Ministru kabineta rīkojums Nr.121

Rīgā 2012.gada 13.martā (prot. Nr.12 29.§)

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" iesnieguma projektu

1. Atbalstīt programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" (turpmāk – programma) iesnieguma projektu.

2. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012.gada 14.martam iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju.

3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā.

4. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

(Ministru kabineta
2012.gada  13.marta
rīkojums Nr.121)

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" iesnieguma projekts

1. Ievads

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts saprašanās memorandos. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, kuru ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija, no vienas puses, un vadošā iestāde, no otras puses.

Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem.

Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, neskaitot Pielikumus un Statistikas pielikumu.

Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, tā kā uz internetu bāzēts risinājums pieejams 2012.gada pirmajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā.

Institūcija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati.

Jānodrošina, lai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi, kas būs sagatavoti angļu valodā, bet kuri var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai.

Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka Finanšu instrumentu birojs var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā interneta vietnē un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu informācijas atklātības normatīvo regulējumu.

Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int.

2. Juridiskais ietvars

Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Noteikumiem par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā vai Noteikumiem par Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti.

Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatā.

3. Programmas iesniegums

Programma LV05 „Stipendijas un Latvijas – Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma” apvieno noteiktās Programmas jomas pētniecībai un stipendijām, izveidojot vienotu programmu cilvēkresursu un zināšanu bāzes stiprināšanai Latvijā un institucionālas sadarbības pētniecībā un attīstībā palielināšanai starp donorvalstīm un Latviju, veicinot partnerības un mobilitāti starp Latvijas Republiku un donorvalstīm (Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu), kā arī palielinot saikni starp sadarbību pētniecībā un stipendijām.

2009.-2014.gada periodā ir plānotas divas aktivitātes:

I „Stipendijas” ar diviem konkursiem – attiecīgi 2012. un 2013.gadā.

Stipendijas var tikt izmantotas sagatavošanas vizītēm un mobilitātes projektiem augstākajā izglītībā (Vadlīniju 1.pasākums un 2.pasākums) 1 līdz 5 dienu ilgām vizītēm 2.pasākuma ietvaros un 3 līdz 11 mēnešus ilgiem mobilitātes periodiem viena akadēmiskā gada ietvaros augstākās izglītības institūciju (turpmāk – AII) studentiem, līdz 6 nedēļām AII personālam un līdz vienai nedēļai AII darbinieku vizītēm mobilitātes organizēšanai 2.pasākuma ietvaros. Stipendijām AII studentu un AII personāla mobilitātei nav ierobežojumu attiecībā uz studiju programmu līmeni un jomu. Šīs aktivitātes ietvaros īstenoto mobilitātes projektu, kas ir saistīti ar pētniecības projektiem, ilgums un apjoms var tikt pielāgoti. Pašreizējā stadijā ierosinātais konkursu skaits un izsludināšanas laiks ir indikatīvi, un tos var grozīt Programmas komiteja, sagatavojot atklātos konkursus.

II „Divpusējā sadarbība pētniecībā” ar vienu konkursu 2012.gadā (projekta granta apjoms 30000 – 100000 EUR). Pašreizējā stadijā ierosinātais konkursu skaits, izsludināšanas laiks, kā arī minimālā un maksimālā finansējuma summa vienam projektam ir indikatīvi, un tos var grozīt Programmas komiteja, sagatavojot atklātos konkursus.

Šīs Programmas ietvaros īstenoto divpusējās sadarbības pētniecībā projektu tematiskās jomas ir:

a) sociālās un humanitārās zinātnes, atbalstot valsts finansētu pētniecību, tajā skaitā, pašreizējās materiālās un nemateriālās kultūras un vērtību sistēmas pētījumus, sociālās uzvedības izpēti, ieskaitot sociālo un darba dzīvi, dzimuma jautājumus, vidi un veselību;

b) sabiedrības veselība, ieskaitot aspektus, kas saistīti ar farmāciju, biomedicīnu un profilaksi, pastiprinot sadarbību starp AII, pētniecības institūcijām un uzņēmumiem, sekmējot zinātnieku iesaistīšanos projektos un veicinot pārrobežu sadarbību zinātnē un pētniecībā.

Pētniecības projektiem jebkurā no divām tematiskajām jomām ir vēlama atbilstība ar fundamentālo un lietišķo pētījumu prioritātēm, kas ir noteiktas ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2009.gada 31.augusta rīkojumu Nr.594 „Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010. – 2013.gadā”. Tiks veicināta starpdisciplināra pieeja. Saskaņā ar Noteikumu par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014.gadā un Noteikumu par Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014.gadā 12.pielikuma 2.3.1.pantu projektu partneri ārpus Latvijas un Norvēģijas varēs piedalīties pētniecības projektos.

3.2. Pamatinformācija

Programmas nosaukums

Stipendijas un Latvijas-Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma (LV05)

Programmas jomas

Norvēģijas Finanšu instrumenta (turpmāk – FI) Programmas joma Nr.23 „Divpusējā sadarbība pētniecībā” un Programmas joma Nr.24 „Divpusējā stipendiju sadarbība”, kā noteikts Saprašanās memorandā par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti (turpmāk – SM (NOR)) un

EEZ FI Programmas joma Nr.19 „Stipendijas”, kā noteikts Saprašanās memorandā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti (turpmāk – SM (EEZ)).

Programmas apsaimniekotāja nosaukums

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM)

Donoru Programmas partneru nosaukums un izcelsmes valsts

Norvēģijas centrs starptautiskajai sadarbībai izglītībā (Norvēģija)

Norvēģijas Pētniecības padome (Norvēģija)

3.3. Programmas svarīgums

Programma vērsta uz cilvēkresursu, sociālās jomas attīstības un izglītības paaugstināšanu Latvijā, pilnveidojot mērķauditorijas zināšanas un veicinot tās mobilitāti, atbalstot zinātniskos pētījumus, inovācijas un augstāko izglītību un veicinot ilgtermiņa ilgtspējīgu sadarbību un partnerību starp donorvalstīm un Latviju pētniecības un attīstības jomā. Visas programmas ietvaros veiktās darbības jāveic, iesaistītajām pusēm cieši sadarbojoties. Tas attiecas uz sadarbību, kas jau iepriekš izveidojusies, bet kurai netika rasts finansējums, gan arī uz sadarbību, kas no jauna jāattīsta personīgo kontaktu ceļā vai saskaņojot viedokļus elektroniski.

Programma skar visu trīs svarīgāko prioritāro jomu mērķus, vislielāko uzsvaru liekot uz pētniecības spēju stiprināšanu Latvijā, ciešāku un ilgtspējīgāku sadarbību pētniecības jomā starp Latviju un Norvēģiju, kā arī palielinot cilvēkresursu un zināšanu bāzi Latvijā institucionālas divpusējās sadarbības starp Latviju un donorvalstīm ietvaros.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam 4.nodaļa „Inovatīva un ekoefektīva ekonomika” ietver ilgtermiņa rīcības virzienu „Atvērtā inovāciju prakse”, kas nosaka, ka globālās konkurences apstākļos arvien svarīgāk ir veidot atvērtas inovāciju sistēmas, kas veicinātu jaunāko zināšanu izplatību, kā arī likvidētu dažādās zināšanu barjeras. Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem jābūt pēc iespējas atvērtākiem un jāveicina zināšanu izplatīšana gan nacionālā, gan Baltijas jūras reģiona līmenī.

Uz zināšanām balstītas ekonomikas veiksmīga attīstība nevar būt iedomājama bez zinātnes un pētniecības radītajām iespējām. Viens no vislabāk identificējamajiem veidiem, kā atbalstīt Latvijas iespējas pētniecības un zinātnes jomā ir – veicināt uz cilvēkresursiem un cilvēkspēju uzlabošanu vērstu attīstību. Tādēļ pats vērtīgākais resurss šajā ziņā ir zināšanas, to racionāla un mērķtiecīga izmantošana.

Lai palielinātu valsts vispārējo konkurētspēju, ir nepieciešama inovatīvas valdības politikas mērķtiecīga ieviešana, kas veicinātu jaunu uz zināšanām balstītu rūpniecības nozaru paātrinātu attīstību un palielinātu preču ar augstu pievienoto vērtību proporciju tradicionālajās rūpniecības nozarēs.

1.aktivitāte „Stipendijas”

Augstskolu likums nosaka, ka valsts institūcijas un augstākās izglītības institūcijas veicina starptautisku sadarbību starp augstskolām kopīgos projektos un programmās. Tajā ir noteiktas iespējas augstskolām attīstīt studiju programmas kopīgi ar ārvalstu partneriem; AII studentiem un AII personālam – piedalīties apmaiņas programmās, pieņemt darbā un pieaicināt ārvalstu lektorus.

Programmas saturs un prognozējamie rezultāti atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam izglītības politikas plānošanas pamatdokumentam par izglītības sektoru Latvijā – Izglītības attīstības stratēģiskajām vadlīnijām 2007.-2013.gadam. Vadlīnijās ietvertas darbības augstākās izglītības un zinātnes jomā, lai uzlabotu pieejamību izglītībai, paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju, nodrošinātu augstus akadēmiskos standartus, turpinātu stratēģisku zinātnes attīstību, sasniegtu saskaņu starp mācību priekšmetiem, kurus māca, un valsts ekonomiku (prioritārie sektori ietver dabaszinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes un medicīnu). Vadlīnijas uzsver augstākās izglītības un zinātnes eksporta nozīmīgumu, kas sekmētu reģionālus un daudzpusējus tīklus starp institūcijām un Eiropas valstīm.

Ar MK 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458 „Par Rīcības plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam” tika apstiprināta Latvijas valdības politika attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē. Plāns paredz pakāpenisku finansējuma paaugstināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei, sākot ar 2013.gadu un, attiecīgi – līdz 2015.gadam, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai 1.2% apjomā no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP); un kopējo finansējumu zinātnei 1.5% apjomā no IKP; normatīvās bāzes uzlabošanu, kas regulē rūpniecības nozari; augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras nodrošināšanu, galvenokārt, izmantojot struktūrfondu finansējumu; studiju programmu, kas veido pirmo posmu koledžu sistēmas vērtēšanā un – ilgtermiņā (līdz 2020.gadam) konsolidējot valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūciju sistēmas, līdztekus – ņemot vērā valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, atbalstot institūciju ciešāku sadarbību un to labprātīgu apvienošanos, kā arī nodrošinot reģionālās un ražošanas nozaru augstskolas.

Rīcības plāns apraksta īpašus pasākumus darbību veikšanai četros galvenajos virzienos: mācību kvalitātes un zinātniskās darbības pasākumu uzlabošana un augstskolu internacionalizācija.

Šobrīd katrs otrais students Latvijā studē sociālās zinātnes, savukārt dabaszinātnes un inženierzinātnes studējošo procents ir nepietiekams. Tikai veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā ir zināms pieaugums uzņemto studentu skaita ziņā. Tajā pat laikā sociālo zinātņu jomā nav bijis pietiekami daudz iespēju un finansējuma studijām un pētnieciskajam darbam.

Ņemot vērā to, ka Latvija ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, tās nacionālās politikas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā mērķis ir noteikt Latvijas pētniecības potenciāla prioritātes Eiropas Savienības un valsts prioritāšu kontekstā, kā arī stimulēt aktīvu pētnieku iesaistīšanos, risinot aktuālās ekonomikas, kultūras un sociālās problēmas. Tas ietver stratēģijas „ES 2020” mērķi paaugstināt IKP investīcijām pētniecības jomā (šobrīd valsts noteiktais IKP procents pētniecībai ir 1,5% – 2015.gadā un 2% – 2020.gadā).

Lai izpildītu stratēģijā „ES 2020” ietvertos mērķus, labas kvalitātes augstākās izglītības nodrošināšanai ir jāatbalsta talantīgie studenti, kā arī jāatbilst darba tirgus vajadzībām. Ar pētniecību un inovāciju tai ir jāveicina izcilība un jāsekmē attīstība valsts un reģionālajā līmenī. Tai ir jārod atbalsts efektīvas valdības struktūrās, un tai jānodrošina adekvāts finansējums, maksimāli gūstot labumu no mācību mobilitātes un pārrobežu sadarbības.

2.aktivitāte „Divpusējā sadarbība pētniecībā”

Zinātniskās darbības likums, spēkā kopš 2005.gada 18.maija, šobrīd ir galvenais dokuments, kas nosaka tiesisko regulējumu zinātnes un tehnoloģijas politikai. Likums paredz zinātnes un augstākās izglītības integrāciju, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas; valsts iestāžu kompetenci un pienākumus attiecībā uz zinātniskās darbības nodrošināšanu.

Ar MK 2009.gada 31.augustā rīkojumu Nr.594 “Par pētniecības prioritātēm fundamentālajā un pielietojamajā pētniecībā no 2010. līdz 2013.gadam” tika noteiktas piecas prioritārās pētniecības jomas fundamentālajā un pielietojamajā pētniecībā:

1) Enerģētika un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguve un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas, tehnoloģijas ietekmes uz vidi samazināšana un bioloģiskā dažādība);

2) Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas tehnoloģijas, nanostruktūras multifunkcionālie materiāli un nanotehnoloģija);

3) Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēku drošība);

4) Sabiedrības veselība (profilakse, ārstēšana, diagnosticējošie līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģija);

5) Vietējo resursu ilgtspējīgs izmantojums (zemaugsne, meži, pārtika un transports) – jauni produkti un tehnoloģijas.

Nacionālās programmas īsteno MK apstiprinātās prioritārās zinātnes jomās, un tās tiek finansētas no IZM budžeta. Programmu mērķus savukārt nosaka attiecīgo nozaru ministrijas kopā ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Programmu ietvaros sasniegtie rezultāti sniedz lielu ieguldījumu intelektuālā potenciāla attīstībā Latvijā, un tiek nodrošināta mūsu zinātnieku regulāra dalība starptautiskos projektos, tādējādi iegūstot zināšanas un radot novatoriskas idejas. Zinātnieki ar saviem rezultātiem, kas sasniegti šajos gados, ir devuši lielu ieguldījumu uz zināšanām/inovācijām balstītas ekonomikas izveidē un attīstībā. Tajā pat laikā tas ir konkrēts pamats turpmākās sadarbības stiprināšanai starp zinātni, augstāko izglītību un valsts ekonomiku – jaunizveidoto valsts pētniecības centru un kompetences centru ietvaros, kā arī – turpmākas iespējas Latvijas zinātniekiem piedalīties dažādos valsts un starptautiskos projektos un programmās.¹

Lai sasniegtu labāku Latvijas ekonomikas koordināciju novatoriskas darbības attīstības politikas virzienā, 2007.gada vidū MK tika apstiprināta Uzņēmējdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programma 2007.-2013.gadam. Inovāciju politikas attīstībā pamatuzsvars likts uz pētījumu veicināšanu atbilstoši ražošanas nozaru pieprasījumam, kā arī uz attīstību un infrastruktūras stiprināšanu saskaņā ar inovācijām, kā arī atbalstīti inovācijas un pētniecības projekti Eiropas Savienības Ietvara programmas ietvaros un sadarbības veicināšana starp zinātniski pētnieciskajām institūcijām un ražotājiem.

2009.gada 16.septembrī MK apstiprināja Zinātnes un tehnoloģijas attīstības vadlīnijas 2009.-2013.gadam. Vadlīniju mērķis ir noteikt zinātnes un tehnoloģijas politiku Latvijā, identificējot problēmas un nosaucot mērķus, pievēršot īpašu uzmanību principiem un darbības virzieniem. Galvenais zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas mērķis ir veidot zinātni un tehnoloģiju kā pamatu pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstībai, nodrošinot uz zināšanām balstītas ekonomikas un tās ilgtspējīgas izaugsmes īstenošanu.

1.tematiskā joma (sociālās un humanitārās zinātnes) ir iekļauta Programmas aptvērumā atbilstoši SM (NOR) noteiktajam Programmas jomai Nr.23 „Divpusējā sadarbība pētniecībā”.

Pētniecības projektu 2.tematiskā joma (sabiedrības veselība) programmas ietvaros tieši atbilst sabiedrības veselības prioritārajai pētniecības jomai – fundamentālajai un pielietojamajai pētniecībai, ko apstiprinājis MK. Tematiskā joma ir iekļauta Programmā, lai veicinātu starpdisciplināras pieejas un atbalstītu tādas iniciatīvas sabiedrības veselības jomā, kas ir papildinošas vai netiek atbalstītas citu instrumentu vai programmu ietvaros, kas pieejamas pētniekiem Latvijā.

Turklāt, biomedicīna un farmācija Latvijā tradicionāli ir ietekmīgi, uz eksportu orientēti, Latvijas ekonomikas sektori, kurus ļoti lielā mērā ietekmējusi vēsturiskā attīstība un augstas kvalitātes profesionāļu darbība. Šajās disciplīnās Latvijā ir nodarbināti vairāk nekā 700 zinātnieku, kuri ir izstrādājuši starptautiskas zinātniskas publikācijas. Piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts vidēji gadā sagatavo ap 110 starptautiskām publikācijām, kā arī rada inovatīvus produktus (pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā vien bijuši vairāk nekā 250 starptautisku patentu pieteikumu).

Tradicionāli lielākā daļa zinātnisko pētījumu šajā prioritātē tika veikti Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, bet pēdējos gados strauja attīstība biomedicīnas un farmacētiskajā nozarē ir novērota Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un tās filiālēs, kā arī medicīniskajās klīnikās – piemēram, Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Pēdējos gados ieviestie projekti ir ieguvuši jaunus zinātniskus instrumentus un aprīkojumu tehnoloģiju jomā vairāk nekā 6 miljonu latu apjomā.

Tiek veidoti divi valsts nozīmes pētniecības centri – valsts nozīmes Farmacētiskās un biomedicīniskās pētniecības centrs (ietver, cita starpā, farmacētiskās tehnoloģijas studiju un pētniecības centru un biofarmacētisko pētījumu centru) un valsts nozīmes Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas pētniecības centrs, tādējādi radot zinātniski pētniecisko institūciju sadarbības ietvaru zinātnisko resursu koncentrācijai Eiropas līmeņa pētniecībai prioritārās jomās, kas sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas prioritāro sektoru veicināšanā un sabiedrības attīstībā.

Atbilstoši kvalificēti speciālisti bioķīmijas un farmācijas nozarēs tiek sagatavoti Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem. Augsta līmeņa pētījumi (studijas doktorantūrā) galvenokārt tiek veikti pētnieciskajos institūtos, tādos kā Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnisko pētījumu un studiju centrs, kā arī medicīniskajās klīnikās, sadarbojoties ar farmācijas uzņēmumiem.

3.4. Programmas motivācija un pamatojums

3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze

Valsts budžeta ietvaros finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei Latvijā ir ļoti neliela daļa no IKP. 2008.gadā tā bija augstākajai izglītībai – 0.81%. bet zinātnei – 0.46%. 2010.gadā valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai ir samazinājies līdz 0.7% no IKP. Tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā citās ES dalībvalstīs. Pēdējos gados privātā finansējuma daļai ir tendence samazināties kopējā augstākās izglītības finansēšanas kontekstā. Atbalsta saņemšana no donorvalstīm varētu būt viens no risinājumiem kā celt studiju un pētnieciskā darba efektivitāti.

1.aktivitāte „Stipendijas”

Stipendiju granti turpina veicināt bakalaura programmas studentu, maģistrantu un doktorantu mobilitāti. Citu ārvalstu finanšu instrumentu (Šveices valdības programma, valdību stipendijas) ietvaros bakalaura programmu studentiem netiek piedāvātas pietiekamas mobilitātes un atbalsta iespējas, salīdzinot ar maģistrantiem un doktorantiem, tāpēc šīs programmas ietvaros priekšroka tiek dota bakalaura programmu studentiem. Statistika par iepriekšējo periodu arī parāda, ka EEZ/Norvēģijas stipendijas bakalaura studiju līmenī tiek ļoti augstu novērtētas un izmantotas: 66% no visiem apmaiņas studentiem bija bakalaura studenti, 33% bija maģistrantu un 1% - doktorantu.

Programma vērsta uz to, lai palielinātu sadarbību starp donorvalstīm un Latviju augstākās izglītības un pētniecības sektoros, palielinātu starp iesaistīto valstu institūcijām apmaiņas studentu un pētījumu projektu skaitu. Iepriekšējā EEZ/Norvēģijas stipendiju projekta periodā kopumā bija 156 apmaiņas studentu no Latvijas, kuri devās uz donorvalstīm studēt un rakstīt diplomdarbu. Divi no 17 pētnieciskajiem projektiem tika īstenoti kopīgi ar donorvalstu partneriem.

Mērķa grupa 1.aktivitātē ir Latvijas Republikas AII, AII visu līmeņu studenti un AII personāls. Donorvalstu augstskolās studējošo studentu skaits nav bijis pārāk liels pēdējos gados un būtiski nepalielinās².

Latvijā 2011.gadā AII pamatdarbā kā akadēmiskais personāls strādāja 4180 personas, no kuriem 3469 personas bija nodarbinātas pamatdarbā kā akadēmiskais personāls valsts dibinātās AII³. AII personāla mobilitāte kā viens no mobilitātes veidiem tika atbalstīta EEZ FI un Norvēģijas FI 2004.-2009.gada periodā Stipendiju grantu shēmas ietvaros.

Rīcības plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam ietver arī pasākumu „veicināt studiju programmu izstrādi ES valodās, kā arī kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu ar ārvalstu partnerinstitūcijām”, tādēļ AII personāla mobilitāte ir nozīmīga, lai uzlabotu AII personāla valodas prasmes un veicinātu kontaktu veidošanu ar partneriem donorvalstīs.

2.aktivitāte „Divpusējā sadarbība pētniecībā”

Nozīmīga ES Struktūrfondu finansējuma daļa Latvijā ir investēta eksaktajās un dabaszinātnēs, līdz ar to sociālās zinātnes ir saņēmušas mazāk atbalsta un finansējuma iepriekšējos gados.

Programmas nolūks ir palielināt pētniecības projektu sociālajās zinātnēs skaitu. Lai samazinātu atšķirības, kas radušās eksaktajām un dabas zinātnēm attiecībā pret sociālajām zinātnēm atšķirīgu finansiālo resursu piešķiršanas ziņā, šī programma liek uzsvaru uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Kopš 2007.gada fundamentālā un pielietojamā pētniecība vidēji ir saņēmusi 13% finansējuma (2007.gadā – 11%, 2008.gadā – 13%, 2009.gadā – 13%, 2010 – 14% un 2011.gadā – 14%) no kopējā valsts budžeta, kas paredzēts fundamentālo un pielietojamo pētniecības projektu īstenošanā.

Kopš 2007.gada fundamentālās un pielietojamās pētniecības projekti humanitārajās un sociālajās zinātnēs vidēji ir saņēmuši 13% finansējuma (2007.gadā – 11%, 2009.gadā – 13%, 2010.gadā – 14% un 2011.gadā – 14%) no kopējā valsts budžeta fundamentālo un pielietojamo projektu īstenošanai. Turklāt no finansējuma, kas piešķirts nacionālajām programmām pētniecībā, tikai 15% no finansējuma kopējā budžeta ir piešķirts humanitāro un sociālo zinātņu projektiem (2007.gadā – 13%, 2008.gadā – 15%, 2009.gadā – 16%, 2010.gadā – 20% un 2011.gadā – 21%). Ievērojama studentu daļa Latvijā studē sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes⁴, līdz ar to izvēlētais tematiskais diapazons potenciāli ir daudzsološs veiksmīgiem starptautiskiem projektiem.

Programma paredz veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu sadarbību starp attiecīgajām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm valstī šajās tematiskajās nozarēs, palielinot kopējo pētniecības projektu skaitu. Valsts prioritārās pētniecības jomas, kuras noteicis MK laika posmam 2010.-2013.gadam ietver prioritāti “Sabiedrības veselība (profilakse, ārstēšana, diagnosticējošie instrumenti un metodes, biomedicīniskā tehnoloģija)”. 2005.–2009.gadā divas valsts pētniecības programmas medicīnas zinātnē un farmakoloģijā, kā arī vairāki sadarbības projekti un daudzi tematiskie projekti (granti) tika veiksmīgi īstenoti.

Mērķa grupas/mērķa institūcijas

Mērķa grupas 1.aktivitātē „Stipendijas” ir visu līmeņu studenti, kuri studē Latvijas un donorvalstu AII, un Latvijas un donorvalstu AII personāls.

Mērķa institūcijas stipendijām ir Latvijas valsts un privātās, kā arī donorvalstu augstskolas un koledžas.

Mērķa grupas 2.aktivitātē „Divpusējā sadarbība pētniecībā” ir pētnieki vai zinātnieki, kuri veic pētniecības projektu īstenošanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs, un sabiedrības veselības, farmācijas, biomedicīnas un profilakses jomās Latvijā un Norvēģijā.

Galvenās mērķinstitūcijas divpusējai sadarbībai pētniecībā ir zinātniskās institūcijas Latvijā un Norvēģijā, t.i., Latvijas valsts un donorvalstu zinātniskie institūti un augstākās izglītības institūcijas. Šīs institūcijas veic pētniecību un pētījumu ieviešanu attiecīgi Latvijā vai Norvēģijā. Lielākā daļa Latvijas valsts pētniecības institūciju pārrauga IZM, vienlaikus dažas citas institūcijas, kas saistītas ar noteiktiem lauksaimniecības, veselības, vides vai kultūras un mākslas sektoriem atrodas citu ministriju pārraudzībā.

3.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes

Svarīgākās valsts iestādes, kuras nodrošina augstākās izglītības un zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas attīstību un ieviešanu, ir:

· Ministru kabinets (MK) – nosaka augstākā līmeņa lēmumus un prioritātes politiskā līmenī; nosaka zinātnes un tehnoloģijas attīstību un inovāciju politiku, apstiprina noteikumus, kas atrunā jautājumus zinātnes un pētniecības jomā un apstiprina prioritārās zinātniskās jomas un valsts pētniecības programmas, kā arī pieņem citus lēmumus attiecībā uz zinātnes un tehnoloģijas politikas īstenošanu; apstiprina Programmas iesniegumu, izdod MK noteikumus un rīkojumus attiecībā uz Programmas īstenošanu;

· Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – Latvijas zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas centrālā iestāde – tā ir vadošā valsts administrācijas iestāde zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas ziņā, un tā ir tieši iesaistīta politikas īstenošanā, pētniecības un administrācijas atbalsta programmu – gan vietējā, gan starptautiskā mērogā – finansēšanā; Programmas apsaimniekotājs;

· Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija – centrālās iestādes attiecīgo jomu politiku ziņā; uzrauga noteiktas augstākās izglītības iestādes; pārstāvētas kā novērotāji Sadarbības komitejā.

· Latvijas Zinātnes padome – IZM padotības iestāde; mērķis ir veicināt zinātnes, tehnoloģijas un inovāciju politikas ieviešanu un koordinēšanu, kā arī nodrošināt zinātnisko pētniecības projektu vērtēšanu un programmas pielietojumu un rezultātus; pārstāvēts kā novērotājs Sadarbības komitejā.

· Latvijas Zinātņu akadēmija – autonoms tiesību subjekts, kas sastāv no ievēlētiem locekļiem un tiek subsidēts no valsts budžeta; nodrošina valdības augstākā līmeņa zinātnisko ekspertu komandu Latvijā; novērtē attīstības procesus Latvijas zinātnē, konsultē valdību par zinātniskajām prognozēm attiecībā uz dažādām valsts ekonomikas, kultūras un sociālo procesu un projektu vēlamajām un nevēlamajām sekām; pārstāvēta kā novērotājs Sadarbības komitejā.

· Latvijas Rektoru padome – augstākās izglītības institūciju koleģiāls konsultatīvs orgāns, kas izveidots ar mērķi organizēt sadarbības koordinēšanu un nepieciešamo kopējo AII darbību politikas veidošanas procesā; pārstāv kopīgās intereses AII politikas veidošanas procesā; pārstāvēta kā novērotājs Sadarbības komitejā;

· Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) – IZM padotības iestāde; nodrošina Eiropas Savienības Struktūrfondu (Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) ieviešanu izglītības, apmācības, zinātnes un mūžizglītības jomā; ievieš Šveices – Latvijas sadarbības programmu, Mūžizglītības programmu un jau ieviesto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta grantu shēmas „Akadēmiskie pētījumi” un „Stipendiju grantu shēma” (periods 2004 – 2009); tiks deleģēta daļa no programmas apsaimniekotāja (turpmāk – PA) pienākumiem attiecībā uz programmas īstenošanu.

3.4.3. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi

Būtiskie normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti:

ES līmenis – Stratēģija „ES 2020”; Vienošanās starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par EEZ finanšu instrumentu 2009.-2014.gadam; Vienošanās starp ES un Norvēģiju par Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gadam.

Programma ir sagatavota atbilstoši stratēģijā „ES 2020” noteiktajiem nacionālajiem mērķiem - augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanu, kā arī ieguldījuma pieaugumu zinātnē.

FI līmenis – SM (EEZ) un SM (NOR), kas ir apstiprināti ar MK 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.251 ”Par Latvijas Republikas un Īslandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā” un MK 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.252 „Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā” un ko ir noslēgusi Latvijas Republika ar donorvalstīm (Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģiju)); Noteikumi (EEZ) un Noteikumi (NOR).

Programma atbilst abu SM (EEZ un NOR) noteiktajām prioritātēm, līmeņiem un apjomam triju programmas jomu īstenošanā.

Nacionālais līmenis – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums; MK 2009.gada 31.augusta rīkojums Nr.594 „Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā”; MK 2009.gada 16.septembra rīkojums nr.631 „Par Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2013.gadam"; MK 2006.gada 27.septembra rīkojums Nr.742 „Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam”; MK 2010.gada 5.augusta rīkojums „Par Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam”; Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.g. perioda vadības likums (stājās spēkā 2012.gada 24.februārī); MK noteikumi par finanšu instrumentu vadību, uzraudzību (tai skaitā, Uzraudzības komitejas nolikumu), kontroli, auditu, programmu ieviešanu un citiem ar finanšu instrumentu vadības nodrošināšanu saistītiem aspektiem (tiek izstrādāti).

Programmas īstenošana ir saistīta ar šādiem nacionāla līmeņa normatīvo aktu aspektiem:

- studentu skaita palielināšana, kuri daļu studiju laika pavada, studējot ārvalstīs;

- starptautiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas augstākās izglītības iestādēm un donorvalstīm;

- zinātnes un augstākās izglītības vienotības veicināšana, nodrošinot vienādas iespējas īstenot projektus gan zinātnē, gan augstākajā izglītībā;

- Latvijas zinātnieku iesaistes veicināšana starptautiskajos projektos;

- intelektuālā potenciāla pieauguma veicināšana;

- jaunu starpinstitūciju partnerību nodibināšana un pastāvošo partnerību nostiprināšana.

3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi

Komercdarbības atbalsta kontroles likums (stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī) nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Atbalsts pētniecībai nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, ja projektu ietvaros netiks veiktas saimnieciskās darbības un darbs tiks organizēts atbilstoši Kopienas nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (2006/C 323/01) 3.1.1.punktam.

Publisko iepirkumu likums (stājās spēkā 2006.gada 1.maijā) reglamentē publiskā iepirkuma normas Latvijā. Publisko iepirkumu likumu piemēro atbilstoši nepieciešamībai.

Programmas 1.aktivitātes „Stipendijas” projektiem nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma normas. Gadījumos, kad 2.aktivitātes „Divpusējā sadarbība pētniecībā” projektu ietvaros būs jāveic publiskais iepirkums, tiks nodrošinātas atbilstošas procedūras (šādi nosacījumi būs ietverti projekta īstenotāja noslēgtajā līgumā ar VIAA).

Attiecībā uz Programmas uzraudzību Publiskā iepirkuma likums tiks piemērots atbilstoši nepieciešamībai.

3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums

Ņemot vērā programmas uzdevumus, kuros ietverta pētnieciskās kapacitātes nostiprināšana, Latvijas un Norvēģijas zinātnes ilgtspējīga attīstība un sadarbība cilvēkresursu paaugstināšanā un zināšanu bāzes stiprināšanā divpusējas sadarbības ietvaros starp Latviju un donorvalstīm, programma vienlaikus ir pielietojama stratēģisku projektu ieviešanā, attīstot šādus stratēģiskās partnerības aspektus:

- Latvijas un Norvēģijas institūciju kopīgu pētniecisko projektu skaita palielināšana;

- Latvijas un donorvalstu augstākās izglītības un pētniecības institūciju sadarbības palielināšana un stiprināšana;

- Latvijas augstākās izglītības studentu, pētnieku un augstākās izglītības un pētniecības institūciju personāla mobilitātes veicināšana starp Latviju un donorvalstīm.

Programmas 1.aktivitātē „Stipendijas” papildus Vadlīniju 2.pasākumam „Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā”, kas paredz studentu un AII personāla mobilitāti, iekļauts arī 1.pasākums „Sagatavošanas vizītes”, lai veicinātu Latvijas AII ilgtspējīgu sadarbību ar donorvalstu augstākās izglītības institūcijām, stiprinātu jau līdz šim izveidoto sadarbību, paplašinot esošo kontaktu loku, ko institūcijas var izmantot mobilitātes projektu iesniegumu sagatavošanas vizītēm.

Programmas 2.aktivitātē „Divpusējā sadarbība pētniecībā” ir iekļautās divas pētniecības jomas no vienas puses, ir paredzētas sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu zinātnisko projektu kvalitātes paaugstināšanai un to skaita palielināšanai, kuri līdz šim saņēma nepietiekamu finanšu atbalstu attiecībā pret studentu skaitu, kuri izvēlas šo tematisko studiju jomu.

No otras puses - sabiedrības veselības projekti ir paredzēti ekselences un starptautiskās sadarbības veicināšanai, sadarbojoties ar Norvēģijas partneriem. Tā kā Latvijas sabiedrības veselība un tās apakšjomas iezīmējas kā stingri tradicionāls, uz eksportu orientēts sektors, kurš ir saņēmis ievērojamu finanšu atbalstu, Programmas ietvara projekti nodrošinās iespēju iespējas, lai veicinātu starpdisciplināras pieejas un atbalstītu iniciatīvas sabiedrības veselības sektorā, kas ir papildinošas vai netiek atbalstītas citu iniciatīvu vai programmu ietvaros, kas pieejamas pētniekiem Latvijā.

Latvijas un Norvēģijas pētnieciskās sadarbība nostiprinās pētniecisko kapacitāti Latvijā un paplašinās pētījumu rezultātu pielietojumu. To sekmēs attiecīgas aktivitātes kapacitātes un kompetences palielināšanai, veicinot jaunu tiešo kontaktu nodibināšanu un veicinot to izveidošanos. Kopējo projektu dalībnieki tiek rosināti atspoguļot šo projektu rezultātus starptautiski publicētās zinātniskās publikācijas un citās zinātniskās publikācijās.

Papildus mērķtiecīgai finansējuma palielināšanai pētniecībai, Programma ir izstrādāta, lai nodrošinātu ilgtermiņa kapacitāti un kompetences attīstīšanu pētniecībai Latvijā, kā arī lai uzlabotu pētnieku, speciālistu un studentu pētniecības un attīstības jomā kompetenci. Kompetences paaugstināšana un kapacitātes stiprināšana tiks nodrošināta ar ciešu saikni starp pētniecības un stipendiju aktivitātēm. Abas aktivitātes tiks īstenotas vienlaicīgi, lai nodrošinātu lielāku pozitīvu ietekmi un labākus Programmas rezultātus. Studenti un personāls, kas iesaistīti projektos, ko finansē no pētniecības aktivitātes varēs pretendēt gan uz atbalstu stipendiju aktivitātes pasākuma „Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā”, gan pasākuma ”Sagatavošanas vizītes” ietvaros.

Programmas mērķu nodrošinājumam paredzētais atklāto projektu konkursu skaits un termiņš ir izraudzīts atbilstoši vienkāršotai administratīvajai procedūrai. Programmas īstenošanas periodā ir paredzēti divi atklātie projektu iesniegumu konkursi – 2013/2014.akadēmiskajā gadā un 2014/2015.akadēmiskajā gadā. Ja stipendijām paredzētā granta apjoms divu projektu konkursu rezultātā netiks apgūts, tad sadarbības komiteja varēs lemt par papildus projekta konkursa nepieciešamību 2015/2016.akadēmiskajā gadā. Laika taupīšanas nolūkā vadlīniju 1. un 2.pasākums tiks īstenots viena atklāta projektu konkursa ietvaros, tādējādi pirmsprojektu sagatavošanas vizītes tiks uzskatītas par mobilitātes projektu attiecināmajām izmaksām ar iespēju saņemt vizīšu izdevumu atmaksu pēc projekta apstiprināšanas.

Lai nodrošinātu saikni starp pētniecības un stipendiju aktivitātēm, Sadarbības komiteja koordinēts bilaterālās sadarbības pētniecībā un stipendiju atklāto konkursu saturu un izsludināšanas laiku. Nepieciešamības gadījumā Sadarbības komiteja var lemt par finansējuma pārdali starp Programmas 1.aktivitāti „Stipendijas” un 2.aktivitāti „Divpusējā sadarbība pētniecībā”.

Pētnieciskajai sadarbībai paredzēts viens atklāts projektu konkurss, kas dos iespēju vairāk laika veltīt projekta ieviešanai. Ja pētnieciskajai sadarbībai paredzētais granta apjoms netiks apgūts projekta ieviešanas laikā, tad sadarbības komiteja varēs lemts par papildu projektu konkursu. Lai nodrošinātu pētniecisko projektu iesniegumu augstāku kvalitāti, projektu iesniedzējiem paredzēti arī informatīvie semināri, konsultācijas un atbalsta sniegšana projekta sadarbības partneru meklēšanā.

Lai nodrošinātu saikni starp pētniecības un stipendiju aktivitātēm, Sadarbības komiteja koordinēts bilaterālās sadarbības pētniecībā un stipendiju atklāto konkursu saturu un izsludināšanas laiku. Nepieciešamības gadījumā Sadarbības komiteja var lemt par finansējuma pārdali starp Programmas 1.aktivitāti „Stipendijas” un 2.aktivitāti „Divpusējā sadarbība pētniecībā”.

Programmas sekmīgai ieviešanai ir nepieciešama uzticama un stratēģiska sadarbība (projektu ieviesējiem un partneriem jābūt ar pietiekamu pieredzi un kompetentiem, kā arī – ar sekmīgas starptautisku projektu īstenošanas pieredzi); ieinteresētībai sasniegt programmas mērķus, nodrošinot projekta ilgtspēju un tālāku attīstību; projekta īstenotājiem jābūt kopīgai izpratnei par ilgtspēju un vienotai metodoloģijai, kas veicina kopēju izpratni par uzdevumiem, plānotajām aktivitātēm un rezultātiem. Programmas apsaimniekotājam (turpmāk – PA) un donoru programmas partneriem (turpmāk – DPP) ir paredzēts veicināt jaunu kontaktu dibināšanu un stiprināt jau pastāvošos kontaktus starp Latvijas un donorvalstu pētniecības iestādēm un augstākās izglītības jomu.

3.5. Programmas mērķi un indikatori

3.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme)

Norādīt Programmas jomas: Norvēģijas FI Programmas joma Nr.23 „Divpusējā sadarbība pētniecībā” un Programmas joma Nr.24 „Divpusējā stipendiju sadarbība” kā noteikts SM (NOR) un EEZ FI Programmas joma Nr.19 „Stipendijas” kā noteikts SM (EEZ).

Norādīt Programmas mērķi: Uzlabota cilvēkresursu un zināšanu bāze saņēmējvalstīs (izglītībā un pētniecībā balstītu zināšanu attīstībā, veicinot studentu un AII darbinieku mobilitāti un veicinot divpusējo pētniecības sadarbību un partnerattiecības starp Latvijas un donorvalstīm).

3.5.2. Plānotais programmas rezultāts

1.aktivitātē „Stipendijas” noteikti rezultāti „Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstis” un „Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju”. Šiem rezultātiem tika izvēlēti rādītāji, kas parādītu Programmas kvantitatīvo ietekmi. Tā kā programma atbalsta gan AII studentu, gan AII personāla mobilitāti abos virzienos, kvantitatīvie rādītāji tika noteikti abām šīm mērķa grupām. Rādītāju vērtības tika aprēķinātas tikai šīs Programmas ietvaros sniegtajam atbalstam AII studentu mobilitātei ar ilgumu 3-11 mēneši un AII personāla mobilitātei ar ilgumu 2-6 nedēļas.

2.aktivitātei „Divpusējā sadarbība pētniecībā” izvēlēti rezultāti „Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm” un „Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm”. Abi rezultāti piemērojami visiem 2.aktivitātes ietvaros īstenotajiem projektiem, kas tiek apstiprināti vienota(-u) konkursa(-u) ietvaros. Budžets abiem rezultātiem ir tehniski sadalīts uz pusēm, tomēr Programmas noslēgumā sasniegtie rezultāti tiks attiecināti uz visu 2.aktivitātei paredzēto finansējumu.

Sadarbībai pētniecības jomā rezultātam „Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm” tika izvēlēts kvantitatīvs rādītājs, lai parādītu to iestāžu skaitu, kas īsteno projektus šīs Programmas ietvaros – vismaz divas iesaistītās institūcijas katrā projektā, jo visiem projektu īstenotājiem ir jāpiesaista vismaz viens projekta partneris donorvalstī.

Lai parādītu pētniecības projektu nozīmi šīs Programmas ietvaros, kā arī stiprinātu pētniecības kapacitāti, tika iekļauts rādītājs ”Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm” un attiecīgi ieviests rādītājs kvalitatīvo rezultātu atspoguļošanai – starptautiski publicētu zinātnisko publikāciju skaits. Kopīgas starptautiskas publikācijas ir zinātniskās pētniecības kvalitātes pamata rādītājs, norādot to, kā sadarbība palielina zinātnisko produktivitāti⁵. Indikators vērtēs starptautiski publicētu zinātnisko publikācijas skaitu.

3.5.3. Programmas iznākumi

Rezultātiem „Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstis” un „Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju” tika izvēlēti rādītāji, kas parādītu Programmas kvantitatīvo ietekmi. Tā kā programma atbalsta gan AII studentu, gan AII personāla mobilitāti abos virzienos, kvantitatīvie rādītāji tika noteikti abām šīm mērķa grupām. Rādītāju vērtības tika aprēķinātas tikai šīs Programmas ietvaros sniegtajam atbalstam AII studentu mobilitātei ar ilgumu 3-11 mēneši un AII darbinieku mobilitātei ar ilgumu 2-6 nedēļas.

Sadarbībai pētniecības jomā rezultātam „Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm” tika izvēlēts kvantitatīvs rādītājs, lai parādītu pētniecības sadarbības projektu skaitu un to institūciju skaitu, kas īsteno projektus šīs Programmas ietvaros. Paredzams, ka institūciju skaits, kas īsteno projektus šīs Programmas ietvaros, būs divas reizes lielāks, nekā pētniecības sadarbības projekti, jo visiem projektu īstenotājiem ir jāpiesaista vismaz viens projekta partneris donorvalstī.

Rezultātam „Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm” tika izvēlēti iznākumi un indikatori „starptautiski publicētu zinātnisko publikāciju skaits” un „publicēto zinātnisko publikāciju skaits”, lai varētu izmērīt veiktās pētniecības kvalitāti. Ir paredzēts, ka pētniecības sadarbības projektu ietvaros tiks izstrādātas vismaz divas zinātniskās publikācijas un / vai vismaz viena starptautiski citēta zinātniskā publikācija.

3.6. Programmas mērķa grupas

Primārās mērķa grupas rezultātiem „Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm” un „Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju” ir AII studenti no visiem augstākās izglītības līmeņiem un visām studiju jomām, kā arī AII personāls, sekundārā mērķa grupa – AII.

Primārā mērķa grupa rezultātam „Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm” un „Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm” ir pētnieki vai zinātnieki, sekundārā mērķa grupa – AII studenti.

Konsultācijas par mērķa grupām Programmas plānošanas un īstenošanas laikā

Programmas plānošanas laikā pārstāvji no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Jauno Zinātnieku asociācijas, Latvijas Rektoru padomes, kā arī pārstāvji no ministrijām, kas ir atbildīgi par vairākām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm (Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija) tika iekļauti kā novērotāji Sadarbības komitejā. Atsevišķos gadījumos ar šiem pārstāvjiem notika arī individuālas konsultācijas.

3.7. Riski un neskaidrības

3.8. Divpusējas attiecības

Visi projekti, kas tiek īstenoti šajā programmā, būs Donoru partnerības projekti, kā tas atrunāts Noteikumu (EEZ un NOR) 3.4.pantā. Projektu īstenošanas nosacījums ir, lai būtu izveidota partnerība ar institūcijām donorvalstīs.

Tiek plānoti informatīvie semināri potenciālo projektu iesniedzēju informēšanai par projektu iesniegumu atklātajiem konkursiem un nosacījumiem, kā arī citām darbībām kontakttīklu veidošanai un iespējamo projektu partneru atrašanas sekmēšanai.

Tiek plānots projektu līmenī izmantot finanšu līdzekļus divpusējām attiecībām, lai veicinātu kontakttīklu veidošanu, zināšanu, pieredzes un labās prakses apmaiņu, dalīšanos tajā un to savstarpēju tālāknodošanu starp Projektu īstenotājiem un juridiskajām personām donorvalstīs, kā tas minēts Noteikumu (EEZ un NOR) 3.6.panta 3.apakšpunktā.

3.8.1. Donoru programmas partneri

Programma tiks īstenota, sadarbojoties PA un DPP, t.i. Norvēģijas Pētniecības padomei un Norvēģijas centram starptautiskajai sadarbībai izglītībā.

Norvēģijas Pētniecības padome (tālrunis: +47 22 03 70 00, e-pasts: post@forskningsradet.no; adrese: P.O. Box 2700, St. Hanshaugen, NO-0131 OSLO, Norway) ir valsts stratēģiska un administratīva institūcija pētniecības jomā. Tā ir atbildīga par vispārējo zināšanu bāzes palielināšanu un par sabiedrības vajadzību pētniecības jomā apmierināšanu, veicinot fundamentālo un pielietojamo pētniecību, kā arī – inovācijas. Pētniecības padome veicina sadarbību starptautiskās pētniecības jomā, pētniecības politikas jautājumos konsultē valdību.

Norvēģijas centrs starptautiskajai sadarbībai izglītībā (tālrunis: +47 55 30 38 00, e-pasts: siu@siu.no; adrese: P.O.Box 1093, N-5809 Bergen, Norway) administrē programmas un politikas, kas veicina internacionalizāciju un sadarbību augstākajā izglītībā.

Programmas vadības līmenī divpusējās attiecības tiek stiprinātas, nodrošinot DPP iesaisti Programmas izstrādē un ieviešanā. Programmas priekšlikuma izstrādes procesa laikā ir tikušas organizētas sanāksmes ar DPP piedalīšanos. Abas DPP piedalās Programmas priekšlikuma izstrādē, novērtējot to, izsakot priekšlikumus uzlabojumiem, analizējot iespējas īstenot projektus šīs Programmas ietvaros kopā ar projekta partneriem Norvēģijā. Programmas ieviešanas laikā, DPP nodrošinās atbalstu projekta īstenotājiem partneru meklēšanā Norvēģijā, kā arī tā palīdz PA apmainīties ar informāciju par zināšanām, tehnoloģijām, pieredzi un labo praksi. To var īstenot individuālās konsultācijās, semināros vai sanāksmēs, kurās piedalās vairāk ieinteresēto pušu.

DPP sekos līdzi Programmas īstenošanai un Sadarbības komitejas ietvaros novēros Programmas rezultāta/-u un mērķa/-u sasniegšanas gaitu, pārbaudīs Programmas ieviešanas rezultātus, analizēs Programmas gada pārskatus, kā arī ieteiks PA veikt programmas aktualizāciju, lai veicinātu Programmas mērķu sasniegšanu.

Sadarbība starp PA un DPP tiks organizēta saskaņā ar iesaistīto pušu labo praksi.

DPP uzdevumi ir detalizēti aprakstīti 10.pielikumā.

3.8.2. Donoru partnerības projekti

Divpusējā finansējuma programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts pasākumu, kuri norādīti Noteikumu (EEZ un NOR) 3.6.punkta pirmajā un trešajā daļā, īstenošanai. 2% no kopējā finansējuma, kas pieejams Programmā, ir novirzīti Programmas Bilaterālā fonda pasākumu īstenošanai:

1. Sagatavošanās vizītes pirms projekta īstenošanas: tiks atbalstīti potenciālo projekta iesniedzēju mēģinājumi projekta līmenī atrast projekta partneri projekta partnerības izveidei pirms projekta sagatavošanas vai tās laikā – lai potenciālie projektu iesniedzēji varētu apmeklēt vai organizēt konferences, seminārus, lai atrastu potenciālos partnerus vai potenciālos partnerus apmeklētu personīgi, nolūkā pārrunāt potenciālos divpusējās sadarbības modeļus un lomas projektu īstenošanā (definētu turpmākās sadarbības mērķus un uzdevumus, definētu partneru lomu, atbildību un uzdevumus, attīstītu turpmākās sadarbības darbības plānu) un izstrādātu projektu pieteikumu projektus. 20% finansējuma no divpusējā fonda ir jānovirza šādai darbībai.

Finansējums tiks piešķirts šādām projekta sagatavošanās vizītēm:

· Potenciālajiem projekta iesniedzējiem un viņu partneriem, lai segtu izmaksas sagatavošanās vizītēm, semināriem, konferencēm, tostarp:

- Dzīvošanas izmaksas;

- Ceļa izdevumus;

- Izmaksas saistībā ar dalību konferencēs, semināros;

- Potenciālo projekta iesniedzēju semināru, konferenču organizēšanas izmaksas (telpu noma, ekspertu, mutiskās tulkošanas izmaksas, kafijas pauzes).

Viena projektu pieteikuma izstrādei var tikt organizēta viena sagatavošanās vizīte. Sagatavošanās vizīte jāīsteno pirms projekta pieteikuma iesniegšanas, un tā ir jāiekļauj projektu pieteikumā kā viens no projekta pasākumiem. Sagatavošanās vizītes izdevumi ir attiecināmi pēc projektu pieteikumu apstiprināšanas un dokumentācijas par finanšu maksājumiem apliecinājumu iesniegšanas.

2. Divpusējās sadarbības pasākumi projekta īstenošanas gaitā

Cilvēku kapitāla uzlabošana un jaudas palielināšana attiecībā uz vispārējo vadību un pārvaldību pētniecības un attīstības jomā tiek atbalstīta Programmas ietvaros kā atbalsts personālam, kas iesaistīts pētniecības apsaimniekošanas pasākumos, lai radītu labāku vidi pētniecības un attīstības darbībām.

80% no finansējuma, kas pieejams divpusējā fonda ietvaros, ir jānovirza šai darbībai, finansējums jāpiešķir divpusējās sadarbības projektiem projekta īstenošanas ietvaros šādi:

· Projektu iesniedzējiem, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību konferencēs, semināros u.c., ieskaitot:

- Dzīvošanas izmaksas;

- Ceļa izdevumus;

- Projekta īstenotāju semināru, konferenču organizēšanas izmaksas (telpu noma, ekspertu, mutiskās tulkošanas izmaksas, kafijas pauzes);

- Semināru, konferenču, darba grupu organizēšanas izmaksas (tostarp telpu noma, ekspertu, mutiskās tulkošanas izmaksas, kafijas pauzes).

Projektu īstenošanas laikā tiek paredzēts, ka divpusējā fonda ietvaros tiks finansētas darbības, kuras ir vērstas uz apstiprinātu projektu mērķu sasniegšanu, kā, piemēram, projekta īstenotāja dalība pieredzes apmaiņas semināros, konferencēs, u.tml.

Nepieciešamības gadījumā Sadarbības komiteja var lemt par finansējuma pārdali starp abiem Bilaterālā fonda pasākumiem.

3.8.3. Donorvalstu kandidāti

Piedalīšanās projektos Programmas prioritārajā jomā Nr.23 „Divpusējā sadarbība pētniecībā” ir ierobežota, to attiecinot tikai uz saņēmējvalsti. Šajā programmā projekta īstenotājs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, donorvalstu institūcijas piedalās projekta īstenošanā kā projekta partneri, un viņu iesaistīšanās projektā notiek saskaņā ar šādiem nosacījumiem, kas definēti Noteikumu 6.8.punktā.

Piedalīšanās projektos Programmas prioritārajās jomās Nr.19 un Nr.24 (stipendijas) ir ierobežota, to attiecinot tikai uz saņēmējvalsti. Šajā programmā projekta īstenotājs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, donorvalstu institūcijas piedalās projekta īstenošanā kā projekta partneri, un viņu iesaistīšanās projektā notiek saskaņā ar šādiem nosacījumiem, kas definēti Noteikumu 6.8.punktā. Vadlīniju 1. un 2.pasākums var tikt izmantots visu pušu – Latvijas un donorvalstu – dalībnieku vizītēm un mobilitātei. 1.aktivitātes „Stipendijas” ietvaros prioritāte tiks dota pieteicējiem no Latvijas.

3.9. Iepriekš noteikti projekti

Programmā LV05 nav plānoti iepriekš noteikti projekti.

3.10. Neliela apjoma grantu shēmas

Programmā LV05 nav plānotas neliela apjoma grantu shēmas.

3.11. Horizontālās prioritātes

3.11.1. Laba pārvaldība

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. 10.panta sestajā daļā minēts, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

Programmas līmenī šie principi un laba pārvaldība tiek nodrošināta, integrējot labas pārvaldības principus Programmas plānošanā un īstenošanā: projektu pieteikumi ir jāizvērtē un jāveic atlase, pamatojoties uz definētiem un publiski pieejamiem kritērijiem, piedaloties neatkarīgiem ekspertiem, kā arī vienlaikus novēršot interešu konflikta rašanos izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

3.11.2. Vides apsvērumi

Ņemot vērā Programmas mērķus, nav specifiskas tiešas ietekmes uz vidi. Netieša ietekme uz vidi, iespējams, var tikt konstatēta pēc projektu kvalitatīvas izvērtēšanas atbilstoši FI horizontālajām prioritātēm.

3.11.3. Ekonomiskā ilgtspēja

Programmas īstenošana veicinās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, jo būs pozitīva ietekme pieejamībai izglītībai un pētniecībai. Programmas īstenošanas rezultātā sabiedrība iegūs uzlabotu augstākās izglītības un pētniecības vides kvalitāti, nodrošinot iespēju iegūt izglītību un veikt pētījumus atbilstoši valsts ekonomikas vajadzībām, kas radīs apdzīvotībai pievilcīgu vidi, stimulējot ilgtspējīgu attīstību.

3.11.4. Sociālā ilgtspēja

Programma atbilst IZM Stratēģiskajām izglītības attīstības vadlīnijām 2007.-2013.gadam, kas paredz katram Latvijas pilsonim, neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas, sociālā statusa, nodrošināt tādu uzlabojumu ieviešanu, lai nodrošinātu pieejamību izglītībai, iespēju iegūt izglītību, kas atbilstu indivīda interesēm, spējām un kura atbilstu ekonomikas vajadzībām.

Programma atbilst arī IZM Vadlīnijām zinātnes un tehnoloģijas attīstībai 2009.-2013.gadam, kas nodrošina, ka zinātnes un tehnoloģijas attīstība ir izšķirošs faktors ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas attīstībai, nodrošinot sabiedrības labklājību un vides un dabas resursu saglabāšanu. Zinātne un pētniecība, īpaši humanitārajās zinātnēs, ir nacionālās kultūras, valsts identitātes un sevis apzināšanās pamats un līdz ar to – nepieciešamais priekšnoteikums attīstībai.

3.11.5. Dzimumu līdztiesība

Programmas plānošanā un īstenošanā, lēmumu pieņemšanas procesā Programma nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret abiem dzimumiem, tāpat šajā ziņā nebūs diskriminējošu ierobežojumu projektu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā.

Netieša ietekme uz dzimumu līdztiesību, iespējams, var tikt konstatēta pēc projektu kvalitatīvas izvērtēšanas atbilstoši FI horizontālajām prioritātēm.

3.12. Programmas apsaimniekotāja veikta projekta uzraudzība

Lai nodrošinātu efektīvu programmas uzraudzību, VIAA izstrādās iekšējos noteikumus attiecībā uz projektu īstenošanas uzraudzību.

Līgumi starp projekta īstenotāju un VIAA (turpmāk – Projekta līgums) ietvers: 1) projekta pieteikumu, skat. pielikumā, ar informāciju par projekta rādītājiem, kuri ir jāizpilda projekta īstenošanas gaitā; 2) noslēguma pārskata veidlapu un šīs veidlapas iesniegšanas prasības. Pārbaudot starpposma pārskatus, VIAA nodrošinās projekta satura un finanšu kontroles atbilstību parakstītajam Projekta līgumam, aizpildot pārbaudes veidlapu un apstiprinot atbilstību projekta īstenošanas rezultātiem. VIAA, lai pieņemtu lēmumu par izdevumu attiecināmību, pārbaudīs izdevumus apliecinošos dokumentus. Ja izdevumi tiks atzīti par neattiecināmiem, VIAA pieprasīs projekta īstenotājam segt minētās izmaksas no saviem līdzekļiem. VIAA sagatavos ziņojumu, pamatojoties uz secinājumiem attiecībā uz izdevumu attiecināmību.

VIAA nodrošinās projektu pārbaudi uz vietas.

VIAA nodrošinās šādas pārbaudes saskaņā ar Pārbaužu uzraudzības plānu (Pielikums Nr.2):

· pārbaude projekta īstenošanas laikā;

· pārbaude pēc projekta īstenotāja veiktā pēdējā maksājuma.

Pārbaudes uz vietas tiks paredzētas vismaz vienu reizi projekta īstenošanas gaitā. Uz vietas veiktās pārbaudes tiks dokumentētas rakstveidā, mēneša laikā pēc vizītes sagatavojot ziņojumu.

3.13. Informācija un publicitāte

Pēc programmas apstiprināšanas informācija par Programmu, tās mērķiem, rezultātiem, īstenošanas termiņu, atbalstāmajām aktivitātēm Programmas ietvaros un projektu pieteikumu konkursiem, kā arī informācija par Latvijas Republikas tiesību aktiem un citi dokumenti, kas regulē Programmas īstenošanu, tiks publicēti VIAA tīmekļa vietnē www.viaa.gov.lv un IZM tīmekļa vietnē www.izm.gov.lv.

Programmas īstenošanas laikā tiks izstrādāts ceļvedis projektu iesniedzējiem, pamatojoties uz apstiprināto Programmu, latviešu un angļu valodā, kura nopublicēta VIAA mājas lapā. Tiks nozīmēts Kontaktpunkts komunikācijas un informācijas uzdevumu īstenošanai Programmas ietvaros. Vismaz reizi katra atklātā konkursa laikā tiks organizēti informatīvi semināri potenciālajiem projektu iesniedzējiem, tiks organizēti atklāšanas un noslēguma pasākumi.

Tiks sagatavotas vismaz divas brošūras, kurās mērķauditorijai tiks prezentēti un reklamēti Stipendiju un pētnieciskās sadarbības programmas ietvaros sasniegtie rezultāti. Brošūra tiks izdota latviešu valodā.

Tiks izstrādāts gada pārskats par programmas aktivitātēm, sniedzot priekšstatu par aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. Ziņojums tiks uzrakstīts tā, lai to var izmantot turpmākas intereses radīšanai par Programmu. Pirms publicēšanas šis ziņojums tiks apspriests ar Sadarbības komiteju.

Komunikācijas plāns ir ietverts 3.pielikumā.

3.14. Vadība

3.14.1. Vadības struktūra

Atbildība par Programmas vadību tiks sadalīta starp IZM un VIAA. Abām institūcijām ir pienākums nodrošināt programmas īstenošanu atbilstoši finanšu instrumentu vadības dokumentiem, programmas līguma prasībām, saistošajiem Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

IZM galvenie pienākumi ietver:

1) izstrādāt Programmas iesniegumu un iesniegt to vadošai iestādei;

2) izstrādāt ārējos normatīvos aktus un noteikumus (konkursa nolikumu (kārtību, kādā īsteno programmu, IZM un VIAA funkcionālās padotības formu, prasības projekta iesnieguma iesniedzējam, u.tml.)), kā arī to grozījumus;

3) izveidot Sadarbības komiteju un Programmas komiteju un vadīt to darbu;

4) izstrādāt Programmas vadības un kontroles sistēmu un nodrošināt Programmas īstenošanas uzraudzību;

5) izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

6) saskaņot Programmas starpposma pārskatus, ikgadējos Programmas pārskatus un Programmas noslēguma pārskatu;

7) sniegt viedokli par grozījumiem, kas ierosināti attiecībā uz līgumiem Programmas īstenošanas jautājumos un kas paredz izmaiņas līgumu saturā vai projekta budžetā;

8) nodrošināt projekta īstenošanas atbilstību nozares politikas nosacījumiem;

9) koordinēt sadarbību ar nacionālo vadošo iestādi, donorvalstīm, Sertifikācijas iestādi un Revīzijas iestādi.

VIAA galvenie pienākumi ietver:

1) organizēt projektu atlasi, kas ietver atklāta konkursa kārtu izsludināšanu, projektu iesniegumu izvērtēšanu un atlasi;

2) izstrādāt līgumus par projektu īstenošanu un nodrošināt šo līgumu parakstīšanu ar projektu īstenotājiem;

3) konsultēt projektu iesniedzējus projektu iesniegumu sagatavošanas posmā, kā arī projektu īstenotājus projektu īstenošanas periodā;

4) plānot finanšu līdzekļus un avansa maksājumus;

5) nodrošināt atsevišķas grāmatvedības uzskaites sistēmas un datu uzglabāšanas sistēmas izveidošanu;

6) nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, uzraudzīt plānoto aktivitāšu īstenošanas gaitu projektu ietvaros, tostarp veikt pārbaudes pie projektu īstenotājiem;

7) veikt līdzfinansējuma saņēmēju iesniegto pārskatu un izdevumus pamatojošo dokumentu pārbaudi un apstiprināšanu;

8) atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus un nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu;

10) sagatavot Programmas starpposma pārskatus, ikgadējos Programmas pārskatus un Programmas noslēguma pārskatu;

9) nodrošināt programmu publicitātes prasību īstenošanu un uzraudzīt projektu publicitātes prasību nodrošināšanu;

10) ievērot publiskā iepirkuma tiesību normas (ja attiecināms).

Programmai nacionālā līmenī partneru nav.

Galvenās amatpersonas, kuras nodrošinās Programmas ieviešanu:

1. IZM Valsts sekretāra vietnieks - Sadarbības komitejas un Programmas komitejas priekšsēdētājs;

2. IZM Politikas koordinācijas departamenta Starptautisko lietu un finanšu instrumentu nodaļa, kas nodrošinās PA pienākumu izpildi no IZM puses;

3. VIAA Starptautiskās sadarbības programmas nodaļas un ES, EEZ un Šveices sadarbības programmu finanšu nodaļa, kas nodrošinās PA pienākumu izpildi no VIAA puses.

Pielikumā Nr.7 ir pievienoti darbinieku CV, kuri strādās pie Programmas īstenošanas, kā arī sniegts izvirzīto prasību un uzdevumu apraksts vakantajiem amatiem.

Sadarbības komiteja ir konsultatīva komiteja Programmas īstenošanas jautājumos. Komitejas priekšsēdētājs ir IZM Valsts sekretāra vietnieks. Komitejā darbojas attiecīgās ieinteresētās puses, kā pārstāvji no abiem Donoru programmas partneriem, tā arī novērotāji, kas pārstāv ar Programmu saistītas nozares un jomas. Sadarbības komitejā ir iekļauti abi Donoru programmas partneri un risina Noteikumu (EEZ un NOR) 3.3.pantā izvirzītos uzdevumus.

Sadarbības komitejas mandāts paredz:

• Programmas ieviešanas nosacījumiem atbilstošu administratīvo jautājumu izskatīšanu, kā projektu atlases kritēriji, konkursu sludinājumu teksti, projektu partneru atrašanas iespējas donorvalstīs;

• Programmas darbības apspriešanu, progresa izskatīšanu, programmas ieviešanas rezultātu analizēšanu un iespējamo grozījumu ierosināšanu minētajās jomās;

• Programmas ikgadējo pārskatu un Programmas noslēguma pārskata izskatīšanu.

Sadarbības komiteja tiksies ne biežāk kā četras reizes gadā, lai apspriestu un izskatītu Programmas ieviešanas nosacījumiem atbilstošus jautājumus, kā arī izvirzītu ierosinājumus Programmas uzlabošanai.

Saskaņā ar Noteikumu (EEZ un NOR) 12.pielikumu tiks izveidota atsevišķa Programmas komiteja. IZM izdos rīkojumu, kā arī reglamentu par šīs Komitejas darbību saskaņā ar Noteikumu (EEZ un NOR) 12.pielikuma 2.2 panta a), c), d), e), f) un g) uzdevumiem. Programmas komiteja vienlaicīgi tiek izveidota arī ar VIAA rīkojumu, kā arī tiks izstrādāts reglaments par šīs Komitejas darbību saskaņā ar 12.pielikuma 2.2 panta b) uzdevumu.

Lai nodrošinātu abu Programmas aktivitāšu vienotu īstenošanu, Programmas komitejas locekļi (pētniecības sadarbība) darbosies kopīgās sanāksmēs ar Sadarbības komitejas (stipendijas) un atlases komitejas (stipendijas) locekļiem, ja kopīgas īstenošanas jautājumi ir iekļauti darba kārtībā. Kopīgas īstenošanas kārtību, tostarp atklātu konkursu izsludināšanu, izstrādātas IZM, ciešā sadarbībā ar VIAA un DPP.

3.14.2. Laika grafiks

Līguma par Programmas ieviešanu parakstīšana ir plānota 2012.gada otrajā pusē, tādēļ visas pārējās aktivitātes ir atkarīgas no datuma, kad tiks parakstīts līgums.

Lai vēl pirms Līguma parakstīšanas varētu uzsākt sagatavošanos Programmas praktiskai īstenošanai, Sadarbības komitejas tikšanās var tikt organizētas jau 2012.gada pirmajā pusē, lai pabeigtu Programmas pieteikumu un vienotos par turpmāko rīcību projektu partneru piesaistīšanā un informācijas par Programmu izplatīšanā. Sadarbības komitejas sanāksmes plānots organizēt visā Programmas ieviešanas laikā.

Konkursu izsludināšana notiks saskaņā ar programmas 3.14.3.punktā noteikto grafiku.

Programmas uzraudzības un kontroles sistēmas izstrādi, tajā skaitā, attiecīgu normatīvo regulējumu plānots sagatavot un apstiprināt 2012.gada laikā.

Projektu ieviešanas un finanšu atskaišu uzraudzība tiks veikta visā projektu īstenošanas laika posmā.

Programmas starpposma pārskata sagatavošana, kā arī ikgadējo pārskatu un noslēguma pārskata sagatavošana tiks veikta saskaņā ar Noteikumiem (EEZ) un Noteikumiem (NOR) no 2013.gada pirmās puses līdz 2016.gada otrajai pusei.

Visā Programmas īstenošanas laikā tiks veikti publicitātes aktivitātes saskaņā ar Komunikācijas plānu.

Lai veicinātu IZM un VIAA kā PA kompetences paaugstināšanu, reizi gadā ir plānots piedalīties pieredzes apmaiņas konferencēs ārvalstīs (tai skaitā, donorvalstu organizētajos semināros). Papildu pasākumu ietvaros ir plānots segt ceļojuma izdevumus (transporta, viesnīcas izdevumus un dienas naudu saskaņā ar LR normatīvajos aktos noteiktajām likmēm). Pašreiz nevar paredzēt attiecīgo pusgadu, tādēļ laika grafikā atzīmēts pilns gads papildu pasākumu veikšanai.

Papildu pasākumi, bez PA kompetences paaugstināšanas, paredzēti arī konferences organizēšanai pētniecības kvalitātes celšanai.

Programmas ieviešanas beigas plānotas pēc noslēguma pārskata saskaņošanas.

3.14.3. Konkursi

Programmas darbības laikā 1.aktivitāte „Stipendijas” ir plānotas divas atklāta konkursa kārtas. Atklāta konkursa pirmā kārta tiks izsludināta 2012.gada decembrī un otrā kārta – 2013.gada decembrī. Atklāta konkursa papildu kārtu var izsludināt 2014.gada septembrī, ja ir atlicis neizlietots finansējums no iepriekšējām kārtām. Projektu iesniegšanas termiņš katrā kārtā, kā arī iespējamajā papildu kārtā ir divi mēneši. Finanšu piešķiršana katrai atklātā konkursa kārtai ir plānota 50% apjomā no Programmas 1.aktivitātes „Stipendijas” kopējā budžeta. Ja atklātā konkursa iepriekšējā kārtā ir atlicis finansējums, to pārceļ uz nākamo kārtu vai arī pārceļ uz 2.aktivitāti „Divpusējā sadarbība pētniecībā”.

Granta apjoms AII studentu mobilitātei Vadlīniju 2.pasākumā „Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā” ir 1200 EUR mēnesī, kas paredzēti ceļa izdevumiem, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumiem. Papildus, attiecināmajās izmaksās var iekļaut mācību maksu līdz 1000 EUR (jebkurā gadījumā reģistrācijas maksa nav attiecināma). Mācību maksa tiks segta, pamatojoties uz faktiskajiem izmaksām (ir jāiesniedz rēķins). Mācību ilgums ir paredzēts no 3 līdz 11 mēnešiem, līdz ar to katrs stipendiāts var saņemt stipendiju no 3 600 EUR līdz 13 200 EUR apmērā. Citi papildu izdevumi netiek segti (izņemot mācību maksu), tostarp ceļa izdevumi uz valsti, kurā paredzēts studēt.

Granta apjoms AII personāla mobilitātei Vadlīniju 2.pasākumā „Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā” ir no 1 600 EUR līdz 3000 EUR par mobilitātes periodu, kas ir no vienas nedēļas līdz sešām nedēļām. AII personāla mobilitātei piešķirtās stipendijas sedz ceļa izdevumus, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumus. Arī maksa par mācību kursiem ir attiecināmās izmaksas.

Vadlīniju 2.pasākums „Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā” paredzēto mobilitāšu organizēšanas pasākumos ir jāiekļauj atbalsts AII darbinieku mobilitātei (vizītes no vienas līdz piecām dienām) studentu un AII personāla apmaiņas braucienu sagatavošanas un īstenošanas vajadzībām, kas ietver informāciju un publicitāti, atlasi, uzraudzību un atskaišu sagatavošanu.

Projektos var iekļaut Vadlīniju 1.pasākums „Sagatavošanas braucieni” paredzētās aktivitātes. Projektu iesniedzēji var saņemt atbalstu, lai nodibinātu un attīstītu sadarbību starp institūcijām (vizītes no vienas līdz piecām dienām) un turklāt varētu sagatavot projekta iesniegumu augstākās izglītības mobilitātes jomā. Granta summā un attiecināmajās izmaksās ir ietvertas braucienu un izmitināšanas izmaksas, ko pamato ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un dienas nauda saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām komandējumu un braucienu izdevumu normām. Vadlīniju 1.pasākumā netiks izsludināta atsevišķa konkursa kārta un izdevumi tiks apmaksāti pēc projekta apstiprināšanas.

Stipendijas tiek segtas no granta 100% apjomā.

Dalībtiesīgo projektu iesniedzēju loku veido Latvijas valsts un privātās augstskolas. Iesniedzējam ir jābūt vismaz vienam sadarbības partnerim no donorvalsts augstākās izglītības vai zinātniskajām institūcijām.

Lai varētu pretendēt uz stipendijām, projekta iesniedzējiem ir jābūt piešķirtai Erasmus Hartai.

Fiziskā persona mobilitātes grantam piesakās institūcijas projekta ietvaros.

Programmas darbības laikā 2.aktivitātē „Divpusējā sadarbība pētniecībā” tiek plānota viena atklāta konkursa kārta. Šo kārtu plānots izsludināt 2012.gada decembrī. Ja pēc projektu apstiprināšanas būs atlicis neizlietots finansējums, tad atklāta konkursa papildu kārta tiks izsludināta 2013.gada decembrī. Projektu iesniegšanas termiņš katrā kārtā ir divi mēneši.

Projektiem pieejamais granta apjoms: minimālais granta finansējums ir 30 000 EUR, maksimālais granta finansējums ir 100 000 EUR, ko veido granta atbalsts 92,5% apjomā un projekta īstenotāja līdzfinansējums 7,5% apjomā. Lai projektu īstenotāji, kas ir Latvijas valsts augstskolas un Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas Latvijas valsts zinātniskās institūcijas, nodrošinātu projektu līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem pilnā apjomā, tādējādi nodrošinot projektu ieviešanu un to rezultātu ilgtspējību, Programmas 2.aktivitātei ir noteikts projekta īstenotāja līdzfinansējums 7,5% apmērā.

Ieguldījumi natūrā, kas ir brīvprātīgā darba veidā, nedrīkst pārsniegt 50% no līdzfinansējuma. PA izstrādās vadlīnijas projektu īstenotājiem par brīvprātīgā darba attiecināšanu uz ieguldījumiem natūrā.

Attiecināmās izmaksas ir:

· Atalgojums;

· Sociālais nodoklis;

· Izdevumi materiāltehniskajam nodrošinājumam (iekārtas un materiāli);

· Projekta īstenošanai nepieciešamās kancelejas preces;

· Ceļa un uzturēšanas/izmitināšanas izdevumi projekta īstenošanas personālam ar nolūku veicināt divpusējās attiecības; citas projektā paredzētās aktivitātes (darba grupas, semināri u.c.) divpusējo attiecību veicināšanai;

· Izdevumi infrastruktūras uzturēšanai, ja tā ir tieši saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu;

· Informācija un publicitāte;

· Publikāciju izmaksas;

· Ieguldījumi natūrā, ko veido brīvprātīgais darbs.

Dalībtiesīgo projektu iesniedzēju loku veido Latvijas valsts augstskolas vai Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas Latvijas valsts zinātniskās institūcijas. Iesniedzējam ir jābūt vismaz vienam sadarbības partnerim no donorvalsts augstākās izglītības vai zinātniskajām institūcijām.

Pašreizējā stadijā ierosinātais atklāto konkursu skaits, izsludināšanas laiks ir indikatīvi, un tos var grozīt Programmas komiteja, sagatavojot atklātos konkursus. MK apstiprinās projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu.

Par katru atklāta konkursa kārtu VIAA ievieto atsevišķu sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī VIAA mājaslapā www.viaa.gov.lv, IZM mājaslapā www.izm.gov.lv. un www.eeagrants.lv/www.norwaygrants.lv.

3.14.4. Projektu atlase

Projektu atlase 1.aktivitātē „Stipendijas” tiks balstīta uz Erasmus programmas noteikumiem. Tiks izstrādāti un apstiprināti atbilstošie VIAA iekšējie noteikumi.

Lai nodrošinātu projektu pieteikumu izvērtēšanu aktivitātē „Stipendijas”, tiks izveidota Atlases komisija. Atlases komisijas sastāvā būs pārstāvji no VIAA (1), IZM (2), Latvijas Augstākās izglītības padomes (1), Latvijas Studentu apvienības (1) un novērotāji no donorvalstu programmas partneriem. Sekretariāta funkcijas nodrošinās VIAA.

