Ar virzību uz katra novada, katra pagasta izaugsmi

Vakar, 19.maijā, Rīgā notika Ministru prezidenta, Pašvaldību lietu pārvaldes un ES PHARE rīkotā konference "Valsts reģionalizācija kā administratīvi teritoriālās reformas mērķis"

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Labrīt, godātie konferences dalībnieki!

Man ir liels prieks redzēt jūs šeit, viesnīcas "Radisson SAS" konferenču zālē. Tas ir simboliski, ka es savas politiskās karjeras laikā esmu piedalījies vairākās konferencēs. Šajās konferencēs parasti tikuši skatīti tranzīta jautājumi, bijušas tikšanās ar ārvalstu uzņēmējiem, baņķieriem, finansistiem, un beidzot šajā zālē ir arī pašvaldību vadītāji. Kāpēc tas ir dziļi simboliski? Tas dialogs, ko valdība ir uzsākusi ar jums, tiks turpināts. Mēs kopīgi atradīsim vispareizāko risinājumu. Katrs no jums apzinās, ka daudz jādara, lai mūsu valsts kļūtu par sabalansētas varas valsti starp vietējo varu un centrālo valdību.

Manis apsolītā konference ir klāt, un liels paldies ir jāsaka PHARE programmai, Baloža kungam par darbu, kas tika ieguldīts konferences organizēšanā. Es ceru, ka tuvākajā laikā arī jums būs ministrs, kurš atbildēs par pašvaldību lietām. Kas attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, mans viedoklis ir visiem zināms — es uzskatu, ka nav jādod norādījumi no Rīgas, kā veikt reformu, jo tas, kas ir jārada, būs mūsu kopīgā darba produkts.

Uzskatu, ka visu veidu pašvaldībām jābūt vēlētām, un reģionu skaitu noteiks šī reformu gaita. Galvenais reformu gaitā ir funkciju sadale un to finansēšana starp pagastiem, otrā līmeņa pašvaldībām un centrālo valdību.

Kādi ir reformas galvenie mērķi? Lai valsts un vietējā vara saviem iedzīvotājiem varētu vairāk palīdzēt un mazāk traucētu, lai nodokļu maksātājiem tas izmaksātu pēc iespējas lētāk, lai mēs sagatavotos Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšanai, lai varētu apgūt pietiekami lielus projektus, bet galvenais, ar ko vajadzētu sākt, ir reģionu attīstība.

Nopietna reģionu attīstība nav iespējama bez nopietniem reģionāliem politiķiem un varas, kas ir gatava diskutēt vismaz vienā līmenī ar centrālo valdību un reāli rīkoties.

Es vēlos maksimāli izprast šo problēmu un ceru, ka šī konference būs vēl viens posms reformu gaitā. Šovakar būs pirmie secinājumi, pēc kuriem varēsim rīkoties tālāk.

Mums visiem kopā jāuzņemas atbildība par demokrātiskām reformām mūsu valstī. Vēlu konferencei veiksmīgu darbu! Paldies par uzmanību!

Uzruna pašvaldību konferencē Rīgā 1999.gada 19.maijā

Konferences gaitā:

Konferenci organizēja Ministru prezidenta birojs, Vides un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde un ES PHARE programma "Valsts pārvaldes reforma Latvijā", lai pārrunātu ieilgušās administratīvi teritoriālās reformas gaitu un meklētu risinājumus, piedalījās gan pašvaldību darbinieki, gan Saeimas un valdības pārstāvji. Kopāsanākšanas iniciators — Ministru prezidents Vilis Krištopans, sveicot konferences dalībniekus un atklājot tās darbu, uzsvēra dialoga nepieciešamību starp valdību un vietējām pašvaldībām, jo tikai kopīgi iespējams atrast vispareizāko risinājumu. Ministru prezidents vēlreiz atgādināja savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu: "Uzskatu, ka nav jādod norādījumi no Rīgas, kā veikt reformu, jo tas, kas ir jārada, ir mūsu kopīgā darba produkts." Par reformas galveno mērķi V.Krištopans izvirza panākt, lai valsts un vietējā vara iedzīvotājiem vairāk palīdzētu, ne traucētu, lai nodokļu maksātājiem tas izmaksātu pēc iespējas lētāk, lai valsts būtu gatava Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšanai un spētu realizēt lielus projektus un, svarīgākais, lai attīstītos visi Latvijas reģioni.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis atgādināja, ka valsts reģionālās attīstības politika ir noteikta ar Reģionālās attīstības koncepciju, kas pieņemta 1996.gadā. Tās vienīgie panākumi ir programmatisku dokumentu kopums, kas reāli nedarbojas, jo nav atbilstoša finansējuma ne nacionālajā, ne reģionālajā līmenī. Ir nepieciešams izstrādāt Reģionālās attīstības nacionālo programmu, kurā ir ne tikai jānosaka atbildības sadalījums starp šīs politikas realizētājiem gan valsts, gan reģionālajā līmenī, bet jānosaka arī saistība starp esošajiem finansēšanas mehānismiem, to nepieciešamās izmaiņas, kā arī jaunu finansu instrumentu radīšana, uzskata V.Balodis. "Šobrīd skaidri jāapzinās, ka patiesa reģionālā attīstība valstī nebūs atraujama no politiskās, administratīvās un fiskālās decentralizācijas, kas jānodrošina administratīvi teritoriālās reformas rezultātā."

Ministru prezidenta padomnieks Jānis Kalviņš, turpinot domu par dialoga nepieciešamību risinājuma meklējumos, uzsvēra, ka tikai valdības, pašvaldību un iedzīvotāju viedokļu summa var dot pietiekamus un apmierinošus rezultātus.

Viens no konferences organizētājiem un vadītājiem ES PHARE programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" direktors Holdžers Pindts pastāstīja par PHARE projekta ietvaros paveikto un par programmmas ieguldījumu Latvijā un kā galvenos veiksmīgas teritoriālās reformas norises priekšnoteikumus atzīmēja koncentrēšanos uz reģionu, ne vietējo pašvaldību līmeni, pašvaldību finansu sistēmas tālāku pilnveidi, pašvaldību savienību stiprināšanu un atbalstīšanu, informāciju tehnoloģiju ieviešanu un attīstību pašvaldību līmenī un nemitīgu, dzīvu, atgriezenisku saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību.

Ministru prezidents Vilis Krištopans, uzrunājot konferences dalībniekus Foto: Arnis Blumbergs, "LV"