Eksāmenu drudzis skar ne tikai skolas

Skolās cāļus skaita pavasarī — ievziedu un lakstīgalu laiks ir pats karstākais un atbildīgākais darba cēliens gan skolotājiem, gan skolēniem, kad visas domas un prātu aizņem viens vienīgs vārds — eksāmens. Īpaši nozīmīgs šis laiks ir vidusskolēniem, jo pārbaudījumu rezultāti ir ne tikai divpadsmit gados sakrāto zināšanu vērtējums, bet arī atspēriens tālākajai dzīvei — no tā bieži vien atkarīgas izglītības turpināšanas iespējas.

Jau ceturto gadu Latvijas izglītības sistēmā kā pārbaudījuma veids tiek piedāvāts centralizētais eksāmens — sākotnēji kā eksperiments, kurā piedalīties bija brīva izvēle, tagad jau kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikts obligāts pārbaudījums, kas jākārto, beidzot vidusskolu. Šogad šāds eksāmens paredzēts visās svešvalodās, matemātikā un latviešu valodā, ja to apgūst skolēni, kuriem tā nav dzimtā valoda.

Kas tad īsti ir centralizētais eksāmens, kurš jau otro gadu pēc kārtas ir ne tikai skolas, bet visas sabiedrības uzmanības centrā? Tā pirmsākumi Latvijā saistāmi ar IZM Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) darbību, kurš rudenī svinēs savu piecu gadu pastāvēšanas jubileju.

Kā pastāstīja ISEC vadītājas vietnieks Emīls Liepiņš, jau uzsākot darbu, bijusi skaidra atziņa, ka skolēnu mācību sasniegumu kontrole ir būtiska mācību procesa uzlabošanas sastāvdaļa. Vienlaikus ir bijis nepieciešams pārbaudīt, kādi rezultāti ir jaunajiem izglītības standartiem, kā praksē īstenota izvēles priekšmetu sistēma vidusskolās. Būtiska loma centralizētā eksāmena vēsturē ir arī Britu padomes un IZM kopīgi realizētajam projektam angļu valodas eksāmena struktūras, uzbūves un satura maiņai. Projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā skolēni, kas iesaistījās eksperimentā, kārtoja vienotu eksāmenu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, tas notika visur vienā laikā, un tā darbus nelaboja un nevērtēja skolā, bet sūtīja uz ministriju, kur tos izvērtēja un paziņoja rezultātus.

"Lai iegūtu maksimāli ticamu un objektīvu informāciju par mācību rezultātiem, ir jāizmanto noteikta metodika, eksāmena darbu sastādīšanas struktūra, noteiktā kārtībā ir jānorit pašam eksāmenam, tikai tad var garantēt, ka vērtējums ir objektīvs," uzskata E.Liepiņš. Lai būtu iespējams salīdzināt rezultātus, visiem skolēniem ir jārada vienādi eksāmena kārtošanas apstākļi — eksāmenam var būt tikai viens variants, tam jānorit vienlaikus, rakstiski. Ar laiku šāds vienots eksāmens, kas kārtots, skolu beidzot, varētu būt arī iestājeksāmens nākamās izglītības pakāpes iegūšanai. Tāda ir centralizētā eksāmena pamatideja, tā norises kārtība no parasta eksāmena atšķiras tikai ar to, ka tajā piedalās novērotājs no citas skolas un darbi tiek laboti ministrijā, ne skolā uz vietas.

"Tomēr savā būtībā centralizētais eksāmens ievērojami atšķiras no pierastās pārbaudījumu kārtības, jo, pirmkārt, rūpīgi tiek sagatavots un izmēģināts skolās tā saturs, tajā netiek iekļauts neviens uzdevums, kas iepriekš nebūtu pārbaudīts praktiski mācību procesā. Otrkārt — skolēns netiek vērtēts pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem. Tikai tad, kad eksāmens ir noticis un visi darbi izlaboti, tiek izveidoti vērtēšanas kritēriji — par kādu sniegumu kādu vērtējumu dot. Protams, kāds ir labākais un kāds sliktākais, tas parādās, tikai salīdzinot. Savā ziņā centralizētais eksāmens ir kā iestājeksāmens augstskolā, tikai tas notiek skolēnam ierastā vidē," uzskata E.Liepiņš. Viņs arī pastāstīja, ka Augstākās izglītības padome atbalsta centralizēto eksāmenu kārtību un, iespējams, ar 2002.gadu vidusskolas izlaiduma eksāmeni patiešām kļūs par iestājeksāmeniem augstskolā. Šāda kārtība ir paredzēta arī jaunajā Vispārējās izglītības likumā.

Diemžēl ideju par centralizēto eksāmenu, kas savā būtībā ir tikai pozitīva, degradē fakts, kas tiek konstatēts jau otro gadu pēc kārtas, — notiek informācijas noplūde, un skolēni jau pirms eksāmena par lielāku vai mazāku samaksu var iegūt eksāmena variantu, kas, protams, ir tikai viens vienīgais. Vainīgo meklēšana ir sparīga, aizdomās tiek turēti gan ISEC darbinieki, gan priekšmetu skolotāji, skolu direktori, gan gluži nezināmi zagļi un ļaundari, kas vēlas pelnīt uz skolēnu "eksāmenu drudža" rēķina. Ažiotāža ir tik liela, ka reti kurš pamanās ievērot, ka konkrētu pierādījumu ir pavisam maz. ISEC darbinieku rīcībā ir pagājušā gada centralizētā matemātikas eksāmena variants, kas patiešām ir oriģināla kopija. Par šī gada centralizētā angļu valodas eksāmena varianta parādīšanos jau iepriekšējā vakarā (eksāmens notika 13.maijā) klīst tikai baumas, kas, iespējams, apstiprinājumu gūs, darbus labojot.

