Eiropas Komisija:
Par vērtspapīru norēķinu drošību un efektivitāti Eiropā

Turpinot darbu pie stabilākas finanšu sistēmas izveides, Eiropas Komisija 7.martā ierosināja izveidot Eiropā vienotu tiesisko regulējumu attiecībā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) – iestādēm, kuras ir atbildīgas par vērtspapīru norēķiniem.

Šā priekšlikuma īstenošana palielinās vērtspapīru norēķinu drošību un efektivitāti Eiropā. Tā mērķis ir arī saīsināt vērtspapīru norēķinu veikšanai nepieciešamo laiku un pēc iespējas samazināt neveiktu norēķinu gadījumu skaitu.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē norādīja: “Esmu apņēmies nodrošināt, lai visi finanšu tirgi tiktu pienācīgi regulēti un uzraudzīti. Norēķini ir ļoti būtiska procedūra vērtspapīru tirgiem un mūsu ekonomikas finansēšanai, tāpēc jāgarantē to drošība un efektivitāte. Skaitļi runā paši par sevi: ar CVD starpniecību Eiropas Savienībā pēdējo divu gadu laikā tikuši veikti norēķini par darījumiem vairāk nekā viena kvadriljona (10¹⁵) eiro vērtībā. Saskaņā ar 7.marta priekšlikumu un pēc vienošanās ar mūsu starptautiskajiem partneriem tiks ieviesti visā Eiropas Savienībā kopīgi standarti attiecībā uz vērtspapīru norēķiniem un CVD, lai nodrošinātu patiesu vienoto tirgu dažādu valstu CVD sniegtajiem pakalpojumiem.”

Priekšlikumā iekļauti šādi svarīgākie elementi:

• norēķinu periods tiks saskaņots un nedrīkstēs pārsniegt divas dienas pēc tirdzniecības dienas attiecībā uz biržās vai citos regulētos tirgos tirgotiem vērtspapīriem (patlaban vairumā gadījumu vērtspapīru darījumam Eiropā ir nepieciešamas divas līdz trīs dienas);

• tirgus dalībniekiem, kuri saskaņā ar vienošanos paredzētajā norēķina datumā nepiegādās vērtspapīrus, tiks piemērotas soda sankcijas, un tiem būs jāiegādājas šie vērtspapīri tirgū un jāpiegādā tie saviem darījumu partneriem;

• uz emitentiem un ieguldītājiem attieksies prasība elektroniski grāmatot praktiski visus vērtspapīrus un prasība grāmatot tos CVD, ja tie tiek tirgoti biržās vai citos regulētos tirgos;

• CVD būs jāievēro stingras organizatoriskās, profesionālās ētikas un uzraudzības prasības, lai spētu pastāvēt un nodrošinātu savu lietotāju aizsardzību. Tiem izsniegs atļaujas un tos uzraudzīs attiecīgās valsts kompetentās iestāde;

• CVD, kuriem būs izsniegta atļauja, tiks piešķirta “pase”, kas ļaus sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs;

• lietotājiem būs iespēja izvēlēties no visiem 30 CVD, kas darbojas Eiropā;

• CVD Eiropas Savienībā varēs piekļūt citiem CVD vai citām tirgus infrastruktūrām, piemēram, tirdzniecības vietām vai centrālajiem darījumu partneriem, lai kurā valstī tie arī būtu reģistrēti.

Tagad priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei (dalībvalstīm) apspriešanai un pieņemšanai.

Par Eiropas Savienības vides tiesību aktu labāku īstenošanu

Tiek uzskatīts, ka nespēja īstenot vides tiesību aktus Eiropas Savienības ekonomikai katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus eiro veselības aprūpes izmaksās un tiešās vides izmaksās.

Cenšoties samazināt šo skaitli un cilvēkiem un uzņēmumiem radīt labākus rezultātus vides jomā, Komisija 7.martā pieņēma paziņojumu par ES vides tiesību aktu labāku īstenošanu.

Par vidi atbildīgais Komisijas loceklis Janežs Potočniks uzskata: “ES tiesību akti nav Briseles izgudrojums – tos pilsoņu labā demokrātiski pieņem visas dalībvalstis un Parlaments. Mūsu vidi sargā ap 200 labi iecerētu tiesību aktu, taču bieži vien tie netiek pienācīgi piemēroti. Tas nodara kaitējumu ne tikai videi – tas arī bojā cilvēku veselību, rada nenoteiktību rūpniecībā un apdraud vienoto tirgu. Krīzes laikā tādas izmaksas mēs nevaram atļauties.”

