Saeimas 1999.gada 20.maija sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pulksten 10

I. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1.Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi". (Reģ.nr.227) (dok.nr.617; nr.617a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā". (Reģ.nr.228) (dok.nr.625; nr.625a) Deputāti A.Seile, G.Krasts, A.Požarnovs, P.Tabūns, J.Sinka, Dz.Rasnačs, J.Dobelis

3. 3. Likumprojekts "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums". (Reģ.nr.229) (dok.nr.626; nr.626a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts "Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi "Estonia" un līguma papildprotokolu". (Reģ.nr.230) (dok.nr.627; nr.627a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā". (Reģ.nr.231) (dok.nr.628; nr.628a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". (Reģ.nr.232) (dok.nr.629; nr.629a) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts "Par pagaidu pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". (Reģ.nr.233) (dok.nr.630;nr.630a) Deputāti G.Bērziņš, A.Šķēle, A.Kalvītis, R.Pīks, J.Dalbiņš

8. 8. Likumprojekts "Latvijas Sarkanā Krusta likums". (Reģ.nr.234) (dok. nr.637; nr.637a) Deputāti A.Panteļējevs, K.Leiškalns, J.Bunkšs, L.Muciņš, I.Birzniece

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

9. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu ministru prezidentam Vilim Krištopanam". (dok.nr.622) Deputāti G.Bērziņš, A.Šķēle, Dz.Ābiķis, J.Dalbiņš, J.Lagzdiņš, M.Segliņš, J.Šņepsts, J.Sproģis, J.Esta, A.Rugāte

III. Likumprojektu izskatīšana

10. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". (Reģ.nr.55) (3.lasījums) (dok.nr.631) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

11. 2. Likumprojekts "Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ievešanu". (Reģ.nr.192) (2.lasījums) (dok.nr.493; nr.632) Ārlietu komisija

12. 3. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". (Reģ.nr.201) (2.lasījums) (dok.nr.515; nr.633) Ārlietu komisija

13. 4. Likumprojekts "Emigrācijas likums". (Reģ.nr.146) (2.lasījums) (dok. nr.300; nr.624) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

14. 5. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu". (Reģ.nr.211) (1.lasījums) (dok.nr.552; nr.634) Ārlietu komisija

15. 6. Likumprojekts "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu". (Reģ.nr.216) (1.lasījums) (dok.nr.563; nr.635) Ārlietu komisija

16. 7. Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā". (Reģ.nr.206) (2.lasījums) (dok.nr.525; nr.636) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likumprojekts

Rīgas brīvostas likums

Saeimas dok.nr.616; likumprojekts nr.226

Saeimas deputātu grupas (I.Burvis, I.Stirāns, J.Sproģis, Dz.Ābiķis,

O.Grīgs, O.Deņisovs) 1999.gada 7.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvās muitas zonas režīms — šā likuma izpratnē: nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas pasākumu kopums, kas piemērojams uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kuru teritorijas ieguvušas brīvo muitas zonu statusu Brīvostā, kā arī Ostas pārvaldei;

2) licencēta uzņēmējsabiedrība — šā likuma izpratnē: uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas noslēgusi ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un saņēmusi Ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

3) licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija — šā likuma izpratnē: teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita juridiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietošanā;

4) ostas klienti — šā likuma izpratnē: kravu saņēmēji, nosūtītāji un citi, kuri uz tiesiska pamata izmanto Ostas pārvaldes un Brīvostā esošo uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) pakalpojumus, bet kuriem Brīvostā nav teritorijas ar brīvās muitas zonas statusu;

5) īpaši muitas kontroles pasākumi — šā likuma izpratnē: Ministru kabineta noteikti īpaši muitas kontroles pasākumi atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam;

6) Ostas pārvalde — saskaņā ar Latvijas Republikas "Likumu par ostām" izveidotā Rīgas ostas pārvalde.

2.pants.

Likuma mērķis

Šis likums nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk — Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

3.pants.

Brīvostas teritorija, struktūra un darbības pamatnoteikumi

(1) Brīvosta ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām.

(2) Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas nav saņēmušas atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās muitas zonas režīmā.

(3) Šajā likumā noteiktie muitas atvieglojumi un īpašie muitas kontroles pasākumi piemērojami uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kas noslēgušas ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas atļauju šādai darbībai, kā arī Brīvostas pārvaldei. Norādīto uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) teritorijas ir brīvās muitas zonas.

(4) Ievest preces un citus priekšmetus Brīvostā esošajās brīvajās muitas zonās no Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas un izvest tos no minētajām zonām uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā, likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(5) Ja no brīvajām muitas zonām tiek izvestas preces, kas Brīvostā esošajās brīvajās muitas zonās radītas no jauna vai pārstrādes rezultātā, un šo preču no jauna pievienotā vērtība atbilst 40 procentiem vai pārsniedz 40 procentus no preces kopējās vērtības, tad šīs preces ir atzīstamas par Latvijas izcelsmes precēm.

4.pants.

Zemes tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā

(1) Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.

(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Zemi Brīvostā, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai par labu valstij vai pašvaldībai.

(4) Ar šo likumu par labu Ostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fizisko un juridisko personu zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem Brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fizisko un juridisko personu zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kas darbojas Brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā.

(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiktu atdota zeme, iekams viņš nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.

(7) Ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar šajā pantā (4) punktā minētās zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

(8) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(9) Ostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā ar šo likumu nodibinātās servitūta tiesības.

II nodaļa. Brīvostas pārvaldīšanas organizācija

5.pants.

Brīvostas pārvaldīšana

(1) Brīvostas pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde (tekstā — Ostas pārvalde), kuras kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tai ir tādi paši muitas atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām.

6.pants.

Brīvostas valde

(1) Ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir ostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostas valde pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministru.

III nodaļa. Muitas režīms Brīvostā

7.pants.

Muitas iestāžu darbība Brīvostā

Muitas iestādes Brīvostā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

8.pants.

Preču izvešana no licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas

Precēm, kas no licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas (brīvajām muitas zonām) tiek izvestas uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču ievešanu no ārvalstīm (importu), atbilstošas ievedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

9.pants.

Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā

Precēm, kas tiek ievestas Brīvostas teritorijā esošas licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā (brīvajā muitas zonā) no Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm (eksportu), kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

10.pants.

Preču uzskaite Brīvostā

Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina to teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11.pants.

Fizisko personu pakļautība muitai

Fiziskās personas, ieejot licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.

IV nodaļa. Uzņēmējdarbība Brīvostā

12.pants.

Uzņēmējdarbības noteikumi Brīvostā

(1) Preču (kravu) kraušanas, glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās muitas zonas režīmā veic uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kuras reģistrētas Latvijas Republikā, ir noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un saņēmušas atļauju šādas darbības veikšanai.

(2) Ostas pārvalde izveido licencēto uzņēmējsabiedrību reģistru.

(3) Citas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas atrodas Brīvostas teritorijā, bet nav noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un nav saņēmušas atļauju tādai darbībai, var veikt uzņēmējdarbību bez licencētām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties Ostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.

13.pants.

Brīvostas režīma piemērošanas priekšnosacījumi

(1) Brīvās muitas zonas režīms piemērojams tikai tādām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kuru teritorija Brīvostā ir norobežota ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem muitas robežas caurlaides punktiem un apsardzi, kas nodrošina preču un personu kustību uz licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju un no tās atbilstoši muitas prasībām. Katra licencēta uzņēmējsabiedrība nodrošina savas teritorijas apsardzību.

(2) Uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), uz kurām attiecināts brīvās muitas zonas režīms, nedrīkst veikt uzņēmējdarbību ārpus tām nostiprinātās un atbilstoši norobežotās teritorijas, izņemot šā panta trešajā daļā norādīto darbību.

(3) Par uzņēmējdarbību ārpus licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas nav uzskatāma:

1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) pārvaldes institūcijas vai pārstāvniecības (likuma "Par uzņēmējdarbību" 8.panta izpratnē) atrašanās ārpus norobežotās teritorijas;

2) darījuma sarunu vešana un līgumu noslēgšana ārpus norobežotās teritorijas;

3) citas darbības, kurām nav preču–naudas darījuma izpildes rakstura;

4) preču tranzīts caur norobežoto teritoriju.

(4) Brīvās muitas zonas režīms tiek piemērots uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), ja tās brīvam apgrozījumam pārējā Latvijas Republikas teritorijā izved ne vairāk kā 20% procentus no saražotā preču daudzuma.

14.pants.

Kārtība, kādā noslēdzams līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā un izsniedzama atļauja

(1) Pretendēt uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu ir tiesīga uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas Brīvostā jau nodibināta vai tiks nodibināta nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ievērojot šādus priekšnoteikumus:

1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) darbības profilam un attīstības perspektīvai jāatbilst Brīvostas attīstības programmai, ko apstiprinājusi Ostas valde;

2) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju, stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi uzņēmējdarbības jomā (šāda informācija nav prasāma par pašvaldībām un valsti kā dibinātājiem un dalībniekiem, bet var tikt prasīta par valsts un pašvaldību uzņēmumiem).

(2) Līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem (piemēram, kraušana, preču ražošana, glabāšana). Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.

(3) Līguma noslēgšanai un atļaujas saņemšanai pretendents iesniedz Ostas valdei šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) notariāli apliecinātu Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības norakstu;

3) notariāli apliecinātu statūtu norakstu;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par diviem gadiem (vai ar Brīvostas valdes piekrišanu — saīsināta pārskata norakstu);

5) darbības programmu, ietverot investīciju programmu;

6) citu būtisku informāciju par uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un tās dibinātājiem pēc Ostas valdes lēmuma.

(4) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu Ostas valde pieņem triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā norādīto dokumentu iesniegšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav šā panta pirmajā daļā minēto priekšnoteikumu.

(5) Ja līguma noslēgšanas pretendents ir jaundibināmas uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātājs, lēmumu par līguma slēgšanu Ostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju.

Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā sešus mēnešus. Ja šajā laikā uzņēmējsabiedrība (uzņēmums) nav nodibināta, lēmums zaudē spēku.

(6) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(7) Līgums par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā ir pamats, lai izsniegtu atļauju uzņēmējdarbībai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) gatavība darbībai Brīvostā. Ostas pārvalde nodrošina atļauju uzskaiti.

15.pants.

Kārtība, kādā līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama

(1) Līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Ostas pārvaldes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Brīvostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.

(3) Uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kurai anulēta atļauja uzņēmējdarbībai brīvās muitas zonas režīmā, ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību pēc vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tai likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

16. pants.

Atbildība par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un strīdu izskatīšana

(1) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas anulēšanu Brīvostas pārvalde ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(2) Strīdus par līguma pirmsteriņa izbeigšanu, atļaujas anulēšanu un zaudējumu atlīdzību izskata tiesa pēc piekritības vai pēc pušu savstarpējas vienošanās — šķīrējtiesa vai ārvalsts tiesa.

17. pants.

Beznodokļu veikali

Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

18. pants.

Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

Brīvostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur Brīvostā esošās licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas šajā teritorijā.

19. pants.

Nodokļu maksāšanas režīms

(1) preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Ostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli pēc 0 procentu likmes saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7. panta pirmās daļas 1. – 3. punktu.

(2) Preču izvešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Brīvostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto.

(3) Mazumtirdzniecība, izņemot beznodokļu veikalus, un pakalpojumu sniegšana liecencētu uzņēmējsabiedrību teritorijā apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Brīvostas uzņēmējsabiedrības par tām piederošo īpašumu, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un ir apliekams ar īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, maksā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

(5) Ar pašvaldības lēmumu Brīvostas uzņēmējsabiedrībām par tām piederošo īpašumu, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un ir apliekams ar īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, var piešķirt īpašuma nodokļa vai jebkura cita nodokļa, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas. Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētās atlaides tiek summētas.

(6) Brīvostas uzņēmējsabiedrības par tām īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto zemi, kas atrodas Brīvostas teritorijā un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, maksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

(7) Ar pašvaldības lēmumu Brīvostas uzņēmējsabiedrībām par tām īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto zemi, kas atrodas Brīvostas teritorijā un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, var piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa vai jebkura cita nodokļa, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās atlaides tiek summētas.

