Par reversā PVN ieviešanas gaitu Latvijas būvniecībā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6.martā uzklausīja būvniecības nozares pārstāvjus un vērtēja, kā praksē tiek ieviesta pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtības piemērošana būvniecības pakalpojumiem.

Pagājušā gada decembrī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” nosaka, ka PVN par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, nevis sniedzējs. Šāda kārtība ieviesta, lai novērstu iespēju būvniecības nozarē darboties negodīgiem komersantiem, kuri, īslaicīgi iesaistoties darījumos un veidojot shēmas, nepamatoti pieprasa nodokļa atmaksu un izkrāpj no valsts budžeta finanšu līdzekļus.

Komisijas deputāti 6.marta sēdē uzklausīja būvnieku pārstāvju paustās bažas par nepilnībām reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešanā būvniecības nozarē.

“Konstatējām, ka šo likuma grozījumu piemērošanai praksē joprojām ir daudz neskaidrību, kas apgrūtina būvniecības nozares darbu. Tādēļ aicinājām Valsts ieņēmumu dienestu, konsultējoties ar būvnieku pārstāvjiem, rast risinājumu šīm problēmām, piemēram, nodrošinot pēc iespējas ātrāku PVN atmaksas kārtību,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka VID kavēto PVN atmaksas gadījumu skaits gan ir salīdzinoši neliels – tikai septiņi, astoņi procenti. Kopumā VID darbs turpina uzlaboties, ko apliecina arī uzņēmēju pozitīvās atsauksmes, atzīst J.Reirs.

Komisijas sekretārs Imants Parādnieks sēdē rosināja VID lielāku uzmanību pievērst būvnieku informēšanai par jauno reversā PVN maksāšanas kārtību. “Uzņēmējiem trūkst informācijas par to, kā šīs normas darbojas, un Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu aktīvāk tās skaidrot. Tāpat vajadzētu padomāt par labo piemēru izmantošanu šajā informēšanas procesā – vairāk stāstīt par reāliem uzņēmējiem, kuru darbu jaunā kārtība būtiski atvieglojusi,” atzīmēja I.Parādnieks.

Reversā PVN maksāšanas kārtība attiecas uz būvlaukuma sagatavošanu, būv­objekta pagaidu būvju būvēšanu un nojaukšanu, būves nulles cikla izbūvi, būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju būvēšanu, konstrukciju un iekārtu, piemēram, logu un durvju ielikšanu, liftu uzstādīšanu, ventilācijas un apkures sistēmu uzstādīšanu un montāžu. Tāpat jaunā kārtība attiecas uz būves ārējo un iekšējo apdari, tostarp siltināšanu, grīdu ieklāšanu, tapešu līmēšanu, inženierkomunikāciju izbūvi, ēkas konservāciju vai nojaukšanu un būvlaukuma sakopšanu un labiekārtošanu, izņemot apzaļumošanu pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā.

Saeimas preses dienests