7.marta paziņojumā uzsvērts vides tiesību aktu pozitīvais devums, parādot, ka kaitējuma videi novēršana var izmaksāt daudz mazāk nekā ilgtermiņa atveseļošana. Tiesību akti vides jomā var radīt priekšrocības rūpniecībā, piemēram: pilnībā īstenojot ES tiesību aktus atkritumu jomā, papildus rastos 400 000 darba vietu, kuru neto izmaksas būtu par 72 miljardiem eiro mazākas nekā alternatīvajā scenārijā bez īstenošanas.

Paziņojuma nolūks ir pastiprināt dialogu ar valdībām un visām citām ieinteresētajām personām par to, kā mēs varam veiksmīgāk kopīgi darboties, lai panāktu ES tiesību aktu labāku īstenošanu, uzlabojot zināšanu vākšanu un apmaiņu un panākot, ka visi izjūt vides mērķus kā savus. Konkrētāk, paziņojumā tiek ieskicēti pasākumi, kas palīdzēs dalībvalstīm panākt pilnībā sistemātisku pieeju zināšanu apkopošanai un izplatīšanai, tostarp iespējas veicināt lielāku atsaucību vides jautājumos.

Eiropas Savienības vides tiesību aktu īstenošana un izpilde ir uzdevums, kas veicams kopā ar valsts varas iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Sliktu īstenošanu bieži saasina tas, ka trūkst precīzas informācijas par vides problēmām. Uzraudzības pasākumi Eiropā ir nevienmērīgi, sagatavotā informācija mēdz būt fragmentāra un novecojusi, un nepietiekami daudz noderīgas informācijas nonāk tiešsaistē. Noderīgāka un pieejamāka informācija valsts, reģionālā un vietējā līmenī ļautu agrāk identificēt nopietnas vides problēmas, ilgtermiņā ietaupot izmaksas.

Labi īstenot nozīmē arī efektīvi reaģēt uz faktiskām vai potenciālām vides problēmām. Ierosinājumos ietverti tādi uzlabojumi kā labāka inspekcija un uzraudzība, kritēriji tam, kā dalībvalstīm būtu jāizskata pilsoņu sūdzības, plašākas iespējas tiesāties vides jautājumos, kā arī atbalsts vides speciālistu Eiropas tīkliem. Gadījumos, kad pastāv problēmas, būtu jāizstrādā skaidrākas saistības tiem, kas atbild par noteikumu īstenošanu, lai viņu radītajiem uzlabojumiem būtu konkrēti termiņi un izpildes kritēriji, kas ir publiski pieejami.

Turpmākie pasākumi

Paziņojums tiek adresēts Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm, to pilsoņiem un visiem, kas piedalās īstenošanā un izpildē. Tas radies trīs ES iestāžu apspriešanas rezultātā un sagatavos ceļu 7.vides rīcības programmai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Par izcilajiem Latvijas tūrisma galamērķiem

Pagājušajā gadā vien aptuveni puse (51%) eiropiešu plānoja pavadīt atvaļinājumu savā zemē. Tā kā paredzams, ka šī tendence saglabāsies arī 2012.gadā, Eiropas Komisija ar iniciatīvu “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi” (EDEN) mudina eiropiešus atklāt sev acu priekšā apslēptos dārgumus.

EDEN mērķis ir parādīt labāko, ko Eiropa var piedāvāt – unikālus tūrisma galamērķus, kas līdz šim bijuši samērā nepopulāri. Eiropas mērogā EDEN galamērķi dod iespēju tūristiem labāk iepazīt pašiem savas valsts kultūru un tradīcijas. Antonio Tajani, ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs, sacīja: “EDEN izceļ ilgtspējīgas brīvdienu atpūtas vietas, kur tūrisms ir īstenojams saskaņā ar vietējo kopienu un tās apkārtni. Līdz ar strauji mainīgo pasaules ekonomiku EDEN turpina pievērst uzmanību Eiropas atjautīgākajiem un radošākajiem tūrisma risinājumiem. Tādējādi arī tiks veicināta vietēja līmeņa uzņēmējdarbība, jo īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, un līdz ar to EDEN var sniegt ieguldījumu pašreizējās ekonomikas krīzes pārvarēšanā.”

Visi galamērķi pretendē uz izcilākā tūrisma galamērķa titulu savā valstī, katru gadu pievēršoties citam tematam. Armands Muižnieks, “EDEN Latvija” projekta vadītājs no Tūrisma attīstības valsts aģentūras, sacīja: “Latvijas EDEN galamērķi ir spilgti ilgtspējīga tūrisma piemēri un sniedz neaizmirstamus iespaidus tūristiem, kuri vēlas izvairīties no tradicionālās, pārpildītās, brīvdienu vietām raksturīgās kņadas. EDEN iniciatīva palīdz attīstīt jaunos tūrisma galamērķus, piesaistot tūristus visa gada garumā.”

Par uzvarētājiem 2011.gadā tika atzīti galamērķi, kuriem bijusi izšķiroša loma reģiona atdzimšanā, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un piešķirot jaunu nozīmi novārtā atstātiem kultūras, vēstures un dabas objektiem, kā arī kalpojot par katalizatoru plašākai vietēja līmeņa atdzimšanai. Neskaitāmām leģendām apvītais gleznainais Līgatnes ciemats atrodas pašā Latvijas sirdī. Atrodoties vienā no gleznainākajām slavenā Gaujas nacionālā parka vietām, Līgatne var lepoties ar skaistiem skatiem, pateicoties iespaidīgajām smilšakmens klintīm Līgatnes un Gaujas upes krastos. Teiksmainās grotas, skaidrie ūdeņi un spilgti zaļie koki iezīmē neaizmirstamu ainavu.

Konkursā 2010.gadā galamērķus apbalvoja par inovatīvu pieeju ūdenstūrismam. Togad par Latvijas uzvarētāju kļuva kūrorts Jūrmala. Tas ir slavens ar savām dabas dotajām priekšrocībām – mērenu klimatu, jūru, svaigu gaisu, ārstnieciskajām dūņām un minerālūdeņiem. Vislielākais Jūrmalas valdzinājums ir 32,8 km garais balto smilšu liedags, ko ieskauj slaikie priežu meži un Lielupe. Lielupes krastos darbojas vairāki jahtklubi, kuros var pieteikt izbraucienus pa upi ar laivām vai jahtām.

EDEN tūrisma uzmanības centrā 2009.gadā bija tūrisms aizsargātās teritorijās. Latvijas Tērvetes dabas parka vēsture iesniedzas pagātnē līdz pirmajam gadu simtenim pirms mūsu ēras. Lai gūtu ieskatu par tā vēsturi, viesi var apmeklēt pilskalnus (Klosterkalns, Svētais kalns un Tērvetes pilskalns), kā arī Tērvetes vēstures muzeju. Pievilcīgais Gulbju ezers ir populārs putnu vērotāju un makšķernieku vidū.

EDEN temats 2008.gadā bija tūrisms un vietējais nemateriālais mantojums. Rēzekne, Latvijas uzvarētāja šajā konkursā, atrodas gleznainā apvidū, kas lepojas ar leknām pļavām, skaistiem ezeriem un mazām, romantiskām meža taciņām. Trīspadsmitajā gadsimtā celtās Rēzeknes pils drupas piedāvā lielisku iespēju izpētīt Latvijas tradicionālo podniecību.

EDEN uzmanības lokā 2007.gadā bija lauku tūrisms. Kuldīgā, “Latvijas Venēcijā”, atrodams garākais ķieģeļu tilts Eiropā, kas sniedzas pāri Ventai, kā arī augstākais ūdenskritums Latvijā. Kuldīgas vēsturiskais un arhitektoniskais mantojums ir labi saglabāts. Parkā pie Kuldīgas novadpētniecības muzeja var aplūkot pirmās, 1242.gadā celtās Kuldīgas vācu bruņinieku pils mūra fragmentus un pagrabu, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām. Kuldīga piedāvā arī dažādas lauku tūrisma aktivitātes, ieskaitot vietējās aušanas darbnīcas.

Armands Muižnieks, “EDEN Latvija” projekta vadītājs