(8) Ostas pārvalde nemaksā īpašuma un nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests minēto nodokļu vietā par zemi un citiem nekustamiem īpašumiem, kuri atrodas Brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai un kuri atbilstoši šim likumam tiek nodoti Ostas pārvaldes rīcībā un nav nodoti tālāk citam lietotājam.

20. pants.

Brīvostas likvidācija.

(1) Par Brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

21. pants.

Nobeiguma noteikumi.

Rīgas tirdzniecības brīvostas likuma 3. panta 1. punktā noteiktajā teritorijā ir spēkā Rīgas tirdzniecības brīvostas likums.

Likumprojekts

Latvijas Sarkanā Krusta likums

Saeimas dok. nr.637; likumprojekts nr.234

Saeimas deputātu grupas (A.Panteļējevs, K.Leiškalns, J.Bunkšs,

L.Muciņš, I.Birzniece) 1999. gada 14. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Latvijas Sarkanais Krusts ir starptautiska Sarkanā Krusta kustības loceklis un vadās no solidārās morāles principiem, kuri vieno visu valstu Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness organizācijas.

2.pants.

(1) Latvijas Sarkanais Krusts ir vienīgā valsts oficiāli atzītā nacionālā Sarkanā Krusta organizācija Latvijā.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts ir 1918. gada 20. novembrī dibinātā Latvijas Sarkanā Krusta tiesību un pienākumu pārņēmējs.

(3) Kara gadījumā Sarkanais Krusts pāriet Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka rīcībā.

3.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta zīme ir sarkans krusts baltā laukumā. Šī zīme lietojama saskaņā ar Ženēvas konvencijas noteikumiem un starptautiskajām tradīcijām. Sarkanā Krusta zīmi lieto arī Latvijas Sarkanā Krusta karogā un zīmogā. Zīmogam ir uzraksts "Latvijas Sarkanais Krusts". Latvijas Sarkanā Krusta zīmes un nosaukuma neatļauta lietošana ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

4.pants.

(1) Latvijas Sarkanais Krusts darbojas uz šā likuma un statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts ir juridiska persona, un tam ir sava manta.

5.pants.

Latvijas Sarkanais Krusts saņem nodokļu atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta mērķi un līdzekļi

6.pants.

(1) Latvijas Sarkanā Krusta mērķi un uzdevumi ir:

1) miera laikā:

a) sekmēt tautas veselības aizsardzību;

b) atvērt un uzturēt slimnīcas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas, patversmes, aptiekas, veselības punktus un aizgādības iestādes un sniegt tajās iedzīvotājiem palīdzību;

c) propagandēt veselības kopšanas un žēlsirdības ideju, sarīkojot priekšlasījumus, izstādes un citus tamlīdzīgus pasākumus un rūpējoties par attiecīgas literatūras izdošanu;

d) palīdzēt vispārējos nelaimes gadījumos un dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem;

e) sadarboties ar citām organizācijām un iestādēm, kurām ir līdzīgs raksturs un mērķi;

f) organizēt un veikt pirmās palīdzības iemaņu apmācību dažādām iedzīvotāju grupām;

g) palīdzēt bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanā, sekmēt ģimeņu apvienošanos, kā arī bojā gājušo personu kapa vietu apzināšanu.

2) kara laikā:

a) palīdzēt valsts un pašvaldību iestādēm apgādāt ievainotos un slimos karavīrus un sniegt viņiem medicīnisku, kā arī citu palīdzību;

b) pabalstīt no karadarbības cietušos iedzīvotājus.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts var sniegt palīdzību arī citu karojošo valstu cietušiem karavīriem, kā arī iedzīvotājiem.

7.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta līdzekļus veido:

1) biedru naudas;

2) ziedojumi, mantojumi un novēlējumi;

3) ārstēšanas maksas Sarkanā Krusta iestādēs;

4) ienākumi no Sarkanā Krusta nekustamā īpašuma;

5) ienākumi no Sarkanā Krusta saimnieciskās darbības.

8.pants.

Ar šo likumu Latvijas Sarkanajam Krustam tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz 1940. gadā tam piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem:

1) Rīgā, Skolas ielā 1 (zemes kadastra Nr.01000200131);

2) Rīgā, O.Vācieša ielā 4, 1940. gadā — Brīvzemnieku ielā 26/28a (zemes kadastra Nr.01000550218);

3) Rīgā, Ģertrūdes ielā 5 (zemes kadastra Nr.01000200047);

4) Rīgā, J.Asara ielā 5, 1940. gadā — J.Asara ielā 5, Pērnavas ielā 62 (zemes kadastra Nr.010003701893);

5) Rīgā, J.Asara ielā 3 (zemes kadastra Nr.01000370005);

6) Rīgas rajona Siguldā, Mednieku ielā 3, 1940. gadā — Krimuldas pils saimniecība, Mazās Šveiciešu mājas un Krimuldas kaulu tuberkulozes sanatorija;

7) Cēsīs, Gaujas ielā 88, 1940. gadā — Cēsīs, Gaujas ielā 16, un 17. grunts, Gaujas ielā 80, 82, 84, 86, 88 un 90, Cīrulīšu ielā 22;

8) Pļaviņās, Krasta ielā 1;

9) Smiltenē, Dakteru ielā 6.

9.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta īpašuma tiesības uz šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētajiem nekustamajiem īpašumiem tiek atjaunotas, izņemot to daļu, kura ir privatizēta vai uz kuru līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir iesniegts pieteikums par dzīvojamo telpu privatizāciju.

10.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta līdzekļus izlieto saskaņā ar apstiprinātu budžetu.

11.pants.

Attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu izmantošanu Valsts kontrolei ir tiesība revidēt Latvijas Sarkanā Krusta darbību un norēķinus, piemērojot Valsts kontroles revīzijas reglamenta noteikumus.

III nodaļa. Biedru sastāvs

12.pants.

Par Latvijas Sarkanā Krusta biedru var kļūt jebkura fiziska persona no 15 gadu vecuma neatkarīgi no pilsonības, nacionālās piederības, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, kurš atzīst Latvijas Sarkanā Krusta statūtus, darbojas vienā no Sarkanā Krusta organizācijām un maksā biedru naudu.

