Zemkopības ministrija:
Par Latvijas Lauku attīstības programmu

Eiropas Komisija apstiprinājusi Zemkopības ministrijas ierosinātos grozījumus Latvijas Lauku attīstības programmā (LAP) 2007.–2013.gadam. Būtiskākie grozījumi LAP skar publiskā finansējuma pārdali – palielināšanu LAP pasākumiem “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” par 3 miljoniem latu, “Lauku saimniecību modernizācija” par aptuveni 16 miljoniem latu, pasākumā “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” par 3 miljoniem latu, “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” par 3 miljoniem latu un LEADER pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aptuveni par 1,8 miljoniem latu.

Savukārt pasākumā “Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana” apstiprinātas standarta izmaksas par jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu. Tās dos iespēju mežu īpašniekiem saņemt atbalstu pasākuma ietvaros arī par pašu veikto darbu.

LAP pasākumā “Tūrisma aktivitāšu veicināšana’” paredzēta iespēja saņemt atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, kas pēc savas būtības ir bezpeļņas organizācijas un kas īstenos bezpeļņas mārketinga aktivitātes, kas koncentrētas uz tūrisma produktu veidošanu un to popularizēšanu.

LAP pasākumā “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” turpmāk paredzēta iespēja LEADER pasākumā saņemt atbalstu arī mājražotājiem – fiziskām personām, kuras ražo, apstrādā vai pārstrādā pārtiku mājas apstākļos un izplata tieši galapatērētājam un jau ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Par valsts subsīdijām lauksaimniekiem 2012.gadā

8.martā ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2012.gada 14.februāra noteikumi Nr.112 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas nosaka valsts subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem 2012.gadā. Noteikumos minētajos atbalsta pasākumos iesniegumu iesniegšanas termiņš ir no noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 1.aprīlim.

“Šogad lauksaimnieki valsts subsīdijās kopumā saņems 6,18 miljonus latu. Valsts atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu ražošanas attīstību un veicināt lauku ekonomiskās telpas attīstību. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeņa samazināšanos un ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ir ļoti būtisks valsts atbalsts, kas stimulē lauksaimnieku konkurētspēju,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

2012.gadā valsts subsīdijas galvenokārt tiks novirzītas lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem:

• lopkopības attīstībai – 2 338 098 lati;

• augkopības attīstībai – 264 361 lats;

• pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 397 780 lati;

• tirgus veicināšanai – 165 000 latu;

• dalībai pārtikas kvalitātes shēmās – 167 600 latu;

• lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 222 253 lati;

• investīciju veicināšanai lauksaimniecībā – 2 117 860 lati;

• iepriekšējā gadā iesākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 511 777 lati.

2012.gadā valsts subsīdijas saņems aptuveni 4500 fizisku un juridisku personu, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, deviņas zinātniskās institūcijas un 16 šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas.

Par dzīvo cūku importa aizliegumu Krievijā

7.martā, pamatojoties uz Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un sīklopu, kā arī dzīvo cūku importu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot ar 20.martu, un ņemot vērā dzīvo cūku nozīmi Latvijas eksportā uz Krieviju, zemkopības ministre Laimdota Straujuma nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) veselības un patērētāju aizsardzības komisāram Džonam Dalli ar aicinājumu EK sniegt visas nepieciešamās garantijas un informāciju Krievijas pusei, lai ar 20.martu netiktu ieviests dzīvo cūku importa aizliegums. Ņemot vērā, ka eksporta pārkāpumi Latvijai nav konstatēti, tad papildus tiks lūgts EK nodrošināt, ka importa aizliegums attiecas tikai uz tām ES dalībvalstīm, attiecībā uz kurām šāds pārkāpums ir konstatēts.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011.gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnu dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

6.martā pēc Krievijas lēmuma aizliegt dzīvo liellopu un sīklopu, kā arī dzīvo cūku importu no ES valstīm Zemkopības ministrija pauda bažas par Krievijas rīcību, aizliegumu pamatojot ar eksporta prasību pārkāpumiem, jo 2011. un 2012.gadā Krievija attiecībā uz dzīvo cūku importu Latvijai nav izteikusi nevienu aizrādījumu. Vien nebūtiski pārkāpumi tika konstatēti pārtikas produktu eksporta jomā, kas nav saistīti ar pašu produktu, bet gan ar redakcionālas dabas jautājumiem eksporta dokumentos.

Saskaņā ar Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta publicēto informāciju dzīvo cūku importa aizliegums tiek pamatots ar eksporta prasību pārkāpumiem, un, sākot ar 20.martu, šāds aizliegums tiks īstenots attiecībā uz visām ES dalībvalstīm kopīgi ar dzīvo liellopu, aitu un kazu importa aizliegumu, kas savukārt tiks īstenots, balstoties uz Šmalenbergas vīrusa izplatības draudiem.

Dzīvo cūku, liellopu, aitu un kazu importa aizliegums uz Krieviju, kas būtiski skars ES un Latvijas eksportētājus, nav palicis nepamanīts ES. Ņemot vērā, ka sarunās ar trešajām valstīm Latviju un pārējās ES dalībvalstis pārstāv EK, tad arī šīs sarunas par importa aizliegumu risina EK. Jau šobrīd EK ir nosūtījusi Krievijas pusei lūgumu pagarināt importa aizlieguma sākumu par vienu mēnesi – no 20.marta uz 20.aprīli, kā arī 15. un 16.martā EK Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Ladislavs Miko kopīgi ar pārstāvjiem no EK Potsdamas darba grupas, t.sk. arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis, dosies uz Krieviju, lai pārrunātu šo jautājumu un iespējamos risinājumus.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa