Saeimas 2012.gada 1.marta sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 1.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām 1.marta sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāts Einārs Cilinskis Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā ir lūdzis izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr.217/Lp11) nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā – izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.161/Lp11) un iekļaut to Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā –izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.162/Lp11) un iekļaut to Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā – izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.164/Lp11) un iekļaut to Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz arī izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 14, atturas – 19. Tātad darba kārtība ir grozīta un likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Tāpat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Zaķa, Reira, Čigānes, Latkovska un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 22.jautājumu – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu „Par sadarbību dzelzceļa transporta jomā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Agešina, Sakovska, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi!

Likuma 2010.gada 3.jūnija grozījumos tika noteikts: atļaut izmantot zemi, kura zemesgrāmatā ierakstīta uz valsts vai pašvaldības vārda kā publiskā partnera resurss, saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

Tātad pašreiz likumā paredzēts, ka pirmos piecus gadus ir iespēja izmantot zemi, kas saskaņā ar šo likumu uz valsts vai pašvaldības vārda ierakstīta zemesgrāmatā. Ir paredzēts vienīgi tas – izmantot to valsts vai pašvaldību funkciju īstenošanai vai valsts vai pašvaldību ēku, būvju celtniecībai, iznomāt bez tiesībām būvēt ēku kā patstāvīgu īpašuma objektu un izmantot kā publiskā partnera resursus saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

Minētie nosacījumi vairākās pašvaldībās rada šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistei, jo Publiskās un privātās partnerības likuma normas nedarbojas, bet attīstīt uzņēmējdarbību bez tiesībām būvēt ražotni – tas praktiski nav iespējams. Īpaši aktuālas šīs problēmas ir Latgales reģionā. Viens no nosacījumiem, kura dēļ pašvaldība nav tiesīga piecus gadus iznomāt zemi ar tiesībām būvēt uz tās ēku vai būvi kā pastāvīgu īpašuma objektu, ir tas, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgi neapbūvēti zemes gabali paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai (bērnudārzi, skolas un citi objekti).

Jāatzīmē, ka vairākas pašvaldības ilgstoši neizmanto šos zemes gabalus, jo to rīcībā nav pietiekošu finanšu līdzekļu, un tādēļ daudzi zemes gabali likumā noteikto aizliegumu dēļ netiek izmantoti.

No minētā secināms, ka, pastāvot šādam regulējumam, pašvaldības nevar realizēt vienu no likumā „Par pašvaldībām” paredzētajām pašvaldības autonomajām funkcijām, tas ir, sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā un rūpēties par bezdarba samazināšanu.

Likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot ierobežojumu pašvaldībā pirmos piecus gadus iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku, būvju celtniecībai, pašvaldību funkciju īstenošanai ar tiesībām būvēt uz tās ne tikai ēkas, būves, kuras ir nepieciešamas pašvaldības funkciju īstenošanai.

Es aicinu atbalstīt un nodot šo likumprojektu komisijai. Ja precīzāki vai labāki risinājumi būs, tad, es domāju, Juridiskās komisijas locekļi varēs veikt arī citus grozījumus.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Dombrovskis gribēja runāt „pret”? Runāt „pret” neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Tutina, Agešina, Sakovska, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Bet, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dombrovskim. Par procedūru.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dombrovskim!

V.Dombrovskis (ZRP).

Es atvainojos, es gribu ierosināt nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Nosakot, ka tā ir atbildīgā?

V.Dombrovskis. Atbildīgā komisija, jā.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātei Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Tas gadu gadiem ir bijis Juridiskās komisijas kompetencē, un es lūdzu Juridisko komisiju atzīt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Tā, tātad acīmredzot mums vispirms ir jābalso par... Jā. Tātad vispirms mēs balsojam, vai likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un pēc tam, ja lēmums ir pozitīvs, balsojam par to, kura ir atbildīgā komisija.

Zvanu jau es pieteicu. Tātad balsosim par to, lai deputātu Tutina, Agešina, Sakovska un citu deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Nē, vispirms ir balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām, un pēc tam būs balsojums par atbildīgo komisiju. Šobrīd balsojam par to, vai mēs to nododam komisijām vispār. Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Un tagad ir jābalso par deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu, lai mainītu atbildīgo komisiju un noteiktu, ka atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 9. Tātad atbildīgā komisija mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es gribētu lūgt šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ņemot vērā to, ka šī komisija ir atbildīgā komisija pašlaik arī vairākiem citiem likumprojektiem saistībā ar ģerboņiem.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs piedāvājat, lai tiktu mainīta atbildīgā komisija?

I.Čepāne. Jā, to es piedāvāju.

Sēdes vadītāja. Tātad vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Mirska, Klementjeva, Zujeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi!

Pareizticīgā Baznīca Latvijā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju. Vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits, kas svin Ziemassvētkus 7.janvārī. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 372 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir liegta iespēja svinēt savus Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.

Esam pārliecināti, ka sarežģītajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vajadzīgi augsti garīgie orientieri, kas ļautu pārvarēt grūtības. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” aicina grozīt likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus Dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī.

Šis priekšlikums nāk no sabiedrības un atbilst mūsu nostājai. Mums ir notikušas vairākas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem. Viņi esot pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei, tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, tajā skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.

Neslēpšu, ka sagatavot un iesniegt šo likumprojektu mūs pamudināja un pat iedvesmoja arī Zatlera kunga publiski izteiktais atbalsts šai idejai. Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā.

Mana un manu kolēģu izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Uzskatām, ka Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Latvijas valsts pamatlikumā – Satversmē.

Es aicinu Saeimas deputātus, savus kolēģus, būt brīviem, kā arī neierobežot citu cilvēku izvēles brīvību.

Aicinu atbalstīt pareizticīgo un vecticībnieku tiesības oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus. Tas būtu būtisks solis sabiedrības integrācijas virzienā un novēlota dialoga sākums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi!

Vispirms mums ir jāsaprot, vai likumprojekts, ar kuru ierosināts atzīt 7.janvāri par valsts svētkiem, ir iesniegts Saeimai, rūpējoties par ticīgajiem cilvēkiem. Tā nav! Tā ir politiska spēle (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Nu, nu! Vo!”), un mums piedāvā tajā piedalīties. Bet mums nav jāspēlē pēc tādiem noteikumiem!

Pirms trim mēnešiem – 2011.gada 1.decembrī – no šīs tribīnes deputāti jau diskutēja par attiecīgo jautājumu. Par to, lai arī mūsu laicīgo svētku kalendārā būtu paredzēta Ziemassvētku svinēšana saskaņā ar Jūlija kalendāru. Kas mainījies kopš tā laika? Ir kādi jauni argumenti? Ir kādi jauni notikumi? Ir kādi jauni fakti? Nemaz tā nav! Jautājums par Ziemassvētkiem tika aktualizēts četras dienas pēc referenduma. Un tā nav nejaušība. Likumprojekta iesniedzēju mērķis ir šūpot un šķelt valsti, radīt nesaskaņu sabiedrībā. Man gribētos atgādināt visiem, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas un tas ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā. Tas, protams, nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no mūsu kristīgās kultūras tradīcijām. Tomēr nedrīkst pārkāpt Satversmi, Baznīcas svētkus iekļaujot mūsu laicīgo svētku kalendārā.

Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir jāprecizē, tomēr ne šobrīd un ne grozījumu autoru piedāvātajā virzienā. Dažiem mūsu valsts svētkiem, to skaitā Ziemassvētkiem, ir reliģiskas saknes, tomēr mūsdienu sabiedrība vairs neuztver tos kā Baznīcas svētkus. Tiem ir liela kultūrvēsturiska nozīme, un tos svin un atzīmē cilvēki neatkarīgi no reliģiskās un konfesionālās piederības.

Ziemassvētki ir svarīgs notikums ticīgo dzīvē. Ik gadu kristieši atzīmē Kristus piedzimšanu – cerības, ticības un gaismas svētkus. Lielākoties kristieši tos svin 25.decembrī, un arī Krievijas Patriarhāta pareizticīgie to dara 25.decembrī, taču nevis pēc Gregora, bet pēc Jūlija kalendāra. Kristieši svin vienus un tos pašus svētkus, vienus un tos pašus Ziemassvētkus, bet dara to saskaņā ar savas Baznīcas kalendāru.

Ņemot vērā, ka mūsu valsts ir atdalīta no Baznīcas un neiejaucas reliģisko jautājumu regulēšanā, arī mums nav nekāda pamata mudināt ticīgos cilvēkus mainīt savas tradīcijas un atteikties no sava reliģiskā kalendāra. (No zāles SC frakcijas starpsauciens: „Tev kauna nav!”) Kopš 1990.gada mūsu likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir paredzēts, ka pareizticīgie un vecticībnieki atzīmē savus Ziemassvētkus pēc sava kalendāra. Latvijas Republika atzīst pareizticīgo Ziemassvētkus, respektē ticīgo personu reliģiskās jūtas un nerada nekādus šķēršļus to atzīmēšanai un svinēšanai. Jebkuram ticīgajam ir tiesības reliģiskajos jautājumos vadīties pēc viņa reliģijā atzīta gadu skaitīšanas stila. Tomēr tas nenozīmē, ka šo Baznīcu kalendāru īpatnības ir jāatspoguļo vienotā valsts svētku kalendārā. Nav nekādu tiesisku šķēršļu svinēt Ziemassvētkus vairākas reizes gadā – decembrī, janvārī, arī citos mēnešos. Tomēr Latvijas Republikā laika skaitīšanai izmanto Gregora kalendāru, un Ziemassvētki tajā jau ir atzīti par svinamām dienām.

Es aicinu Saeimu izprast iesniegtā grozījuma problemātiku, nepārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu un balsot „pret”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens ir runājis „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Urbanoviča, Mirska, Klementjeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Kristīgie zemnieki!” Atbildes starpsauciens no ZZS frakcijas: „Ļoti smieklīgi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 46, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms mēs turpinām tālāk skatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts deputāta Valaiņa iesniegums ar lūgumu atļaut viņam ziņot par balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pēc balsošanas rezultātu paziņošanas.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, kādā kontekstā un uz kāda fona mēs šodien skatām šo jautājumu.

Vēl pavisam nesen Latvijas sabiedrība izturēja milzīgu provokatīvu pārbaudījumu, ko sauc par Valodas referendumu.

Neskatoties uz profesionāli sagatavotām un izspēlētām provokācijām, Latvijas sabiedrība iztika bez atklātiem konfliktiem un civilizētā veidā deva savu atbildi šajā procesā.

Kas notiek šobrīd? Divi politiskie spēki, spēlējoties ar sabiedrības apziņu, sacenšas, kurš izdalīs vairāk svētku brīvdienu. Es to sauktu par bezatbildību, kaitniecisku darbību. Laikā, kad sabiedrība vēl arvien nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā pārbaudījuma, jūs turpināt kurināt nacionālo jautājumu un veicināt sabiedrības sašķeltību.

Svētku dienas laikā, kad valsts vēl arvien ir savas ekonomikas atjaunošanas tikai sākuma posmā... Kolēģi, jūs, protams, varat būt populisti, neviens jums to nevar aizliegt, bet nevajadzētu tomēr apzināti... vajadzētu tomēr apzināties kaut kādas robežas! Tāpēc es aicinu noteikt moratoriju jaunu brīvdienu noteikšanai. Tas nav pieņemami, ka Nacionālā apvienība un „Saskaņas Centrs” savas bezjēdzīgās politiskās mēdīšanās nolūkos izmanto tautu, kura allaž būs atsaucīga jaunām brīvdienām. Tāpēc būtu nosakāms vismaz sešu mēnešu ilgs moratorijs jaunu brīvdienu ieviešanai... vispār šim ieviešanas jautājumam. Seši mēneši varētu būt pietiekami ilgs laiks, lai norimtu politiskā populisma plūdi starp diviem iepriekš minētajiem savstarpēji izteikti konkurējošiem un uzskatos atšķirīgajiem politiskajiem spēkiem un lai sabiedrībā atkal tiktu veicināta vienprātības un etniskās saliedētības nepieciešamība.

Sabiedrība vienmēr ar ovācijām sagaidīs grozījumus likumos, kas noteiks jaunas brīvdienas, taču ir jāsaprot, ka šis ir stāsts nevis par jaunām brīvdienām, bet par politisko spēku spēkošanos – par to, kurš panāks ko tādu, kas otram būs nepieņemami, un vēl vairāk veicinās sabiedrības sašķeltību, uz kā rēķina abi politiskie spēki varēs celt savus reitingus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.martā, ko Prezidijs arī ir izdarījis un par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētās pārstāves Ingrīdas Mikiško apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Atbilstoši Augstskolu likuma 66.pantam pastāv tāda institūcija kā Augstākās izglītības padome, kas sastāv no 12 deleģētiem pārstāvjiem no dažādām organizācijām vai to grupām.

Viena no šīm organizācijām ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Iepriekšējais šīs arodbiedrības pārstāvis veselības problēmu dēļ šobrīd ir atsaukts no Augstākās izglītības padomes sastāva, un šī arodbiedrība – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – ir deleģējusi dalībai Augstākās izglītības padomē pašreizējo arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško kundzi.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo jautājumu un vienprātīgi atbalstīja Mikiško kundzes kandidatūru. Ņemot vērā, ka likumā nav precīzi noteikts Augstākās izglītības padomes dalībnieka pilnvaru termiņš šinī gadījumā un ka šībrīža Augstākās izglītības padomei pilnvaras beidzas šī gada 21.decembrī, komisija papildus lēma arī par to, ka Mikiško kundzes pilnvaras būtu turpināmas līdz šim termiņam, tātad līdz šībrīža Augstākās izglītības padomes sastāva pilnvaru termiņa beigām – līdz 2012.gada 21.decembrim.

Lūdzu atbalstīt Mikiško kundzes kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētās pārstāves Ingrīdas Mikiško apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 16.laidienā