pārtikas, konteineru, zivju produkcijas, metāllūžņu, kā arī labības un labības produktu kravu apstrādes samazināšanās.

 

9. Ir sācis samazināties to uzņēmumu skaits, kas sakarā ar Krievijas krīzi prasa piešķirt nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu.

Līdz 1999.gada 1.aprīlim 53 uzņēmumi ir lūguši pagarināt uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa), iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai īpašuma nodokļa nomaksas termiņu kopsummā par Ls 3,0 milj. (7.zīm.). Zīmīgi, ka ir sācis samazināties to uzņēmumu skaits, kas sakarā ar Krievijas krīzi prasa piešķirt nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu (līdz februārim to skaits nemitīgi ir audzis — līdz 15.februārim — 89 uzņēmumi, līdz 1.martam — 69, līdz 1.aprīlim — 67, līdz 1.maijam — 53 uzņēmumi).

No šī gada 1.aprīļa līdz 1.maijam ir samazinājušies par Ls 450,2 tūkst. jeb par 15,7% pieprasītās Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņu pagarinājumu summas, tas izskaidrojams ar to, ka aprīlī jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām būtiski aktualizējās šo iemaksu plāna neizpildes dēļ. Līdz ar to pašreiz Latvijas uzņēmējsabiedrības cenšas nomaksāt valsts budžetā sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Šā gada 1.maijā, salīdzinot ar 1.aprīli, 1,2 reizes ir palielinājušās pieprasīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu summas, jo virknei uzņēmumu, kuri cieš zaudējumus Krievijas krīzes rezultātā, finansu līdzekļu kustība ir neritmiska vai strauji samazinājusies. Uzņēmējsabiedrības cenšas izmaksāt algas saviem darbiniekiem, bet nespēj samaksāt nodokļus budžetā.

1.maijā, salīdzinot ar 1.aprīli, pieprasīto pievienotās vērtības nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu summas ir samazinājušās par 42%, jo daudziem uzņēmumiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ ir sarukuši piegādāto preču un pakalpojumu apjomi. Tajā pašā laikā par 3,9% jeb par Ls 3,0 tūkst. ir palielinājušās pieprasītās UIN nomaksas termiņu pagarinājumu summas, tas ir saistīts ar uzņēmumu kopējo ienākumu kritumu, kā arī ar to, ka uzņēmumu ienākumi tiek novirzīti komunālo maksājumu segšanai.

Saskaņā ar VID 1997.gada 3.marta norādījumiem "Par kārtību, kādā VID teritoriālajām iestādēm jāizskata un jānoformē nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi uz laiku līdz trijiem mēnešiem" vairākiem uzņēmumiem VID nodaļas nav tiesīgas piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kamēr nav nokārtotas šo uzņēmumu saistības par iepriekš piešķirtajiem nodokļu samaksas pagarinājumiem. 1.maijā virknei uzņēmumu, kuri ir izpildījuši nepieciešamos nosacījumus, ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu Ls 2,9 milj.

 

10. Citas finansu problēmas

10.1. Banku sfērā

— Krievijas krīze ir radījusi būtiskus zaudējumus Latvijas kredītiestādēm, kas bija ieguldījušas ievērojamus līdzekļus šīs valsts vērtspapīros, vai arī apkalpoja norēķinus starp Latvijas uzņēmumiem un partneriem Krievijā. Atsevišķu banku ieguldījumi Krievijā ir lielāki par pašu kapitālu. Kopējie Latvijas komercbanku zaudējumi 1998.gadā ir aptuveni 100 milj. ASV dolāru. Bez tam daudzām bankām portfeļos vēl ir dažādi Krievijas un Ukrainas vērtspapīri, kuriem, protams, ir izveidoti daļēji uzkrājumi, taču paies vēl krietns laiks, līdz bankas ar tekošo peļņu spēs absorbēt visas negatīvās Krievijas krīzes sekas.

— Visi galvenie banku darbības rādītāji — aktīvi, noguldījumi, kapitāls un kredīti — šā gada 1.ceturksnī ir pasliktinājušies, kaut arī banku sistēma kopumā 1.ceturksni beigusi ar Ls 7,1 milj. peļņu, par to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati. Visbūtiskāk samazinājušies noguldījumi — par Ls 64,7 milj. jeb par 6,1%, tas liecina, ka Latvija joprojām turpina izjust Krievijas krīzes sekas — ne tik daudz tieši bankas, bet to klienti. Ekonomiskā aktivitāte nav tik liela kā pirms Krievijas krīzes. Noguldījumu samazināšanās vistiešākā veidā atsaucas uz banku aktīviem — tie kopumā šā gada 1.ceturksnī ir samazinājušies par Ls 53,9 milj. jeb par 3 procentiem.

— Šā gada 9.martā a/s "Rīgas komercbanka" tika atzīta par maksātnespējīgu. Rīgas komercbankas aktīvi marta sākumā biji Ls 73,6 milj., bet kredītiestādes saistības — Ls 89,6 miljoni. Līdz ar RKB darbības apturēšanu ir iesaldēti daudzu uzņēmumu līdzekļi, kuri atradās minētās bankas kontos. Finansu līdzekļu iesaldēšanas rezultātā RKB klientiem radušās problēmas norēķināties ar saviem darba ņēmējiem (tiek iesaldēta uzņēmumā strādājošo darba alga), samaksāt nodokļus valsts budžetā. Sakarā ar RKB darbības apturēšanu 61 uzņēmums ir lūdzis Valsts ieņēmumu dienestu pagarināt uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa), iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņu līdz 3 mēnešiem kopsummā par Ls 383,2 tūkst. RKB darbības apturēšana ietekmē ne tikai tos uzņēmumus un iedzīvotājus, kuru norēķinu konti bija RKB, bet arī visu Latvijas ekonomiku, jo rodas kumulatīvs efekts — uzņēmumi, kuriem bija norēķinu konts tikai vienā RKB, tagad ir palikuši bez apgrozības līdzekļiem un nespēs norēķināties ar saviem pasūtītājam un piegādātājiem, kas savukārt neiegūst līdzekļus saviem tēriņiem, tas samazinās valsts budžeta ieņēmumus un var palielināt jau tā augsto bezdarba līmeni valstī.

10.2. Krievijas krīze, pasliktinot uzņēmumu darbību, spiež tiem lūgt VID samazināt UIN avansa maksājumus

Lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 30.aprīlis (lielajiem uzņēmumiem — 31.jūlijs), kad tiek veikts pārrēķins uzņēmumu ienākuma nodoklim par 1998.gada darba rezultātiem, līdz ar to veselai virknei uzņēmumu avansa maksājumi 1999.gadam tiek pārrēķināti. Tomēr līdz 1999.gada 1.maijam VID teritoriālās iestādes bija saņēmušas iesniegumus pārskatīt UIN avansa maksājumus no 51 uzņēmuma. Līdz ar to 1999.gada 2.ceturksnī reāli iemaksātie ikmēneša UIN avansa maksājumi no 51 uzņēmuma, kas iesnieguši šos lūgumus, paredzēto Ls 531,8 tūkst. vietā samazinājušies līdz Ls 244,4 tūkst. (1.tabula).

Jāatzīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests turpina saņemt iesniegumus no uzņēmumiem ar lūgumu pagarināt nodokļu maksājumu samaksas termiņus vai pārskatīt UIN avansa maksājumus.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks