Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

18.05.1999. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Prezidenta kungs, pavadot jūs vairākās valsts vizītēs ārvalstīs, esmu varējis pārliecināties, cik intensīvs ir jūsu darbs tajās. Taču, gaidot uz šīs intervijas sākumu, es vēlreiz pārliecinājos, ka arī Latvijā jūsu darba diena ir ļoti piesātināta. Tāpēc jo vairāk paldies, ka izbrīvējāt laiku intervijai "Latvijas Vēstnesim". Katrā ziņā šis pavasaris, šķiet, jums bijis īpaši intensīvs — pāris mēnešos esat bijis trīs valsts vizītēs, piedalījies NATO valstu sanāksmē Vašingtonā.

— Man pašam tā grūti spriest. Liekas, ka šis pavasaris bijis ļoti saturīgs, labi izplānots. Ar katru gadu tas izdodas arvien labāk. Un šis jau ir sestais manas prezidentūras gads. Gada sākums man ir bijis piesātināts vienmēr — sarunās, ārpolitikā, attiecību stabilizēšanā. Jo tagad jau mēs vairs nesajūsmināmies par iepazīšanos, attiecību veidošanos vai parakstītiem līgumiem. Ir iestājies jauns posms mūsu valsts attīstībā, kad visās tikšanās reizēs ir jāmeklē saturiskais padziļinājums.

Man kā prezidentam ir iznācis būt gandrīz visās valstīs, ar kurām Latvija veido ciešas attiecības. Lai gan tas vēl ne tuvu neaptver visas iespējamās valstis, ar kurām Latvijai vajadzētu veidot kontaktus. Bet, es domāju, visas savstarpēji ieinteresējošākās valstis tomēr ir aptvertas. Un vairs nav jautājuma par to, lai iepazītos vai parakstītu līgumus. Runa ir par akcentiem. Kādus virzienus paplašināt vai spēcināt, lai mūsu attiecību raksturs kļūtu neatgriezenisks un lai mēs arī varētu skaitīt savas valsts ieguvumus no šo attiecību veidošanas: iekļūšana Eiropas Savienībā, NATO vai Pasaules tirdzniecības organizācijā...

— Pirmās divas organizācijas vēl joprojām ir mūsu stratēģiskais mērķis, bet Pasaules tirdzniecības organizācija jau ir sekmīga un priecējoša realitāte.

— Tieši tā. Tas jau ir noticis. Un tas, kā realizējusies mūsu valsts uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā, būs svarīgs moments turpmākajās valsts vizītēs, kurās dosies jau mans pēcnācējs. Un, ja mēs uzņemšanas brīdī varējām sist pie visiem prieka zvaniem, ka esam tādā iespaidīgā, sabalansētā un tolerantā institūcijā, kāda ir šī Pasaules tirdzniecības organizācija, tad nākamajā pavasarī Latvijas Valsts prezidentam jau vajadzēs izdarīt secinājumus, ko mums Pasaules tirdzniecības organizācija ir devusi praktiski.

Es domāju, ka neviena nākamā Latvijas valsts vizīte turpmāk nenotiks bez diviem ļoti būtiskiem faktoriem. Pirmais — uzņēmēju klātbūtne vārda visplašākajā nozīmē.

Otrais. Es domāju, ka jāpaplašina šādu valsts vizīšu publicitāte. Esmu bijis vienmēr ļoti apmierināts, ka līdzi bijuši žurnālisti. Ne tikai viens divi vai trīs, bet ka bijis pārstāvēts viss mūsu masu mediju spektrs. Protams, katrai avīzei ir savs skatījums, un plurālisms man ir ļoti pieņemama lieta. Un arī žurnālisti veido savu valsts vizītes elementu, tiekoties ar attiecīgās valsts žurnālistiem, kurā atrodos. Vizītes laikā notiek preses konferences, dažādas tikšanās un citi pasākumi. Un tādā veidā abu valstu žurnālisti sevi savstarpēji bagātina. To es pēdējos gados esmu konstatējis aizvien spēcīgāk. Jo mēs jau nevaram vārīties savā sulā un rakstīt tikai par saviem iespaidiem. Bet, ja mēs aizbraucam uz Angliju, Vāciju vai to pašu Krieviju, vai Čehiju, kur mēs nule bijām, tad redzam, ka arī tur masu medijos valda liels plurālisms.

Pašā sākumā masu mediji meklēja un veidoja kādu savu organizāciju, kurā arī Kleckina kungs bija viens no vadītājiem. Bet pēdējā laikā viņi tā kā pierimuši. Un es domāju, ka valsts vizīte, kas sastāv no politiķiem, biznesa pārstāvjiem vārda visplašākajā nozīmē un masu medijiem, tas ir ideāls valsts vizītes kombinējums , kas dod vielu pārdomām un arī ļoti labu atbildes reakciju. Faktiski es nekad nevaru pārmest žurnālistiem subjektīvismu, pasivitāti vai ko tamlīdzīgu.

— Prezidenta kungs, jūs nupat pieskārāties ļoti interesantam aspektam. Dažas dienas pirms jūsu izlidošanas uz Čehiju mani uzmeklēja divi čehu žurnālisti, kuri bija ieradušies Rīgā intervēt Latvijas prezidentu. Man par pārsteigumu, viņi vēlējās dzirdēt ieteikumus, ko jautāt mūsu Valsts prezidentam. Protams, mani tas nostādīja ētiskas problēmas priekšā — jo katram žurnālistam, kā arī jūs atzīmējāt, ir tiesības uz savu viedokli un, protams, arī uz saviem jautājumiem. Un kādas man morālas tiesības dot citas valsts žurnālistam kādus norādījumus.

— Jā, es domāju,arī tas rāda, ka "Latvijas Vēstnesis" ir iekarojis savu īpašu pozīciju. Jūsu laikraksts ir pratis apvienot formālo pusi ar ieinteresētību. Lai cilvēks ne tikai izlasa dokumentu, bet izlasa arī to, kas viņu interesē kā indivīdu, kā personību. Es domāju, jūs esat oriģināli arī ar saviem Triju Zvaigžņu ordeņa cilvēku aprakstiem. Ar sarunām, analīzēm. Man liekas, šajā jautājumā jums neviens nav varējis pat tuvoties. Daži mediji gan arī ir mēģinājuši par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem rakstīt, bet tas nav bijis tik apjomīgi. Un otrs — jūsu intervijas ticamības, nopietnības un oficiālā gara ziņā ir ļoti spēcīgas. Tāpēc es saku, ka jūs esat labi pratuši apvienot divus aspektus. "Latvijas Vēstnesis" būtībā ir formāls izdevums. Taču, nekaitējot šim savam galvenajam uzdevumam — publicēt oficiālo informāciju par visu, kas notiek valstī, jūs ar veiksmīgām fotogrāfijām un veiksmīgiem valstiskiem metiem dažādos žanros — gan aprakstos par Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvējiem, gan savām intervijām un vēl vairākiem veiksmīgiem aspektiem — esat savai avīzei piešķīruši lielāku patriotismu un krāsainību.

— Prezidenta kungs, atzīšos, es ar iestarpinājumu par čehu žurnālistiem gribēju jūs pamudināt atskatam uz savu nesenu vizīti Čehijas Republikā. Kā pats esat ar to apmierināts?

— Man kādreiz liekas — kāpēc analizējam, vai vizīte bija veiksmīga vai nebija. Valsts vizīte patiesībā nevar būt neveiksmīga. Jau pašā jēdzienā "valsts vizīte" ir ielikts panākums.

— Neveiksme būtu tad, ja valsts vizīti nāktos atcelt?

— Jā, neveiksme būtu, ja valsts vizīte nenotiktu. Notikusi valsts vizīte ir veiksme jau pati par sevi. Sešos savas prezidentūras gados es ne par vienu valsts vizīti nevaru teikt, ka tā nebūtu bijusi veiksmīga. Atzīme "5" pēc vecās piecu ballu sistēmas ir piecnieks. Un nav vajadzīgs vēl spriest, ka piecnieks ir ļoti laba atzīme, ka tas ir teicami un ka piecniekus saņem tikai retais. Piecnieks ir piecnieks, un valsts vizīte būtībā ir divu valstu kopējais simbols, kurš netiek apstiprināts un netiek reglamentēts, bet kurš veidojas no divu valstu cilvēku attiecībām šīs vizītes laikā plašā spektrā, kā jau es pirms brīža jums teicu: valsts vizītē pārstāvētas biznesa aprindas, masu mediji, kultūra, valdība, parlaments. Valsts vizītē it kā runā un uztur dialogu prezidents ar prezidentu, bet blakus visu laiku ir jūtami dialogi starp ļoti daudziem cilvēkiem.

Runājot par Čehijas vizīti, — katrai vizītei ir arī sava zināma simbolika. Piemēram, ja mēs braucam uz Ķīnu, tad ir viena simbolika, braucot uz Ameriku, atkal cita. Čehijas vizītē šīs simbolikas pamatā bija mūsu kultūrvēsturiskie un humanitārie jautājumi. Man liekas, ka prezidents Havels ir ļoti labs šo jautājumu pārzinātājs, kurš zināmā mērā ir arī šīs tradīcijas pamatlicējs Eiropā. Jo jau tad, kad Eiropā šajā ziņā viss vēl bija diezgan klusu, Havels ar savu nostāju, ar savu balsi bija šos jautājumus akcentējis. Viņa rakstnieka talants ir pārvērties par politisko talantu, kas bagātina katru cilvēku, kurš tiekas ar prezidentu Havelu. Kaut arī viņš nešķiet daudzvārdīgs cilvēks. Prezidents Havels nav no tiem politiķiem, kuri aizraujas ar lielām runām. Bet viņš diezgan precīzi definēja savu viedokli — visos svarīgākajos jautājumos, par kuriem mēs runājām.