Par Lielbritānijas ES lietu ministra darba vizīti Latvijā

Eiropas Komisijas piedāvātā 2,5 procentu ierobežojuma noteikšana Eiropas Savienības (ES) kohēzijas finansējuma piešķīrumam neatbilst reālajai situācijai Latvijā, kuru smagi skāra ekonomiskā krīze. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra 8.martā, tiekoties ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministru Deividu Lidingtonu.

Ar ministru 8.martā tikās deputāti no Saeimas Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas un deputātu grupas sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu. Sarunas laikā pārrunāti aktuālie ES jautājumi, abu valstu divpusējo kontaktu veicināšanas iespējas, kā arī valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās.

“Latviju neapmierina Eiropas Komisijas līdzšinējais piedāvājums attiecībā uz kohēzijas piešķīrumu ierobežošanu līdz 2,5 procentiem no nacionālā kopienākuma. Galvenais iemesls saistīts ar ekonomiskās krīzes laikā piedzīvoto būtisko kritumu Latvijas ekonomikā, kā rezultātā 2,5 procentu piešķīruma griesti Latvijas situācijai ir nepiemērots risinājums,” tikšanās laikā uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Sarunas laikā puses bija vienisprātis par nepieciešamību ES kohēzijas finansējumu primāri novirzīt tām nozarēm, kuras visvairāk veicina ES tautsaimniecības izaugsmi. D.Lidingtons atzīmēja, ka Lielbritānija iestājas par kohēzijas finansējuma piešķiršanu tikai nabadzīgākajām ES dalībvalstīm, nevis arī bagātāko valstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kā to paredz Eiropas Komisijas piedāvājums.

Tomēr kā viena no tā dēvētajām neto maksātājām (dalībvalstīm, kuras ES budžetā iemaksā vairāk nekā saņem) Lielbritānija iestājas par kopējā ES budžeta samazināšanu. Ir grūti paskaidrot mūsu parlamenta deputātiem, kādēļ Lielbritānijas budžeta izdevumi tiek samazināti, bet ES budžets paliek nemainīgs, teica ministrs.

Deputāti sarunas laikā arī akcentēja Latvijas nostāju par lauksaimniecības tiešmaksājumu taisnīgu sadali. D.Lidingtons pauda savas valsts nostāju šajā jautājumu, uzsverot, ka lauksaimniecības politikai atvēlētie 47 procenti finansējuma ir pārāk liela ES budžeta daļa, un Lielbritānija iestājas par būtisku ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, uzsverot nepieciešamību finansējumu novirzīt lauku attīstībai.

Savukārt pārrunājot abu valstu divpusējo sadarbību, puses akcentēja Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas līderu tikšanās formāta nozīmību. Tāpat tikšanās laikā pārrunāti abu valstu parlamentārie kontakti, kā arī sadarbība NATO, Eiropas Padomē un citās starptautiskajās organizācijās.

Saeimas preses dienests