Eiropas Komisija: Par cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Katru gadu Eiropā simtiem miljardu eiro nonāk noziedzīgo grupējumu un mafijas kabatās. Neraugoties uz tiesībaizsardzības iestāžu pūliņiem visā Eiropā, liela daļa nelegālo ienākumu paliek noziedznieku rokās. Noziedzīgos grupējumus tas padara spēcīgākus, savukārt Eiropas pilsoņiem tiek izkrāpta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt veselības aprūpē vai izglītībā.

12.martā Komisija ierosināja jaunus noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citu īpašumu efektīvāku un plašāku konfiskāciju. Tas uzlabos dalībvalstu spēju konfiscēt aktīvus, kas ir nodoti trešām personām, turklāt būs vieglāk konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, pat ja aizdomās turētā persona bēguļo, un tiks nodrošināts, ka kompetentās iestādes var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi.

“Mums jācīnās ar noziedzniekiem, atrodot vājās vietas, proti, izsekojot viņu naudas līdzekļu plūsmu, turklāt viņu ienākumi mums jāatgriež legālajā ekonomikā, jo īpaši šajos krīzes laikos. Tiesībaizsardzības un tiesas iestādēm jānodrošina efektīvāki instrumenti, lai varētu izsekot naudas plūsmai. Tām nepieciešami arī vērienīgāki rīcības līdzekļi, ar kuriem atgūt lielāku daļu noziedzīgi iegūto aktīvu,” teica iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma.

Pašlaik summas, kas atgūtas no organizētās noziedzības grupējumiem, ir nelielas salīdzinājumā ar ienākumiem, kas gūti no nelegālām darbībām, piemēram, narkotiku nelegālas tirdzniecības, naudas viltošanas u.c.

Saskaņā ar ANO aplēsēm 2009.gadā noziedzīgi iegūto līdzekļu kopējā summa bija apmēram 2,1 triljons ASV dolāru jeb 3,6% no pasaules IKP šajā gadā. Lai gan lielākā daļa šīs netīrās naudas tiek legalizēta un no jauna ieguldīta legālajā ekonomikā, pašlaik ir iesaldēts un konfiscēts mazāk nekā 1% no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem.

Tiek lēsts, ka Itālijā organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi sasniedz 150 miljardus eiro gadā. Itālijas iestādes 2009.gadā uz laiku iesaldēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus aptuveni 800 miljonu eiro apmērā.

Ir aprēķināts, ka Apvienotajā Karalistē 2006.gadā noziedzīgu organizāciju iegūto līdzekļu apmērs bija 15 miljardi sterliņu mārciņu. Tajā pašā gadā valsts atguva 125 miljonus sterliņu mārciņu.

Vācijā 2009.gadā tika konfiscēti organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi 113 miljonu eiro apmērā. Tas izklausās iespaidīgi, tomēr aprēķini liecina, ka noziedznieku gūtā peļņa šajos gadījumos sasniedz apmēram 903 miljonus eiro.

Konfiskācijas sekmēšana – ekonomikas aizsardzība

Organizēto noziedzīgo grupējumu peļņa arvien vairāk tiek ieguldīta ārpus to izcelsmes valsts, bieži vien vairākās dalībvalstīs, vai arī nodota trešām personām (bieži vien radiniekiem vai citām personām), lai izvairītos no konfiskācijas. Mājas, mašīnas, restorāni, mazie uzņēmumi un uzņēmumu akcijas ir tikai daži piemēri tam, kā nelegāli iegūtus līdzekļus var no jauna ieguldīt legālos aktīvos vai darbībās.

Veicinot aktīvu konfiscēšanu, tiks kavētas un novērstas noziedzīgās darbības, vienlaikus apliecinot, ka noziedzība neatmaksājas. Tādējādi mūsu ekonomika tiks aizsargāta arī pret noziedznieku iefiltrēšanos un korupciju. Valsts labā atgūstot vairāk līdzekļu, pozitīvi tiks ietekmēti noziegumos cietušie, nodokļu maksātāji un sabiedrība kopumā. Pēc konfiscēšanas noziedzīgi iegūtos līdzekļus var arī atkārtoti izmantot sociālajiem mērķiem vai arī no jauna ieguldīt tiesībaizsardzības vai noziedzības novēršanas iniciatīvās.

12.marta priekšlikums ļaus vienkāršot spēkā esošos noteikumus un novērst nepilnības, ko savā labā izmanto organizētās noziedzības grupējumi. Tas paredz:

• sagatavot skaidrākus un efektīvākus noteikumus, lai konfiscētu aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu noziegumu, bet acīmredzami izriet no līdzīgām notiesātās personas izdarītām noziedzīgām darbībām (paplašināta konfiskācija);

• nostiprināt noteikumus par tādu aktīvu konfiscēšanu, ko aizdomās turētais ir nodevis trešai personai, kurai būtu bijis jāsaprot, ka šie ir noziedzīgā ceļā iegūti aktīvi (konfiskācija, ko piemēro trešai personai);

• atļaut aktīvu konfiscēšanu, ja nevar veikt kriminālu notiesāšanu, jo aizdomās turētā persona ir mirusi, pastāvīgi slimo vai bēguļo (ierobežota konfiskācija bez notiesājoša sprieduma);

• nodrošināt, ka prokurors ar tiesas apstiprinājumu var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi (iesaldēšana piesardzības nolūkos);

• pieprasīt dalībvalstīm pārvaldīt iesaldētos aktīvus, lai tie nezaudētu savu ekonomisko vērtību, pirms tiek konfiscēti (aktīvu pārvaldība);

• nodrošināt, ka aktīvu iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumi tiek līdzsvaroti ar stingriem pamattiesību aizsardzības pasākumiem, un raudzīties, lai tiek ievērotas personas tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz īpašumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa