Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par paveikto 1998. un 1999.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.1999., Nr. 163/166 (1623/1626) https://vestnesis.lv/ta/id/24521

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eksāmenu drudzis skar ne tikai skolas

Vēl šajā numurā

20.05.1999., Nr. 163/166 (1623/1626)

PAR DOKUMENTU

Veids: informācija

Pieņemts: 17.05.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts darba inspekcijas informācija

1999.gada 17.maijā

Par paveikto 1998. un 1999.gadā

 

Valsts darba inspekcija (VDI) ir valsts uzraudzības un kontroles institūcija, kas savu darbību veic saskaņā ar atjaunoto Latvijas Republikas 1939. gada likumu "Par Valsts darba inspekciju" un Ministru kabineta 1995. gada noteikumiem "Valsts darba inspekcijas nolikums".

Valsts darba inspekcija, veicot tai uzticētos pienākumus :

1) uzrauga un kontrolē:

— darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu izpildi, kā arī darbinieku tiesību ievērošanu;

— darba higiēnas, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā pieņemto normatīvo aktu prasību ievērošanu tehnoloģiskajos procesos, ražošanas un sadzīves telpu, tehnoloģisko un enerģētisko iekārtu, uzņēmuma transportlīdzekļu, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu ekspluatācijā, kā arī indīgo, ugunsnedrošo, kaitīgo, sprādzienbīstamo un radioaktīvo vielu izmantošanā;

— darba apstākļiem atbilstošu individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu izsniegšanu un to pielietošanu;

2) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

— izsaka brīdinājumus un dod rīkojumus darba devējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem un citām amatpersonām, kontrolē attiecīgo likumu un normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī pieņem lēmumus par to pārkāpumiem;

— izmeklē nelaimes gadījumus darbā un bīstamo iekārtu avārijas, kā arī piedalās arodsaslimšanu gadījumu izmeklēšanā;

— izsniedz licences juridiskajām personām un kontrolē to darbību tādās uzņēmējdarbību jomās kā apmācība darba aizsardzībā un darba aizsardzības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana, spridzināšanas un pirotehniskie darbi, kā arī izsniedz atļaujas spridzināšanas darbiem un sprāgstvielu noliktavu ierīkošanai.

— iesniedz izmeklēšanas iestādēm materiālus par uzraudzības jomā konstatēto likumdošanas aktu pārkāpumiem;

— reģistrē MK apstiprinātajā sarakstā noteiktās bīstamās iekārtas, kā arī dod atļaujas šo bīstamo iekārtu ekspluatācijai;

3) piedalās ekspluatācijā nododamo ražošanas objektu, ražošanas līdzekļu un bīstamo iekārtu pieņemšanas komisijās, kontrolē minēto objektu atbilstību darba higiēnas, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā pieņemto normatīvo aktu prasībām, kā arī saskaņo darba devēju un bīstamo iekārtu valdītāju izstrādātos ražošanas līdzekļu un bīstamo iekārtu tehniskos noteikumus;

4) piedalās darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu izstrādāšanā;

5) Valsts darba inspekcija piekritīgos jautājumos:

— sniedz paskaidrojumus, informāciju un citu palīdzību darba devējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem, citām amatpersonām un darbiniekiem, likumu un citu normatīvo aktu piemērošanā, dod to izskaidrojumus masu informācijas līdzekļos vai citā sabiedrībai pieejamā formā, kā arī organizē seminārus un apspriedes;

— sekmē darba devēju un darbinieku sadarbību, kā arī rīkojas, lai novērstu darba konfliktu rašanos un panāktu radušos konfliktu izbeigšanu;

— izskata sūdzības, vēstules un iesniegumus, sniedz atbildes likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

— sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskām organizācijām.

Valsts darba inspekcija un tās sastāvā esošās reģionālās Valsts darba inspekcijas īsteno valsts uzraudzību un kontroli visā valsts teritorijā.

VDI sastāvā ir šādas struktūrvienības: VDI administrācija, Stratēģijas un analīzes daļa, Normatīvi tehniskā daļa un Finansu saimnieciskais sektors; reģionālās valsts darba inspekcijas.

Valstī darbojas septiņas reģionālās Valsts darba inspekcijas, tajā skaitā:

— Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Rīgā, kura pārrauga Rīgas un Jūrmalas pilsētas, Rīgas rajonu;

— Ziemeļvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Valmierā, kura pārrauga Limbažu, Valmieras, Valkas un Cēsu rajonu;

— Austrumvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Gulbenē, kura pārrauga Balvu, Alūksnes, Madonas un Gulbenes rajonu;

— Latgales reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Daugavpilī, kura pārrauga Rēzeknes, Ludzas, Preiļu, Krāslavas un Daugavpils rajonu;

— Dienvidu reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Ogrē, kura pārrauga Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils rajonu;

— Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Jelgavā, kura pārrauga Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Tukuma rajonu;

— Kurzemes reģionālā Valsts darba inspekcija ar centru Liepājā, kura pārrauga Saldus, Kuldīgas, Ventspils, Talsu un Liepājas rajonu.

Sākot ar 1993 gadu, kad Valsts darba inspekcija atjaunoja savu darbību, ir notikušas būtiskas izmaiņas ne vien valsts ekonomiskās darbības jomā, bet arī pašā inspekcijā. Te jāmin gan uzraudzībai un kontrolei pakļauto uzņēmumu skaits ( straujš mazo un vidējo uzņēmumu pieaugums un lielo uzņēmumu skaita samazināšanās), gan arī inspekcijas kapacitātes pakāpenisks pieaugums. Piemēram, 1994 gadā valstī bija reģistrēti 25384 uzņēmumi, bet šobrīd jau ir vairāk nekā 80 000 uzņēmumu. Savukārt Valsts darba inspekcijas štatu sarakstā 1993 gadā bija tikai 43 darbinieki, 1998 gadā — 180 štata vienības. Strauja pāreja uz brīvā tirgus principiem ir saistīta ar daudzām problēmām, kuru risināšanā piedalās arī Valsts darba inspekcija. Tās ir: nodarbināto skaita samazināšanās, daudzu darba devēju un darbinieku nevērīga attieksme pret legālu darba tiesisko attiecību nodibināšanu, drošas darba vides izveidošana un sociālo garantiju saglabāšana, sabiedrisko organizāciju ( tai skaitā arodbiedrību, profesionālo sabiedrību, darba devēju organizāciju) nepietiekama līdzdalība minēto jautājumu skaidrošanā un risināšanā.

Būtisks ir apstāklis, ka darba devēji strādājošo drošības un veselības nodrošināšanu saista tikai ar papildu izdevumiem, bet neuztver to tādējādi, ka labi darba apstākļi un veseli darbinieki ceļ darba ražību un garantē peļņu.

Valsts darba inspekcijā darbs ik gadus tiek plānots, ņemot vērā situāciju ekonomiskās darbības jomā kopumā ( nozaru attīstība ), kā arī analizējot konstatēto pārkāpumu skaitu darba tiesību attiecībās, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu drošības jomās, darbā notikušo nelaimes gadījumu un arodsaslimšanu skaitu. VDI nosaka gada kopējo darbības prioritāti, savukārt reģionālās VDI var papildus noteikt arī savas prioritārās jomas.

 

1998. gada aktivitātes

1998. gadā Valsts darba inspekcijas noteiktā kopējā prioritāte bija kokapstrādes un mežizstrādes darbi. Tā tika pieņemta, balstoties uz Valsts darba inspekcijas rīcībā esošo informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā uzņēmumos, kā arī darbā notikušo nelaimes gadījumu un konstatēto arodslimību analīzi. Gada laikā Valsts darba inspekcijas reģionālo inspekciju inspektori apsekoja 797 kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumus. Konstatēto pārkāpumu novēršanai izsniegti inspektoru rīkojumi, kā arī administratīvi ar naudas sodu sodīti darba devēji.

Uzskatām, ka šīs aktivitātes rezultātā tika panākts būtisks darba un darba aizsardzības situācijas uzlabojums prioritārajā sfērā. Būtiski, ka darba devēji, uzsākot uzņēmējdarbību šajā nozarē, sāk vairāk interesēties par darba aizsardzības jautājumu organizēšanu. Ievērojot apstākli, ka VDI tomēr pilnībā nav veikusi visu šo darbības veidu uzņēmumu apsekošanu, 1999. gadā reģionālās VDI turpinās iesākto darbu, vienlaikus pievēršot uzmanību 1998. gadā konstatēto pārkāpumu novēršanai.

Saskaņā ar MK nosacījumiem par institūciju kvantitatīvajiem rādītājiem Valsts darba inspekcijai 1998.gada bija ieplānots veikt 9600 uzņēmumu apsekojumus, faktiski tika apsekoti 10542 uzņēmumi. Valsts darba inspekcijas darbu uzņēmumu apsekošanā sekmēja arī Valsts ieņēmumu dienests, kas atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam sniedza papildu informāciju par rajonos reģistrētiem uzņēmumiem un to adresēm, līdz ar to reģionālās valsts darba inspekcijas spēja precīzāk plānot un efektīvāk izmantot inspektoru darbu.

Valsts darba inspekcija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk apzināt uzņēmumus un tajos esošos darba vides riska faktorus, lai noteiktu inspekcijas prioritātes, plānojot darbu, un darba devējiem sniegtu ieteikumus šo riska faktoru prevencijai.

Lai panāktu darba vides uzlabošanu un nodrošinātu strādājošo drošību un veselības aizsardzību darba procesā, inspektori darba devējiem gadā izsnieguši 7769 rīkojumus par 98339 pārkāpumiem (darba likumdošana —16,1%; darba aizsardzības likumdošana—77,9%; bīstamo iekārtu uzraudzība — 6%).

Gadījumos, kad darba devēji neievēro darba likumdošanas un darba aizsardzības noteikumu prasības, Valsts darba inspekcija piemēro administratīvus sodus. 1998. gadā par darba, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu normatīvo aktu pārkāpumiem VDI administratīvā kārtā sodīja 676 darba devējus kopsummā par 23200 latiem.

1998. gadā notikuši 1273 nelaimes gadījumi darbā, tajā skaitā 58 darbinieki gājuši bojā, 151 cilvēks ieguvis smagas traumas, 1064 darbinieki guvuši vieglus miesas bojājumus. Salīdzinājumā ar 1997. gadu ir par 55 nelaimes gadījumos cietušajiem mazāk. Jāatzīmē, ka pēdējos gados valstī bojā gājušo darbinieku skaits samazinās, tas liecina, ka VDI veiktie profilaktiskie pasākumi strādājošo drošības un veselības aizsardzības jomā ir devuši rezultātus.

Atskaites gadā reģistrēti 146 arodslimnieki un vienā gadījumā apstiprinātas papildu diagnozes: svina intoksikācija un hematoloģisks sindroms. Tātad 1998.gadā reģistrēts par 38 arodslimniekiem jeb 26% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

VDI veic arodslimnieku uzskaiti un analīzē saslimšanu izplatību, cēloņus un struktūru, balstoties uz darba vietas higiēnisko raksturojumu (DVHR) un ziņojumu par apstiprinātu arodsaslimšanas gadījumu. Tiek analizēti darba vides riska faktori, to iedarbības ilgums un arodslimību struktūra, darbinieku dzimuma un vecuma struktūra, nodarbinātība, piederība profesijai un nozarei.

Analizējot slimnieku profesijas, likumsakarības nosaka atšķirīgā dzimumu struktūra. Visbiežāk sastopamā profesiju grupa ir smago transportlīdzekļu vadītāji: ekskavatoristi, traktoristi, automašīnu un mežizstrādes tehnikas vadītāji, autoiekrāvēju un celtņu krānu operatori, kuri slimo ar vibrācijas, kaulu, muskuļu, saistaudu un nervu sistēmas slimībām. Tas izskaidrojams ar morāli un fiziski novecojušas tehnikas lietošanu.

VDI 1998.gadā veica arodsaslimšanu analīzi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu "Arodslimību saraksts" noteiktajām riska faktoru grupām. Iepriekšējā gadā lielāko daļu arodsaslimšanu — 115 jeb 78,7% (1997.gadā 85,1%; 1996.gadā — 81,5%) izraisījušas četras darba vides riska faktoru grupas: ķīmiskie faktori, fizikālie faktori, kopējās fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu/sistēmu pārslodzes un rūpnieciskie aerosoli.

Visbiežāk reģistrētā saslimšana ir vibrācijas slimība, 1998.gadā 31 jeb 21,3% (1997.gadā — 22,2%; 1996.gadā — 24,4%), kuru visbiežāk konstatēja darbiniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un kokmateriālu sagatavošanas, kā arī būvniecības nozarē. Otra visbiežāk reģistrētā saslimšana ir saindēšanās ar svinu, uz kopējā samazināšanās fona — 1998.gadā — 13 jeb 8,9% (1997.gadā — 18,5%;1996.gadā — 7,6%)tās pieaugums novērojams gāzes griezējiem otrreizējās pārstrādes nozarē.

VDI tai piekritīgos jautājumos sekmīgi sadarbojas ar valsts un pašvaldības institūcijām. Atbilstoši Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noslēgtajam Sadarbības līgumam reģionālo Valsts darba inspekciju inspektori 1998. gadā kopīgi vai pēc saņemtās informācijas no Valsts ieņēmumu dienesta rajonu struktūrvienībām apsekojuši 586 uzņēmumus. Sadarbības koordinēšanai reģionālajās valsts darba inspekcijās ieceltas atbildīgās amatpersonas.

Savukārt atbilstoši Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sadarbības līgumam, regulāri rīkotas amatpersonu tikšanās un veikta informācijas apmaiņa par abām pusēm interesējošiem jautājumiem. Reģionālās valsts darba inspekcijas katru mēnesi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rajonu filiālēm sūtīja attiecīgajā mēnesī darbā nelaimes gadījumos cietušo un apstiprināto arodslimnieku sarakstus. Reģionālās Valsts darba inspekcijas, saņemot no darba devējiem aktus par darbā notikušiem nelaimes gadījumiem un atklājot tajos kļūdas un nepilnības, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli par nelaimes gadījuma atkārtotu izmeklēšanu.

1998. gadā aizsākta sadarbība ar Nodarbinātības valsts dienestu (NVD). Sadarbības rezultātā Austrumvidzemes reģionālā inspekcija atklāja, ka atsevišķos gadījumos bezdarbnieki, kas ierodas NVD un veic pārreģistrāciju, faktiski ir nodarbināti, turklāt strādā bez darba līguma.

1999. gada aktivitātes

VDI administrēšanas sistēmai ir būtiska nozīme likumā "Par Valsts darba inspekciju" un Ministru kabineta noteikumos "Valsts darba inspekcijas nolikums" definēto uzdevumu izpildē.

Šajā sakarā var atzīmēt, ka VDI ir reorganizēta tās struktūra, ieviesta iekšējā apmācības sistēma darba inspektoriem (200 stundu programma, kas arvien tiek pilnveidota un paplašināta piešķirto līdzekļu ietvaros), tiek veidota vienota informatīvā sistēma (darbs uzsākts 1996.gadā), noslēgti sadarbības līgumi ar valsts institūcijām (Valsts ieņēmumu dienests, Sociālās apdrošināšanas aģentūra), savas darbības atainošanai un sabiedrības informēšanai samērā aktīvi tiek izmantoti masu informācijas līdzekļi, iespēju robežās tiek strādāts pie tiesību aktu bāzes pilnveidošanas.

Tomēr jāsecina, ka VDI administrēšanas sistēma un pašreizējās iespējas (personāls, tehniskais aprīkojums, finansu resursi), darba vide, darba metodes un tehnoloģija, kā arī mobilitāte nav pietiekamas, lai apgalvotu, ka esam gatavi reāli nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu prasību ievērošanu ikkatrā uzņēmumā (sacītais pilnā mērā ir attiecināms arī uz tuvākajā nākotnē Latvijas tiesību aktos ieviešamo ES direktīvu prasību efektīvu uzraudzību un kontroli). Šajā sakarā būtu jāņem vērā gan ierobežoto VDI štata vienību skaits (120 līnijas darba inspektoru uz 80180 uzņēmumiem ar 1011534 strādājošo), gan tehniskā aprīkojuma nepietiekamība (15 datori uz 120 līnijas darba inspektoriem; ekspreskontroles aparatūras iztrūkums), gan autotransporta trūkums ( divas automašīnas uz 7 reģionālām inspekcijām), gan uzraudzībai un kontrolei pakļauto reģistrēto (25662 iekārtas) bīstamo iekārtu skaits, gan tādas specifiskas darbības kā atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšana, gan pašu darba inspektoru nepietiekamā profesionālā sagatavotība.

Apkopojot sacīto, uzskatām, ka administrēšanas sistēma jāpilnveido atbilstošai prasībām, kuras nosaka Eiropas Savienības likumdošana. Tiek domāts par progresīvu administrēšanas metožu ieviešanu, izmantojot iespēju īstenot atbilstošus PHARE projektus, kā arī sadarbojoties ar Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi un Dānijas Darba vides servisu.

Administrēšanas sistēmas pilnveidošanā jau ir iezīmēti galvenie darbības virzieni un uzdevumi, kas veicami pietiekami īsā laikā, tai skaitā:

1) VDI stratēģiskās attīstības koncepcijas izstrāde;

2) plānošanas metodoloģijas attīstība (ieskaitot darbības novērtēšanas kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus);

3) finansēšanas sistēmas saistība ar VDI darbības orientāciju uz risku novērtēšanu, nevis uz ekonomiskajā sfērā nodarbināto skaitu;

4) visapverošas inspektoru apmācības sistēmas izstrāde;

5) darbinieku vērtēšanas sistēmas pilnveidošana;

6) informācijas stratēģijas izstrāde un jaunās informācijas sistēmas (izstrādāta Valsts investīciju programmas ietvaros) ieviešana;

7) inspicēšanas metožu orientēšana uz risku novērtēšanu;

8) VDI struktūras pilnveidošana (personālvadības (menedžmenta), apmācības, projektu vadības, VDI darbības popularizēšanas un sabiedrības informēšanas struktūras).

Šā gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, VDI vērsa reģionālo inspekciju uzmanību uz darba likumdošanas pārkāpumiem uzņēmumos (strādāšana bez darba līgumu slēgšanas, reģistrēto bezdarbnieku nodarbināšana, darba samaksa). Šajā sakarā 25. martā VDI reģionālo inspekciju vadītāju sanāksmē, kurā piedalījās Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji, tika apspriestas gada kopējās aktivitātes, kas atspoguļotas Valsts darba inspekcijas rīkojumā Nr. 25–r "Par mērķa akciju organizēšanu".

Valsts darba inspekcija četros mēnešos veikusi 3350 apsekojumus, tajos atklāti 172 darbinieki, kuri strādāja bez darba līgumiem, no viņiem 11 cilvēki bija reģistrēti kā bezdarbnieki. Par atklātiem pārkāpumiem ar naudas sodu sodīti 318 darba devēji (kopsummā par Ls 11185).

Valsts darba inspekcijas direktors J. Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!