Operas koris proklamēšanas aktā

Gunārs Rauzāns, dipl.hist., Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vecākais arhīvists, — "Latvijas Vēstnesim"

Šis ir pēdējais erudītā vēstures pētnieka raksts, ko autors iesniedza redakcijai pagājušā nedēļā. Bet šodien jau tuvinieki, draugi un kolēģi atvadās no Gunāra Rauzāna, lai viņu guldītu zemes klēpī.

Kā zieds no "Latvijas Vēstneša" — lai šī publikācija.

Saņēmu no redakcijas Dr.sc.ing. S.Timšānam adresētu vēstuli no tālās Austrālijas — Sidnejas latvietis Uldis Āboliņš atsaucas uz manu publikāciju ("LV" 1998.g. 17.jūlijs) par Latvijas proklamēšanas 1918.gadā 18.novembra vēsturiskā akta V.Rīdzenieka fotogrāfijas 38 dalībnieku identificēšanu. U.Āboliņš savā vēstulē pirmoreiz palīdz un aicina veikt lielu līdz šim neviena neizdarīto darbu — mēģināt atpazīt arī fotogrāfijā redzamos Operas kora dalībniekus (aptuveni 30), kuri piedalījās šajā aktā, atrazdamies uz skatuves aiz Latvijas Tautas Padomes (LTP) locekļiem, nodziedot akta sākumā un beigās, kā rakstīja toreiz presē," diženi un ar spēka pilnu sajūsmu"1 trīskārt vienīgo dziesmu — Latvju himnu "Dievs, svētī Latviju" kopā ar visiem dalībniekiem. Jāpiezīmē, ka latviešu operas mākslinieku lielākā daļa toreiz tikai nesen, 18.augustā, bija atgriezušies Rīgā no evakuācijas Pēterburgā un atsāka savu darbību kā Latvju opera Otrā Rīgas pilsētas (krievu) teātra telpās. Bija jau notikuši vairāki koncerti, iestudēta un 15.oktobrī izrādīta R.Vāgnera opera "Skrejošais holandietis".

Pētījumu rezultātā izdevās atrast Operas kora sarakstus par 1919. un 1920.gadu, kuri glabājas arhīvā2, kur bez uzvārdiem un vārdiem norādīti koristu tēva vārdi un tas, no kura laika dzied korī (nav dokumentālu materiālu par koristiem 1918.gadā un 1919.gada pirmajā pusē, t.i., tā saucamā Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas laikā — Stučkas valdīšanas laikā, lai gan tie paši koristi arī tad dziedāja). Tāpat Latvju operas koristu saraksti publicēti izdevumos3, kā arī kora fotogrāfija un koristu saraksts 1930.gadam.4 Šos sarakstus un fotogrāfiju publicējam.

Pašreiz iespējams nosaukt vairākus vēsturiskajā fotogrāfijā redzamos dziedātājus: 1) Viktors Stotts (1899—1974); 2) Ņina Purkalīte; 3) Roberts Vizbulis (1889—1960); 4) Vilis Kušķis; 5) Kārlis Ozoliņš; 6) Merija Ozoliņa (Āboliņš, 1891—1971); 7) Jānis Kornets; 8) Jūlija Kalniņa; 9) Izraels Hercbergs.

Izdevies noskaidrot, ka vairāki kora dziedātāji Latvijas brīvvalsts laikā apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi: 1934.gada 6.decembrī — Marija Āboliņš (Nr.1784); Karlīne Ņina Purkalītis (Nr.1779); Jūlijs Opmanis (Nr.1780); Karlīna Lilija Pētersons (Nr.1783); Emilija Mežsēts (Nr.1781); Vilis Kušķis (Nr.1782)5; 1936.gada 14.novembrī — Vilis Rapa6; 1938.gada 16.novembrī — Ernests Līcītis7; 1939.gada 29.novembrī — Rūdolfs Melups (Nr.2825); Izraels Hercbergs (Nr.2826) un Jānis Kornets (Nr.2830)8, bet 1932.gada 16.novembrī jau kā kultūrdarbinieks, bijušais korists Roberts Vizbulis ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (Nr.2842)9. Vairāki no pirmajiem Latvju operas koristiem, kā V.Stotts, K.Nīcis, J.Vītiņš (kurš bija apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru par varonību Latvijas brīvības cīņu laikā)10 kļuva par Operas solistiem. Bet R.Vizbulis bija tautā iemīļotā seksteta "Piltenes prāģeri" dibinātājs, kupleju sacerētājs, vairāku tautas lugu autors, īsmetrāžas komēdiju scenārists un žurnālists.

Arhīva audio daļas fondos valsts glabāšanā atrodas vairākas skaņu plašu vienības ar R.Vizbuļa iedziedātām dziesmām (Ak, eglīte, ak, eglīte, Tilidiratam, Jautrā līgošana, Jāņu svētki lauku sētā)11; kinodaļā — īsmetrāžas kinofilma "Ustupa tēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā"12, foto daļā — fotogrāfija "Latvijas operas koris dzied Esplanādē (toreiz pārdēvētā par Komunāru laukumu) 1919.gada 14.janvāra sēru mītiņā"13.

Vēstulē U.Āboliņš min un jautā par proklamēšanas aktā redzamo 39.personu. "Vēl viens vīrs ar ūsām un patumšiem matiem", kā raksta U.Āboliņš. Līdz šim šo vīru ilgi neminēja, jo tas ir nacionāldemokrātu partijas trešais pārstāvis, lai gan šai partijai piederēja tikai divas vietas un tās pārstāvēja attēlā redzamie J.Akurāters un A.Ķeniņš, tāpēc šis trešais "liekais" pārstāvis netika apzīmētas. Bet tas bija Jānis Bankavs (1886—1953 Karlagā Krievijā) žurnālists, publicists (attēlā — 10). "LV" 25.marta rakstā minētā J.Bergsona miršanas datums pareizi jālasa — 1960.gada (nevis 1965.) 17.novembris.

–––––––––––––––––––

1) Līdums, 1918. 20.XI, Nr.219

2) Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (LVVA), 2661.f., 1.apr., 43.lieta, 2., 14., 53.lapa; 42.lieta, 3.lapa; 45 lieta, 2., II., 28.lapa

3) Latvijas Sargs, 1919. 26.jūlijs, Nr.96, 4.lpp.; Valsts Adresu kalendārs 1923.gadam. 188.lpp.

4) Latvijas Nacionālās operas desmit gadi. Rīga, 1930.

5) Triju Zvaigžņu ordeņu gaismā. I. "Latvijas Vēstnesis", 1997., 407.lpp.

6) Turpat, 421.lpp.

7) Turpat, 429.lpp.

8) Turpat, 432.lpp.

9) Turpat, 307.lpp.

10) Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, Biogrāfiska vārdnīca. Latvijas Valsts Vēstures arhīvs. Jāņa sēta, Rīga, 1995., 565.lpp.

11) Latvijas valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, arzh.inv.Nr.100/515

12) Turpat, arh, in.Nr.631

13) Turpat, arh.inv.Nr.4887–P

Foto: Latvijas Nacionālās operas koris 1929./1930.gada sezonā. Vidū sēž no kreisās: kora diriģents T.Kalniņš (1890—1962), kora koncertmeistars P.Joozus (1873—1937), operas direktors A.Pranda (1893—1957).

Fotogrāfijā redzami kora dalībnieki (bez vietas norādes): 1) Āboliņš Merija; 2) Ābolkalns Pēteris; 3) Amosovs Efimijs; 4) Bambis Milda; 5) Buncis Pēteris; 6) Bungers Katrīna; 7) Bunka Valerija; 8) Bunka Žanis; 9) Červinskis Jaceks; 10) Dogadkins Veronika; 11) Grīnbergs Anna; 12) Ģērmanis Auguste; 13) Hercbergs Izraels; 14) Jansons Kārlis; 15) Kaizers Aleksandrs; 16) Kalniņš Jūlija; 17) Kamkins Georgs; 18) Klasons Alvīna; 19) Kornets Jānis; 20) Krauklis Augusts; 21) Krenklis Laima; 22) Kušķis Vilis; 23) Laktiņš Heinrihs; 24) Latiševs Pēteris; 25) Legzdiņš Lizete; 26) Līcītis Ernests; 27) Liepiņš Paulīna; 28) Melups Rūdolfs; 29) Mežsēta Emīlija; 30) Mucenieks Vilhelmīne; 31) Opmanis Jūlijs; 32) Ozoliņš Kārlis; 33) Paeglītis Olga; 34) Paeglītis Roberts; 35) Pētersons Karlīna; 36) Puriņš–Kalniņš Maija; 37) Purkalītis Ņina; 38) Rapa Vilis; 39) Seps Oskars; 40) Sazonovs Nikolajs; 41) Vīgants–Kalniņš Ženija; 42) Vītiņš Elza.

Piezīme: attēlā redzami tikai 36 koristi, iztrūkst 1 sieviete, 5 vīrieši (no izd. "Latvijas Nacionālās operas desmit gadi". Rīga, 1930., 21., 24.lpp.).

Latvijas Nacionālās operas koristi 1919.un 1920.gadā: 1) Āboliņš Jānis Jēkaba d.; 2) Bērziņš Jēkabs Indriķa d.; 3) Dilberga Dore Jāņa m.; 4) Červinskis Jaceks Vikentija d. x; 5) Eglītis Osvalds; 6) Ģērmane Auguste Jāņa m. x; 7) Hercbergs Izraels Jēkaba d. x; 8) Jansons Kārlis Jāņa d. x; 9) Jansons Lūcija Jēkaba m.; 10) Johansons Minna Jāņa m.; 11) Kalniņš Emīls Bernharda d.; 12) Kalniņš Jūlija Andža m. x; 13) Kornets Jānis Jāņa d. x; 14) Kažociņš Edvards Miķeļa d.; 15) Krauklis Augusts Jāņa d. x; 16) Krenklis Laima Jēkaba m. x; 17) Krūmiņš Kārlis Kārļa d.; 18) Kurmis Olga Jāņa m.; 19) Kušķe Vilis Miķeļa d. x; 20) Lakin Helena Krišjāņa m.; 21) Laktiņš Heinrihs Jura d. x; 22) Lapiņ A.; 23) Legzda (vēlāk Legzdiņš) Lizette Friča m. x; 24) Legzda Augusts Jāņa d.; 25) Legzda Roberts Jāņa d.; 26) Leitan Anna Jēkaba m.; 27) Līcītis Ernests x; 28) Liepa Andrejs Andreja d.; 29) Līven (vēlāk Klasons) Alvīne Jāņa m. x; 30) Maldutis Marija Leona m.; 31) Mežsēt Emilija Jāņa m. x; 32) Mellups Rūdolfs x; 33) Mieziņš Voldemārs; 34) Nīcis Kārlis ;35) Opmans Jūlijs x; 36) Ozoliņš Kārlis (Jānis) x; 37) Paeglit Olga Dāvida m. x; 38) Paeglits Roberts Indriķa d. x; 39) Pēterson Lilija Karlīna Andža m. x; 40) Poriņš Alfrēds; 41) Puriņ (vēlāk Kalniņš) Maija Dāvida m. x; 42) Purkalit Ņina Jāņa m. x; 43) Rappa Vilis Kārļa d. x; 44) Spāriņš Konrads Roberta d. x; 45) Stotts Viktors Miķeļa d.; 46) Šēvels Otto Jēkaba d.; 47) Šulcs Jūlijs Gustava d.; 48) Taube Olga Jāņa m.; 49) Tūte Kārlis Jāņa d.; 50) Verner Merija Nikolaja m.; 51) Veidenbaums Milda; 52) Vīgand (vēlāk Kalniņš) Eiženija Ženija Mārtiņa m. x; 53) Vīksne Olga Jāņa m.; 54) Vītiņ Elza Kārļa m. x; 55) Vītiņš Jānis; 56) Vizbuls Roberts; 57) Zalamanovičs Luis; 58) Zariņ Austra Kārļa m.

Piezīme: x atzīmēti koristi, kuri varētu būt redzami fotoattēlā (Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (LVVA), 2661.f., 1.apr. 43.lieta, 2., 14., 53.lapa; 42.lieta, 3.lapa; 45.lieta, 2., II., 28.lapa)