Lietuvas Republikā

Nākamās valdības vadītājs — no Viļņas

Atrisinājumam tuvojas ieilgusī valdības krīze Lietuvā. Tā sākās pēc tam, kad Lietuvas prezidents Valds Adamkus izvirzīja nopietnus pārmetumus premjeram Ģediminam Vagnorim. Vienlaikus šis solis saasināja prezidenta un Seima valdošās koalīcijas domstarpības. Pēc sava līdera atkāpšanās un valdības krišanas Konservatoru partija sākumā paziņoja, ka nākamais premjerministrs nebūs no tās rindām — sak, ja prezidents izteica neuzticību mūsu pārstāvim, lai tad valsts galva arī pats veido valdību. Tomēr prezidents ir izšķīries par nākamās valdības vadītāju uzaicināt Konservatoru partijas biedru, pašreizējo Viļņas pilsētas galvu Rolandu Paksu.

Valds Adamkus, aizvadītajā nedēļā paziņojot par savu lēmumu Seimā, uzsvēra, ka mūsdienu Lietuvas dzīvi pozitīvi ietekmēt var tikai jauna politika — atklāta, uzticama, droši virzīta uz nākotni. "Tādai politikai ir vajadzīgi jauni līderi, kas ir jutīgi pret cilvēku problēmām, uzticīgi kalpo demokrātijai, tiesiskai valstij un pilsoņu sabiedrībai," savu izvēli pamatoja Lietuvas prezidents, norādot, ka Rolands Pakss ir viens no šādiem līderiem — viņš beidzis Viļņas Inženieru institūtu un Ļeņingradas Civilās aviācijas akadēmiju.

42 gadus vecais Rolands Pakss pēc pamataroda ir lidotājs. No 1992. līdz 1997. gadam viņš vadījis celtniecības firmu, pēc tam ticis ievēlēts Viļņas pilsētas padomē un kļuvis par pilsētas galvu. Rolands Pakss ir Konservatoru partijas valdes loceklis.

Otrdien, 18.maijā, nākamā valdības vadītāja apstiprināšanu amatā atbalstīja likumdevēju vairākums. Jaunās valdības ministru kandidatūru apspriešanai un konsultācijām atvēlētas vismaz divas nedēļas. Paredzams, ka nākamā valdība varētu tikt apstiprināta līdz 11. jūnijam.

Viļņas mēra Rolanda Paksa izraudzīšanu par nākamo valdības vadītāju personiski atbalsta arī Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, gan uzsverot, ka nākamais premjerministrs ieņem šo amatu kā ierindas biedrs Konservatoru partijā, taču bez partijas pilnvarojuma. Bet būtībā Seima Konservatoru partijas frakcija atbalsta Rolanda Paksa kandidatūru. Tomēr ap 20 frakcijas deputātu piekrīt bijušā premjera Ģedimina Vagnora viedoklim, ka valdību, kurai uzticas prezidents, nevajadzētu vadīt Konservatoru partijas biedram.

Seima deputāts Rimants Smetona negatīvi vērtē valdošās Konservatoru partijas nostāju atbalstīt, bet nepilnvarot Rolandu Paksu premjerministra amatam:

"Pašlaik konservatori atbalsta, bet nepilnvaro. Tāpēc nav grūti prognozēt, ka, paturot prātā gaidāmās Seima vēlēšanas, Konservatoru partija savā nākamajā kongresā apstiprinās — Rolands Pakss nav partijas pārstāvis valdībā un atbildīgs par Ministru kabineta darbu būs viņš pats, kā arī prezidents." R. Smetona uzskata, ka šāda savas partijas vadītāju taktika nākamajam premjerministram var kļūt par slazdu.

Zemkopji audzē kartupeļus čipsiem

Kauņas konditorejas uzņēmums "Kraft Jacobs Suchard Lietuva" dod darbu arī Lietuvas zemkopjiem. Ar astoņiem Ķēdaiņu un Šaķu lauksaimniekiem ir noslēgts līgums, ka 200 hektāru platībā tiks audzēti kartupeļi čipsiem "Estrella".

Jaunās čipsu fabrikas celtniecību paredzēts beigt augusta nogalē. Šī projekta izveidei investīcijās ir atvēlēti 40 miljoni litu (lits — Ls 0,148 ). No šīs summas 8 miljoni atvēlēti zemkopjiem, kas audzē kartupeļus. Kauņas uzņēmēji Skandināvijā nopirka īpašas šķirnes kartupeļus, palīdzēja zemturiem iegādāties modernu tehniku un līdzekļus stādījumu aizsardzībai.

Sadarbības līgums ar lauksaimniekiem ir parakstīts uz pieciem gadiem. Starp citu, pērn Lietuvas piejūrā tika izaudzēti kartupeļi, kas šogad der sēklai. Arī turpmāk tur audzēs sēklas kartupeļus, jo piejūras klimats ir labvēlīgs, lai kartupeļi neslimotu un tiem neuzmestos kaitēkļi.

Pieaugot čipsu "Estrella" pieprasījumam, vairāk darba būtu arī Lietuvas lauksaimniekiem. Kad jaunā ražotne sāks strādāt, tā nodrošinās ar darbu vairāk nekā 300 cilvēku. Čipsi "Estrella" Lietuvā aizņem apmēram trešo daļu no sava tirgus. Līdz šim šie kraukšķi tika vesti no Zviedrijas. Lietuvā kartupeļu čipsus ražo vēl trīs uzņēmumi, pa vienai fabrikai ir Latvijā un Igaunijā.

Tuvojas noslēgumam sarunas par jūras robežu

Kartogrāfi jau sākuši aprēķināt un iezīmēt kartēs Lietuvas un Latvijas jūras robežas koordinātes, kas vēl jāieraksta jau būtībā saskaņotajā starpvalstu līguma tekstā. Pēdējie precizējumi šajā dokumentā būtu jāpieņem līdz 27. maijam. Kā zināms, Lietuvas un Latvijas sarunas par abu valstu jūras robežu ar pārtraukumiem ilgst jau vairākus gadus. Tagad, kā uzskata sarunu dalībnieki, beidzot ir panākta kopīga vienošanās. Galvenie domstarpību avoti ir apjausti, bet nav izpētītas naftas iegulas zonā, kas izraisīja strīdus.

Valsts sākas ar robežu

Šogad un nākamgad Lietuvā iecerēts iezīmēt visu valsts sauszemes robežu un sagatavot pierobežas zonas kartes. Šim nolūkam no Privatizācijas fonda tiks piešķirti 5,4 miljoni litu. Lietuvai ir 576 kilometru sauszemes un 22,2 kilometru jūras robeža ar Latviju, 660 km sauszemes robeža ar Baltkrieviju, 100 km sauszemes robeža ar Poliju, 255 km sauszemes un 22,2 km jūras robeža ar Krieviju un vēl 90 km gara teritoriālās jūras robeža.