Ceļu satiksmes drošības padome:
Par satiksmes drošības problēmām un to risinājumiem

Satiksmes drošības kampaņas 2011.gadā sasniegušas savu mērķi – tas secināts 7.martā notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, kurā apspriestas galvenās problēmas satiksmes drošībā, šogad plānotie pasākumi tās uzlabošanai, kā arī iecerētās izmaiņas normatīvajos aktos.

“Pateicoties satiksmes drošības uzlabošanā iesaistīto institūciju saskaņotām darbībām, 2011.gadā izdevies samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tomēr gandrīz puse cietušo vai bojāgājušo bijuši mazāk aizsargātākie satiksmes dalībnieki, tas jāņem vērā, gatavojot vadlīnijas turpmākajos gados veicamajām satiksmes drošības uzlabošanas aktivitātēm,” atklājot padomes sēdi, uzsvēra satiksmes ministrs Aivis Ronis.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) sēdē prezentētie provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā notikuši 3379 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kuros bojā gājuši 176 cilvēki, ievainoti – 4225. Negadījumu skaits ar cietušajiem un cietušo skaits, salīdzinot ar 2010.gadu, ir pieaudzis attiecīgi par 5,8% un 5%, savukārt bojāgājušo skaits samazinājies par 19,3%, un tas ir zemākais rādītājs kopš Latvijā reģistrē negadījumu statistiku.

Pozitīvi vērtējami CSDD īstenoto satiksmes drošības kampaņu rezultāti. 2011.gadā no 27.aprīļa līdz 15.maijam notikušās akcijas “Velosipēdu redzi?” laikā nav gājis bojā neviens velosipēdists. Iepriekšējos gados velosezonas aktīvākajā mēnesī – maijā – bojā gājuši 1–3 velosipēdisti.

Tāpat 2011.gadā pirmo reizi Jāņu brīvdienas aizvadītas bez bojāgājušiem satiksmes dalībniekiem. Samazinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits – ja 2010.gada Jāņos notika 206 negadījumi, tad 2011.gadā reģistrēts 151 negadījums. Būtiski samazinājies arī cietušo skaits – šā gada svētku brīvdienās ievainoti 32 ceļu satiksmes dalībnieki.

Kā galvenās problēmas ceļu satiksmē CSDD ir identificējusi joprojām relatīvi augsto ievainoto un bojāgājušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu, motobraucēju) skaitu (2011.gadā 48,9% no visiem bojāgājušajiem un 40,8% no visiem ievainotajiem), kā arī ātruma pārkāpšanu vai nepareizu ātruma izvēli kā galveno smagu negadījumu iemeslu.

Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš klātesošajiem skaidroja principus, pēc kuriem tiek izvēlēta fotoradaru izvietošanas vieta. Proti, tas tiek vērtēts, izejot no Valsts policijas datubāzē fiksētās informācijas par vietām un laikiem, kur visbiežāk notiek negadījumi. Viņš arī uzsvēra, ka informācija par precīzu fotoradaru atrašanās vietu pieejama Valsts policijas mājaslapā, taču, ja autovadītāji nepārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, viņiem nebūtu jāuztraucas, kur tie izvietoti.

Padomes sēdē uzmanība tika pievērsta arī 7.martā Saeimas Juridiskajā komisijā skatītajiem SM, CSDD un IeM ierosinātajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzētu, ka fotoradari fiksētu atļautā ātruma pārkāpumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un naudas sodu piemērotu, sākot no 11 km/h pārkāpuma. Vēl tiks diskutēts par to, vai tuvākajā nākotnē būtu jālemj par soda apmēra palielināšanu par atļautā ātruma pārkāpumu.

CSDD plāno iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, arī lai novērstu šobrīd aktualizējušos problēmu, ka autovadītāji brauc ar neatbilstošām numurzīmēm, lai “apmānītu” fotoradarus, kā arī attiecībā uz atļauto alkohola daudzumu asinīs C un D kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem.

Runājot par turpmāk veicamo satiksmes drošības uzlabošanā, CSDD uzsver, ka satiksmes drošības ķēdē pirmais posms ir satiksmes dalībnieki un drošības pasākumu efektivitāte ir atkarīga no to uzvedības. Tādēļ arī turpmāk CSDD īstenos regulārus informatīvos pasākumus dažādu vecuma grupu bērniem un pusaudžiem, kā arī plānos kampaņas saistībā ar tādiem aktuāliem jautājumiem kā, piemēram, ātruma pārsniegšana, braukšana reibumā u.c.

Padomes sēdē nolemts līdz 1.jūlijam izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt Ceļu satiksmes drošības programmu 2014–2020 gadam. Tajā skaidri jādefinē sasniedzamie mērķi, pasākumi un to realizācijas plāns, ņemot vērā arī Eiropas Savienības (ES) ceļu satiksmes drošības pamatnostādnes galveno mērķi – līdz 2020.gadam samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu. Tāpat jāuzlabo Satiksmes vadības centrs, lai precīzāk noteiktu bīstamos ceļu posmus, izmantojot GPS koordinātu lasītājus.

Satiksmes drošības veicināšanā liela loma ir arī inženiertehniskiem risinājumiem ceļu infrastruktūrā. Tādēļ papildus jau minētajiem pasākumiem jāturpina darbs, lai atdalītu dažādas ceļu satiksmes dalībnieku grupas, piemēram, attīstot gājēju un velosipēdistu celiņu tīklu, veicinot satiksmes drošību uz dzelzceļa pārbrauktuvēm.

Sēdi vadīja satiksmes ministrs A.Ronis, un tajā piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, CSDD, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un citām institūcijām.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa