Par zinātni un tautsaimniecību

Valsts kontrole:

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē ataino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu. ES struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Pretēji Zinātniskās darbības likumā noteiktajam, valsts nevis pasūta nepieciešamos zinātniskos pētījumus, bet ņem vērā zinātnieku iesniegtos priekšlikumus valsts pētījumu programmu mērķu un uzdevumu definēšanai, līdz ar to nenodrošinot vienotu valsts pasūtīto pētījumu politiku.

Tā kā nav izstrādāta un netiek īstenota mērķtiecīga valsts zinātnes politika, zinātniskās darbības finansēšana nav pamatota ar lēmumiem par finansējuma nepieciešamību un ar zinātnisko institūciju darbības rezultātiem, secina VK. Pieejamais valsts budžeta finansējums mehāniski tiek sadalīts starp valsts budžeta apakšprogrammām, zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinos tiek izmantoti uz minimālām prasībām orientēti kritēriji, kas neveicina objektīvu katras zinātniskās institūcijas darbības kvalitātes izvērtējumu, turklāt piešķirtais bāzes finansējums 2010.gadā veidoja tikai 21% no nepieciešamā finansējuma. ES struktūrfondu atbalstam pieteikto projektu vērtēšanas sistēma ļauj atbalstīt arī mazāk kvalitatīvus projektus – tādus, kas iegūst tikai 25–40% no maksimāli iegūstamā punktu skaita.

IZM rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi VK. Zinātnisko pētījumu jomā IZM nav nodrošinājusi objektīvu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu un valsts pētījumu programmu vērtēšanu. Arī veikto pētījumu rezultātu uzraudzība nav pietiekama, jo rezultātu izvērtēšanai netiek piesaistīti attiecīgo zinātnes vai tautsaimniecības nozaru eksperti. ES struktūrfondu aktivitātēm noteiktie uzraudzības rādītāji ir vērsti uz finansējuma apguvi, nevis uz mērķu sasniegšanu. Turklāt, lai gan saskaņā ar ES fondu darbības programmām sākotnēji ir jāatbalsta zinātnes infrastruktūras modernizācija, lai piesaistītu zinātniekus un veiktu pētījumus, IZM faktiski rīkojas pretēji – cilvēkresursu piesaiste zinātnei tika uzsākta kā pirmā aktivitāte 2009.gadā un līdz 2011.gada 30.oktobrim bija izmaksāti jau 58% no kopējā pieejamā finansējuma, savukārt infrastruktūras attīstībai tikai 2011.gada septembrī tika apstiprināti deviņi projekti un līdz 2011.gada 30.oktobrim finanšu līdzekļu izmaksa vēl nebija sākta.

VK pauž pārliecību, ka, ieviešot revīzijas rezultātā sniegtos ieteikumus, valsts zinātnes politika turpmāk tiks vērsta uz zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanu un tautsaimniecības attīstības veicināšanu, kā arī tiks nodrošināta efektīvāka ES struktūrfondu izmantošana zinātnes jomā un valsts budžeta finansējuma plānošana un piešķiršana zinātnei būs pamatota un uz valsts ekonomisko attīstību orientēta.

Revīzija tika veikta par laika posmu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.septembrim, veicot pārbaudes IZM, Latvijas Zinātnes padomē, Studiju un zinātnes administrācijā, Valsts izglītības attīstības aģentūrā un aptaujājot 17 IZM padotībā esošās zinātniskās institūcijas.

Valsts kontroles informācija

Izglītības un zinātnes ministrs:

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka Valsts kontroles veiktā revīzija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenoto valsts zinātnes politiku apliecina jau agrāk ministra pausto, ka šajā jomā un arī pašās zinātniskajās institūcijās ir nepieciešamas pārmaiņas.

R.Ķīlis norāda: “Latvijā zinātnes potenciāls diemžēl ne vienmēr tiek īstenots. Tomēr tieši zinātne un pētniecība sasaistē ar augstāko izglītību var radīt inovācijas, kas palīdzēs Latvijai kļūt par konkurētspējīgu valsti. Tādēļ esmu ierosinājis zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu, lai saņemtu starptautisku ekspertu rekomendācijas par zinātnisko institūciju turpmāko attīstību un/vai konsolidēšanu. Plānots arī sagatavot starptautisko ekspertu novērtējumu un rekomendācijas par zinātnes un inovāciju politikas tālāko pilnveidi.”

Šā gada laikā paredzēts piesaistīt starptautiskus ekspertus, kas nodrošinātu pašreizējo 133 zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu. Kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai zinātnes jomā ir izšķirīga nozīme Latvijas veiksmīgai dalībai Eiropas Savienības ietvarprogrammā “Horizonts 2020”, kurā, sākot ar 2014.gadu, zinātniskiem pētījumiem septiņu gadu laikā būs pieejami 80 miljardi eiro.

Jāatzīmē, ka arī patlaban īstenotajā IZM reorganizācijā paredzēta Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta izveide, kas palīdzēs sasaistīt zinātni un pētniecību ar augstāko izglītību un inovācijām, tā sekmējot konkurētspējīgas zinātnes attīstību.

Inita Blačforda, ministra padomniece