Kā pastāstīja ISEC vadītāja Rudīte Andersone, jau parādījušies pirmie centralizētā matemātikas eksāmena varianti (tas paredzēts 21.maijā), kas ir viltojums. Tomēr nav dūmu bez uguns, tam pierādījums ir pagājušā gada matemātikas eksāmena rezultāti, kur apmēram 25 procenti rezultātu bija iegūti negodīgā ceļā.

IZM, mācoties no pagājušā gada pieredzes, pastiprinājusi drošības pasākumus — darbu sagatavošana notiek uz datoriem, kas nav pieslēgti kopējam IZM tīklam un internetam, telpas, kurās notiek eksāmena darbu sagatavošana, tiek stingri uzmanītas un tajās ir īpaša iekļūšanas kārtība, darbi skolām tiek nosūtīti ar kurjerpastu speciālās plastikāta aploksnēs, kuras nav iespējams atvērt nesabojājot. Noteikts, ka kurjers sūtījumu drīkst nodot tikai skolas direktoram, kuram kopā ar novērotāju atļauts to atvērt tikai eksāmena dienā astoņos no rīta. Un, par spīti visam, ziņas par informācijas noplūdi...

Jautāti par centralizētā eksāmena vājajām vietām, ISEC vadītāja R.Andersone un viņas vietnieks E.Liepiņš stipri apšaubīja, lai arī nenoliedza, savu darbinieku negodīgumu. Par līdz galam neizveidotu, līdz ar to riskantu, tika atzīta eksāmena novērošanas kārtība. Dažu Eiropas valstu pieredze ir tāda, ka eksāmena laikā klasē ir tikai viens novērotājs, kas pat nav skolotājs, bet eksaminācijas centra algots darbinieks. Pie mums novērotājs gan tiek pieaicināts no citas skolas, bet bieži vien to koleģiāli sameklē skolas direktors vai pats priekšmeta skolotājs un kopīga valoda tiek atrasta arī nevēlamu lietu slēpšanā. Centralizētais eksāmens ideālas norises gadījumā parāda arī katras skolas rezultātus uz pārējo fona, dod iespēju salīdzināt ne tikai skolēnus, bet pat pilsētas un reģionus, kas nereti var rādīt ne visiem tīkamu ainu, kas par katru cenu jānovērš.

Minēt var bezgalīgi, bet kādi tiek piedāvāti risinājumi?

IZM uzskata, ka eksāmenu saturam būtu piešķirams valsts noslēpuma statuss, tas ļautu cīnīties pret informācijas izplatītājiem ar visu likuma bardzību. Lūgta arī speciālu dienestu palīdzība situācijas noskaidrošanai un izmeklēšanai. Jautāts, vai šādi drošības pasākumi nav pārspīlēti, E.Liepiņš atbildēja ar piemēru no Skotijas, kur valsts eksāmenu paraugi tiek drukāti vērtspapīru spiestuvē. Kādreiz eksāmenu tematus un uzdevumus pārraidīja televīzija, tos uzzināja skolotāji vienlaikus ar skolēniem eksāmena laikā. Kāpēc tā nevarētu darīt arī tagad?

Kā paskaidroja ISEC vadītāja un viņas vietnieks, tas, pirmkārt, ir ļoti dārgi, otrkārt un galvenokārt, šodienas eksāmenu darbi pavisam maz līdzinās kādreizējiem, tie ir ļoti izvērsti un sīki izstrādāti, to pārrakstīšana vien no televizora ekrāna aizņemtu daudz laika. Eksāmenu satura sagatavošana ir darbietilpīgs process, kā rezultātā tapis variants, kas ļauj pārbaudīt gan reproduktīvās zināšanas, gan novērtēt skolēna radošās potences un prasmi iemācīto izmantot radoši.

ISEC darbinieki atzīst, ka centralizētie eksāmeni ir novitāte skolā. Tie, kā jau viss jaunais, rada papildu satraukumu, baida. Lai palīdzētu skolotājiem orientēties jaunajā kārtībā un saprast, ka centralizētais eksāmens nav biedējošs nezināmais, ISEC rudenī izdos šī un pērnā gada centralizēto eksāmenu variantus īpašā brošūrā, ko varēs iegādāties jebkurš.

Atsaucoties uz tikšanos Lēdurgā ar visas Latvijas matemātikas skolotājiem, R.Andersone uzsvēra, ka skolotāji paši jau ir akceptējuši jauno eksāmenu kārtību, izpratuši tās pozitīvo nozīmi. Daudzās skolās skolotāji strādā, balstoties uz centralizēto pārbaudījumu kārtību, jau mērķtiecīgi gatavo skolēnus šādam gala eksāmenam, un jo liels ir viņu sašutums un sarūgtinājums par informācijas noplūdi un negodīgiem rezultātiem.

Un tomēr skolēni pērk eksāmenu variantus — viltotus vai īstus. Tieši pār viņu galvām šobrīd karājas negaisa mākoņi — ieskaitīs viņu darbu rezultātus vai anulēs.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore