Igaunijas Republikā

Premjers pret iepriekšējās valdības apstiprināto programmu

Premjerministrs Marts Lārs noliedzis iepriekšējās valdības sastādīto attīstības programmu līdz 2003.gadam. Pašreizējā valdība uzsāks darbu, lai izstrādātu jaunu programmu.

Pēc premjera vērtējuma iepriekš sastādītā programma ir utopiska, jo tā paredz ikgadējo ekonomisko pieaugumu par 6 procentiem. "Īstenais ekonomiskais pieaugums ir no tā pavisam tālu", piebildis M.Lārs.

Jauna attīstības programma ir jāsastāda steidzīgi, jo, ja Igaunija grib daļu budžetā paredzētajai valsts ekonomiskās attīstības programmai finansējuma gūt no Eiropas Savienības, tad attīstības programmai jābūt gatavai jau šā gada rudenī. Iepriekšējā attīstības progamma tika veidota vairākus gadus un Marta Sīmana valdība to apstiprināja tikai īsi pirms valdības pilnvaru izbeigšanās martā.

Premjera padomniece ekonomikas jautājumos Kersti Kaljulaide uzskata, ka tas ir pilnīgi iespējams, jo zudumā neies iepriekšējās attīstības programmas datu bāze, tādēļ darbs būs vienkāršāks. K.Kaljulaide uzskata, ka 6 procentu plānotais ekonomikas pieaugums, spriežot pēc pašreizējās situācijas ir pārspīlēts un utopisks.

Ministrijām ierobežos tēriņus

Finansu ministrija pirmoreiz ir nosaukusi atklātībā budžeta deficīta lielumu - 1,03 miljardi kronu - un tam sekojošu budžeta samazinājuma apjomu katrai ministrijai:

Zemkopības ministrijai - 9,55 procenti, jeb no 642,126 miljoni kronu liela budžeta atņemt 61,312 miljonus kronu;

Ekonomikas ministrijai - 9,64 procenti;

Kultūras ministrijai - 9,3 procenti;

Ceļu un sakaru ministrijai - 7,9 procenti;

Vides ministrijai - 7,4 procenti;

Izglītības ministrijai - 5,27 procenti;

Tieslietu ministrijai - 4,5 procenti;

Aizsardzības ministrijai - 4,7 procenti;

Iekšlietu ministrijai - 4,7 procenti;

Finansu ministrijai - 4,8 procenti;

Ārlietu ministrijai - 4,8 procenti;

Sociālo lietu ministrijai - 3,88 procenti.

Tallinai izdevīgs investīciju kredīts

Tallinas pilsētas galva Pēters Leps un Drēzdenes bankas direktors Gerjhrds Abels noslēguši līgumu par 274 miljonu kronu kredītu Tallinas pilsētai ar 4,4 kredītprocentiem.

Pavisam dažādām programmām 1999.gadā Tallina investēs 580 miljonus kronu. No tām:

ceļu būvei - 158 milj.kronu;

izglītības iestādēm - 109 milj.kronu;

municipālo un sociālo māju celtniecībai - 106 milj.kronu;

sociālajai un veselības aprūpei - 48 milj.kronu;

sabiedriskā transporta attīstībai - 46 milj.kronu;

kultūras iestādēm - 33 milj.kronu;

citiem izdevumiem - 80 milj.kronu.

Pret brīvajām ekonomiskām zonām

Pašreizējā Igaunijas valdība uzskata par nelietderīgām brīvās ekonomiskās zonas un atzīst, ka iepriekšējās valdības lēmumi ir pieņemti steigā un bez pietiekamas analīzes. Pašlaik gan tā negrasās pieņemtos lēmumus atcelt.

Ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess uzskata, ka iepriekšējās valdības pēdējo mēnešu lēmumi par brīvajām zonām Sillamē, Veru un Valgā ir pieņemti steigā un vēl rodas problēma, vai brīvo zonu radīšana ir saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem. Jaunā valdība, pēc Ilvesa izteikumiem, pieņemšot tikai tādus lēmumus, kas būs dziļi izanalizēti un pilnībā atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Zemkopības ministrs Ivari Padars brīvo zonu vērtējumā bija ļoti atturīgs, piebilstot, ka to efekts būšot manāms tikai pēc vairākiem gadiem.

Iepriekšējā Marta Sīmana valdība februārī atbalstīja brīvo zonu izveidošanu Veru un Valgā. Veru brīvā zona ir 366,8 ha liela, un tajā ietilpst 8 uzņēmumi. Valgas brīvā zona ir 83 ha, tajā ietilpst 9 uzņēmumi, galvenokārt muitas noliktavas. Pērn decembrī par brīvo ekonomisko zonu tika pasludināta Sillamē, kurā ietilpst ostas muitas noliktavas un uzņēmums.

Par Veru brīvās zonas izveidošanu cīnījās apriņķa vecākais, bijušais Koalīcijas partijas biedrs Roberts Lepiksons, Sillamē brīvās zonas idejiskais tēvs ir Koalīcijas partijas ekspremjers Tīts Vehi. Līdz šim Igaunijā bija tikai viena brīvzona - Mūgas osta.

Igaunijas mazās salas - zviedriem

Igaunijas biznesa avīzes "Ćripäev" speciālpielikums veltīts zviedriem. Tajā publicēts plašs materiāls par to, kā zviedri atgūst īpašumus un kā ar tiem rīkojas tālāk. Pirmskara Igaunijā dzīvoja daudz zviedru, veidojot zviedru tautības kopienu.

Vormsi pagasta zemes ierīkotāja Valvi Sarapū domā, ka zviedri šeit neatgriezīsies un kopienu neveidos. Lielākā daļa zviedru, kas atguvuši savus īpašumus, Vormsi salā ierodas tikai vasarā, pārējā laikā mājas stāv tukšas. Daži vietējie iedzīvotāji sev iztiku pelna ar to, ka no rudens līdz pavasarim uzrauga ārzemnieku mājas.

Vormsi salas pašreizējie iedzīvotāji pret zviedriem izturas divējādi: daži atbalsta, citi ne, jo zemes gan tiek zviedru pēcnācējiem atdotas, taču daudzi no viņiem nedomā neko ar šo zemi uzsākt, daudzi no viņiem nav tās mājas pat redzējuši un pat nezina, kur tāda Vormsi sala atrodas. Daži uzskata, ka tagad Vormsi sala kļūs par mirušu salu, tā pārvērtīsies atmatā un džungļos.

Valki Sarapū uzskata, ka vietējie cilvēki neprot vēl attiekties pret zemi kā privātīpašumu, bet zviedri nevienam nav neko ierobežojuši. Sarapū prognozē, ka pēc desmit gadiem daudzi zviedriem piederošie īpašumi būšot pārdoti somiem un vāciešiem. Somijas avīzēs parādoties pārdošanas sludinājumi, trīs somi jau pašlaik kļuvuši par zemes īpašniekiem.