Tiekoties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi

7.martā pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas notika Valsts prezidenta saruna ar jaunievēlēto Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (padome), kuras laikā Valsts prezidents aicināja padomi definēt tās būtiskākos uzdevumus gan sabiedrisko mediju, gan komerckanālu uzraudzības jomā, kā arī izklāstīt padomes nozīmīgākos rīcības virzienus, kas tiks ietverti tās topošajā rīcības plānā. Vienlaikus Valsts prezidents solīja savu atbalstu likumdošanas iniciatīvas jautājumos, kuros padomes un prezidenta viedokļi būs vienoti.

Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, informējot par padomes locekļu atbildības jomu sadalījumu, uzsvēra, ka šobrīd aktuālākais jautājums ir koncepcijas par sabiedrisko mediju gala versijas izstrādāšana un pieņemšana, kā arī Konkurences padomes prasītā atzinuma par komerctelevīziju apvienošanās darījumu starp MTG (TV3) un LNT sagatavošana. Padomes priekšsēdētājs un tās pārstāvji izteica viedokli, ka, līdzīgi Igaunijā pieņemtajam mediju uzraudzības modelim, arī Latvijā nākotnē būtu vērts ieviest dalītu sabiedriskā medija un komercmediju uzraudzības institūciju.

Attiecībā uz vietējām un kabeļtelevīzijām Ivars Zviedris akcentēja nepieciešamību atjaunot vietējo raidītāju darbību, tādējādi dodot plašākas iespējas reģionālo televīziju darbībai, kurām pēc digitalizācijas veikšanas faktiski ir liegtas raidīšanas iespējas. Savukārt kabeļtelevīziju darbības un atbildības sakārtošanas jomā tiks izskatīta iespēja noteikt pienākumu tiem kabeļtelevīziju aģentiem, kas izplata programmu pakas Latvijā, noteikt arī pienākumu reģistrēt savu darbību Latvijā, kā arī prasības programmu paku veidošanai.

Savukārt kabeļtelevīziju darbības un atbildības sakārtošanas jomā tiks izskatīta iespēja noteikt pienākumu tiem kabeļtelevīziju aģentiem, kas izplata programmu pakas Latvijā, noteikt arī pienākumu reģistrēt savu darbību Latvijā.

Aija Dulevska argumentēja nepieciešamību veikt grozījumus šobrīd esošajā Elektronisko mediju likumā, negaidot jauna likuma pieņemšanu. Padome arī strādājot, lai pārvērtētu must carry principa noregulējumu likumā. Otrkārt, kā objektīvu priekšnosacījumu turpmākajos mediju pirkšanas gadījumos, ja tādi notiktu, A.Dulevska minēja nepieciešamību pirms darījuma padomei iepazīties ar eventuālo pircēju, viņa mērķiem un nodomiem attiecībā uz pērkamo mediju.

Par komercradio staciju darbības uzraudzību atbildīgais Dainis Mjartāns darīja zināmu, ka šobrīd Latvijā pieejamās raidīšanas frekvences faktiski ir izsmeltas, izņemot dažas pieejamās Latgales reģionā, par kuru izmantošanas iespējām tiks lemts jau tuvākajā laikā. Šobrīd nozīmīgākais uzdevums ir pārskatīt jau izsniegtās apraides atļaujas un nosacījumus, uz kādiem tās izsniegtas.

Informējot par sabiedrisko mediju darbības uzraudzīšanu un nākotnē veidojamo vienoto sabiedrisko mediju, padomes pārstāvis Gints Grūbe atzina, ka iepriekš tapusī jaunā sabiedriskā medija koncepcija ir izstrādāta, balstoties uz mediju tehnoloģijām, nevis vienotā medija saturisko būtību, kas ir nozīmīgākais no jaunveidojamā medija pamatnosacījumiem. Otrs nozīmīgākais sabiedriskā medija tapšanas aspekts ir finansējums, kas atkarīgs ne tikai no valdības atbalsta, bet arī no iespējām izmantot Eiropas fondu finansējumu.

Padomes priekšsēdētājs A.Dimants piebilda, ka jaunā sabiedriskā medija jēgu saredz vienotā interneta vides platformā gan televīzijai, gan radio, vienlaikus paužot bažas par to, vai radio un televīzijas profesionāļu atbalsts šādai apvienošanai būs viegli iegūstams, ņemot vērā, ka iepriekš apvienošanas koncepcija un vīzijas tapušas bez mediju profesionāļu iesaistīšanas. Savukārt G.Grūbe kā vienu no kritiskākajiem šābrīža jautājumiem sabiedrisko mediju darbībā minēja kļūdaino izpratni par sabiedriskā pasūtījuma būtību, kas šobrīd ir degradēta līdz jēdzienam “valsts pasūtījums”, savā būtībā izpaužoties kā resoru apmaksāti un sagatavoti raidījumi sabiedriskajos kanālos.

Valsts prezidenta preses dienests