Ar virzību uz katra novada, katra pagasta izaugsmi

Vakar, 19.maijā, Rīgā notika Ministru prezidenta, Pašvaldību lietu pārvaldes un ES PHARE rīkotā konference "Valsts reģionalizācija kā administratīvi teritoriālās reformas mērķis"

Turpinājums

no 1.lpp.

Konferences gaitā:

Konferences gaitā pašvaldību pārstāvji, ministriju darbinieki, Saeimas deputāti, zinātnieki un valsts institūciju pārstāvji apmainījās domām un pauda savus viedokļus par reģionālās attīstības mērķiem, apriņķu pašvaldību un valsts pārvaldes reģionālajām funkcijām, par reģionālo pašvaldību funkciju izmaksām un finansējuma avotiem, par administratīvi teritoriālās reformas procesu kopumā un tā nākotnes perspektīvām.

Tā, Kārlis Greiškalns, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, uzskata, ka vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu ir jānorit valsts pārvaldes institūciju reformai. Par kavējošu faktoru reformas sekmīgai norisei viņš uzskata koordinācijas trūkumu: pašlaik ar administratīvi teritoriālās reformas procesiem nodarbojas gan VARAM Pašvaldību lietu pārvalde, gan ES PHARE programmmas sekretariāts, Valsts reformu birojs un Pašvaldību savienība, bet tas notiek pašplūsmā, katrs dara savu, nav vienojošā, līdz ar to atbildīgā. Un, galvenais, nav politiskas gribas un vēlēšanās darbu paveikt līdz galam, — uzskata K.Greiškalns.

Gan Jānis Bunkšs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas loceklis, gan Jānis Ruško, VARAM valsts sekretāra vietnieks, gan daudzi pašvaldību vadītāji savās runās minēja atšķirīgus teritoriālās reformas mērķus. Katram bija savs formulējums, un kopumā konferences gaitā izskanēja viedoklis, ka joprojām nav skaidri saprotami un izprasti reformas mērķi, tāpat tās plusi un mīnusi. Joprojām pastāv viedokļu un uzskatu dažādība par veidojamo reģionu skaitu un funkcijām. Piemēram, VARAM Reģionālās attīstības departamenta direktors Edgars Zalāns uzskata, ka viņam nebūtu problēmu pierādīt jebkura no trim populārākajiem reģionu skaita modeļiem (26 rajoni, 9 vai 5 reģioni) lietderīgumu, bet vismazāk pūļu viņam būtu jāpieliek, skaidrojot piecu reģionu varianta priekšrocības.

Jānis Teikmanis, Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs un vienlaikus Pilsētu savienības priekšsēdētājs, domā: ja būtu stingri noteiktas robežas starp reģionu un vietējo pašvaldību funkcijām, izpaliktu daudzas neskaidrības un pretošanās reformu procesiem. Sava taisnība arī Saldus rajona padomes priekšsēdētājam Zigfrīdam Fīreram: "Mēs, latvieši, varam būt ļoti laimīgi — mums ir sava valsts, sava teritorija, kā nav skaita ziņā daudz lielākām tautām. Mums atliek iztaisnot muguru un sakārtot savu valsti. Mums ir jānoārda mīts par Eiropas Savienību kā prasības diktējošu reģionu skaita un lieluma ziņā. ES būtībā ir vienalga, cik un kādas ir mūsu administratīvi teritoriālās vienības, ja vien tās spēj pastāvēt un strādāt, sekmīgi attīstīties."

Konferences gaitā daudzkārt izskanēja viedokļi, ka administratīvi teritoriālā reforma, kuras aizsākumi meklējami 1991.gadā, norit jau gadiem ilgi bez īpaši redzamiem rezultātiem. Kā pretarguments tika minēta pašvaldību domāšanas un psiholoģijas maiņa — ja sākotnēji reformas vārdu neviens negribēja ne dzirdēt, tad tagad lielum lielā daļa vairs nešaubās par reformas lietderīgumu, bet domā un meklē variantus, kā labāk to paveikt.

Administratīvi teritoriālajai reformai un valsts reģionalizācijai veltītā konference un diskusijas tās ietvaros turpinājās līdz vēlam vakaram. Tās darba rezultātus apkopos un izmantos arī darba grupa, kas izveidota reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma koncepcijas izstrādāšanai. Darba grupai koncepcijas izveide jāpabeidz līdz 1.jūlijam.

Konferences nobeiguma daļā diskusijā piedalījās Kuldīgas, Cēsu un vairāku citu rajonu pašvaldību vadītāji. Jautājumu iedaļā tika uzdots "LV’ vaicājums par Sēlijas satvaru iespējamās novadu atjaunotnes sakarā. Profesore Baiba Rivža bilda, ka viņa piedalīšoties pasaules sēļu pirmajā kongresā rīt, parīt un aizparīt Aknīstē un Viesītē, tālab jautājums paliekot atklāts. Patiesi: ja jau mums ir Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale, arī Sēlija ir gan vēsturiski, gan etnogrāfiski apzināts novads. Tā likumiska atzīšana saistās ar virkni problēmu, tomēr tās nav nepārvaramas.

Konferfences nobeigumā galavārdu teica Ministru prezidents Vilis Krištopans:

— Rādās, ka šodien sperts solis uz priekšu tajā grūtajā un nepieciešamajā procesā, ko sauc par būtisku virzību. Administratīvi teritoriālās reformas sakarā mums ir nepieciešamā politiskā griba, jo līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir vairs tikai trīsarpus gadi, un ikviens apzinās, ka mēs nevaram palikt līdzšinējā līmenī. Arī saistībā ar Eiropas Savienību. Bet man gribas kurināt tempu.

Tāpēc nevaram vilcināties. Bet jebkuram lēmumam piemīt riska procents, tāpēc esmu par to, ka jārīkojas ātri un iespējami labi. Varbūt mums galvas neviens neglaudīs, tomēr darbs būs padarīts pēc labākās sirdsapziņas.

Es atceros, ka savulaik Satiksmes ministrijā bez īpašiem priekšrakstiem tikām galā ar neordināriem risinājumiem attiecībā uz Latvijas ceļu politiku. Arī tagad vajag rīkoties droši, lai saprastu, kas ir kas. Saprotams, būs kļūdas, tomēr arī šīsdienas konference apliecināja, ka nedrīkstam rupji kļūdīties, jo virzība ir skaidra.

Tāpat kā jūs, arī es pēc nedēļas gaidu Latvijas pašvaldību kārtējo, nu jau devīto kongresu. Jo tajā turpināsim šodien aizsākto sarunu. Par sevi, par rītdienu.

Liena Pilsētniece, Mintauts Ģeibāks, "LV" nozaru redaktori

Uzstājoties un klausoties: Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Kārlis Greiškalns;

Eiropas Savienības PHARE programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" direktors Holdžers Pindts;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis Jānis Bunkšs;

Ministru prezidents Vilis Krištopans;

Ministru prezidenta padomnieks Jānis Kalviņš ...

... Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Ļabis;

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, savienības konsultants Māris Pūķis;

Pagastu apvienības priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs,Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Agris Krūmiņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Ruško

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"