13.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta biedra tiesības ir:

1) piedalīties darbības programmu izstrādē;

2) piedalīties vadības vēlēšanās, balsot un tikt ievēlētam;

3) saņemt informāciju par Latvijas Sarkanā Krusta darbību;

4) piedalīties Latvijas Sarkanā Krusta rīkotajos pasākumos, komisiju darbā;

5) savas kompetences ietvaros pārstāvēt savu organizāciju sadarbībā ar citām organizācijām.

14.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta biedra pienākumi ir:

1) ievērot Latvijas Sarkanā Krusta statūtus, pildīt organizācijas pieņemtos lēmumus;

2) aktīvi darboties Latvijas Sarkanā Krustā, sniedzot reālu ieguldījumu Sarkanā Krusta ideju īstenošanā;

3) ievērot disciplīnu, katru gadu maksāt biedru naudu;

4) ievērot ētikas normas;

5) saudzēt savu un apkārtējo cilvēku veselību.

15.pants.

(1) Latvijas Sarkanam Krustam ir savi apbalvojumi:

(2) Par panākumiem Latvijas Sarkanā Krusta darbā un tā pilnveidošanā aktīvistus, darbiniekus, kolektīvus var apbalvot šim nolūkam paredzētajā kārtībā ar goda zīmēm, balvām pēc rajona vai pilsētu, dzelzceļa organizāciju ieteikuma;

(3) Par īpašiem nopelniem ar Latvijas Sarkanā Krusta plēnuma lēmumu var piešķirt Sarkanā Krusta goda biedra nosaukumu, ierakstot Latvijas Sarkanā Krusta "Zelta fonda" grāmatā.

IV nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta organizatoriskā struktūra

16.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta struktūru veido:

1) Sarkanā Krusta pirmorganizācijas dzīves, darba vietās, mācību iestādēs;

2) rajonu un pilsētu Sarkanā Krusta organizācijas, kas veidojas, apvienojoties pirmorganizācijām pēc teritoriālā principa;

3) dzelzceļa Sarkanā Krusta organizācija, kas apvieno dzelzceļa pirmorganizācijas valstī;

4) Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts, kas apvieno jauniešu nodaļas (grupas) valstī;

5) Latvijas Sarkanā Krusta komiteja, kas apvieno rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta organizāciju, Latvijas Jaunatnes Sarkano Krustu.

17.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta vadošās institūcijas ir:

1) Latvijas Sarkanā Krusta kongress — augstākā vadošā un lemjošā institūcija, un to sasauc ne retāk kā reizi piecos gados;

2) Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnums — augstākā vadošā institūcija kongresu starplaikā, un to sasauc ne retāk kā reizi gadā;

3) Latvijas Sarkanā Krusta valde;

4) prezidents, viceprezidents.

18.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta izpildinstitūcijas ir ģenerālsekretārs un sekretariāts, kuras nodrošina pieņemto lēmumu izpildi.

19.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

20.pants.

(1) Sarkanā Krusta pirmorganizāciju nodibina, ja tajā izteikuši vēlēšanos darboties vismaz pieci cilvēki.

(2) Pirmorganizācijas biedru pilnsapulce notiek ne retāk kā reizi gadā. Tajā novērtē padarīto un pieņem turpmākās darbības plānu, kā arī ievēlē pirmorganizācijas priekšsēdētāju un revidentu.

21.pants.

(1) Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijas ir juridiskas personas. Tām ir apaļais zīmogs ar Sarkanā Krusta emblēmu centrā un komitejas pilnu nosaukumu.

(2) Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijas vada atbilstošās komitejas un valde.

(3) Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācija ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes atļauju var atvērt savu kontu bankā. Tai ir tiesības uzsākt saimniecisko darbību tikai ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes lēmumu.

22.pants.

Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komitejas plēnumu sasauc ne retāk kā reizi gadā.

23.pants.

Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komiteju pārskata pārvēlēšanu konference — augstākā vadošā institūcija, notiek reizi divarpus gados.

24.pants.

Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komiteju valdes sēdes sasauc ne retāk kā četras reizes gadā.

25.pants.

Rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komiteju revīzijas komisijas pārbauda komitejas darbību ne retāk kā reizi gadā, sniedz pārskatu komitejas plēnumā un Latvijas Sarkanā Krusta valdei.

26.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta vadošās institūcijas ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 2/3 atbilstošas institūcijas locekļu vai delegātu. Vēlēšanas Latvijas Sarkanā Krusta organizācijās, izņemot Latvijas Sarkanā Krusta kongresu, notiek atklāti balsojot. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojuši vairāk nekā puse no balsstiesīgo skaita.

27.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta kongress lemttiesīgs, ja tā darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 delegātu. Par vēlēšanu veidu Latvijas Sarkanā Krusta kongresā delegāti lemj atsevišķi. Lēmums kongresā tiek pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk nekā puse klātesošo delegātu, bet labojumi Latvijas Sarkanā Krusta statūtos tiek pieņemti, ja par tiem nobalsojuši 2/3 klātesošo delegātu.

28.pants.

Tikai Latvijas Sarkanā Krusta kongresa kompetencē ir:

1) novērtēt un apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta darbību atskaites periodā;

2) apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta revīzijas komisijas ziņojumu;

3) atbrīvot Latvijas Sarkanā Krusta valdi;

4) noteikt galvenos uzdevumus nākamajam pilnvaru periodam;

5) pieņemt statūtus un izdarīt tajos grozījumus;

6) ievēlēt Latvijas Sarkanā Krusta komiteju, prezidentu, viceprezidentu;

7) ievēlēt Latvijas Sarkanā Krusta revīzijas komisiju.

29.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta prezidenta un viceprezidenta delegātu mandātu balsstiesīgums ir spēkā arī nākošā kongresa darbā.

30.pants.

Kongresa sasaukšanas vietu, laiku, pārstāvniecības normas un darba kārtību nosaka Latvijas Sarkanā Krusta valde, paziņojot par to ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms kongresa.

31.pants.

Ārkārtas kongresu (plēnumu) sasauc, ja to pieprasa ne mazāk kā 2/3 Latvijas Sarkanā Krusta komitejas locekļu.

32.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnums ir tiesīgs:

1) ievēlēt valdi;

2) ik gadu ievēlēt valdē sešus rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājus pēc rotācijas principa;

3) izskatīt un novērtēt iepriekšējā gada darbības pārskatu, noteikt Latvijas Sarkanā Krusta kārtējos uzdevumus un pieņemt tālākās darbības plānu;

4) apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta finansu pārskatu;

5) apstiprināt Latvijas Sarkanā Krusta nākamā gada budžetu;

6) noteikt biedru naudas apmēru;

7) noteikt rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta komiteju atskaitījumu apmēru Latvijas Sarkanā Krusta valdei;

8) piešķirt Latvijas Sarkanā Krusta goda biedra nosaukumu;

9) ievēlēt prezidenta vai viceprezidenta vietas izpildītāju, ja kongresu starplaikā šie amati kļuvuši vakanti.

33.pants.

(1) Latvijas Sarkanā Krusta valdi ievēlē 11 cilvēku sastāvā, t.sk. prezidentu, viceprezidentu, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta priekšsēdētāju, valdes atbildīgo sekretāru, sešus rajonu un pilsētu Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājus un vienu pārstāvi no Latvijas Sarkanā Krusta iestāžu vadītājiem.

(2) Valdes sēdēs ir tiesības piedalīties Labklājības, Aizsardzības, Ārlietu, Finansu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju pilnvarotiem pārstāvjiem ar padomdevēja tiesībām, kurus ieceļ attiecīgo ministriju ministri uz nenoteiktu laiku.

34.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta valde:

1) vada un koordinē Latvijas Sarkanā Krusta darbu valstī;

2) organizē kongresa un plēnuma lēmumu izpildi;

3) veic operatīvo jautājumu izskatīšanu;

4) apstiprina tāmes un algu fondu;

5) sagatavo jautājumus izskatīšanai Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnumos;

6) apspriež un pieņem lēmumus administratīvos, saimnieciskos, finansiālos jautājumos;

7) apstiprina ģenerālsekretāru, Sarkanā Krusta iestāžu vadītājus, rajonu un pilsētu, dzelzceļa Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājus;

8) izstrādā un pieņem nolikumus un citus dokumentus, kas nepieciešami Latvijas Sarkanā Krusta darbības veicināšanai;

9) apstiprina noslēgtos līgumus, kā arī nekustamā īpašuma iegūšanas un izmantošanas darījumus;

10) aptur vai atceļ Sarkanā Krusta organizāciju un to vēlēto institūciju lēmumus, ja tie pretrunā ar Latvijas Sarkanā Krusta statūtiem, Latvijas Sarkanā Krusta kongresa vai plēnuma lēmumiem.

35.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta prezidents vada Latvijas Sarkano Krustu un viņam ir tiesības:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Latvijas Sarkano Krustu valstī un ārvalstīs;

2) vadīt Latvijas Sarkanā Krusta valdes sēdes, Latvijas Sarkanā Krusta komitejas plēnumus un kongresu;

3) iecelt ģenerālsekretāru, pieņemt un atbrīvot no amata Sarkanā Krusta iestāžu vadītājus pēc to apstiprināšanas Latvijas Sarkanā Krusta valdē.

36.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta viceprezidents pilda visus prezidenta pienākumus viņa prombūtnes laikā, izņemot ģenerālsekretāra iecelšanu, un citus pienākumus pēc to sadales ar prezidentu. Viceprezidents par savu darbību ir atbildīgs prezidentam un Latvijas Sarkanā Krusta valdei.

37.pants.

Ģenerālsekretārs vada Latvijas Sarkanā Krusta sekretariātu, un viņa pienākumi ir:

1) pieņemt un atbrīvot no amata algotos sekretariāta darbiniekus;

2) organizēt koleģiālo institūciju lēmumu savlaicīgu izpildi;

3) analizēt rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta komiteju darbību;

4) izstrādāt sekretariāta darbinieku funkcionālos pienākumus, instrukcijas, nolikumus u.c. metodiskos materiālus;

5) piedalīties Latvijas Sarkanā Krusta valdes, kā arī Latvijas Sarkanā Krusta plēnuma un kongresu darbā ar padomdevēja tiesībām;

6) noslēgt darba līgumus ar sekretariāta darbiniekiem, Sarkanā Krusta iestāžu vadītājiem, rajonu, pilsētu, dzelzceļa un Jaunatnes Sarkanā Krusta organizāciju priekšsēdētājiem;

7) kompetences ietvaros pārstāvēt Latvijas Sarkano Krustu valstī, ārvalstīs, sadarbībā ar citām organizācijām un institūcijām.

38.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta rakstus un dokumentus paraksta Latvijas Sarkanā Krusta instrukcijā paredzētās amatpersonas.

V nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta komitejas

39.pants.

Ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes atļauju var dibināt rajonu, pilsētu, novadu vai dzelzceļa komitejas, kur nodibinātas vismaz piecas pirmorganizācijas.

40.pants.

(1) Lai sekmētu likuma 6. pantā paredzētos mērķus, komitejas uztur iestādes, vāc naudu un materiālos līdzekļus un izlieto to saskaņā ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes norādījumiem, rīkojumiem un instrukcijām.

(2) Komitejas:

1) pastāvīgi vai kopdarbībā ar vietējām pašvaldībām un organizācijām var uzturēt slimnīcas, sanatorijas, bāreņu kolonijas un veselības punktus;

2) pabalsta ar ārstēšanu vai citādi sava apgabala mazturīgos slimniekus;

3) organizē un veicina savā apvidū Jaunatnes Sarkanā Krusta darbību;

4) sadarbojas ar citām organizācijām un iestādēm, kurām ir līdzīgs raksturs un mērķis;

5) rūpējas par veselības kopšanas un aizsardzības propagandu, sarīkojot priekšlasījumus, izstādes u.tml.;

6) rūpējas par pirmās palīdzības sniegšanu sava novada dabas katastrofu gadījumos.

41.pants.

Komiteju valdēm ir tiesības Latvijas Sarkanā Krusta valdes atļautās robežās noslēgt uz komiteju vārda dažāda veida līgumus, kā arī aizstāvēt caur saviem pilnvarotiem komitejas intereses. Nekustamus īpašumus komitejas var iegūt ar Latvijas Sarkanā Krusta valdes atļauju tikai uz Latvijas Sarkanā Krusta vārda.

VI nodaļa. Jaunatnes Sarkanais Krusts

42.pants.

Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts ir Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes organizācija, kura apvieno jauniešu grupas un nodaļas valstī, organizē un vada Sarkanā Krusta darbu saskaņā ar Latvijas Sarkanā Krusta statūtiem.

43.pants.

Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta biedrs var būt ikviens jaunietis līdz 25 gadu vecumam, kurš atzīst Latvijas Sarkanā Krusta statūtus, starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus, maksā biedru naudu.

44.pants.

Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta struktūru veido pusaudžu un jauniešu grupas un nodaļas dzīves, darba vietās, mācību iestādēs.

45.pants.

Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbu organizē un vada Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta valde un priekšsēdētājs, kurš par savu darbību ir atbildīgs Latvijas Sarkanā Krusta valdei un prezidentam, kā arī Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta konferencei.

VII nodaļa. Revīzijas komisijas

46.pants.

Revīzijas komisijas ir neatkarīgas Latvijas Sarkanā Krusta sabiedrības kontroles institūcijas, kuras vienlaikus ar attiecīgā līmeņa Sarkanā Krusta organizācijas vadošām institūcijām ievēlē Sarkanā Krusta biedru pilnsapulcē, konferencē vai kongresā uz visu pilnvaru laiku. Skaitliski mazās organizācijas ievēlē revidentu.

47.pants.

(1) Revīzijas komisijas pārbauda:

1) Sarkanā Krusta finansiālo darbību, tāmju, budžeta izpildi, Sarkanā Krusta biedru naudu iekasēšanas kārtību;

2) Sarkanā Krusta īpašuma izmantošanas likumību;

3) grāmatvedības uzskaiti, dokumentu noformēšanas pareizību;

(2) Revīzijas pārbaudes notiek ne retāk kā reizi gadā.

(3) Revīzijas pārbaudes materiālus noformē ar aktu un iesniedz ziņojumu atbilstošās Sarkanā Krusta organizācijas augstākai vadošai institūcijai.

(4) Par atklātiem trūkumiem revīzijas komisija mēneša laikā ziņo Latvijas Sarkanā Krusta valdei.

48.pants.

Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi nevar būt vienlaikus ievēlēti Sarkanā Krusta organizāciju vadošo institūciju sastāvā.

49.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta valde vai revīzijas komisija nepieciešamības gadījumā pieaicina zvērinātu revidentu.

VIII nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta darbības izbeigšana

50.pants.

Latvijas Sarkanā Krusta darbību pārtrauc ar likumu.

51.pants.

Pieprasīt izskatīt jautājumu par Latvijas Sarkanā Krusta darbības pārtraukšanu ir tiesības 2/3 Latvijas Sarkanā Krusta komitejas locekļu.

52.pants.

Likvidējot Latvijas Sarkano Krustu, līdzekļu un īpašuma tālākās izmantošanas kārtību nosaka ar likumu.

53.pants.

Pēc Latvijas Sarkanā Krusta revīzijas komisijas ieteikuma, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Latvijas Sarkanā Krusta valde ir tiesīga lemt par rajona un pilsētas, dzelzceļa komitejas likvidāciju.

Pārejas noteikumi

1. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Finansu ministrija, Labklājības ministrija un pašvaldības, kuru valdījumā atrodas šā likuma 8. pantā minētie nekustamie īpašumi, nodod tos Latvijas Sarkanajam Krustam ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Minētais nodošanas un pieņemšanas akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā un Latvijas Sarkanā Krusta īpašuma tiesību nostiprināšanai.

2. Valsts vai pašvaldības medicīniskās izglītības, zinātniskajām un ārstniecības institūcijām, kuras izvietotas šā likuma 8. pantā minētajos nekustamajos īpašumos Rīgā, J.Asara ielā 5, J.Asara ielā 3, O.Vācieša ielā 4, Pļaviņās un Smiltenē, ir servitūta tiesības uz to nekustamā īpašuma daļu, kuru tās aizņem šā likuma spēkā stāšanās dienā. Servitūta lietošanas laikā minētās iestādes sedz nekustamā īpašuma ekspluatācijas izdevumus un maksā attiecīgos nodokļus.

3. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iesniegts pieteikums par dzīvojamo telpu privatizāciju un triju mēnešu laikā nav izsniegta apliecība par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai nedzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, attiecīgā nekustamā īpašuma daļa nododama Latvijas Sarkanajam Krustam.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Latvijas Sarkanais Krusts saskaņo savus statūtus ar šo likumu.

Likumprojekts

Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

Saeimas dok.nr.586; likumprojekts nr.217

Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa sēdē akceptēts (prot.nr.23, 19.§)

un 29.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina tikai tādu personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Ja, noslēdzot darba līgumu nav ievērota darba līguma rakstiska forma un darbinieks uzsācis veikt nolīgto darbu, šādam līgumam ir tādas pašas sekas kā rakstiskai formai atbilstošam darba līgumam un darbinieks ir tiesīgs prasīt, lai viņa prasījumi tiktu apmierināti ar darbinieku prasījumu garantiju fonda starpniecību.

(3) Ja darbinieks ir miris, tiesības uz darbinieka prasījumu apmierināšanu ir darbinieka laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem (adoptētajiem), kā arī citām darbinieka apgādībā bijušām personām.

3.pants.

Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz darba devējiem:

1) kuri saskaņā ar likumu nevar tikt atzīti par maksātnespējīgiem;

2) attiecībā uz kuriem ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4.pants.

Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

II nodaļa. Darbinieku prasījumi,

kurus apmierina darbinieku prasījumu garantiju fonds

5.pants.

Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par:

1) darba samaksas izmaksu;

2) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksu;

3) cita veida apmaksātas prombūtnes atlīdzības izmaksu,

4) atlaišanas pabalsta izmaksu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzības izmaksu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) to valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumu veikšanu, kas saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

6.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina darbinieku prasījumus šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo trīs darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

5) kaitējuma atlīdzība par visu nesamaksāto periodu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk nekā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, tad darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem aprēķināms šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais prasījuma apmērs.

III nodaļa. Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvalde

7.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvalde (turpmāk — Fonda pārvalde) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas nodrošina garantiju līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un prasījumu summu izmaksu.

(2) Fonda pārvalde veic šādus uzdevumus:

1) organizē prasījumu summu izmaksu;

2) regresa kārtībā realizē kreditoru prasījuma tiesības pret darba devēju izmaksāto prasījumu summu apmērā;

3) iegulda darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus Latvijas valsts vērtspapīros.

8.pants.

Valsts ieņēmumu dienests sniedz Fonda pārvaldei informāciju, kas nepieciešama Fonda pārvaldes uzdevumu veikšanai.

9.pants.

(1) Uzraudzību pār darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu, prasījumu summu izmaksu un Fonda pārvaldes darbību veic darbinieku prasījumu garantiju fonda padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvā ir pieci cilvēki — padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi.

(2) Padomes priekšsēdētāja kandidatūru, kuru izvirzījusi Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(3) Labklājības ministrija, Finansu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība katra izvirza vienu Padomes locekļa kandidātu, kuru saskaņo ar Padomes priekšsēdētāju. Padomes locekļu kandidatūras pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi.

(4) Fonda pārvaldes vadību veic Fonda pārvaldes direktors.

IV nodaļa. Darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošana un izlietošana

10.pants.

Darbinieku prasījumu garantiju fondu veido:

1) darbinieku aizsardzības ikgadējā valsts nodeva;

2) iemaksas no valsts budžeta;

3) dāvinājumi un ziedojumi;

4) ienākumi no Latvijas valsts vērtspapīriem.

11.pants.

(1) Darbinieku aizsardzības ikgadējo valsts nodevu (turpmāk—nodeva) katru gadu maksā visi darba devēji, uz kuriem attiecas šis likums.

(2) Nodeva nav jāmaksā tiem darba devējiem, kuri ar tiesas spriedumu pasludināti par maksātnespējīgiem.

(3) Nodevas apmēru atbilstoši pie attiecīgā darba devēja nodarbināto darbinieku skaitam nosaka Ministru kabinets.

(4) Nodeva maksājama pirms darba devēja gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā, bet ne vēlāk par likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteikto gada pārskatu iesniegšanas termiņu. Darba devējs gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz kopā ar nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(5) Nodeva tiek ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fonda speciālajā budžetā.

12.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds ir neatkarīgs no darba devēju līdzekļiem un nav pieejams maksātnespējas procedūrās.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonds tiek izlietots, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saistībā ar darba devēja maksātnespēju, kā arī Fonda pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Fonda padomes apstiprināto tāmi.

(3) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājami Valsts kasē atvērtajā Fonda pārvaldes kontā, un šos līdzekļus var ieguldīt tikai Latvijas valsts vērtspapīros.

(4) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai viņa darba devējs ir izdarījis iemaksas darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, tie ar Fonda pārvaldes starpniecību tiek apmierināti no valsts budžeta.

V nodaļa. Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība

13.pants.

Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

14.pants.

(1) Pēc darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram Fonda pārvalde iegūst prasījuma tiesības pret darba devēju pārskaitītās summas apjomā.

(2) Fonda pārvalde pirms šā panta pirmajā daļā minētās darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram aprēķina, ietur un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums pēc naudas līdzekļu iegūšanas atbilstoši likumā par "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajai kreditoru prasību apmierināšanas secībai atmaksāt Fonda pārvaldei summas, kuras tā izmaksājusi.

(4) Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Fonda pārvaldes izmaksāto summu atmaksa ir jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

VI nodaļa. Fonda pārvaldes gada pārskats

15.pants.

(1) Fonda pārvalde par katru darbības gadu sagatavo un iesniedz Finansu ministrijai un Labklājības ministrijai pārskatu un ziņojumu par budžeta izpildi.

(2) Fonda pārvaldes gada pārskats tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā.

Pārejas noteikums

Šā likuma 6.panta otrā daļa ir spēkā divus gadus pēc likuma spēkā stāšanās dienas.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Darbinieku tiesību aizsardzības jautājums ir viens no svarīgākajiem gadījumos, kad viņu darba devējs tiek pasludināts par maksātnespējīgu.

Darbinieku tiesību aizsardzība galvenokārt saistās ar viņu prasījumu apmierināšanu, ja sakarā ar darba devēja maksātnespēju darba devējs nav izpildījis savu saistību izmaksāt atlīdzību par darbu.

Tiek izšķirti divi darbinieku tiesību aizsardzības jeb prasījumu apmierināšanas veidi — privilēģiju sistēma un garantiju sistēma.

Pašreiz Latvijā tiek izmantota privilēģiju sistēma, proti, darbinieku prasījumi ir prioritāro kreditoru prasījumi, kas tiek apmierināti no maksātnespējīgā darba devēja aktīviem pirms neprioritāro kreditoru prasījumiem. Šai sistēmai ir vairāki trūkumi, galvenais no kuriem ir laikietilpīgais maksātnespējas process līdz bankrota procedūras uzsākšanai.

Ja tiek izmantota garantiju sistēma, tad darbinieku prasījumi darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek apmierināti ar garantiju institūcijas starpniecību.

Ņemot vērā to, ka Latvija iesniegusi pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā, ir nepieciešams ieviest direktīvas 80/987/EEC "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" prasības.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā direktīvas ieviešanas laiks ir 1999.gada 31.decembris.

Šis likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" nepieciešams, lai ieviestu Latvijā garantiju sistēmu darbinieku tiesību aizsardzības jomā, kā arī lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, kas saistās ar darba devēju maksātnespēju un tās sekām.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību ir divējāda. Pozitīvi ir tas, ka konkrētā darba devēja darbiniekiem tiek nodrošināta papildu aizsardzība, kas rada drošības sajūtu. Tās savukārt pozitīvi ietekmē darba procesu un stabilizē nodarbinātību. Likuma pieņemšana nevarētu atstāt negatīvu ietekmi uz investīciju pieplūdi.

Negatīvā šī jautājuma puse saistās ar to, ka tiek palielināti darba devēju izdevumi, kas palielina ražošanas izmaksas un līdz ar to arī preču konkurētspēju ārējā tirgū.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma darbības laikā valsts budžeta ienākumi netiks samazināti.

Tieši pretēji — budžeta ieņēmumi tiks palielināti, jo darba devējiem tiek uzlikts pienākums veikt ikgadējus nodevu maksājumus. Darbinieku aizsardzības ikgadējā valsts nodeva (sākotnēji Ls 11) ir galvenais darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošanas avots.

Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu ar 2001.gada 1.janvāri, ir nepieciešami valsts budžeta izdevumi: Ls 184 448 nepieciešami Fonda pārvaldes darbības uzsākšanai un Ls 2 913 925 — darbinieku prasījumu apmierināšanai līdz brīdim, kad darbinieku prasījumu garantiju fondā tiks ieskaitītas darba devēju iemaksas.

Valsts budžeta dotāciju daļu, kas paredzēta darbinieku prasījumu apmierināšanai līdz brīdim, kad darbinieku prasījumu garantiju fondā tiks ieskaitītas darba devēju iemaksas, Fonda pārvalde atmaksās valsts budžetam.

Fonda pārvaldes darbība uzsākama 2000.gada oktobrī, jo ir nepieciešams apmācīt darbiniekus, kā arī tehniski nodrošināt Fonda pārvaldes darbības uzsākšanu. Tādējādi valsts budžeta projektā 2000.gadam ir jāparedz līdzekļi administratīvajiem izdevumiem Ls 69168 apmērā.

Savukārt 2001.gada valsts budžeta projektā jāparedz dotācijas no valsts pamatbudžeta speciālajā budžetā Ls 115 280 apmērā administratīvajiem izdevumiem un Ls 2 913 925 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā, jo ar tā pieņemšanu nav paredzams izdarīt būtiskus grozījumus citos normatīvajos aktos. Likums pilnveido darbinieku aizsardzības sistēmu darba devēja maksātnespējas gadījumā, taču nepasliktina citu kreditoru situāciju maksātnespējas procesā.

Paredzams, ka garantiju sistēma funkcionēs paralēli privilēģiju sistēmai. Likumā noteiktos darbinieku prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā apmierina darbinieku prasījumu garantiju fonds (garantiju sistēma), kurš pēc attiecīgo summu izmaksas iegūst prasījuma tiesības pret darba devēju izmaksātās summas apjomā. Šie fonda prasījumi apmierināmi kā prioritāro kreditoru prasījumi pirmajā kārtā. Savukārt, ja bankrota procedūras rezultātā iegūtie līdzekļi ir pietiekami, lai apmierinātu arī otrās kārtas prioritāro kreditoru prasījumus, tad atlikušie darbinieku prasījumi tiek apmierināti ar privilēģiju sistēmu.

Attiecībā uz iespējamajiem grozījumiem citos normatīvajos aktos jānorāda, ka iespējami grozījumi likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 107.pantā, Kredītiestāžu likuma 192.pantā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 75.pantā. Ar šiem grozījumiem būtu jāprecizē darbinieku prasījumi un to apmēri atbilstoši šim likumam. Nepieciešami arī grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai noteiktu jaunu darbinieku aizsardzības ikgadējo nodevu.

Papildus nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu Ministru kabineta noteikumu veidā, kas regulētu darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, proti, procesuālo kārtību.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot direktīvas 80/987/EEK "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" izvirzītās prasības.

Likumprojekts atbilst Starptautiskās Darba organizācijas 173. konvencijas "Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā" prasībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde no valsts puses tiks nodrošināta ar darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldes starpniecību, t.i., Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu valsts iestādi, kura organizēs prasījumu summu izmaksu.

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības. Ja likuma izpildes gaitā indivīda tiesības tiks aizskartas, tad viņam ir tiesība griezties tiesā, lai aizstāvētu aizskartās tiesības.

Labklājības ministrs V.Makarovs

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Saeimas dok. nr.592; likumprojekts nr.220

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

1999.gada 29.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2.nr. 1997, 14.nr.; 1998, 12.nr.) šādus grozījumus:

1.

Papildināt 1.pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21) dzīvokļa īpašums — īpašums, kas sastāv no īpašnieka dzīvokļa (atsevišķā īpašuma) kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu un atrodas daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem. Katram īpašniekam var piederēt viens vai vairāki dzīvokļu īpašumi."

2.

9.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "drīkst privatizēt" ar vārdu "privatizē";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja par dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu sadali starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās, tie sadalāmi tiesas ceļā. Ja nepieciešams, katra kopīpašnieka īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām nosakāms ar lozi. Civillikuma 1075.panta noteikumi par kopīpašuma izbeigšanu šajos gadījumos piemērojami, ja valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa nav samērīga ne ar vienu dzīvokļa lielumu vai arī ir iespējams piešķirt katram kopīpašniekam reālu īpašuma daļu.

(3) Ja valsts vai pašvaldība ar citiem dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) kopīpašniekiem ir noslēgusi vienošanos par kopīpašuma dalītu lietošanu (Civillikuma 1070.p.) un lietošanas tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, šajā likumā noteiktajā kārtībā var privatizēt attiecīgā īrnieka dzīvoklim samērīgu dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) domājamo daļu, nododot attiecīgās personas lietošanā konkrēto dzīvokli.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

3.

izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, citas valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, likumā noteiktajā kārtībā ceļ prasību tiesā un veic visas citas likumā paredzētās darbības, lai sadalītu kopīpašumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Prokurora piedalīšanās šo lietu izskatīšanā tiesā ir obligāta. Pēc kopīpašuma sadales valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi nekavējoties nododami privatizācijai.

Gadījumā, ja kopīpašuma sadale notiek pēc likumā noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi pēc īrnieku vēlēšanās tiek nodoti to īpašumā bez atlīdzības."