Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 8.martā

EM: Par cilvēku un vēja elektrostaciju tuvumā esošu objektu drošību

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt cilvēku un vēja elektrostaciju tuvumā esošu objektu drošību elektrostaciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā ap vēja elektrostacijām ar augstumu virs 12 metriem. 2011.gada beigās Latvijā darbojās 36 vēja elektrostacijas, 2011.gadā kopā saražojot 69,7 GWh elektroenerģiju.

EM rosina noteikt, ka aizsargjoslas platums ap vēja elektrostacijām ir 1,5 reizes lielāks nekā elektrostacijas augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, izņemot vēja elektrostacijas, kuru augstums nepārsniedz 12 metrus. Vēja elektrostacijām ar horizontālu rotācijas asi augstākais punkts ir augstums, ko sasniedz vēja elektrostacijas rotora spārns. Vēja elektrostacijām ar vertikālu rotācijas asi augstākais punkts ir vienāds ar rotora ass augstumu vai spārna augstumu atkarībā no vēja elektrostacijas modeļa.

Lai likuma grozījumu rezultātā netiktu mainīta esošo vēja elektrostaciju aizsargjosla, vēja elektrostacijām, kas jau ir uzbūvētas vai kurām jau ir izsniegtas būvatļaujas līdz šo Aizsargjoslu likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim, aizsargjoslas nebūs jāpalielina. Taču, ja šādi komersanti mainīs vēja elektrostacijas augstumu, piemēram, mainot elektrostacijas jaudu, tad tiem būs piemērojams jaunais regulējums. EM uzskata, ka nav pieļaujama nevienlīdzīga attieksme pret tiem komersantiem, kas vēja elektrostaciju būvniecību plāno, un tiem, kas tādas jau ir uzbūvējuši un vēlas palielināt elektrostacijas jaudu, jo pretējā gadījumā, palielinot vēja elektrostacijas augstumu esošām stacijām, aizsargjosla var tikt samazināta tik tālu, ka nebūs iespējams nodrošināt cilvēku un vēja elektrostaciju tuvumā esošo objektu drošību vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā.

Tāpat ministrija piedāvā likumā definēt terminu “vēja parks”, ar to saprotot vienā teritorijā izvietotu trīs vai vairāk vēja elektrostaciju grupu.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots veikt grozījumus arī 2006.gada 5.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, ar kuriem tiks noteikti drošības attālumi līdz dzīvojamās apbūves, infrastruktūras, vides un citiem objektiem, lai novērstu apdraudējuma risku vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. Savukārt vēja parku iekšienē drošības attālumus starp vēja elektrostacijām paredzēts noteikt, vadoties no vēja elektrostaciju ražotāja ieteikumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanas koncepciju

Lai nodrošinātu iespēju 2013.gada pašvaldību vēlēšanās balsot elektroniski, ir izstrādāta koncepcija par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi.

Koncepciju “Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi”, kas 8.martā tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, izstrādājusi Satiksmes ministrijas (SM) veidota darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no SM, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Paredzēts, ka internetā būs iespējams realizēt iepriekšēju balsošanu – ja cilvēks savu balsi būs nodevis elektroniski, bet pēc tam līdz vispārējai vēlēšanu dienai pārdomās, viņš varēs doties uz vēlēšanu iecirkni un nobalsot papīra formātā, tādējādi anulējot iepriekš izdarīto izvēli. Elektroniskā balsošana pastāvēs līdzās tradicionālajai vēlēšanu sistēmai, neskarot tās uzbūvi un vēlēšanu pamatprincipus, līdz ar to joprojām varēs interneta balsošanu neizmantot.

Aplēsts, ka interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai būtu nepieciešams no 800 tūkstošiem līdz vienam miljonam latu. Lielākā daļa no šīs summas – 500 līdz 700 tūkstoši latu – būtu nepieciešama interneta vēlēšanu portāla turētājam – uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam (USPS). Ap 300 tūkstošiem latu vajadzīgs PMLP uzturētā vēlētāju reģistra uzlabojumiem, taču šī nauda nepieciešama neatkarīgi no interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanas.

Koncepcijā uzsvērts, ka interneta vēlēšanu sistēmā ir jāiekļauj šādi konceptuāli svarīgi elementi: vēlētāja identitātes pārbaude elektroniskā vidē jeb autentifikācija, kas ir interneta vēlēšanu ieviešanas tehniskais priekšnosacījums, kā arī jānodrošina balsojuma aizklātums. Interneta vēlēšanu sistēmas tehniskais risinājums izmanto USPS pakalpojumus, paredzot, ka vēlēšanās tiks izmantots USPS izveidotais interneta vēlēšanu portāls un drošs elektroniskais paraksts.

Lai sasniegtu koncepcijā paredzētos mērķus, tā vēl ir jāakceptē valdībā. Ja politiķi to atbalstīs, atzīstot nepieciešamību pēc jaunas un elastīgākas pieejas balsošanas nodrošināšanai, pēc tam vēl jāizstrādā attiecīgi grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā, likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā u.c.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Meža konsultatīvās padomes nolikumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu noteikumu projektu “Meža konsultatīvās padomes nolikums”, ko 8.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka Meža konsultatīvās padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus, kā arī darbības kārtību.

Noteikumu projekts paredz, ka reizi trijos gados interešu grupas no sarakstā iekļautajām organizācijām izvirza savus pārstāvjus darbam Meža konsultatīvajā padomē atbilstoši noteikumu projekta 7.punktā noteiktajai pārstāvniecībai, tas ir:

• divi pārstāvji no publisko mežu īpašnieku vai pārvaldītāju,

• divi pārstāvji no privāto mežu īpašnieku vai pārvaldītāju,

• četri pārstāvji no kokrūpniecības,

• viens pārstāvis no meža nekoksnes vērtību apsaimniekotāju,

• trīs pārstāvji no meža apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju,

• trīs pārstāvji no vides un dabas aizsardzības un

• viens pārstāvis no darba ņēmēju interešu grupas.

Ar padomdevēja tiesībām padomē piedalīsies pārstāvji no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra”, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta, Ogres Valsts tehnikuma, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta.

Jaunais noteikumu projekts “Meža konsultatīvās padomes nolikums” stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tas aizstās šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumus Nr.384 “Meža konsultatīvās padomes nolikums”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa