Saeimas 2012. gada 1. marta sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums.
Sākums – Saeimas materiālu 15.laidienā („LV”, Nr.39, 08.03.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt! Nav saņemti priekšlikumi. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 19. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzam Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 9.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā 1.marta sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.marts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Un priekšlikuma būtība ir šāda: pašlaik likums paredz nepilsoņiem tiesības saņemt sertifikātu detektīvdarbības veikšanai. Savukārt priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā šāda iespēja tiktu liegta un tie nepilsoņi, kuri uz šo brīdi jau ir saņēmuši detektīvdarbības sertifikātu, vairs nevarētu praktizēt.

Likumprojekts paredz atļaut nepilsoņiem turpmāk būt par detektīvsabiedrību valdes locekļiem. Šādu priekšlikumu izstrādāja Iekšlietu ministrijas darba grupa, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Komisija atbalsta šādu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un pievienojas Iekšlietu ministrijas viedoklim, ka tas nekādā veidā neietekmēs mūsu valsts nacionālo drošību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mihails Zemļinskis.

M.Zemļinskis (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (likumprojekts Nr.176/Lp11).

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 6.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.652 – likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu 21.februārī.

Ir iesniegti seši priekšlikumi otrajam lasījumam.

1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 3. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 5. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Un 6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Klementjevs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam – 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dmitrijs Rodionovs.

D.Rodionovs (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” precizē normu par jūras negadījumu izmeklētāju dienesta apliecībām. Ir saņemti trīs priekšlikumi. Visus priekšlikumus Tautsaimniecības komisija, kas ir atbildīgā komisija, ir atbalstījusi.

1.priekšlikums ir precizējošs, un tas ir no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Rodionovs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Rodionovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienītie kolēģi un godātā priekšsēdētājas kundze! Šie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ir solis kapitālsabiedrību labas pārvaldības un caurspīdīgas darbības uzlabošanas virzienā. Pamatā doma ir publiskot, padarīt publiski pieejamu, to kapitālsabiedrību nomājamo īpašumu sarakstu, kurās vismaz 50 procenti ir valsts vai pašvaldību daļas. Tātad valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā internetā būs visiem pieejams šis īpašumu saraksts.

Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Stalts. 13.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu mēs ratificējam Horvātijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Un šeit ir vērts pieminēt, ka Horvātija kļuva par kandidātvalsti 2004.gadā – tajā gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Līdz ar to Horvātija ir kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības kandidātvalsti, kuras pievienošanās sarunās Latvija ir piedalījusies jau no paša sākuma un pilnā apjomā. Līgums ar Horvātiju tika parakstīts pagājušā gada 9.decembrī, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākošgad 1.jūlijā.

Līdz ar to Ārlietu komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Aplausi.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (No zāles: „Jā! Urā!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 6.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.414. Ar šo mēs veicam reformas Starptautiskā Valūtas fonda statūtos. Principā līdz šim SVF izpilddirektoru valdē ir bijuši 20 izpilddirektori: pieci tika iecelti, bet piecpadsmit – ievēlēti. Ar šo grozījumu arī šie pieci, kuri pārstāv ASV, Japānu, Lielbritāniju, Franciju un Vāciju, tiek ievēlēti.

Līdz ar to Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektoru valdes ievēlēšana kļūs mazliet demokrātiskāka.

Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 9.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.610. Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra mērķis ir bijis sekmēt vides jautājumu risināšanu šajos reģionos, ieskaitot arī Latviju. Līdz šim centram bija neskaidrs juridiskais statuss, un, lai novērstu šīs neskaidrības, līgums par tā juridisko statusu tika izstrādāts un parakstīts pagājušā gada jūnijā.

Ratificējot šo līgumu, Latvija kļūst par šā centra dalībvalsti. Līdz ar to Latvijai ir lielākas iespējas saņemt finansiālu atbalstu no dažādiem fondiem un projektiem un centrs kā tāds varētu kļūt efektīgāks strādājot un vieglāk apgūtu finansējumus.

Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 9.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.586, un tas ir saistīts ar Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu. Kaut gan Latvija iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Tūrisma organizācijā 2005.gadā, mūsu Ekonomikas ministrija, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un tūrisma nozares eksperti... visi ir konstatējuši, ka šī dalība nav bijusi lietderīga. Latvijas intereses tūrisma jomā tiek efektīvāk nodrošinātas citās starptautiskajās organizācijās, it īpaši Eiropā.

Līdz ar to man ir ļoti liels prieks paziņot, ka, denonsējot šos statūtus, Latvija ietaupa 41 tūkstoti latu gadā.

Ārlietu komisija atbalsta šo likumprojektu un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 9.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šobrīd likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka ienākumam, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kuras paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskajos pārvadājumos izmantojamiem kuģiem, netiek piemērots neapliekamais minimums, nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām un attaisnotie izdevumi.

Izvērtējot jūrniekiem piemēroto speciālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, rodas problēma: šajā gadījumā jūrnieki, it sevišķi matroži, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļu režīmu. Šo jūrnieku neto ienākums gadā ir mazāks.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, lai tādējādi likvidētu nevienlīdzīgo situāciju, kādā atrodas zemāk atalgotie ierindas jūrnieki salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu.

Tomēr turpmāk, ņemot vērā, ka ierindas jūrnieka saņemtā atalgojuma minimālais apmērs varētu palielināties, no 2013.gada būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt, kā šī norma darbojas un vai būtu nepieciešams veikt izmaiņas, attiecinot varbūt lielākus koeficientus uz vairāk atalgotiem jūrniekiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai Dombrovska kungs vēlas debatēt par steidzamību? Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka iesniegtajam likumprojektam, nenoliedzami, ir cēli mērķi. Jā! Tiešām pastāv noteikta nevienlīdzība, runājot par jūrnieku aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz neapliekamo minimumu un atlaidēm par apgādājamiem. Galvenā doma ir visai apsveicama, bet diemžēl es personīgi šo likumprojektu atbalstīt nevaru, un es izskaidrošu – kāpēc.

Es sākšu varbūt ar mazsvarīgu iemeslu. Uz jūrniekiem vispār attiecas īpašs nodokļu režīms. Jūrnieki maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli nemaksā vispār. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jūrnieki nemaksā nodokli no saviem pilnajiem ienākumiem, bet maksā nodokli no konkrētām summām, kuras ir piesaistītas pie jūrnieka statusa: ierindas jūrnieki – no vienas summas, virsnieki – no otras summas. Nu, piemēram, ko tas nozīmē, ka starptautiskā kuģa kapteinis maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no kādiem 500 latiem, kaut gan viņa patiesie ienākumi ir, visticamāk, virs 2000 latiem.

Līdz ar to, manuprāt, arguments, ka pastāv noteikta... ka grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka ir nevienlīdzība, drusciņ nav pareizs, jo šī nevienlīdzība pastāv jau sākotnēji. Jūrnieki netiek aplikti ar nodokļiem, kā tas notiek ar visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Otrs, manuprāt, ir daudz svarīgāks iemesls. Visas koalīcijas partijas gan priekšvēlēšanu kampaņu laikā, gan Valdības deklarācijā ir apliecinājušas savu vēlmi un gatavību darīt visu nepieciešamo, lai 2014.gadā iestātos eirozonā. Es, protams, varu turpināt par to, ko tas nozīmē, – par budžeta sabalansētību, par pieļaujamo deficītu un tā tālāk.

Trešais. Esošais likumprojekts satur fiskālo efektu pusotra miljona latu apmērā. Var, protams, argumentēt, ka tas nav daudz, bet tas ir precedents, kurš droši vien piesaistīs gan starptautisko aizdevēju, gan arī starptautisko reitingu aģentūru uzmanību. Nu, padomāsim par to, vai mēs vēlamies izdarīt kaut ko tādu, kura dēļ, pieņemsim, mūsu reitings vai nu netiks paaugstināts, vai tiks samazināts, kas palielinās riskus, ka mēs tomēr neiestāsimies eirozonā! Es nezinu, vai ir mainījies makroekonomiskais kurss – par to varbūt var uzdot jautājumu Ministru prezidentam vai finanšu ministram, bet šī rīcība man nav visai skaidra.

Varbūt budžets ir pārpildīts. Es par to neesmu dzirdējis, bet, pieņemsim, ka tā tas ir. Bet, ja budžets ir pārpildīts, tad varbūt mums... Izrādās, ka mums ir lieks pusotrs miljons latu, un tad, manuprāt, mums vajag izskatīt visus finansējuma pieprasījumus no visām sociālajām grupām.

Es varbūt minēšu dažus piemērus, kolēģi!

Pagājušā gada 15.decembrī mēs noraidījām „Saskaņas Centra” priekšlikumu par maternitātes pabalstu palielināšanu, par galveno argumentu izmantojot to, ka budžetā nav naudas. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Ja izrādās, ka ir pusotrs miljons latu, tad ir vērts izvērtēt, jo varbūt to ir labāk iztērēt vecāku pabalstiem, nevis jūrniekiem.

Vēl viens piemērs. Pagājušā gada 15. vai 16. ... Nē, piedodiet, jau šā gada 16.februārī, tātad pavisam nesen, mēs atkal noraidījām „Saskaņas Centra” priekšlikumu par valsts pensijām. Tad vēlreiz... Ja izrādās, ka budžetā nauda ir, tad mums vajadzētu varbūt rūpīgi izvērtēt, kurai iedzīvotāju grupai tā ir vairāk nepieciešama – pensionāriem vai atkal jūrniekiem. Man šobrīd skaidras atbildes uz šiem jautājumiem nav.

Un beidzot – pēdējais. Mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kura lielākā daļa pienākas pašvaldībām. Cik man ir zināms, Latvijas Pašvaldību savienība nebija aicināta uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi. Līdz ar to tas nebija īsti demokrātiski – samazināt ienākumus pašvaldībām, nepainteresējoties vismaz par viņu viedokli šajā jautājumā.

Tāpēc, kamēr visas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem nav skaidras, es nevaru atbalstīt šo likumprojektu, bet jūs, kolēģi, rīkojieties pēc savas sirdsapziņas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Paldies Dombrovska kungam par viņa viedokli! Es tomēr mēģināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem, mēģinot arī pārliecināt Vjačeslavu, lai viņš nosliektos balsot citādāk.

Tātad šis nav tāds likumprojekts, kurš ir politisks likumprojekts. Šis nav precedents, lai gan mums ir bijuši arī vairāki tādi gadījumi, jo šis likumprojekts ir kļūdas labojums. Un praktiski šī kļūda ir sanākusi, pieņemot 2009.gada budžetu un ar pārejas noteikumiem nosakot, ka no 2011.gada 1.janvāra jūrnieki tiek... jūrniekiem tiek praktiski atņemta iespēja noteikt minimālo... neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tātad jūrniekiem stipri mainās šī nodokļu aplikšanas situācija, kaut arī pārējiem valsts iedzīvotājiem nemainās. Tātad šis ir vairāk kļūdas labojums.

Mums bija iespēja labot un mēs esam jau labojuši vairākas kļūdas, kuras bija pieļautas, pieņemot budžetus, un kurām arī bija neliela fiskāla ietekme.

Tālāk. Par šo jūrnieku lielo algu. Kā arī anotācijā ir teikts, ka skaidrs, ka ir sadalījums, un šeit lielākā problēma ir matrožiem, un apmēram puse no 12 tūkstošiem jūrnieku ir matroži. Un arī Finanšu ministrija atzina, ka šie noteikumi ir nevienlīdzīgi tieši attiecībā uz matrožiem un ka, ja gadā ieņēmumi mēnesī ir mazāki par 600 latiem, tad šie noteikumi ir diskriminējoši. Jūs varat teikt, ka jūrniekiem... Ir skaidrs, ka katrs zina, ka jūrniekiem ir lielāka alga. Matroži pelna 1200–1500 dolārus mēnesī. Bet diemžēl jūrnieki strādā tikai sešus mēnešus, labākajā gadījumā – septiņus. Un tad viņiem tas ienākums, izdalot uz pārējiem mēnešiem, nav tik liels. Un, kā jau arī atzina Finanšu ministrija, ja šis minimālais ienākums ir zem 600 latiem, tad šīs normas ir diskriminējošas.

Un, kolēģi, jāņem vērā arī tas, ka 2011.gadā visai sabiedrībai nodokļi... 2012.gadā nepalielinās nodokļu slogs. Šinī gadījumā jūrniekiem – it sevišķi mazatalgotiem jūrniekiem! – šis slogs tiek palielināts.

Un arī jautājumā par demogrāfiju... Ļoti dīvaini, ka, runājot par demogrāfiju, mēs lielai kategorijai nodokļu maksātāju praktiski liedzam iespēju noteikt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem cilvēkiem.

Līdz ar to es lūdzu tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vēlreiz atgādinu, ka šis ir vairāk tāds likumprojekts, kas ir vērsts uz tās kļūdas labošanu, ko mēs pieļāvām, 2009.gada budžetu pieņemot. Un domāju, ka vairs tādu kļūdu un kļūdu ar fiskālu ietekmi nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Godājamais Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Es esmu par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis veids, kādā šobrīd šis likumprojekts tiek „bīdīts”, mani ne visai apmierina, jo tas ir nezin kāpēc steidzamības kārtā, kaut gan šī nevienlīdzība, kā Reira kungs teica, jau ir no 2009.gada. Jautājums – kāpēc mums nav iespējas to izdiskutēt un izlemt normālā procesā?

Tātad, kā mēs sapratām, jūrniekiem ir īpašs statuss, īpašs veids, kādā viņi tiek aplikti ar nodokļiem. Es neteiktu, ka tā ir pati mazturīgākā mūsu iedzīvotāju daļa. Jautājums – sakiet, lūdzu, kāpēc mēs nevarētu šo likumprojektu izdiskutēt pieklājīgi un izvērtēt visus fiskālos efektus, kādus tas varētu atstāt uz mūsu budžetu? Tātad, ja tas atstāj ietekmi uz mūsu budžetu, tad mums ir jāizvērtē tas prātīgi, ņemot vērā, ka jūrniekiem ir arī ģimenes un jūrnieki nemaksā sociālo nodokli, bet tajā pašā laikā viņu ģimenes saņem veselības pakalpojumus, izglītības pakalpojumus, policijas pakalpojumus. Tātad ir jāizskata šo grozījumu sabalansētība, atbilstība visu iedzīvotāju interesēm un atbalstam, kas no valsts puses tiek sniegts visiem iedzīvotājiem.

Esmu pret steidzamību un lūdzu balsot atbilstoši sirdsapziņai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Uzstājoties debatēs, nevajadzētu maldināt sabiedrību! Jūrnieki sociālās apdrošināšanas iemaksas veic – veic no divām minimālajām algām. Vienkārši būsim precīzi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Kolēģi! Vēlreiz paskaidrošu, kāpēc ir steidzamība.

No šīs dienas ir jāsāk iesniegt deklarācijas par 2011.gadu. Jūrniekiem ir jāsāk iesniegt, un viņiem šīs deklarācijas jāiesniedz divu mēnešu laikā. Ja mēs skatīsim šo likumprojektu trijos lasījumos, tad mēs vienkārši šo lietu nepaspēsim pieņemt.

Līdz ar to es... Mēs par steidzamību – paldies! – jau esam nobalsojuši, bet es lūdzu atbalstīt likumprojektu komisijas vārdā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. 2.marts pulksten 12.00, un izskatīšana – nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.marts, bet izskatīšana – Saeimas 8.marta sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots, lai nodrošinātu tā saukto padziļinātās sadarbības programmu starp tiem uzņēmējiem, kas godprātīgi maksā nodokļus, un valsti... Valsts ieņēmumu dienestu. Šajā likumprojektā ir paredzēts noteikt, kādā veidā uzņēmums var piedalīties šajā programmā. Tautas valodā mēs to varam saukt par „balto sarakstu”. Citiem vārdiem sakot, tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi un ilgstoši ir pildījuši savas saistības pret valsti, valsts nāk pretim un samazina gan administratīvo slogu, gan pārbaudes mehānismus pret viņiem.

Lūgums šo likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.marts, bet otrā lasījuma izskatīšanas datums ir 22.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.marts, izskatīšana – Saeimas 22.marta sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Par iepriekš minēto likumprojektu notiek nopietnas diskusijas starp Saeimas Juridisko biroju un Tieslietu ministriju. Līdz ar to Tieslietu ministrija ir lūgusi komisiju pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai tā varētu veikt papildu darbu pie šā likumprojekta.

Tāpēc lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu par vienu mēnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek pagarināts līdz šā gada 29.martam.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi, šī situācija ir līdzīga. Likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekšējo likumprojektu, un arī Tieslietu ministrija lūdz papildu laiku. Tāpēc lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu par vienu mēnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 29.martam.

Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.

Pirms mēs pārejam pie paziņojumiem, es vēlos informēt, ka bija iesniegts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Ņikiforova, Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministram Pavļutam un ārlietu ministram Rinkēvičam. Ir sniegta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet, tā kā ministrs ir informējis, ka viņš nevar ierasties, jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (11.Saeimas priekšsēdētāja).

Cienījamie kolēģi! Mēs arī šajās dienās tik ļoti daudz runājam par savām saknēm un par valsti!

Un tas, ko es gribu teikt šodien, – ka katram cilvēkam ir savs liktenis, bet ir tādi cilvēki, kuru vārdi ir spilgti ierakstīti veselu nāciju un valstu likteņos, un viens no šādiem ļaudīm ir Pauls Kalniņš, kurš bija otrās, trešās un ceturtās Saeimas priekšsēdētājs un kura 140.dzimšanas dienu mēs atzīmēsim 3.martā.

Pauls Kalniņš ir bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un visu pirmās Latvijas brīvvalsts Saeimu deputāts, viņš bijis ilggadējs un uzticību ieguvis vairāku Saeimu priekšsēdētājs, taču ne jau amati ir tie, kas visprecīzāk raksturo šī politiķa un sabiedriskā darbinieka vietu Latvijas liktenī.

Pauls Kalniņš ir viens no mūsu valsts dibinātājiem. Cilvēks, kas savā politiskajā darbībā ir aizstāvējis dārgāko, kas mums ir, – brīvu un neatkarīgu Latviju.

Un, pieminot Paula Kalniņa 140 gadu jubileju, šajās dienās es aicinu ikvienu, it sevišķi mūs, šeit, šajā zālē, esošos, atcerēties tās pamatvērtības, par kurām iestājās mūsu valsts dibinātāji, to skaitā viens no mūsu valsts dibinātājiem – Pauls Kalniņš –, jo mūsu valsts ir jauna, tai ir tikai 93 gadi. Es tiešām aicinu, lai ideja par Latvijas valstiskumu vieno mūs joprojām gan ikdienā, gan darbā un lai tā palīdz darīt mūsu valsti par plaukstošu un laimīgu zemi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Āboltiņas kundzei.

Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pulksten 10.30 Juridiskās komisijas sēde.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jau otro gadu pēc kārtas tieši futbols atzīts par vispopulārāko sporta veidu.

Priekšsēdētājas kundze! Vakar, 100 dienas pirms Eiropas čempionāta, mūsu komanda sīvā cīņā ar Polijas un Ukrainas vēstniecību apvienoto komandu nospēlēja neizšķirti.

Es gribu izteikt pateicību visiem spēlētājiem, sevišķi Raimondam Vējonim, kurš tikai pulksten divos ielidoja Rīgā no komandējuma un atbrauca uz spēli.

Paldies visiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tiešām kā vismaz pirmā perioda vērotāja varu teikt, ka mūsu komanda cīnījās godam.

Paziņojumam vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Jūs atkal esat laipni aicināti uz sēdi pulksten 10.40.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka rīt, piektdien, pulksten 10.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks Latvijas Republikas Saeimas un Latvijas Universitātes kopīgi rīkotā konference „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā”. Paldies tiem kolēģiem, kas piedalās, atbalsta! Aicināti ir visi kolēģi. Konference tiešām būs ļoti interesanta, piedalīsies konstitucionālo tiesību eksperti augstākajā līmenī, ir pieaicināti arī ārzemju viesi. Un, es domāju, konference būs ļoti vērtīga.

Paldies. Visi tiekat aicināti!

Sēdes vadītāja. Jā, es arī savā vārdā tiešām gribu aicināt piedalīties šajā konferencē, jo es patiesi uzskatu: viens no mūsu Saeimas šīs sesijas svarīgākajiem uzdevumiem ir pieņemt vismaz otrajā lasījumā grozījumus Pilsonības likumā, un šī konference, kurā piedalīsies gan politiķi, gan eksperti, protams, dos mums iespēju šo lēmumu pieņemt kvalitatīvu, pirms tam attiecīgi diskutējot gan ar ekspertiem, gan ar sabiedrību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Andris Bērziņš... nav, Guntars Bilsēns... nav, Janīna Kursīte-Pakule... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 1.marta sēdi pasludinu par slēgtu.