Ārlietu ministrija:
Par Eiropas Savienības ārpolitikas tendencēm

5.martā Ārlietu ministrijā notika publiska diskusija, kas bija veltīta Eiropas Ārlietu padomes (European Council on Foreign Relations – ECFR) veiktā pētījuma “Eiropas ārpolitikas tendences” analīzei. Pasākuma ievadā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzīmēja, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos Latvijai bija jāpārvērtē savas prioritātes ārpolitikā.

Pasākumā apmeklētājus uzrunāja Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Valsts prezidente (1999–2007), kura akcentēja, ka ir ļoti svarīgi periodiski izvērtēt Eiropas Savienības ārpolitiku, jo tikai tā var novērtēt ne tikai Eiropas vietu pasaulē, bet arī salīdzināt ES dalībvalstu nostājas ļoti konkrētos ārpolitikas jautājumos. ECFR pārstāvis Hanss Kundnani iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem un atzīmēja, ka ES 2011.gadā aizvien vairāk tika uzlūkota kā problēma, nevis konstruktīvs aktieris, kas spēj piedalīties globālo problēmu risināšanā. H.Kundnani norādīja arī, ka ES ietvaros ir notikusi ārpolitikas renacionalizācija un šī tendence ir īpaši bīstama, jo kopš 90.gadu sākuma ES valstis ir centušās veidot kopīgu ārpolitiku. Citiem vārdiem sakot, ES 2011.gadā ir spērusi soli atpakaļ un tās loma pasaulē ir samazinājusies.

ECFR pārstāve Jana Kobzova klātesošos iepazīstināja ar pētījuma secinājumiem par ES attiecībām ar Krieviju un postpadomju telpas valstīm. J.Kobzova minēja, ka šajā virzienā ir bijusi novērojama pozitīva virzība, piemēram, ES dalībvalstis bija vienotas, nosodot cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā, arī attiecību gaisotne starp ES un Krieviju uzlabojās. Tomēr citos jautājumos ES ietekme ir bijusi vāja. Jo īpaši tas attiecas uz Dienvidkaukāza konfliktiem un situāciju masu mediju brīvības jomā Krievijā. Arī Arābu pavasara notikumi ir mazinājuši ES interesi par postpadomju telpas valstīm.

Igaunijas Ārpolitikas institūta pārstāvis Andress Kasekamps, Viļņas universitātes pārstāvis Mindaugs Jurkins, Sociālo un politisko pētījumu institūta pārstāvis Nils Muižnieks un Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Rolands Lappuķe komentēja pētījuma rezultātus. Tika atzīmēts, ka lielākoties pētījuma rezultāti precīzi atspoguļo Baltijas valstu reizēm atšķirīgās nostājas attiecībā uz dažādiem ES ārpolitikas jautājumiem, tomēr atsevišķos gadījumos pētījuma sniegtais novērtējums Baltijas valstīm ir visai zems, tāpēc būtu bijis korekti paskaidrot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzvedības motivāciju, tādējādi padarot to lasītājiem saprotamāku.

Pasākums tika organizēts, sadarbojoties ECFR, Latvijas Ārlietu ministrijai, Sorosa fondam–Latvija, Latvijas politologu biedrībai un Sociālo un politisko pētījumu institūtam.

Sociālo un politisko pētījumu institūta informācija