Līdz iesniegšanas termiņa beigām saņemtie projektu pieteikumi tiks izskatīti, ievērojot administratīvo atbilstību saskaņā ar noteiktajiem Administratīvās vērtēšanas kritērijiem (Pielikums Nr.5). VIAA sagatavos administratīvi atbilstošo projektu pieteikumu sarakstu un administratīvi neatbilstošo projektu pieteikumu sarakstu, un iesniegs to Atlases komisijai galīgai izskatīšanai un ieteikumu sniegšanai projekta pieteikuma apstiprināšanai vai noraidīšanai. Finansējums tiks piešķirts administratīvi atbilstošiem projektu pieteikumiem pieejamā programmas finansējuma ietvaros.

Programmas ietvaros fiziskas personas var pieteikties mobilitātes stipendijām caur institucionālu projektu. Projekta iesniedzējam jānodrošina atlases process savas institūcijas ietvaros. Individuālie pieteikumi katrā institūcijā jāvērtē atbilstoši Kvalitatīvās vērtēšanas kritērijiem (Pielikums Nr.5).

VIAA informē projektu iesniedzējus par izvērtēšanas rezultātiem divu nedēļu laikā pēc galīgā Atlases komisijas lēmuma pieņemšanas. Lēmums par projektu ir jāpieņem 1-3 mēnešu laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām.

Projektu atlase 2.aktivitātē „Divpusējā sadarbība pētniecībā” tiks veikta saskaņā ar Noteikumu 12.pielikumā ietvertajiem nosacījumiem. Tiks izstrādāti un apstiprināti atbilstoši VIAA iekšējie noteikumi.

Projektu atlase notiks divos etapos:

1. Administratīvā vērtēšana

VIAA izskatīs visus līdz iesniegšanas termiņa beigām saņemtos projektu pieteikumus, ievērojot administratīvo atbilstību saskaņā ar noteiktajiem Administratīvās vērtēšanas kritērijiem (Pielikums Nr.6).

VIAA pieņems lēmumu par administratīvi atbilstošajiem un administratīvi neatbilstošajiem projektu pieteikumiem.

Administratīvi atbilstošie projektu pieteikumi tiks nodoti tālākai kvalitatīvajai vērtēšanai.

2. Kvalitatīvā vērtēšana un lēmums par projekta apstiprināšanu

Kvalitatīvajai vērtēšanai nodotie projektu pieteikumi tiks vērtēti saskaņā ar noteiktajiem Kvalitatīvās vērtēšanas kritērijiem (Pielikums Nr.6).

Lai novērtētu projektu pieteikumus atbilstoši kvalitatīvajiem kritērijiem, tiks izvēlēti vismaz trīs neatkarīgi eksperti. Eksperti tiek izraudzīti pēc nejaušības principa no ekspertu datu bāzes (http://www.lzp.lv), kuru uztur Latvijas Zinātnes padome, vai no Eiropas Komisijas ekspertu datu bāzes. Sekretariāta funkcijas nodrošinās VIAA.

VIAA kā komisijas sekretariāts sagatavos projektu pieteikumu sarakstu, sarindojot projektu pieteikumus pēc punktiem, kurus tie saņēmuši ekspertu veiktajā kvalitatīvajā vērtēšanā (turpmāk tekstā – „Saraksts”). Katru pieteikumu vērtēs vismaz trīs neatkarīgie eksperti.

Visi projektu kvalitatīvie vērtējumi un Saraksts tiks nodoti Programmas komisijai lēmumu pieņemšanai. Programmas komisija iesniegs ieteicamo projektu sarakstu VIAA finansējuma apstiprināšanai vai noraidīšanai.

Lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu izdos VIAA direktors.

VIAA informē projektu iesniedzējus par izvērtēšanas rezultātiem divu nedēļu laikā pēc galīgā Programmas komisijas lēmuma pieņemšanas. Lēmums par projektu ir jāpieņem 2-3 mēnešu laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām.

Pašreizējā stadijā ierosinātie vērtēšanas kritēriji (pielikumi Nr.5 un Nr.6) un procedūras ir indikatīvi, un tos var grozīt Programmas komiteja, sagatavojot atklātos konkursus. Projektu vērtēšanas kritēriji un procedūras tiks apstiprinātas ar MK noteikumiem.

3.14.5. Finanšu vadība

Nacionālā līdzfinansējuma likme programmas ietvaros ir 0% programmas vadības izmaksām, programmas rezultātiem, izmaksām papildus pasākumiem, bilateriālā fonda izmaksām un rezervei zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā. Nacionālā līdzfinansējuma likme tika noteikta saskaņā ar Noteikumu 5.4.panta 1.daļas „a” un „c” apakšpunkta nosacījumiem, ņemot vērā to, ka programma tiks īstenota partnerībā ar Norvēģijas Pētniecības padomi un Augstākās izglītības Internacionalizācijas centru un tā ir uzskatāma par īpašu interešu programmu, jo visi programmas projekti tiks ieviesti partnerībā ar donorvalstu institūcijām.

Projekta īstenotājam jāatver projektam atsevišķs konts un jānodrošina atsevišķa visu projekta īstenošanas gaitā radušos izdevumu uzskaite. Ja apstiprināts projekts ietver sagatavošanas vizīti kā projekta aktivitāti, tad izdevumi, kas radušies pirms Projekta līguma parakstīšanas tiks uzskatīti par attiecināmiem projekta ietvaros.

1.aktivitātē „Stipendijas” avansa maksājums projekta īstenotājam ir paredzēts 80% apmērā, bet atlikušie 20% tiek izmaksāti pēc tam, kad VIAA ir apstiprinājusi projekta noslēguma pārskatu.

2.aktivitātē „Divpusējā sadarbība pētniecībā” avansa maksājums projekta īstenotājam ir paredzēts divos maksājumos: pirmais avansa maksājums – 40% apmērā pēc līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas, otrais maksājums – 40% apmērā pēc tam, kad VIAA ir apstiprinājusi projekta starpposma pārskatu par periodu no 4 līdz 8 mēnešiem (atkarībā no kopējā projekta īstenošanas ilguma). Gala maksājums 20% apmērā tiek izmaksāts pēc tam, kad VIAA ir apstiprinājusi projekta noslēguma pārskatu.

3.14.6. Izmaiņas projektos

Izmaiņas projektos var ierosināt projektu īstenotāji vai VIAA:

· Projektu īstenotāji var ierosināt priekšlikumus grozījumiem, tos iesniedzot VIAA kopā ar attiecīgiem pamatojošiem dokumentiem. VIAA kompetencē ir šo priekšlikumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana priekšlikuma atbalstam. Ja nepieciešams, VIAA ir tiesīga lūgt projekta īstenotājam iesniegt arī citus grozījumu veikšanai nepieciešamos papildu pamatojošos dokumentus.

· VIAA var ierosināt projektu īstenotājiem veikt grozījumus pēc projektu ieviešanas progresa izvērtēšanas, ja VIAA ir secinājusi, ka ir lietderīgi veikt grozījumus projektā uzdevumu un ieguvumu sekmīgākai nodrošināšanai. Pēc attiecīgā lēmuma VIAA nosūta vēstuli projekta īstenotājam, tādā veidā ierosinot izvērtēt iespējamos projekta grozījumus. Vienojoties ar VIAA par konkrētu termiņu, projekta īstenotājam ir jāsniedz oficiāla atbilde VIAA par VIAA piedāvāto grozījumu veikšanu projektā.

Stipendiju programmas ietvaros projekta īstenotājs bez VIAA piekrišanas ir tiesīgs veikt jebkuras budžeta pozīcijas izmaiņas 15% apjomā starp atšķirīgajiem budžeta posteņiem. Lai veiktu vēl papildus budžeta izmaiņas, projekta īstenotājam ir savlaikus jāsniedz pamatots pieprasījums VIAA oficiālas sarakstes ceļā. Šādā gadījumā VIAA pirms lēmuma pieņemšanas konsultēsies un centīsies panākt vienošanos ar donorpartneri.

3.15. Budžets

3.15.1. Budžeta pozīcijas

Pieprasītā programmas granta daļa (%): 100

EEZ un Norvēģijas FI piešķīruma sadalījums pa gadiem (EUR)

Programmas apsaimniekotāja vadības izmaksu detalizēts budžets (EUR)

Detalizēts budžets Programmas iesnieguma sagatavošanai

3.15.2. Avansa maksājums

3.16. Nepieciešamo Programmas iesnieguma pielikumu pārskats

I. Saīsinājumu saraksts

II. Uzraudzības plāns pirmajam programmas ieviešanas gadam

III. Komunikācijas plāns

IV. Vadības struktūras shēmas

V. Vērtēšanas kritēriji 1.aktivitātei „Stipendijas”

VI. Vērtēšanas kritēriji 2.aktivitātei „Divpusējā sadarbība pētniecībā”

VII. Iesaistītā personāla amata apraksti

VIII. Statistikas pielikums

IX. 1.aktivitātes „Stipendijas” pasākumi

X. 1.aktivitātes „Stipendijas” ietvaros izmantotā terminoloģija

XI. Donorvalstu publisko organizāciju, kas darbojas kā donoru programmas partneri, pienākumi

3.17. Paraksti

Programmas apsaimniekotājs

Apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu Programmas apsaimniekotāja vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie ir pareizi un precīzi. Es apstiprinu, ka šī Programma tiks īstenota saskaņā ar iesniegumā teikto un ka pieprasītais grants precīzi atspoguļo pamatotus Programmas īstenošanai un pabeigšanai nepieciešamos minimālos resursus.

Es piekrītu, ka FIK var publicēt šīs Programmas iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

Donoru Programmas partneris

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu savas iestādes vārdā un ka šī iestāde piekrīt piedalīties šīs Programmas īstenošanā. Es esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie pareizi un precīzi apraksta manas iestādes lomu un pienākumus šajā Programmā.

Donoru Programmas partneris

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu savas iestādes vārdā un ka šī iestāde piekrīt piedalīties šīs Programmas īstenošanā. Es esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie pareizi un precīzi apraksta manas iestādes lomu un pienākumus šajā Programmā.

Vadošā iestāde

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu vadošās iestādes vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie atbilst Saprašanās memorandam.

¹ Science in Latvia: National Research Programmes. – Rīga: IZM, 2010, 95 lpp.
² Pārskats par Latvijas augstāko izglītību, 2009. un 2010.gadā (galvenie statistikas dati), Izglītības un zinātnes ministrija
³ Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2011.gadā (galvenie statistikas dati), Izglītības un zinātnes ministrija
⁴ 2011./2012.mācību gadā no 97 035 studentiem, kuri studē augstskolās Latvijā, 9 028 vai 9% studē humanitārās un sociālās zinātnes un 42 745 vai 44% studē sociālās zinātnes, komerciju un jurispundenci; Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2011.gadā (galvenie statistikas dati), Izglītības un zinātnes ministrija
⁵ Inovāciju Savienības rezultātu tabula 2010 – Metodoloģijas ziņojums, ko lieto Eiropas Komisija, 2011

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis